VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
16. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Pašvaldības
10
10

Kāpēc tiek bremzēta teritoriālās attīstības plānošana?

FOTO: Kaspars Nordens, LETA

Pirms neilga laika trauksmes zvanus par Latvijas situāciju teritorijas attīstības plānošanā skandēt sāka nekustamo īpašumu nozares pārstāvji. Un ne bez pamata. Jau kopš pagājušā gada, kad tika izsludināta un ilgstoši ir bijusi spēkā ārkārtējā situācija, ir apturēta jebkādu pašvaldību plānošanas dokumentu (attīstības stratēģijas, programmas, detālplānojumi, lokālplānojumi, teritorijas plānojumi) virzība. Šie dokumenti, it īpaši tie, kas attiecas uz telpisko plānošanu, ir cieši saistīti ar iespējām teritorijās piesaistīt investīcijas, attīstīt būvniecību u. tml.

Sabiedrības iesaiste un līdzdalības nodrošināšana attīstības plānošanā ir demokrātiskas sabiedrības pazīme. Tā ir ne vien demokrātijas nepieciešamība, bet arī būtiska ilgtspējīgas attīstības pazīme. ​​Publiskā apspriešana ir nozīmīga plānošanas dokumentu izstrādes stadijas sastāvdaļa. Tā ir obligāta teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādē. Tāpēc kavējas un būtiski ir pagarināts dokumentu izstrādes process, kā arī būvatļaujas saņemšanas un būvniecības process.

Attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un sabiedrības iesaistīšanas kārtību regulē likums “Par pašvaldībām”, Teritorijas attīstības plānošanas likums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, Ministru kabineta noteikumi Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” u. c. normatīvie akti.

Līdz ar ārkārtējo situāciju to, kā pašvaldībām organizējama attīstības plānošanas dokumentu un plānošanas dokumentu vides pārskata publiskā apspriešana nosaka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma (turpmāk – likums) 21. pants, kura otrajā daļā noteikts, ka vietējās pašvaldības lokālplānojumu un detālplānojumu un to vides pārskatu publisko apspriešanu turpina tikai neklātienes formā (attālināti), ja šo dokumentu publiskā apspriešana uzsākta pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas un klātienē notikusi ne mazāk kā divas nedēļas, tostarp ir organizēta publiskās apspriešanas sanāksme. Ja publiskā apspriešana uzsākta ārkārtējās situācijas laikā, tā klātienē turpināma ne mazāk kā divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, tostarp organizējot publiskās apspriešanas sanāksmi. 

Principā gada garumā, kad mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi ļoti veikli piemērojās situācijai un, veicot attiecīgas izmaiņas tiesību aktos, ļāva notikt publiskās apspriešanas pasākumiem, Latvijā šis process tika apstādināts, par spīti straujajai sabiedrības digitālās kompetences un prasmju attīstībai, tostarp pat parlamenta un tiesu pāriešanai attālinātā lēmumu pieņemšanas procesā.
Īpašumu attīstītāji publiskajā telpā norādījušu uz simtiem miljonu eiro investīcijām, kas tādā veidā Latvijai gājušas secen. Un, ņemot vērā globālo ekonomisko situāciju, kas neizbēgami ietekmēs arī Latvijas budžetu, tas ir būtisks arguments.

Situācijas attīstība

Pie pašvaldību pārraugošās ministrijas (turpmāk – VARAM) durvīm klauvēja ne viena vien pašvaldība un dažādu nozaru pārstāvji. Līdz beidzot 2021. gada 18. martā steidzamības kārtībā Saeima pieņēma VARAM sagatavotos grozījumus likumā, kas stājās spēkā 25. martā.

Tie paredz, ka publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) organizē plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem; vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.

Organizējot publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti), jāievēro šādi nosacījumi:

1) minimālais publiskās apspriešanas termiņš – četras nedēļas;

2) informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publisko apspriešanu un publiskās apspriešanas sanāksmi izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;

3) nodrošināta iespēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un saņemt konsultāciju gan attālināti, gan klātienē;

4) publiskās apspriešanas sanāksme tiek organizēta, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes noteiktā datuma izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos, tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un īsu risinājumu aprakstu, informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;

5) informācija par izziņošanas pasākumiem, veidiem, priekšlikumu un viedokļu sniegšanas iespējām, kā arī sanāksmes protokolu ietverta atsevišķā ziņojumā, ko pievieno kopējai dokumentācijai par izstrādi.

Ir skaidrs, ka stratēģiju un programmu publiskās apspriešanas ir svarīgas, jo tuvojas administratīvi teritoriālā reforma un pēc vēlēšanām ir jābūt skaidrībai par plānošanas reģionu un jaunizveidoto pašvaldību attīstības virzieniem. Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka tagad ir aktīvākais jaunveidojamo novadu attīstības stratēģiju un programmu izstrādes periods, un ierobežojumu neatcelšana būtu VARAM “šaušana sev kājā”.

Neatbildēts jautājums

Tomēr joprojām paliek neatbildēts jautājums, kādēļ šādu procedūru nav iespējams piemērot teritorijas plānojumiem.

Īpaši svarīgs šis aspekts ir Latvijas galvaspilsētai, kas jauno teritorijas plānojumu gaida vairākus gadus. Un šajā brīdī, kad process nokļuvis finiša taisnē, ja pandēmija turpināsies, šī nozīmīgā dokumenta virzība apstiprināšanai tiks nepamatoti bremzēta, kas ir negatīvs signāls galvaspilsētas attīstībai, investoriem, attīstības projektiem.  

Labs saturs
10
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU