Iesniegtie labojumi paredz mainīt kārtību, kāda NEPLP var atkāpties no izcelsmes valsts principa un ierobežot programmu retranslāciju un izplatīšanu Latvijas teritorijā, ja konstatējami programmu veidošanas ierobežojumi.
Atbilstoši priekšlikumiem, NEPLP būtu tiesības vērsties pret programmām, ja tajās būs konstatēts:
- mudinājums uz vardarbību vai naida kurināšanu, vai konstatēta diskriminācija pret kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai jebkuru citu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā, vai Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantā minēto motīvu dēļ;
- aicinājums, kas apdraud sabiedrisko drošību, tostarp valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu, vai rada nopietnu un būtisku tās apdraudējuma risku;
- publiska provokācija izdarīt teroristu nodarījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541 5. panta izpratnē;
- saturs, kas apdraud sabiedrības veselību vai radītu nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.
Kā uzsver NEPLP priekšsēdētājas vietnieks un atbildīgais par informatīvās telpas aizsardzības jautājumu pārraudzību Ivars Āboliņš, šo drošības jautājumu integrēšana Latvijas likumdošanā ir īpaši būtiska, jo līdz šim NEPLP juridiskās iespējas ne vienmēr ir ļāvušas efektīvi reaģēt uz Latvijas informatīvās telpas apdraudējumu. “Eiropas direktīvā noteiktais ir jāievieš Latvijā nekavējoties, jo NEPLP ir jābūt maksimāli plašam instrumentu lokam, lai reaģētu uz pārkāpumiem Latvijas informatīvajā telpā,” skaidro I.Āboliņš.
