VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
08. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 23 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Ekonomika
7
7

Kur meklēt “burvju nūjiņu” ātrākai izaugsmei

LV portālam: INNA ŠTEINBUKA, Latvijas Universitātes profesore Dr. habil. oec.

Inna Šteinbuka: “Valdībai ir jāmācās no pagājušās vasaras kļūdām un jābūt gatavai, ka situācija var pasliktināties. Ir jābūt plānam “B” attiecībā gan uz ierobežojumu, gan valsts atbalsta pielāgošanu mainīgajiem apstākļiem.”

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Galvenie atslēgvārdi izejai no pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes ir Latvijas starptautiskā konkurētspēja un produktivitāte, secina Latvijas Universitātes profesore Dr. habil. oec. INNA ŠTEINBUKA. Ja Latvijai izdosies to paaugstināt, tā būs “burvju nūjiņa”, kas nodrošinās paātrinātu izaugsmi. Pie tāda secinājuma nonākuši arī projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes” (“reCOVery-LV) dalībnieki, kuri apjomīgā starpdisciplinārā pētījumā ir centušies saprast, kāpēc Latvija šajos rādītājos arvien iepaliek.

īsumā
  • Kolektīvās imunitātes sasniegšana ir ļoti svarīgs faktors stabilai ekonomikas izaugsmei.
  • Projekta “reCOVery-LV” koncepts balstās uz starpdisciplināro novērtējumu par Latvijas ekonomikas ievainojamību un noturību pret ārējiem satricinājumiem, ieskaitot pandēmiju.
  • Produktivitātes atpalicība ir cieši saistīta ar nelielo augsto tehnoloģiju produktu daļu Latvijas eksportā un zemiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.
  • Izmantojot produktivitāti veicinošus kritērijus, Ekonomikas un Finanšu ministrijā ir iesniegts perspektīvāko uzņēmumu saraksts, sadalot tos pa nozarēm, apakšnozarēm un pašvaldībām.
  • Ja visus pieejamos līdzekļus ieguldīsim gudri, tad arī īstenosies paātrinātas izaugsmes scenārijs. Bet par to, kādā veidā apgūt pieejamos resursus, jāizšķiras politiķiem.
  • Lauksaimniecības un pārtikas nozares ir svarīga Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, jo nodrošina ap 22% no kopējā eksporta apjoma un daudzus tūkstošus darbavietu.
  • Svarīgi ir pētīt sociālo kohēziju un reģionālo integrāciju, jo krīzes laikā attīstība iet pretējā virzienā: parasti izdzīvo stiprākais un nabadzīgais kļūst vēl nabadzīgāks. Tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan reģioniem.

Pēc vairāk nekā gada pandēmija nekur nav pazudusi, ekonomikas aprite joprojām ir ierobežota. Vai redzat krīzes beigas, vai būs jāmāk vēl kādu laiku ar šo situāciju sadzīvot?

Epidemioloģiskā situācija uzlabojas lielā daļā pasaules valstu – inficēšanās radītāji krītas, un ekonomiskās aktivitātes ierobežojumi pakāpeniski tiek atcelti. Arī Latvijā varam droši runāt par akūtas krīzes stadijas beigām, jo redzam, ka vakcinācijas temps pieaug un ceturtā daļa iedzīvotāju jau ir vakcinēta. Tajā pašā laikā Latvijā vēl nav sasniegta pūļa imunitāte. Ceram to sasniegt rudenī, jo vakcīnu ir daudz, tomēr daļa sabiedrības nav gatava vakcinēties. Kolektīvās imunitātes sasniegšana ir ļoti svarīgs faktors stabilai ekonomikas izaugsmei.

Uzskatu, ka nenoteiktība pandēmijas pārvarēšanā joprojām ir liela. Jārēķinās ar vīrusa sezonalitāti. Vasarā situācija uzlabojas. Kas būs rudenī, tā īsti nezinām. Vīrusa mutācijas palielina pandēmijas nākotnes riskus. Droši vien mums būs ilgāku laiku jāsadzīvo ar Covid-19 kā ar gripu.

Ja akūtas krīzes beigas ir redzamas, vai arī ekonomikas kritums ir galā?

Ekonomikas atveseļošanās ir ļoti atkarīga no tā, cik ātri apkarosim slimību un cik ātri nozares bez pārtraukumiem varēs strādāt ierastajā režīmā. Valdībai ir jāmācās no pagājušās vasaras kļūdām un jābūt gatavai, ka situācija var pasliktināties. Ir jābūt plānam “B” attiecībā gan uz ierobežojumiem, gan ātru valsts atbalsta pielāgošanu mainīgajiem apstākļiem. Bet ekonomikas kritumu neprognozēju.

Ekonomisti gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā (EK), gan citās starptautiskajās institūcijās relatīvi pozitīvi vērtē Latvijas izaugsmes perspektīvas.

Šim gadam Latvijas izaugsme ir prognozēta 3–4% apmērā. Finanšu ministrija ir vairāk konservatīva un prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 3% apmērā, savukārt Starptautiskais valūtas fonds prognozē IKP straujāko pieaugumu – 3,9%. Pa vidu ir EK prognoze – 3,5%. Neesmu redzējusi nevienu scenāriju, kurā būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums, kas ir zemāks par 3%.

Kas notiks tālāk? Tas zināmā mērā ir atkarīgs no mums pašiem. Latvijai ir daudz iespēju paātrināt tautsaimniecības izaugsmi. Valdības rīcībā būs gan Latvijas nacionālā budžeta, gan ES daudzgadu budžeta līdzekļi, gan arī Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) nauda.

Galvenais izaicinājums ir nevis apgūt šos līdzekļus, bet gan investēt efektīvi un viedi.

Vadījāt vairāku institūciju sadarbības projektu “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (“reCOVery-LV)”, kas ir publiskots. Vai tas, ka krīze nav beigusies, netraucēja izdarīt secinājumus?

Pētījumu pilnīgi pabeigt jau nevar nekad. Ir noslēdzies pētījuma etaps, fantastiski daudz esam izdarījuši, un ļoti ceru, ka turpināsim darbu.

Konkursa dalībniekiem tika izvirzīti vairāki nosacījumi. Projektam bija jābūt starpdisciplināram, vajadzēja veidot konsorciju ar vairākām institūcijām. Bija jāpierāda zinātniskais sniegums, kas būtu atzīts arī starptautiski. Bet galvenais – bija nepieciešams sasniegt praktiskus rezultātus, kas palīdzētu Latvijas politikas veidotājiem pieņemt pamatotus lēmumus ekonomikas krīzes pārvarēšanai. Projekta izpildes termiņš bija pusgads – ar iespēju to pagarināt vēl uz trim mēnešiem. Kopā strādājot 80 ekonomistiem, juristiem, politologiem un sociologiem, tostarp 18 doktorantiem, izdevās triecientempā, nieka deviņos mēnešos, sasniegt iespaidīgus rezultātus.

Valdībai tika iesniegti un pozitīvi novērtēti septiņi ziņojumi: četri Ekonomikas ministrijai, pa vienam Tieslietu, Ārlietu un Zemkopības ministrijai. 2020. gada novembrī kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem Baltijas Parlamentārai asamblejai esam iesnieguši pētījumu, kas bija veltīts Baltijas valstu salīdzinošajai analīzei krīzes laikā, tajā bija arī ieteikumi Baltijas valstu nākotnes scenārijiem. Pētījumā tika ietvertas rekomendācijas Baltijas valstu valdībām stiprināt kopīgo krīzes pārvarēšanas stratēģiju un turpmāko koordinēto rīcību.

Kas attiecas uz zinātniskiem rezultātiem, prestižos starptautiskajos izdevumos tika publicēti vai pieņemti publicēšanai 39 raksti, tika prezentēti zinātniskajās konferencēs 63 referāti, esam sagatavojuši recenzētas monogrāfijas manuskriptu uz 360 lappusēm, kas drīz tiks publicēta.

Projektā kopā ar Latvijas Universitāti (LU) līdzdarbojās Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA). Par kādām tēmām kurš bija atbildīgs?

LZA Eiropas Politikas pētniecības institūtā tika radīts projekta “reCOVery-LV” koncepts, kas balstās uz starpdisciplināro novērtējumu par Latvijas ekonomikas ievainojamību un noturību pret ārējiem satricinājumiem, ieskaitot pandēmiju. Pētnieki arī izvērtēja Latvijas valsts pārvaldes efektivitāti pandēmijas laikā.

No RSU darbojās politologu komanda, un tās uzdevums bija izvērtēt dažādu ārpolitisko scenāriju ietekmi uz Latvijas nākotnes ekonomikas attīstību. Ārpolitiskie riski un iespējas ir ļoti svarīgi faktori, kas ietekmē valsts ievainojamību un noturību. Galvenie secinājumi – jārēķinās, ka protekcionisms, kas pieņēmās spēkā bijušā ASV prezidenta Trampa laikā, nekur nepazudīs. Globālajā politiskajā ainā ar protekcionisma elementiem un Covid-19 negatīvi ietekmētajām globālajām piegādes ķēdēm Latvijas mazajai, atvērtajai ekonomikai manevrēšanas telpa ir ierobežota. Ilgtspējīgi risinājumi ir saistīti ar starptautiskās konkurētspējas veicināšanu un piedalīšanos globālajās piegāžu ķēdēs, ņemot vērā, ka lielāko drošību nodrošina reģionālas piegāžu ķēdes, piemēram Ziemeļu–Baltijas valstu blokā.

Daži pētījumi tika radīti, institūcijām sadarbojoties, piemēram, “Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” tapis divu institūciju sadarbībā, kopā strādājot LU domnīcas LV PEAK un LZA Eiropas Politikas pētniecības institūta pētniekiem. Funkcijas tika sadalītas atbilstoši pētnieku kompetencei. Produktivitātes veicināšanas kontekstā LU pētnieki secināja, ka tautsaimniecības izaugsme un konkurētspējas pieaugums tieši saistīti ar infrastruktūras attīstību. Sakarā ar to, ka infrastruktūras modernizācijai tiks atvēlēti lieli līdzekļi no ANM un daudzgadu budžeta, piedāvājām vērtējumu kritērijus, atlasot labākus infrastruktūras projektus. Savukārt LZA pētnieki analizēja krīzes ietekmi uz fiskālo ilgtspēju, tostarp Latvijas valsts atbalsta programmas efektivitāti, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm.

Veiksmīgai pandēmijas pārvarēšanai nepieciešams stiprināt Latvijas valdības institucionālo ilgtspēju un efektivitāti. Šim nolūkam LU juristu grupa meklēja Latvijas konstitucionālo un administratīvo sistēmas pilnveidošanas risinājumus efektīvai pandēmijas un citu ārēju satricinājumu pārvaldībai. Pētnieki secināja, ka intensīva videokonferenču un attālināto Saeimas sēžu izmantošana pandēmijas laikā nodrošināja pamatu universālas e-platformas ieviešanai valdības iestāžu saziņai pēc pandēmijas, pilnībā aizstājot vizītes klātienē. Tika izstrādāti juridiskie ieteikumi un ceļvedis šādas e-platformas ieviešanai.

Liela uzmanība tika pievērsta arī nepieciešamībai veicināt inovācijas.

LU un RTU pētnieki kopā veica pētījumu, izpildot vienu no četriem Ekonomikas ministrijas (EM) papildu uzdevumiem “reCOVery-LV” ietvaros par inovāciju attīstību uzņēmējdarbības sektorā. Diemžēl Latvijai ir ievērojams investīciju deficīts inovācijas jomā. Pētījuma mērķis bija izvērtēt inovāciju attīstības tendences Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm un izteikt rekomendācijas par inovāciju veicināšanu Covid-19 krīzes laikā un pēckrīzes periodā. Īpaša uzmanība tika pievērsta valsts rīcībai inovāciju pieprasījuma pusē, it sevišķi ar inovāciju iepirkuma palīdzību.

RTU analizēja uzņēmumu noturību un gatavību izturēt krīzi, jo Covid-19 laikā tautsaimniecības mugurkauls varētu būt tikai produktīvākie, inovatīvākie, elastīgākie komersanti. Tiem ir ne tikai lielākas iespējas izdzīvot, bet arī nodrošināt ekonomikas izrāvienu pēc krīzes. 

LLU veica trīs lielus pētījumus. Pirmkārt, tika analizētas strukturālās izmaiņas tautsaimniecībā. Pētnieki secināja, ka tās izpaužas vairākos indikatoros, bet pirmām kārtām nodarbināto skaita izmaiņās nozaru un reģionu griezumā. Pandēmija jau ir ieviesusi neatgriezeniskas sekas, bet turpmākā strukturālā transformācija būs atkarīga no globālo piegāžu ķēžu pēckrīzes uzvedības, no patēriņa paraduma maiņas u. c. faktoriem.

Otrs LLU pētījums pēc EM uzdevuma bija veltīts e-komercijai un papīra aprites samazināšanai, bet trešais pētījums ir saistīts ar vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšanu un noturības stiprināšanu krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā.

Kādi bija pētījuma galvenie akcenti? Kas ir pētījuma centrālā daļa?

Var šķist, ka projekts sastāv no atsevišķiem fragmentiem, bet tā tas nav. Pētījuma struktūra un atsevišķo bloku mijiedarbība ir labi pārdomāta.

Galvenie projekta atslēgvārdi ir Latvijas starptautiskā konkurētspēja un produktivitāte. Ņemot vērā, ka Latvijā nav tādu dabas resursu ka nafta, gāze, metāli, esam atkarīgi no citu valstu importa. Bet arī paši spējam eksportēt daudz, pat pandēmijas laikā. Ilustrācijai vēlos pieminēt, ka šīgada pirmajā ceturksnī Latvijas eksporta vērtība sasniedza 3,55 miljardus eiro un, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, palielinājās par 282,5 miljoniem eiro jeb 8,6%. Varam lepoties! Tomēr, lai noturētu eksportspēju, jāmeklē mūsu laikam piemērotie risinājumi. Agrāk Latvija varētu konkurēt, piedāvājot lēto darbaspēku, bet tagad tā vairs nav – ir jākonkurē ar kaut ko citu, ar inovatīviem produktiem un pakalpojumiem, kas var veiksmīgi konkurēt starptautiski.

Galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte, kuras renesanse ir priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet arī visas ES pēckrīzes izrāvienam. Diemžēl šobrīd ES produktivitātes un konkurētspējas ziņā atpaliek gan no ASV, gan no Ķīnas, bet Latvija ir ES zemākajā galā pēc Rumānijas un Bulgārijas.

Bez ievērojamas produktivitātes celšanas nebūs iespējams kardināli mainīt izaugsmes trajektoriju. Produktivitātes atpalicība ir cieši saistīta ar zemo augsto tehnoloģiju produktu daļu Latvijas eksportā un zemiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.

Produktivitātes pieaugums nenozīmē, ka mums ir jāstrādā vairāk – jau tāpat daudz strādājam –, bet mums ir jāstrādā gudrāk.

Daļa pētījuma bija produktivitātes ziņojums, kas tapis, izpētot datus par tūkstošiem Latvijas uzņēmumu astoņu gadu periodā. Pērn novembrī to prezentējāt, secinot, ka Latvijas uzņēmumu produktivitāte ir zema. Kas būtu jādara šajā jomā, kādi ir ieteikumi?

Darba grupa eksperta Oļega Barānova vadībā pamato, ka Latvijas produktivitātes līmeņa paaugstināšanās problēmas galvenokārt ir saistītas ar Latvijas spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, attīstīt inovācijas un arī paplašināt dalību globālajās un reģionālajās vērtību ķēdēs, kā arī nepieciešams paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju.

Lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij jāizvērtē iespēja atbalstīt flagmaņu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palīdzēt strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt savu veiktspēju un eksportspēju.

Zinām, ka ir vairāki kritēriji un ierobežojumi valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem. Dabiski, ka savas prasības, kā sadalīt ES budžeta naudu, izvirza arī ES, veicinot gan digitālo transformāciju, gan zaļo ekonomiku, gan veselības aprūpes nozari, gan citus ES krīzes pārvarēšanas un nākotnes attīstības prioritātes.

Papildus jau noteiktajiem kritērijiem LU domnīcas LV PEAK pētnieki izstrādājuši produktivitāti veicinošus kritērijus, kurus var uzlikt kā papildu filtru atbalstāmo uzņēmumu atlasē. Kritēriji tika izstrādāti, izmantojot 167 000 Latvijas uzņēmumu parametru matemātisko analīzi.

Šī pētījuma daļa izraisīja lielu politikas veidotāju interesi. Izmantojot produktivitāti veicinošus kritērijus, esam sagatavojuši un iesnieguši Ekonomikas un Finanšu ministrijām perspektīvāko uzņēmumu sarakstu, sadalot tos pa nozarēm, apakšnozarēm un pašvaldībām. Uzņēmumu atlases metodika arī ir Ekonomikas un Finanšu ministriju rīcībā. To, cik lielā mērā tā tiks izmantota, rādīs dzīve. Katrā ziņā esam snieguši iespēju objektīvi atlasīt uzņēmumus, kuriem var sniegt palīdzību bez bažām, ka ieguldīto naudu, komersantam bankrotējot, vairs nevarēs atgūt.

Ja atbalstāmo uzņēmumu izrāviens nodrošinās lielāku tautsaimniecības izaugsmes tempu, tad varam būt droši, ka daļa ieguldītās summas atgriezīsies nodokļu veidā budžetā, tādējādi mazinot valsts parāda pieauguma risku.

Produktivitātes pētījumā eksperts O. Barānovs teica: “Nav skaidrs, kā pandēmija ietekmēs ekonomiku. To norāda arī Eiropas Komisija. Viens scenārijs – atgriežamies pie pirmskrīzes virzības, lēni konverģējam uz ES vidējo līmeni. Otrs – ieguldījumi un valsts atbalsts sekmē pāreju uz augstāku produktivitātes līmeni. Tas nozīmē, ka ieguldām gudri – cilvēkkapitālā, zaļajā kursā, digitalizācija, inovācijās.” Kas sagaida produktivitāti pēc pandēmijas?

To nevar skaidri pateikt, tāpēc ir izstrādāti divi ekonomikas attīstības scenāriji. Trenda scenārijā, saglabājoties līdzšinējām produktivitātes tendencēm, tuvākajos gados (no 2021. līdz 2024. gadam) IKP izaugsme varētu sasniegt vidēji 3,9% gadā, bet turpmākajos gados ekonomikas ikgadējais izaugsmes temps kļūs lēnāks un būs 2,5% robežās. Šajā scenārijā pirms Covid-19 krīzes līmenis (2019. gads) tiek sasniegts 2022. gadā. Savukārt ekonomika pie pirmskrīzes izaugsmes trenda atgriežas tikai 2027. gadā.

Paātrinātas izaugsmes scenārijā, kas paredz produktivitātes pieauguma un konkurētspējas priekšrocību balstīšanu uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas, ekonomikas izaugsme vidēji no 2021. līdz 2024. gadam var sasniegt 5,3%, bet turpmākajos gados desmitgadē vidēji 3,7% ik gadu.

Izaugsme veidosies no kumulatīvā efekta – no valsts, pašvaldību un privātā sektora investīcijām, kā arī ES daudzgadu budžeta un ANM līdzekļu ieplūdes ekonomikā. Ja visus pieejamos līdzekļus ieguldīsim gudri, tad arī īstenosies paātrinātas izaugsmes scenārijs. Bet par to, kādā veidā apgūt pieejamos resursus, jāizšķiras politiķiem.

Atbildīga politiķu rīcība ir svarīga ne tikai attiecībā uz finanšu resursu sadali. Privāto investīciju piesaistei ir jāveido labvēlīga vide. Nesen ar lielu rūgtumu secināju, ka stipri atpaliekam no Lietuvas, piesaistot baltkrievu uzņēmējus un kvalificētus speciālistus. Viena no Latvijas problēmām ir darbaspēka trūkums – īpaši trūkst kvalificētu darbinieku IT nozarē. Ja kaimiņiem izdevās labāk aizpildīt šo nišu, viņiem arī ir izveidots priekšnosacījums straujai izaugsmei.

Pagājušā gada nogalē sociālajos tīklos lietotāji uzjautrinājās par Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījuma “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” melnrakstu, kurā bija ietvertas arī ēdienu receptes. Kopumā pētījums bija 430 lapaspušu garš, un tā autori piedāvāja vairākus strīdīgus ieteikumus, piemēram: krīzes laikā jāaizliedz ievest pārtikas produktus no kaimiņvalstīm, ja tos var nodrošināt vietējie uzņēmumi. Kādi ir šīs pētījuma daļas “tīrraksta” ieteikumi?

Tā ir rūgta mācība visiem pētniekiem – melnrakstus publicēt nav ieteicams nevienam un nekad.

Lauksaimniecības un pārtikas nozares ir svarīga Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, jo nodrošina ap 22% no kopējā eksporta apjoma un daudzus tūkstošus darbavietu. Pārtikas nozarē strādājošo uzņēmumu stabilitāte ir ļoti būtiska Latvijas ekonomikai. Pētījumā tika analizēta situācija pārtikas nozarēs “no lauka līdz galdam” krīzes laikā, vērtēti riski un izstrādāti priekšlikumi, lai uzņēmēji turpmāk būtu sagatavotāki potenciālajām krīzēm nākotnē.

Pētījuma pamatā bija liela uzņēmēju viedokļu aptauja. Minējāt piemēru, ka krīzes laikā nevajag importēt pārtiku, – tas bija komersantu viedoklis. Tīrrakstā precizējām, ka šis priekšlikums neatspoguļo pētnieku viedokli, tomēr mūsu pienākums ir informēt vadību par uzņēmēju noskaņojumu.

Īpaši detalizēti pētījumā tika analizēts vietējo augļu, ogu un dārzeņu sektors, jo šie produkti ir ļoti vērtīgi uzturā un veselības saglabāšanā, taču tos nav iespējams nodrošināt nepieciešamajā apjomā visu gadu. Aizsardzības ministrs nesen teica, ka bruņotajos spēkos grib izmantot vietējo pārtiku. LLU pētījums ir tieši par to. Pētnieki izstrādāja priekšlikumus, lai pagarinātu vietējo augļu, ogu un dārzeņu piegādes patērētājiem pēc iespējas ilgāku laika posmu gan krīzes laikā, gan pēc tās.

Pētījumā tika analizēta arī skolēnu ēdināšana krīzes apstākļos, kad notiek attālinātās mācības. Pārtikas tehnologi izstrādāja zinātniski pamatotu un laboratoriski pārbaudītu pārtikas paku modeli četrām nedēļām silto pusdienu pagatavošanai mājas apstākļos.

Liekas, kas gan tur sarežģīts, bet īstenībā pētnieku uzdevums nebija triviāls. Pirmkārt, skolēnu ēdināšanai bija piešķirti ļoti ierobežoti naudas līdzekļi. Otrkārt, ja 1.–4. klases skolēns ir viens pats mājās, nepieciešams nodrošināt, lai ēdienu būtu viegli pagatavot. Treškārt, tika ņemts vērā, ka krīzes periodi var būt ilgstoši un skolēniem nepieciešams uzņemt pilnvērtīgu uzturu, lai attīstītos un spētu veiksmīgi mācīties. Pētnieki arī piedāvā izteikti praktiskas rekomendācijas racionālai pārtikas pakas satura izmantošanai, lai sākumā neizmantotu visgaršīgāko daļu, bet ceturtajā nedēļā nebūtu no kā izvēlēties.

Kā ilustrāciju pētījuma pielikumā pārtikas tehnoloģi piedāvāja arī dažas receptes, kas tīrrakstā aizņem piecas lapaspuses. Tātad uz pavārgrāmatu pretendēt nevaram.

LLU pētījumu atzinīgi novērtēja Zemkopības, kā arī Veselības un Labklājības ministrijas.

Teicāt, ka labprāt projektu turpinātu. Kas būtu darāms tālāk?

Gribētu turpināt darbu pie valsts atbalsta kritēriju paplašināšanas. Šobrīd par galveno kritēriju izmantojām produktivitātes pieaugumu. Atlasījām tādus uzņēmumus, kas vairāku gadu garumā uzrādīja stabilu vai pieaugošu produktivitātes tendenci.

Turpmāk, ņemot vērā valdības izvirzīto reindustrializācijas prioritāti, gribētu izstrādāt uzņēmumu eksportspējas un inovatīvas darbības veicinošos kritērijus. Tam nolūkam būs nepieciešams izstrādāt kritēriju izveides metodoloģiju un risināt statistiskās problēmas, īpaši par inovatīvas darbības rādītājiem un indikatoriem.

Gribētu turpināt uzņēmumu aptauju par inovatīvo darbību pandēmijas laikā, jo “reCOVery-LV” projekta ietvaros aptaujas veicām 2020. gada novembrī un šīgada februārī. Lai pilnvērtīgāk izvērtētu, kas noticis ar inovācijām pandēmijas laikā, būtu nepieciešams analizēt ilgāku laika periodu, vismaz līdz 2021. gada beigām.

Nākamais svarīgais pētījuma aspekts ir attālinātais darbs. Aizmirsu pateikt, ka, izpildot EM uzdevumu, “reCOVery-LV” ietvaros LZA un LU pētnieki izstrādāja pētījumu, kurā ir raksturota attālinātā darba būtība, analizētas attālinātā darba attīstības tendences pasaulē un Latvijā, tostarp attālinātā darba potenciāls – cik plašas un kādās nozarēs/profesijās ir iespējas strādāt attālināti. Tika analizēta arī attālinātā darba ietekme uz produktivitāti. Pētījums bija balstīts uz 2021. gada februārī pieejamo statistisko informāciju un aptauju rezultātiem. Datu nebija pietiekami daudz, lai izdarītu noteiktus secinājumus.

Skaidrs, ka attālinātais darbs turpināsies arī pēc krīzes, un detalizēts, uz jaunākiem datiem balstīts pētījums par attālināta darba ietekmi uz produktivitāti palīdzētu izstrādāt adekvātus politikas priekšlikumus.

Svarīgi ir pētīt sociālo kohēziju un reģionālo integrāciju, jo krīzes laikā attīstība iet pretējā virzienā: parasti izdzīvo stiprākais un nabadzīgais kļūst vēl nabadzīgāks. Tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan reģioniem. Ja Latvijai izdosies paaugstināt produktivitāti, tā būs “burvju nūjiņa”, kas nodrošinās paātrinātu izaugsmi, bet negarantēs sociālo taisnīgumu. Nākotnes pētījumos gribētos atrast zinātniski pamatotus risinājumus, kā mazināt nevienlīdzību sabiedrībā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU