Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Zane Legzdiņa-Joja, Valsts kancelejas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos
FOTO: Valsts kanceleja
Septembrī darbību sāks Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP portāls) – digitāla valdībā izskatāmo dokumentu un datu aprites informācijas sistēma. Tas nozīmē, ka turpmāk institūciju izstrādātie dokumenti, kuri tiks izskatīti valdībā, nevis “ceļos” e-pastos un vēstulēs starp to izstrādē tieši iesaistītajām pusēm, bet būs pieejami vienā informācijas sistēmā. Digitalizējot tiesību aktu projektu izstrādi, būtiski mainīsies arī formāts, kādā tiks īstenotas sabiedrības līdzdalības iespējas. Lēmumu pieņemšanas process būs caurskatāms un kļūs efektīvāks, tādējādi nodrošinot ikvienam iespēju sekot līdzi interesējošā jautājuma risināšanai. Vienlaikus, kā pirms pārmaiņām mēdz būt, rodas bažas – vai tiešām jaunais portāls neierobežos sabiedrības iesaistes iespējas?
Valsts pārvalde Latvijā ir pamatoti kritizēta par sabiedrības grupu neiesaistīšanu tiesību aktu izstrādes procesā un nereti par formāli īstenotām līdzdalības iespējām. Valsts kancelejas dati liecina, ka lielākoties tiesību aktu projekti pirms izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tiek ievietoti ministriju tīmekļvietnēs uz divām nedēļām un pēc termiņu beigām tiek virzīti tālākajā saskaņošanas procesā. Būtu vēlams apzināt mērķa grupas, kuras skars plānotās izmaiņas, un tās informēt par gaidāmajām izmaiņām un dot iespēju iesaistīties tām piemērotā veidā.
Sabiedrības līdzdalības jeb iesaistes jaunākā tendence pasaulē šobrīd ir koprades pieejas izmantošana – risināmā problēma tiek definēta, izzinot iedzīvotāju vajadzības un paradumus, bet risinājumi tiek radīti nevis atrautā veidā atbildīgajā ministrijā, bet kopīgi, dialogā ar iedzīvotājiem, kurus tie skar, ar jomas ekspertiem, pētniekiem un citām iesaistītajām publiskajām institūcijām.
Līdz ar paaudžu maiņu un pastāvīgu kompetenču attīstīšanu, valsts pārvalde ir kļuvusi daudz atvērtāka un vairāk vērsta sadarbībai ar sabiedrību, nekā pirms dažiem gadiem. Arī turpmāk Valsts kanceleja plāno stiprināt valsts pārvaldē nodarbināto izpratni par sabiedrības iesaistes nozīmību. Jau tagad koprades procesā top vadlīnijas, un tiks organizētas mācības1.
Līdzdalība tiesību aktu izstrādes procesā prasa gan specifiskas zināšanas un prasmes, gan laiku, kas iedzīvotājiem var būt būtisks ierobežojums. Latvijā reti praktizē tādu metodi kā aptaujas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai. Bieži līdzdalība notiek par konkrētiem dokumentu projektiem. Digitālā rīka līdzdalības platformas manabalss.lv popularitāte liecina, ka iedzīvotāji izmanto iespēju izveidot un vākt balsis par savām iniciatīvām, tādējādi parādot attiecīgā jautājuma nozīmīgumu noteiktām sabiedrības grupām un sabiedrībai kopumā. Iedzīvotājs no valsts sagaida iespējami ātru un individuālu risinājumu savai situācijai, tāpēc iesaistīšanās tādā sarežģītā procesā, kāda ir tiesību aktu projektu izstrāde, var šķist pārāk laikietilpīga.
Nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā situācija ir krietni atšķirīga. Kaut arī Valsts kancelejai nav apkopotas statistikas, zināms, ka ir vairāk nekā 100 aktīvu organizāciju, kas savā jomā regulāri iesaistās noteikumu un likumprojektu izstrādē sadarbībā ar valsts pārvaldi un atbildīgajām ministrijām. TAP portāla priekšrocības izjutīs ne tikai NVO – jaunā sistēma palīdzēs būt aktīvākām arī tām organizācijām, kuras līdz šim ir iesaistījušās mazāk.
Vēl ne tik senā pagātnē NVO nācās cīnīties par to, lai viņu viedoklis tiktu sadzirdēts, bet galavārds tik un tā piederēja valsts pārvaldes iestādēm. Šobrīd daudz lielāka nozīme ir sadarbībai un kompromisiem. Bez lietotāju vajadzību un dažādu sabiedrības grupu viedokļa izzināšanas, ko lieliski savā darbā nodrošina NVO, nav iespējams nonākt līdz jēgpilnam rezultātam, kas atbilstu sabiedrības vairākuma interesēm. Pat ja NVO paustais viedoklis simtprocentīgi netiek iekļauts tiesību aktos, tas nenozīmē, ka likumprojekta autors neieklausās, nedzird, nereaģē, bet gan atgādina, ka jebkura tiesību akta izstrādē ir jāpanāk kompromisi un visiem iesaistītajiem caurskatāmā procesā jārod iespēja skaidrot un aizstāvēt savas intereses.
TAP portālā vienuviet būs pieejama visa ar konkrēto tiesību aktu saistītā informācija, tai skaitā visu iesaistīto iestāžu un organizāciju sniegtie komentāri un atzinumi, kas palīdzēs izprast citu sabiedrības grupu vajadzības un efektīvāk rast kompromisus starp iesaistītajām pusēm. Jebkuram interesentam būs vieglāk uzzināt par konkrētu tiesību aktu projektu virzību un sekot tai līdzi.
Tāpat TAP portālā varēs pieteikties sanāksmēm, diskusijām un darba grupām konkrētā tiesību akta izstrādei, ja šāds formāts būs izvēlēts no projekta autora puses. TAP portālā varēs pieteikties arī dalībai valdības sēdēs. Digitālā transformācija lēmumu pieņemšanas procesā ir aktuāla tendence arī citur pasaulē. Piemēram, Igaunijā līdzīgs portāls darbojas jau kopš 2011. gada, un šobrīd tas tiek pilnveidots par koprades platformu.
Valsts kancelejas piedāvātais TAP portāls ir novitāte, kam atzinību velta gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD, gan Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa jeb GRECO, kas TAP portālu vērtē kā atvērtas un godprātīgas valsts pārvaldības rīku.
Dalībai sanāksmēs, komentāru paušanai un risku identificēšanai jaunajā TAP portālā varēs pieteikties jebkura NVO, tādējādi krietni paplašinot iesaistes iespējas un neizvirzot kādu no organizācijām priekšplānā. Protams, ir viegli strādāt ar jau zināmiem partneriem, tomēr jaunu dalībnieku iesaiste var krietni uzlabot sadarbības procesu, veicinot viedokļu dažādību, kā arī no atšķirīga skatpunkta ļaujot saskatīt līdz šim nepamanītus riskus un jaunas, labas idejas.
Covid-19 laikā īstenotā pāreja uz attālināto darbu un elektronisku dokumentu apriti, pirmkārt, ir nostiprinājusi pārliecību, ka TAP portāls ir akūti nepieciešams. Otrkārt, tā ir vairojusi visu pušu lietotāju tehnoloģiskās prasmes. Treškārt, ir pavērtas jaunas līdzdalības iespējas. Digitāla komentāru sniegšana vai pievienošanās attālinātajām sapulcēm, kas tagad ir kļuvušas par normālu ikdienu, daudz efektīvāk ļauj iesaistīties tiesību aktu izstrādē reģionālajām NVO, kurām citkārt būtu vajadzīgs daudz brīva laika un papildu resursu, lai brauktu, piemēram, uz Rīgu un paustu savu viedokli klātienē.
Tas sniedz iespēju savstarpēji vairāk sadarboties arī pašām NVO un apspriešanai konkrētajā nozarē piedāvāt jau pārrunātus priekšlikumus. Pieprasījums pēc ērtiem digitālajiem risinājumiem ir radījis iespēju arī valsts pārvaldē attīstīt digitālās prasmes un attālināto formātu klāstu, ko pielietot ikdienas darbā. Tāpēc es patiešām ceru, ka jaunais TAP portāls ir vēl viens solis tuvāk vienotai pilsoniskās sabiedrības un valsts pārvaldes izpratnei par tiesību aktu izstrādi kā koprades procesu.
Protams, mēs ar kolēģiem Valsts kancelejā apzināmies pārejas perioda nozīmību. Kā jebkura jauna reālija, arī TAP portāls būs jāapgūst, jāiemācās to lietot, jāsaprot, kā tas darbosies un kādas iespējas sniegs. Tas prasa atvērtību un domāšanas elastīgumu, taču esmu pārliecināta, ka, uzsākot lietot TAP portālu, NVO novērtēs attīstības ceļu, ko sabiedrības interesēs izvēlējusies valsts pārvalde.
1 Vadlīnijas un mācības top iniciatīvas “Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei” ietvaros. Tās īstenošana 49 997 eiro apmērā tiek atbalstīta Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas granta 2014–2021 Divpusējās sadarbības fonda ietvaros.
