Ko varam un ko nevaram atrast šībrīža mediju regulējumā?

Atbilstoši priekšlikumiem NEPLP būtu tiesības vērsties pret programmām, ja tajās būs konstatēts:

• mudinājums uz vardarbību vai naida kurināšanu vai diskriminācija pret kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai jebkuru citu Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas 21. pantā vai Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantā minēto motīvu dēļ;
• aicinājums, kas apdraud sabiedrisko drošību, tostarp valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu, vai rada nopietnu un būtisku tās apdraudējuma risku;
• publiska provokācija izdarīt teroristu nodarījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541 5. panta izpratnē;
• saturs, kas apdraud sabiedrības veselību vai radītu nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

NEPLP priekšsēdētājas vietnieks un atbildīgais par informatīvās telpas aizsardzības jautājumu pārraudzību Ivars Āboliņš uzskata, ka līdz šim NEPLP juridiskās iespējas ne vienmēr ir ļāvušas efektīvi reaģēt uz Latvijas informatīvās telpas apdraudējumu. “Eiropas direktīvā noteiktais ir jāievieš Latvijā nekavējoties, jo NEPLP ir jābūt maksimāli plašam instrumentu lokam, lai reaģētu uz pārkāpumiem Latvijas informatīvajā telpā,” skaidrojis I. Āboliņš.

Neapšaubu NEPLP labo gribu turpmāk arvien sekmīgāk apkarot hibrīdkara izpausmes Latvijas informatīvajā telpā. Tomēr rodas jautājums, vai jaunie grozījumi sniegs vēl citas iespējas papildus tām, kuras jau patlaban tiek noteiktas gan Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMPD), gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL).

Piemēram, AVMPD 6. pants paredz: “Dalībvalstis ar atbilstīgiem līdzekļiem nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumi, kurus nodrošina to jurisdikcijā esoši mediju pakalpojumu sniedzēji, nesatur naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas vai valstspiederības dēļ.” Ļoti nozīmīgi ir tas, ka šī direktīva attiecas arī uz tām ES valstīm, kurās reģistrēti t. s. Krievijas TV (patiesībā – hibrīdkara) kanāli, jo īpaši uz Zviedriju un Lielbritāniju.

Savukārt EPLL 21.² pants “Aizliegums izplatīt citas ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu, kas pilnībā vai galvenokārt vērsta uz Latvijas teritoriju” paredz šīs attiecības ar nereti daudz liberālākajām Krievijas TV hibrīdkara “mātesvalstīm”:

• ja citas ES vai EEZ valsts jurisdikcijā esoša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā programma ir pilnībā vai galvenokārt vērsta uz Latvijas teritoriju un NEPLP konstatē, ka šajā programmā ir pārkāpti tādi šā likuma vai citu normatīvo aktu noteikumi, kas paredz detalizētākus vai stingrākus programmu veidošanas nosacījumus nekā ES tiesību akti, NEPLP var nepiemērot šā likuma 21.¹ pantu;
• šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā NEPLP, lai panāktu pieņemamu risinājumu, informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli un attiecīgo valsti par konstatētajiem pārkāpumiem. NEPLP var lūgt attiecīgo valsti nodrošināt to, ka tās medijs ievēro Latvijas normatīvos aktus;
• NEPLP var aicināt šo lietu izskatīt kontaktkomitejā, kas izveidota atbilstoši ES tiesību aktiem.

Lai precizētu Latvijas Republikā aizliegtās izpausmes, talkā nāk EPLL 26. pants “Programmu veidošanas ierobežojumi”, kas noteic, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros ir izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiska rakstura materiālus;

3) mudinājumu uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ;

4) aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu;

6) sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

Kā varam secināt, salīdzinot jauno EPPL grozījumu projektu ar šībrīža mediju regulējumu, te varētu runāt par “dubults neplīst” pieeju. Pirmkārt, šie principi jau ir iekļauti gan EPPL, gan AVMPD. Tie tiek piemēroti gadījumos, kurus konstatējis NEPLP Monitoringa centrs.

Latvijai tik un tā vajadzēs saskaņot citās ES valstīs reģistrēto TV kanālu aizliegšanu – vairāk jāstrādā ar citu valstu regulatoriem. Bet ar “naida kurināšanu” joprojām nodarbosies drošības policija un prokuratūra – kā tas bijis līdz šim, jo te piemērojams Krimināllikums, bet NEPLP ir tiesības sodīt tikai administratīvi.

Raksta autore ir bijusī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja.