Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu latviešu reemigrācijas veicināšanai, šogad martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidojusi piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu. Reģionālo koordinatoru galvenais uzdevums ir uzrunāt potenciālos reemigrantus un noskaidrot to vajadzības, sagatavot atbilstošus piedāvājumus par darba un dzīves iespējām Latvijā.
Trešdien, 24. oktobrī, Daugavpilī notiekošā diskusiju foruma mērķis ir informēt potenciālos reemigrantus par pieejamo un plānoto valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora atbalstu personām, kas plāno atgriezties Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes.
Kādu iemeslu dēļ cilvēki pamet valsti, tostarp Latgali?
Kopš 2009. gada no Latvijas emigrējuši vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju. Dienā no Latvijas emigrē vidēji 55 iedzīvotāji: 25 vīrieši, 22 sievietes, 8 bērni. Visvairāk – ap 5% no kopējā iedzīvotāju skaita saskaņā ar 2011–2014. gada datiem – izceļo no Latgales.
Pārsvarā izceļo finansiālo grūtību un kredītsaistību dēļ. Problēma lielākoties saistīta ar zemāku atalgojumu un vājākām darba iespējām mazākos novados. Pirmspensijas vecuma cilvēki uz ārzemēm dodas nopelnīt sev pensiju, izmantot tur pieejamās sociālās garantijas. Savukārt jaunieši brauc apskatīt pasauli, gūt jaunu pieredzi un priekšstatus, iegūt izglītību.
Kāds ir vidējais Latgales aizbraucēja portrets?
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas ir 25–29 gadus vecs neprecējies latviešu tautības vīrietis no Latgales, kurš ieguvis vismaz vidējo izglītību. Augstākā izglītība ir katram piektajam izceļotājam.
Un kas ir tie, kuri atgriežas?
Atgriežas lielākoties ģimenes ar maziem bērniem, kuriem laiks uzsākt bērnudārza vai skolas gaitas. Tie ir arī vīrieši vecumā no 30 līdz 40 gadiem, kuri vēlas šeit strādāt un dibināt ģimeni. Daļa no reemigrantiem atgriežoties vēlas dzimtenē īstenot savu biznesa ideju, kas izlolota ārzemēs.
VARAM septembrī izsludinājusi biznesa ideju konkursu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai reģionos. Kādi ir rezultāti?
Latgalē par šo atgriešanās grantu interese bija samērā liela. Esmu sniegusi konsultācijas 36 personām, kas izrādīja interesi par šo atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Latgalē. Projekta iesnieguma veidlapa bija sagatavota maksimāli vienkārša, lai to var aizpildīt ikviens ar projektu rakstīšanu nesaistīts cilvēks.
Latgales plānošanas reģions saņēma trīs pieteikumus uz maksimālo atbalstu 9000 eiro apmērā. Interesanti, ka reemigranti visbiežāk savu biznesa ideju ir izdomājuši, jau esot ārzemēs, un to vēlas īstenot dzimtenē. Galvenais atgriešanās granta saņemšanas kritērijs bija ārvalstīs norādītās dzīvesvietas adrese. Daudzi no Latvijas aizbraukušie sev vien zināmu iemeslu nav vēlējušies norādīt savu adresi ārvalstī, bet gribējuši saglabāt savu deklarēto dzīvesvietas adresi Latvijā. Tādējādi diemžēl lielākā daļa pretendentu “atkrita”. Pašreiz konkursa komisija strādā pie pieteikumu izvērtēšanas.
Reemigrācijas koordinatoru darba uzdevumi ir uzrunāt un motivēt emigrantus atgriezties dzimtenē un izprast viņu vajadzības, lai sekmētu atgriešanos. Kādu pasākumu kopumu šīs aktivitātes aptver?
Neatņemama mana darba sastāvdaļa ir potenciālo reemigrantu meklēšana un uzrunāšana. Ik dienu aktīvi komunicēju ar potenciālajiem reemigrantiem par aktuāliem jautājumiem gan sociālajos tīklos (“Facebook” ir izveidota lapa “Es atgriežos Latgalē”), gan pa tālruni un ar e-pasta starpniecību. Latgales plānošanas reģiona mājaslapā ir sadaļa “Remigrācija”. “PAPS” (saīsinājums no “Palīdzam atgriezties pašu sētā”) mājaslapā reemigrantiem ir iespēja tiešsaistē aizpildīt anketu, kuru saņemu savā e-pastā, pēc tam sniedzu informāciju pēc pieprasījuma. Ar mani sazinās arī emigrantu tuvinieki, jo viņi ir ieinteresēti savu mīļo cilvēku atgriešanās procesā.
Intensīvi sadarbojos ar valsts institūcijām – Nodarbinātības valsts aģentūru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latgales 21 pašvaldību un privātā sektora organizācijām. Veidoju tīklojumu, meklēju sadarbības iespējas efektīvam reemigrantu atbalstam. Esmu devusies reemigrācijas jautājumos pieredzes apmaiņas vizītē uz Utenas apriņķi Lietuvā.
Esmu uzrunājusi gan emigrantus, gan reemigrantus XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku informatīvajos pasākumos Mežaparkā, Latgales dienā Rīgas svētku ietvaros, Uzņēmēju forumā Rēzeknē. Piedalos Daugavpils kā pilotpašvaldības rīkotajos pasākumos par reemigrāciju un depopulāciju.
Tiekos arī ar uzņēmējdarbības speciālistiem, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Daugavpils biznesa inkubatora darbiniekiem, jo latgalieši atgriežas dzimtajā novadā ar dažādām interesantām biznesa idejām, iedvesmojoties no ārzemju uzņēmējiem.
Reemigrācijas procesā ir svarīgs atbalsts arī trešo valstu pilsoņiem, jo interesi par atgriešanos Latvijā izrāda arī ģimenes, kuras viens no locekļiem ir trešo valstu pilsonis. Lai sniegtu atbalstu šādos gadījumos, sadarbojos ar Informācijas centru iebraucējiem Daugavpilī, Latgales konsultanti Ilzi Čāmāni.
Kādas ir nodarbinātības un dzīvesvietas atrašanas iespējas reemigratiem Latgalē?
Latgales lielākajās pilsētās darba vakanču klāsts ir diezgan plašs, jautājums ir par profesionālo atbilstību, kvalifikāciju, izglītību un vēlamo atalgojumu. Vīrieši darbu atrod ļoti ātri, pat neiestājas bezdarbniekos. Sievietēm ir nedaudz sarežģītāk, jo sākotnēji ir jāiekārto izglītības iestādē atvases, tikai tad var meklēt darbu. Bērnudārzos rindas ir, bet tikai lielākajās pilsētās, pašvaldības mēģina pēc iespējas ātrāk palīdzēt ģimenei integrēties dzimtajā vietā, piedāvājot visus iespējamos risinājumus.
Mājokļa jautājums nav izteikti saasināts, jo pārsvarā cilvēkiem ir, kur atgriezties, vismaz pie vecākiem uz kādu laiku, līdz atrod savu mājokli. Daudzi reemigranti meklē iespējas iegādāties dzīvokli paši, bet daļa lūdz atbalstu kā jauna ģimene vai speciālists pašvaldībā. Reemigrācijas koordinatoru tīkla pilotprojekta ietvaros Rēzeknes novads, pēc manas pieredzes, pagaidām ir vienīgais Latgalē, kurš piešķīris jaunajai ģimenei pašvaldības dzīvokli, meitiņa iet bērnudārzā, bet mamma iekārtojusies darbā Rēzeknes novada pašvaldībā.
Cik cilvēku atgriešanos Latgalē ir izdevies panākt reemigrācijas koordinatoru tīkla projekta ietvaros? Vai sekojat tam, kas ar šiem cilvēkiem notiek pēc atgriešanās?
Latgalē šī pilotprojekta ietvaros ir atgriezušās jau vairāk nekā 20 ģimenes. Ar konsultāciju sniegšanu mana saziņa ar šiem cilvēkiem nebeidzas. Tas nav nedēļas darbs, šis process norit nemitīgi, allaž parādās jauni un aktuāli jautājumi. Man ir ļoti svarīgi turpināt saziņu, būt noderīgai tad, kad esmu vajadzīga ar padomu, atbalstu. Vienmēr saviem reemigrantiem saku: “Tikai nepazūdiet, dodiet man ziņu, kas notiek tālāk, lai esmu informēta.” Darbs ieguldīts milzīgs, iespējams, esmu pārāk emocionāla un katru no viņiem uztveru kā savu tuvinieku, bet gandarījums par iegūtajiem rezultātiem to visu atsver!
Kā latgaliešu sabiedrība uzlūko aizbraucējus? Vai viņus atpakaļ pieņem ar izpratni un atsaucību?
Sekmīgā reemigrācijā milzīga nozīme ir līdzcilvēku atbalstam. Runa nav tikai par tuviniekiem, bet mūsu sabiedrību kopumā. Dažas ģimenes man norāda, ka atgriežoties sastopas ar to, ka vietējie iedzīvotāji viņus uzlūko piesardzīgi, neuzskata vairs īsti par savējiem, bet skolā reemigrantu bērnus apsaukā vietējie. Taču lielākoties visiem ir prieks par to, ka cilvēki no pašvaldības nevis aizbrauc, bet gan atgriežas, turklāt ģimenes ar bērniem.
Kādus secinājumus līdzšinējā pieredze liek izdarīt par sekmīgai reemigrācijai turpmāk nepieciešamajiem priekšnosacījumiem, atbalsta pasākumiem pašvaldību un valstiskā līmenī?
Pirmkārt, jārisina aizbraukšanas cēloņi. Visos plānošanas reģionos pašvaldības, kuras piedalās reemigrācijas pilotprojektā, vēl sagatavos priekšlikumus, kas būtu jādara, lai sekmētu cilvēku atgriešanos. Kad priekšlikumi tiks apkopoti, redzēsim, pie kā turpmāk ir jāpiestrādā un kādi uzdevumi jāizvirza. Tomēr vēlos teikt, ka valsts un pašvaldības ir ieinteresētas, lai cilvēki atgrieztos dzimtajā pusē. Latgale ir iespēju zeme gan vietējiem iedzīvotājiem, gan reemigrantiem!
