NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
29. aprīlī, 2011
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
5
5

Vai Latvijā ražos cukuru? Iespējas ir (I)

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pēdējos gados pirms nozares likvidēšanas ar cukurbietēm tika apsēts ap 13–15 tūkstoši hektāru zemes.

FOTO: Arnis Blumbergs

Latvijai noteiktā cukura ražošanas kvota pirms šīs nozares likvidācijas bija 66 505 tonnas gadā: akciju sabiedrībai „Jelgavas cukurfabrika” - 41 654,5 tonnas un akciju sabiedrībai „Liepājas cukurfabrika” – 24 850,5 tonnas. Latvijas cukurrūpniecības uzņēmumi no iespējas tālāk ražot cukuru, sākot ar 2007. gadu, atteicās labprātīgi.

Iepriekšējā pieredze apliecina, ka līdz cukurfabriku slēgšanai cukurbiešu audzētāji Latvijā bija pratuši iegūt 40–50 t/ha cukurbiešu ar 16–17% cukura saturu bietēs novākšanas brīdī. Pārdotajām cukurbietēm 2005. gadā cukura saturs bija 17,6%, pārrēķinot - 5,2 tonnas cukura no ha. Fotosintēzas aparāts Latvijā ļauj uzkrāt vairāk nekā 50–60 t/ha biešu masu un 8–10 t/ha cukura. Pēdējos gados ar cukurbietēm tika apsēts vidēji ap 13–15 tūkstošiem hektāru ar ražību 35–40 t/ha, pārstrādei iepērkot ap 500–600 tūkst. tonnu cukurbiešu gadā.

Cukurbiešu ražošanas attīstība Latvijā 2002.–2007. gadā (LR CSP dati)

Rādītāji

Gadi

2002 2003 2004 2005 2006 2007
Platība, tūkst. ha

15,90

14,4

13,8

13,5

12,7

0,3

Kopraža, tūkst. tonnu

622

532

505

520

474

11

Ražība, tonnas/ha

39

37

37

39

37

36

Lai restrukturētu cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas nozari Latvijā, tika izmaksāts Eiropas Savienības (ES) atbalsts – Ls 52,37 miljoni, tajā skaitā cukurbiešu audzētājiem – Ls 19,1 milj. (izmaksa 2008. gadā), cukurfabrikām – Ls 27,3 milj. (Jelgavas cukurfabriki - 17,1 milj. un Liepājas cukurfabrikai - 10,2 milj.), Jelgavas un Liepājas pilsētu pašvaldībām – Ls 2,56 milj. un pagastu (novadu) pašvaldībām – Ls 3,41 milj. Turklāt cukurbiešu audzētāji katru gadu līdz pat kvotu sistēmas beigām atbalstā iegūst vēl 11,16 latus par katru biešu tonnu, ko iepriekš saskaņā ar līgumu piegādāja fabrikām. Pēdējais šis maksājums par katru nu jau neizaudzēto biešu tonnu zemniekiem izmaksājams līdz 2016. gada 30. jūnijam.

"Kaimiņvalstis nesteidzās ar cukura ražošanas likvidāciju vai krasu ražošanas samazināšanu."

No tālākas tautsaimniecības attīstības viedokļa lēmums pavisam atteikties no cukura ražošanas kvotām nebija pietiekami pamatots. Var teikt, ka tas bija kļūdains. Latvijā ir atbilstošas augsnes cukurbiešu audzēšanai (vispirms Zemgalē), tā ir ļoti derīga kultūra augu sekā - visintensīvākā, kas ļauj laukos labāk un vienmērīgāk izmantot darbaspēku un tehniku gada laikā, pārstrādes rūpniecībā un pakalpojumu jomā rodas papildu darba vietas, uzlabojas valsts eksporta un importa bilance un var gūt papildu ienākumus valsts un pašvaldību budžetā.

Vai kaimiņos gudrāki stratēģi?

Analizējot kaimiņvalstu rīcību, redzam, ka tās nesteidzās ar cukura ražošanas likvidāciju vai krasu ražošanas samazināšanu. Lietuvā cukura ražošanas kvotu samazināja tikai par 10 procentiem, tas ir, līdz 90 252 tonnām, nedomājot par ražošanas likvidāciju. Te cukura reformas gaitā tik slēgta neliela cukurfabrika Paņevēžā un palika divas cukurfabrikas: Ķedaiņos (a/s "Nordic Sugar Kedaini") un Marijampolē (a/s "Arvi Cukurs"). Cukura ražošanas kvotas attiecīgi ir 64 209 t un 26 043 tonnas.

Cukura ražošanas kvotas atsevišķās ES valstīs (no 1. oktobra līdz 30. septembrim)

 

Valstis

Cukura ražošanas kvota 2009./2010. g.,
% no 2004./2005. g.
2004./2005. g. 2009./2010. g.
Čehija

454 862

372 459

82

Vācija

3 416 896

2 898 256

85

Latvija

66 505

0

0

Lietuva

103 010

90 252

90

Polija

1 671 926

1 405 608

88

Somija

146 087

80 999

55

Zviedrija

368 262

293 186

80

Kopā ES

17 440 535

13 336 741

76

Lietuvā 2010./2011. tirdzniecības gada cukura ražošanas sezonas rezultāti bija šādi: pārstrādāja 706 700 t cukurbiešu ar vidējo cukura saturu 16,15% (2009.g. – 17,24%), iegūstot 100 600 t cukura, sedzot 90 252 t kvotas cukura un vēl saražojot 10 348 t virskvotas cukura.

Tāpat Polija cukura kvotu savulaik samazināja tikai par 12%, Vācija - par 15% un Zviedrija - par 20 procentiem.

Arī kaimiņvalstī Baltkrievijā ir attīstīta cukura rūpniecība. Šīs valsts četras cukura fabrikas 2010. gadā saražoja 816 t tonnu baltā cukura jeb par 7,6% vairāk nekā 2009. gadā. Iekšējā tirgū palika 405 tūkst. tonnu, pārējo Baltkrievija eksportēja uz 12 valstīm. Te paredz līdz 2015.gadam cukurbiešu diennakts pārstrādes jaudu palielināt līdz 42 000 t esošo 28 000 t vietā un nodrošināt biešu pārstrādi 95-110 dienās. Baltkrievijā tiek apspriesta piektās cukurfabrikas būve, jo valsts ir spiesta uzsākt biešu novākšanu septembrī, nevis oktobrī, kā tas vislabākajā variantā būtu nepieciešams. Līdz ar to Baltkrievija spēs paplašināt arī eksporta iespējas.

Arī ES gribēja, kā labāk...

ES cukura reformas mērķis bija pakāpeniski samazināt cukura intervences cenu no 631,9 eiro/t pirms 2006/2007. tirdzniecības gada līdz salīdzināmai cenai 404,4 eiro/t, tas ir, cukura cenu samazinot par 36 procentiem. Otrkārt, bija vēlēšanās cukurbiešu cenu samazināt no 44 eiro/t līdz 26 eiro/t 2009/2010. tirdzniecības gadā. Sagaidāms bija arī, ka pazemināsies cukura cena gala patērētājam.

Reformas rezultātus vērtēja Eiropas Revīzijas palāta, sagatavojot Īpašo ziņojumu Nr.6 (2010) ar nosaukumu "Vai cukura tirgus reforma sasniedza tai izvirzītos galvenos mērķus?". Visumā pozitīvi novērtējot veikto, tika izteikti arī kritiski atzinumi. Lūk, pāris no tiem.

"Domājot par eksporta paplašināšanas iespējām, Baltkrievijā apspriež piektās cukurfabrikas būvi."

Pirmais. "Pētījumos, kas veikti Komisijas uzdevumā, ir norādīts, ka neiesaiņotā cukura cenas samazinājums diez vai atsauksies uz gala patērētāju. Attiecībā uz pārstrādes produktiem, kuros izmanto vairāk nekā divas trešdaļas no cukura patēriņa, lielāko daļu izmaksu ietaupījuma, kas radies cenu samazināšanas rezultātā, pievienos rūpniecisko ražotāju peļņas daļai, atlikusī trešdaļa cukura patēriņa attiecas uz cukura mazumtirdzniecību, un cenas pārnesi šajā segmentā ietekmē izplatīšanas tīkla koncentrācija."

Otrais. "Jāmēģina pāriet no kvotāmno ražošanas jaudām uz tirgus orientētu sistēmu."

Cik maksā cukura saražošana

Risinot šo saimniecisko jautājumu par cukurbiešu audzēšanas atsākšanu Latvijā un tās pārstrādi, galvenais kritērijs ir: lai gala produktu – gan cukuru, gan varbūt arī bioetanolu un biogāzi – iegūtu pēc iespējas ar zemāku pašizmaksu. Lai, to realizējot par esošajām un prognozējamām nākotnes tirgus cenām, nodrošinātu saprātīgu ienesīgumu. Cukurbiešu cenas nedrīkstētu būt zemākas par tādu līmeni, kas liktu audzētājam atteikties no cukurbiešu audzēšanas un pievērsties citu cenas ziņā konkurētspējīgāku kultūru audzēšanai.

Arī pārstrādes fabrikas izvietojumam jābūt pietuvinātam cukurbiešu audzēšanas reģionam, lai izejvielu transporta ceļš būtu pēc iespējas īsāks, līdz 60-80-100 kilometriem. Kā arī jāaudzē cukurbietes tikai vispiemērotākajās, auglīgākajās zemēs, lai biešu raža būtu augstāka un izaudzēšanas izmaksas būtu zemākas. Jānodrošina arī laba transporta infrastruktūra izejvielas pievešanai un gatavās produkcijas aizvešanai.

Pirmais jautājums ir par to, ar kādu pašizmaksu varētu tikt saražotas pašas cukurbietes. Šeit varam izlīdzēties ar datiem, kas aprēķināti pēc Vācijā pielietotajiem normatīviem.

Cukurbiešu audzēšanas izmaksas, lauku kontūra 20 ha

 

Rādītāji

Cukurbiešu raža no hektāra Vidēji, pie 47,5 t/ha
40 tonnas 55 tonnas
1. Tiešās izmaksas (sēklas, minerālmēsli, herbicīdi, fungicīdi, procenti), eiro/ha 515 618

 

566
2. Mainīgās izmaksas (saņemtie tehnikas pakalpojumi un to darbaspēks), eiro/ha 349 436 393
3. Mainīgās izmaksas kopā (1+2), eiro/ha 864 1 054 959
4. Fiksētās izmaksas (pastāvīgo strādnieku darba samaksa, tehnisko iekārtu un mašīnu izmantošana, amortizācija, zemes nomas maksa u.c.), eiro/ha * 580 677 629
5. Mainīgās un fiksētās izmaksas (3+4), eiro/ha 1 444 1 731 1 588
6. Cukurbiešu pašizmaksa, eiro/t 36,1 31,4 33,4
7. Cukurbiešu pašizmaksa, Ls/t 25,2 22,0 23,3

* Darba samaksa rēķināta par 15 eiro/h jeb Ls 10,5 par darba stundu

Avots: Kuratorium für Technik und Bauwesen in der Landwirtschaft e.V. (KTBL)

Pašizmaksai – 23 Ls/t nosacīti pievienojot arī peļņu, aptuveni Ls 3, kopā veidojas ap Ls 26 par cukurbiešu tonnu. Uz to būtu arī jāorientē cukurbiešu realizācijas cena, pārdodot to pārstrādei cukura, bioetanola vai biogāzes ieguvei. Arī no bijušajiem cukurbiešu audzētājiem tiek izteikts pieņēmums, ka rentabli šodien būtu nodarboties ar cukurbiešu audzēšanu, ja par realizētām cukurbietēm maksātu ap 23-26 Ls/t.

Raksturīgi tas, ka 2005. gadā atsevišķas ES valstis tika aptaujātas, kāda būtu nepieciešama cukurbiešu cena, kas nodrošinātu zināmu peļņas slieksni. Tuvu 26 eiro par tonnu nosauca Beļģija (30), Nīderlande (30), Dānija (25) un Vācija (30), bet ievērojami lielāku peļņas slieksni – vairāk nekā 26 eiro par tonnu - nosauca Somija (44), Zviedrija (34), Austrija (40) un Lielbritānija (40). Taču arī pēdējās valstis neatsacījās no cukurbiešu audzēšanas un turpināja saņemt cukura ražošanas kvotas.

Kalkulējot cukura ražošanas izmaksas, pieņemam: lai iegūtu vienu tonnu cukura, nepieciešams pārstrādāt ap 7 tonnām cukurbiešu ar bāzes cukura saturu 16% (Vācijas cukurfabrikās rēķina ap 6 tonnām biešu uz 1 t cukura). Izejvielas (cukurbiešu) vērtība vienas tonnas cukura ieguvei varētu veidoties Ls 175 (7 t biešu x 25 Ls/t).

Savukārt cukurbiešu pārstrādes izmaksas, lai iegūtu vienu tonnu cukura, vērtē ap 250 eiro/t jeb 175 Ls/t baltā cukura (pēc Marktanalyse Nachwashsende Rohstoffe Teil II. FNR, 2007, S.284). Tādējādi cukura tonnas kopējā pašizmaksa, ieskaitot cukurbiešu iepirkšanas cenu un pārstrādes izmaksas, varētu veidoties 350 Ls/t (Ls 175 + Ls 175) jeb 0,35 Ls/kg.

"Veicot reformu, ES bija sagaidāms, ka cukura cena gala patērētājam pazemināsies."

Vērtējot cukura realizācijas iespējamo cenu, var izmantot biržas informāciju. Londonas biržā cukura cena 2011. gada februārī sasniedza 832 ASV dolārus jeb Ls 404 par tonnu, bet marta beigās nedaudz samazinājās – 700 ASV dolāri jeb 340 Ls/t (2009. gada beigās – attiecīgi 748 ASV dolāri un Ls 363). Pastāvot šādām biržas cenām, ES valstu cukura ražotājiem eksports kļūst izdevīgs arī bez īpašām eksporta kompensācijām.

Baltkrievijas universālā preču biržā 2011. gada 10. martā tika piedāvāts pārdošanai 20 000 tonnas baltā cukura par 900 ASV dolāriem tonnā. Savukārt uzņēmumi no Polijas, Spānijas un Lietuvas šajā biržā vēlējās iegādāties 4000 tonnas cukura par 880 ASV dolāriem tonnā (436 Ls/t).

Tātad biržas cena pārsniedz cukura ražošanas izmaksas par 54 Ls/t (Ls 404– 350). Vienlaikus kalkulācijās jāņem vērā tas, ka cukura ražošanā tiek iegūti arī vērtīgi blakus produkti: melase (ap 3-5% no cukurbiešu svara) un cukurbiešu graizījumi (ap 67% no sakņu svara). Tas nozīmē, ka starpība starp cukura gala realizācijas cenu biržā un pašizmaksu palielinās par blakus produkcijas vērtības daļu, kas var būt arī vismaz ap 5-10 sant./kg baltā cukura.

Cukura cena biržā gan ir mainīga, un to nosaka pēdējos gados vērojamās tendences:

  1. jau 2010. gada janvārī pasaules tirgus cena pārsniedza salīdzināmo ES noteikto iekšējo salīdzināmo cenu;
  2. pasaules tirgus kļūst arvien nepastāvīgāks, jo piegādēs dominē neliels skaits eksportētājvalstu (Brazīlija, Indija, Austrālija). Ekstremāli klimatiskie apstākļi atsevišķās valstīs jūtami ietekmē cukura cenu pasaules tirgū;
  3. pastāv nenoteiktība ES cukura tirgū, jo pēdējos gados cukura patēriņš pārsniedz saražoto apjomu. Pirms reformas ES saražoja 21 milj. t cukura, bet patērēja 16 milj. tonnas. Prognozes liecina, ka ES šajā sezonā (2010./2011. tirdzniecības gadā) saražos 16 milj. t, bet patērēs 18,6 milj. tonnu;
  4. parādās jauni cukura pielietojumi, kā bioetanols, kas rada lielāku pieprasījumu pēc cukura izejvielas. Pieaugot naftas cenai, piemēram, Brazīlija samērā elastīgi rīkojas, palielinot bioetanola ražošanu kā benzīna aizvietotāju. Tas paaugstina cukura cenu un rada jūtamas cenu svārstības pasaules tirgū;
  5. dažādi investīciju fondi labprāt iegulda lētu naudu šajā stratēģiskajā izejvielā, lai nopelnītu, jo cukuru var ilgi uzglabāt.

Turpmāk vēl.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU