Par cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā

Rezultātā Latvijā nepamatoti tika likvidēta nozīmīga rūpniecības nozare, kas:

• ražoja cukuru no Latvijā izaudzētām cukurbietēm, tātad viena no retajām rūpniecības nozarēm, kas izmantoja vietējās izejvielas;
• strādāja ar peļņu un pārskaitīja nodokļu maksājumus valsts budžetā;
• bija spējīga nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar darbavietām un no vietējām izejvielām ražotu kvalitatīvu un pieprasītu produkciju;
• spēja nodrošināt cukura patēriņu ražošanas vajadzībām.

Galvenās problēmas, kas radās, Latvijā pārtraucot cukura ražošanu, ir šādas:

• likvidējot cukura ražošanu, tika solīts cukura cenas samazinājums, tomēr noticis pretējais - Latvijā cukura cenas mazumtirdzniecībā ir pieaugušas, nevis samazinājušās un turpina augt (no Ls 0,64 par kg pirms cukura ražošanas pārtraukšanas līdz pat Ls 0,79 par kg un pat Ls 2 un vairāk par kg cukura ar augstu kvalitāti);
• pasliktinājusies Latvijas tirgū piedāvātā cukura kvalitāte, kas negatīvi ietekmē iespēju apmierināt cukura patērētāju vajadzības;
• šajā gadā parādījusies jauna problēma - mazie saldumu ražotāji, kuriem mēnesī ir nepieciešama apmēram tonna cukura, ir spiesti to pirkt viena kilograma paciņās, jo lielākā iesaiņojumā tas nav pieejams.

Zinoši speciālisti vēl ir

Acīmredzot ir pienācis laiks problēmas risināt nopietni. Par pamatu lēmuma pieņemšanai par cukurbiešu audzēšanas atsākšanu Latvijā, lai apgādātu cukura ražotājus ar izejvielām, var kalpot sekojošais:

• Latvijas cukurbiešu audzētāji spēj nodrošināt pietiekami augstu cukurbiešu ražību (40–55 t/ha) un cukura saturu bietēs (16-17%);
• cukura ražošanas atjaunošanas rezultātā Latvijā tiks atjaunota lauksaimniecības nozare ar augstu pievienoto vērtību;
• lauksaimniecība būs nodrošināta ar blakusproduktiem, ko var izmantot lopbarībai un augsnes mēslošanai, bet kas pašreiz nav pieejami;
• 500–600 lauku saimniecībās, izveidojot izdevīgāku augu seku, palielināsies arī tiešie ienākumi, būs nodrošināts lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums;
• Latvijā vēl ir pieredzējuši lauksaimnieki, kuri nodarbojās ar cukurbiešu audzēšanu, kā arī pieredzējuši bijušie cukura ražošanas uzņēmumu darbinieki.

Ja Latvijā atjaunosies cukura ražošana, ieguvēji būs ne tikai cukurbiešu audzētāji un cukura patērētāji, bet arī Latvijas ekonomika kopumā, jo:

• ražojot cukuru uz vietas, samazināsies cukura transportēšanas izmaksas, kas ļauj prognozēt ar cukura piegādēm un tirdzniecību saistīto izmaksu (līdz ar to arī cukura pārdošanas cenas) pazemināšanos;
• valsts kasē tiks iemaksāti nodokļi, tādējādi samazinot budžeta deficītu;
• tiks radītas 150 jaunas darba vietas cukura fabrikā, kā rezultātā mazināsies nepieciešamība risināt sociālās problēmas;
• samazināsies importa pārsvars pār eksportu.

Plāns skaidrs. Tas jāīsteno

Lai atjaunotu cukura ražošanu Latvijā un nodrošinātu cukura patērētājus ar kvalitatīvu cukuru, kas ražots no Latvijā izaudzētām cukurbietēm, ir nepieciešams veikt vairākus konkrētus sagatavošanās darbus.

Pirmais. Jāiegādājas rūpnīcas celtniecībai un ekspluatācijai piemērots zemes gabals, kas atbilstu noteiktām prasībām. Līdz šim veiktie pētījumi parāda, ka vispiemērotākā vieta, kas atbilst visām prasībām, ir Iecavas apkārtnē.

Otrais. Jāizstrādā cukurfabrikas būvniecības projekts, paredzot tajā mūsdienu prasībām atbilstošu tehnoloģisko procesu. Prognozētās kopējās rūpnīcas izmaksas var sastādīt EUR 150 milj., t.i., aptuveni LVL 100 milj., kas atbilst efektīvas cukurfabrikas radīšanas izmaksām ES.

"Ja Latvijā atjaunosies cukura ražošana, ieguvēja būs visa Latvijas ekonomika kopumā."

Trešais. Mūsdienīga tehnoloģiskā procesa nodrošinātai nepieciešamās ražošanas iekārtas ir iespējams pasūtīt Vācijā.

Ceturtais. Cukurbiešu piegāde un pārstrāde jāparedz veikt 80-100 dienu laikā no septembra līdz decembrim, jo ilgākas biešu uzglabāšanas rezultātā samazinās cukura saturs bietēs. Biešu pārstrādes sezonā iespējama sīrupa uzkrāšana, ko var izmantot cukura ražošanai pēc biešu pārstrādes sezonas beigām.

Ar pašražoto cukuru vajadzētu nosegt 80–90% no kopējā cukura patēriņa Latvijā, t.i., atbilstoši 80–90 tūkst. tonnu gadā. Šādu gada patēriņa apjomu var nodrošināt jauns uzņēmums ar ražotspēju 100 tūkst. tonnu gadā.

Veikta SVID analīze

Balstoties uz cukura rūpniecības vēsturisko apskatu, uz tirgus pētījumiem un situācijas tautas saimniecībā vērtējuma rezultātiem, tika veikta cukura ražošanas Latvijā SVID (Spēks, Vājums, Iespējas, Draudi) analīze, kas ļāva noteikt cukura ražošanu ietekmējošos galvenos iekšējos un ārējos faktorus.

SVID analīze

Nepieciešamie priekšdarbi

Lai novērstu iepriekš norādītās problēmas, pēc iespējas īsā laikā Latvijai jāatgriežas pie savas cukura rūpniecības, veicot šādus priekšdarbus:

1. Jānovērš šķēršļi projekta īstenošanas ceļā, kas radīti, atsakoties no cukura ražošanas Eiropas cukura reformas ietvaros.
2. Jānodrošina valdības atbalsts un finansējums pēc iespējas īsākā laikā un pietiekamā apmērā.
3. Pēc iespējas ātrāk jāizstrādā projekts un jāuzsāk projekta īstenošana, izmantojot salīdzinoši zemās zemes, būvniecības un būvmateriālu, kā arī darbaspēka cenas, kas izveidojušās krīzes ietekmes rezultātā.

   "Ar pašražoto cukuru vajadzētu un var nosegt 80–90% no kopējā cukura patēriņa Latvijā."

Optimālu laika patēriņu projekta īstenošanai var nodrošināt, izmantojot tīklveida plānošanas un vadīšanas metodi, sastādot veicamo darbu kalendāro grafiku un vadot projekta īstenošanu. Šī metode ļauj samazināt laika patēriņu un nodrošina racionālu darbu organizēšanu. Tas savukārt nodrošina iespēju samazināt ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus.

Līdztekus veicamais

Organizējot cukura ražošanu, nepieciešams padomāt par šādiem aspektiem:

1. Jāparedz līdzekļi sabiedrisko attiecību kampaņai, lai laikus informētu par projekta īstenošanas termiņiem un sagaidāmajiem rezultātiem gan cukurbiešu potenciālos audzētājus, gan cukura patērētājus.
2. Jāsamazina dabas faktoru ietekme,
   1. izveidojot cukura krājumus auglīgajos gados, kuri tad varētu segt cukura deficītu gados ar mazāku cukurbiešu ražu vai zemāku cukura saturu bietēs, tam paredzot papildu apgrozāmos līdzekļus un to finansēšanas avotus,
   2. veicot cukurbiešu audzēšanas optimizāciju, jo tās rezultātā iespējams panākt cukurbiešu ražu pieaugumu.
3. Jānodrošina sortimenta dažādošana. Lai stabilizētu pieprasījumu pēc cukura, jārada iespēja ražot dažāda veida cukura produkciju no konkurentiem atšķirīgā iesaiņojumā.
4. Jāmazina ražošanas sezonālā rakstura negatīvā ietekme uz uzņēmuma darbības efektivitāti, apsverot etanola ražošanas organizēšanas iespējas ar mērķi – panākt cukurfabrikas kapacitātes pilnīgāku izmantošanu un labākas infrastruktūras (enerģijas centrāles, loģistikas u.c.) noslogojumu.

"Vēl labākus rezultātus iespējams iegūt, apvienojot cukura un bioetanola ražošanu."

Lai novērtētu cukura ražošanas atjaunošanas sagaidāmos rezultātus, ir veikti finanšu aprēķini, kam ir piesardzīgu prognožu raksturs. Iegūtie aprēķinu rezultāti vērtējami pozitīvi, jo tie pierāda, ka cukura ražošana atbilstoši iepriekš norādītajam gada patēriņam var nodrošināt peļņu gan cukurbiešu audzētājiem, gan cukura ražotājiem. Vēl labākus rezultātus iespējams iegūt, apvienojot cukura un bioetanola ražošanu.