Pirms aptuveni simts gadiem ASV populārāko žurnālu redakcijas nolīga gados jaunas sievietes, kas pirms publicēšanas ar zīmuli gāja cauri katram reportieru (gandrīz vienmēr – vīriešu) rakstam, pārbaudot, vai tajā teiktais atbilst patiesībai. Ar laiku mainījās ne tikai izpratne par dzimumu līdztiesību un šī darba nozīmību, bet arī pati faktu pārbaude kā žurnālistikas daļa. Lai gan īpaši pētnieciskajā žurnālistikā redakcijas pirms sava materiāla publicēšanas joprojām pievērš uzmanību skrupulozai faktu pārbaudīšanai, ar to jau sen nepietiek. Faktu pārbaudē aizvien vairāk tiek analizēts arī tas, kas publiski pausts citur.
Informācijas daudzums, klikšķi un populisms
Nav šaubu, ka pārmaiņas veicināja internets un sociālie tīkli, kas mūs apber ar tādu informācijas daudzumu kā nekad iepriekš. Liela daļa cilvēku jaunumus sen vairs nemeklē ne avīzēs, ne TV ziņās, pat ne populārākajos ziņu portālos. Savukārt sociālie tīkli, atšķirībā no tradicionālajiem medijiem, kuros ir profesionālās ētikas kodeksi un citi redakcijas filtri, paši saturu īsti kontrolēt nespēj. Tie arvien ir ērta platforma populistiskiem politiķiem, klikšķu biznesmeņiem, propagandai, sazvērestības teoriju, aizspriedumu un baiļu izplatītājiem.
Feisbuku, kas šādiem mērķiem ir īpaši parocīgs, ikdienā lieto nepilna puse Latvijas iedzīvotāju. Gandrīz trešdaļa sociālo tīklu lietotāju atzīst, ka kopumā tic tam, ko šajos medijos ierauga vai izlasa, bet 22% mēdzot ar informāciju dalīties, iepriekš nepārbaudot, vai tā ir patiesa.
Žurnālista uzdevums ir sniegt cilvēkiem patiesu informāciju, un melu, mītu un puspatiesību atspēkošana ir viens no veidiem, kā to darīt. Tas, protams, nav nekas jauns. Latvijas mediji, ieskaitot Re:Baltica, šajā jomā ir strādājuši un strādā, un vairākos medijos šim mērķim ir veltītas atsevišķas sadaļas. Re:Check pārbaudīs politiķu un citu viedokļu līderu izteikumus regulāri un ar vienotu, standartizētu pieeju. Tādā pašā veidā sekosim populārākajiem mītiem un meliem sociālajos tīklos un analizēsim, kā tie top. Savus rakstus un video izplatīsim sociālajos tīklos, lai tie sasniegtu pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu.
Kas pasūtīja?
Regulāri norādīt uz citu kļūdām vai pat meliem nav vieglākais darbs pasaulē, īpaši, ja runa ir par politiķiem un citiem sabiedrībā cienītiem cilvēkiem. Pirmo gandrīz divu mēnešu laikā esam izbaudījušas visplašāko cilvēcisko reakciju spektru. Cilvēki, par kuru maldinošajiem izteikumiem rakstām, ir žēlojušies sociālajos tīklos, publiskojuši e-pasta sarakstes, vērsušies pie Re:Baltica vadības ar sūdzību par attiecīgā žurnālista nekompetenci, pārmetuši mums angažētību un tendenciozitāti. Un – žurnālistu darba klasika – jautājuši, kas konkrēto rakstu pasūtīja.
Atbilde ir viena. Re:Check strādā patiesības interesēs, un rakstu pie mums “pasūtīt” nav iespējams. Mēs pašas izlemjam, ko pārbaudīt. Taču mums ir svarīga auditorijas uzticēšanās, un ceru, ka sapratne ir iespējama arī no to cilvēku puses, par kuru teikto rakstām. Lai to veicinātu, esam vienojušās par noteikumiem, kurus apņemamies ievērot.
Pirmais – Re:Check ir politiski neitrāls formāts. Jebkuram žurnālistam ir savas politiskās simpātijas, taču tās nedrīkst ietekmēt pārbaudāmo izteikumu atlasi un veidu, kādā to darām. Lai gan politiķu izteikumu pārbaude pirmsvēlēšanu debatēs lsm.lv “Melu detektorā” parādīja, ka ir partijas, kuru līderu teiktajā aplamību tiešām ir vairāk nekā citās, izejas punkts ir viens. Proti, vienlīdz lasām un klausāmies visu šobrīd politikā esošo partiju cilvēku publiskos izteikumus un vienlīdz pārbaudām tos, kas šķiet apšaubāmi un, mūsuprāt, ir aktuāli. Tieši tas pats attiecas uz jebkāda veida biedrībām un citām nevalstiskajām organizācijām.
Otrs noteikums – vienmēr dodam iespēju izteikuma autoram paskaidrot pausto un minēt izmantotos avotus. Ja nevaram to izdarīt, uzrakstām, kāpēc.
Trešais – norādām, kādus avotus izmantojam, un, ja iespējams, pievienojam saiti. Mērķis ir sniegt iespēju lasītājam pašam izsekot tam, kā tieši pārbaudi veicam, un iepazīties ar faktiem, kas izteikumu apstrīd vai apstiprina.
Visbeidzot – lēmumu jeb teiktā vērtējumu nekad nepieņem viens cilvēks. Tās bieži ir ilgas diskusijas pat ne divu, bet trīs un četru Re:Baltica žurnālistu vidū.
Visu pārbaudīt nav iespējams
Re:Check pirmie mēneši ir parādījuši, ka cilvēki šādu rīku uzskata par nepieciešamu. Uz aicinājumu iesūtīt pārbaudei šaubīgus apgalvojumus esam saņēmušas vairākus ieteikumus (rakstiet recheck@rebaltica.com), no kuriem divus jau pārbaudījušas un atzinušas par nepatiesiem. Mūsu rakstus cilvēki komentē sociālajos tīklos un iesaka, kam vēl vajadzētu pievērst uzmanību.
Taču skaidrs arī, ka visus pieteiktos izteikumus pārbaudīt nespēsim. Re:Check nav resursu, lai par kādu jautājumu veiktu nedēļām ilgu izmeklēšanu, – tam paredzēti citi žurnālistikas formāti. Mēs lielākoties analizēsim izteikumus, par kuru atbilstību patiesībai atbildes meklējamas statistikā, pētījumos un cita veida publiski pieejamos datos. Tāpat nerakstīsim par izteikumiem, kuru pamatā ir viedoklis, nevis fakti vai kuri citādi nav faktoloģiski pārbaudāmi. Sekosim tam, lai tiek ievēroti vārdi, kurus esot teicis sociologs un politiķis Daniels Patriks Moinihans: ikvienam ir tiesības uz savu viedokli, bet ne uz saviem faktiem.
Nerunās vispār vai domās, ko runā?
“Tas beigsies ar to, ka neviens vairs negribēs sniegt intervijas. Piekritīs atbildēt tikai rakstiski,” pārmeta viens no cilvēkiem, kuram lūdzām skaidrot patiesībai neatbilstošu izteikumu. Protams, tā nenotiks, jo runāt ar medijiem ir politiķu, uzņēmēju asociāciju un citu nevalstisko organizāciju darbs – iespēja paust savu nostāju, tikt sadzirdētiem un ietekmēt lēmumus.
Taču mēs ceram, ka būs vairāk cilvēku, kuri nevis nerunās ar medijiem, bet gan domās, ko runā. Argumentēs ar patiesu informāciju, jo zinās, ka mediji seko viņu teiktajam un publiski norādīs, ja teiktais tāds nav. Neizplatīs izdevīgus mītus, puspatiesības vai pat apzinātus melus. Nenoklusēs būtiskus faktus, ar maznozīmīgu detaļu izcelšanu cenšoties pavērst sabiedrisko domu sev vēlamajā virzienā. Galu galā – zinoši nerunās par lietām, no kurām neko nesaprot.
