14. februārī apritēs trīs mēneši, kopš esat trešās lielākās valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītāja. Vai jums arī tika noteikts pārbaudes laiks?
Jā, mans pārbaudes laiks ir seši mēneši, jo valsts pārvaldē pārbaudes laiki mēdz būt garāki nekā parastajās darba tiesiskajās attiecībās. Tik nopietns pārbaudes periods ir tāpēc, ka darbu valsts pārvaldē ierēdņa amatā esmu sākusi pirmoreiz.
Kā tiekat galā?
Darba ir ļoti daudz, ļoti daudz informācijas, kuru jāspēj apkopot, izprast. Protams, pieņemot šajā darbā cilvēku bez pieredzes valsts pārvaldē, konkursa komisija rēķinājās, ka visi valsts pārvaldes procesi man būs jauni un nāksies tos apgūt – kā notiek sadarbība ar Finanšu un citām ministrijām, ieteikumu virzīšana izmaiņām likumprojektos u.c. Šīs man ir jaunas lietas.
Līdz šim augstos amatos bijāt strādājusi tikai privātās apdrošināšanas kompānijās. Kāds ir skats valsts pārvaldes "iekšienē"?
Noteikti nav taisnība tiem, kas uzskata, ka valsts pārvaldē ierēdņi tikai dzer kafiju un neko nedara. Darba ritms ir tāds pats, varbūt pat vēl ātrāks, jo VID ir iestāde ar ļoti plašu atbildību, ar daudzu funkciju spektru. Visam ir nepieciešama uzmanība, tāpēc darbs rit bez apstājas.
Otra lieta – nevar nepiekrist tiem, kas runā par birokrātiju un dokumentu apjomu, kas ir vajadzīgs, lai veiktu vienu vai otru procesu. Valsts pārvaldē varam darīt daudz vairāk, lai šīs lietas sakārtotu un atvieglotu.
Jau pērn iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone sāka iestādes reorganizāciju, gan aizrotējot 39 darbiniekus uz citām amata vietām, gan plānojot samazināt štata vietas par 10 -15% un kāpināt atalgojumu. VID reorganizācija tiek turpināta. Cik tālu esat šī procesa īstenošanā?
Jāatzīst, ka no Pētersones kundzes tā bija liela uzdrīkstēšanās – virzīt šādas reformas. Šajā brīdī daudz kas ir procesā. Štata vietu samazināšana par 550 vietām ir jāveic līdz šī gada beigām. No savas puses cenšos procesus paātrināt, jo ir skaidrs, kāpēc reforma tika sākta, – lai pašreizējā budžeta ietvaros iegūtu līdzekļus atalgojuma palielināšanai. Ja nespēsim štata vietu jautājumu sakārtot ātri un efektīvi, līdzekļi atbrīvosies tikai uz 2018. gadu.
Reorganizācija paredzēja arī Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas apvienošanu. Viss vēl joprojām ir procesā, jo tie ir politiski lēmumi.
Pērnvasar VID darbojās iekšējā darba grupa, kura nāca klajā ar piedāvājumu, kā apvienot abas policijas un kā pozicionēt Iekšējās drošības daļu, bet šis plāns neguva politisku atbalstu, un jautājuma virzība apstājās. Pārrunājot ar finanšu ministri tālāko darbību, nolēmām šī gada janvārī izveidot pārresoru darba grupu, kurā ir iekļauti pārstāvji no Finanšu, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras, lai būtu plašākas diskusijas jau plāna izstrādes stadijā un līdz ar to arī lielāks atbalsts likumprojekta virzīšanai tālāk Saeimā.
Kādas ir problēmas redzējumā par abu policiju apvienošanu? Nav vienprātības par vienotas struktūras izveidi?
Te nav tikai balts un melns, nav absolūti pareizais un nepareizais lēmums – tā īsti nav matemātika. Raugoties no VID pozīcijām, gribētu palielināt darba efektivitāti. Iespējams, apvienošana ļautu samazināt darbinieku skaitu tieši atbalsta funkcijās, efektīvāk pielietot dažādus speciālos operatīvās darbības līdzekļus, kas ir abu policiju rīcībā. Taču ir jāsaprot, ka policiju darbību pārrauga ģenerālprokurors un reorganizācijas plāna izstrādē ir jāgūst arī viņa atbalsts.
Tiek spriests arī par Iekšējās drošības dienesta pakļautības maiņu – tagad tas darbojas Finanšu policijas pārvaldes pakļautībā. Esat izteikusies, ka tam būtu jāpakļaujas tieši VID vadītājam.
Jā, tas ir viens no variantiem, kas tiek izskatīts. Katrā ziņā Iekšējās drošības dienests nevar atrasties Finanšu policijas pārvaldes struktūrā, jo tās uzdevums ir atklāt un izmeklēt visu dienesta amatpersonu iespējamos pārkāpumus, tostarp arī Finanšu policijas darbinieku. Atrašanās VID vadītāja pakļautībā arī nav ideālais variants, jo teorētiski šai struktūrvienībai vajadzētu pārraudzīt arī ģenerāldirektora darbību.
Vēl viens variants ir Iekšējās drošības dienestam atrasties Finanšu ministrijas pakļautībā.
Tas arī ir viens no variantiem, kas tiek apskatīts. Darba grupa strādās līdz marta beigām, arī pie izmaiņām likumdošanā, bet policijas apvienošanu pilnībā varētu pabeigt rudenī.
Ar Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem pirms apmēram gada saistījās skandalozi naudas dāvinājumi no radiniekiem. Pār šo struktūru joprojām klājas korupcijas aizdomu ēna, tāpēc būtu svarīgi sistēmu sakārtot.
Tas ir ļoti būtiski – darbinieku tēls un uztvere sabiedrībā. Turklāt pēdējā laikā medijos daudz tiek atgādinātas šīs senās, pirms gada un pat vēl senākā laikā notikušās lietas. Tāpēc gribētos, lai process tiktu pabeigts un runas tiktu izbeigtas.
VID mērķis ir kļūt par klientiem draudzīgāko iestādi. Esat teikusi – jūs izbrīnīja, ka nav ieviests konsultatīvais, ir tikai informatīvais tālrunis, turklāt sazvanīt nav vienkārši. Kā kļūsiet klientiem draudzīgāki?
VID ir skaidri jādefinē katras struktūrvienības un katra vadītāja atbildība. Tā pārvaldes vadītāja, kura pakļautībā ir konsultatīvais dienests, konkrētais uzdevums būs to nodrošināt un sakārtot – lai klients var saņemt konsultāciju angļu valodā, ja tas ir nepieciešams, lai atbildes būtu vienādas.
Par konsultatīvo tālruni – atbildēto zvanu īpatsvars ir labs, tuvu 90%. Noteikti attīstīsim e-pasta konsultācijas, iespējams, e-pasta adreses sadalīsim atbilstoši dažādiem nodokļu veidiem.
Sabiedrība gaida šīs izmaiņas tūlīt, nekavējoties, bet ir jāsaprot, ka nav tādas brīnumnūjiņas, kas varētu izmainīt tik lielas iestādes darbu pāris mēnešu laikā. VID strādā ap 4000 darbinieku. Tāpēc ir svarīgi, lai informācija par to, kādas ir mūsu vērtības, kā apkalpojam klientu, būtu zināma un saprotama ikvienam darbiniekam neatkarīgi no tā, vai viņš strādā Liepājā, Rēzeknē vai Rīgā.
No 1. marta iedzīvotāji steigs iesniegt attaisnoto izdevumu čekus, kā arī vēlēsies saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) saistībā ar 2016. gadā ieviesto diferencēto neapliekamo minimumu. Tiek lēsts, ka pieprasījumu skaits trīskāršosies. Vai VID ir tam gatavs un nebūs kavēšanās ar pārmaksātā IIN atmaksu?
Diferencētā neapliekamā minimuma atmaksa tiks aprēķināta automātiski elektroniskās deklarēšanas sistēmā – papildus nebūs jāiegulda cilvēkresursi. Sarežģītāk administrējamas būs atmaksas par dažādu interešu apmācībām, pulciņiem, kur nav elektroniskas datubāzes, lai čekus pārbaudītu. Tas būs darbinieku uzdevums – pārliecināties, ka tie ir attaisnojamie izdevumi.
Pārveidojam arī savu iekšējo darbu – intensīvajos brīžos vairāk darbinieku piesaistām konkrētu uzdevumu veikšanai. Ja februāra sākumā tā ir pievienotās vērtības (PVN) pārmaksu atmaksa, tad no 1. marta tā noteikti ir gada ienākumu deklarāciju pieņemšana. Nekādiem kavēkļiem, lai atgūtu IIN pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu un iesniedzot attaisnotos izdevumus, nevajadzētu būt.
Kādi ir VID galvenie uzdevumi šogad, kādas noteiktas prioritātes?
Sarunā ar Valsts prezidentu secinājām, ka viena no pirmajām prioritātēm ir VID tēla atjaunošana, kas nav vienkāršs uzdevums, un to pilda katrs VID darbinieks – veidā, kā viņš apkalpo klientu, ko pauž sociālajos tīklos, kā izsakās par savu darbavietu savu radu un draugu lokā utt. Ir ļoti būtiski, lai visi darbinieki apzinātos, ka tieši viņi ir šī tēla nesēji sabiedrībā. VID ir svarīgi būt atklātam, vērstam uz komunikāciju, ir jārunā par jautājumiem, kas ir aktuāli klientiem. Ja VID māja ārēji atgādina cietoksni, tad jāparāda, ka savā būtībā mēs esam citādi – ka pie mums vienmēr var atnākt, piezvanīt. Esam plānojuši cilvēkus biežāk aicināt pie sevis, lai rādītu un stāstītu par sevi.
Otra lieta ir segmentācija, klientiem – "baltajiem", godprātīgajiem uzņēmumiem, kas godīgi maksā nodokļus, – draudzīgas vides veidošana. Pret šiem uzņēmumiem ir jāiedzīvina princips – konsultē vispirms. Informācijai ir jābūt viegli pieejamai, jāspēj runāt "cilvēku" valodā. Kādā tikšanās reizē uzņēmēji teica – sākumā viņiem ir vajadzīga auklīte. Ja nepieciešams, mums ir jābūt auklītei, kas palīdz spert pirmos soļus biznesā un rada priekšnoteikumus, lai uzņēmums varētu augt, attīstīties, strādāt arvien labāk un maksāt nodokļus.
Attiecībā pret uz uzņēmumiem, kuri strādā pelēkajā zonā, ir divas galvenās prioritātes – PVN shēmas un aplokšņu algas. Runājot par pēdējo, saprotu, ka sabiedrība gaida, kad parādīsies informācija par reāli pabeigtām, iztiesātām lietām, kur vainīgie ir saņēmuši sodu. Te ir svarīga laba sadarbība ar prokuratūru – pēc izmeklēšanas pabeigšanas Finanšu policijā lieta ir jānodod prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Līdz ar to ir ļoti būtiski, lai lieta tiktu sagatavota kvalitatīvi un novesta līdz galam.
Jau gadu spēkā ir likumdošanas izmaiņas par kriminālatbildību aplokšņu algu izmaksās. Esam vienīgā valsts Eiropā, kur ir šādas normas. Esat teikusi, ka par pārkāpumiem būvniecības nozarē kriminālprocesi jau sākti.
Likuma pants par kriminālatbildības noteikšanu aplokšņu algu izmaksāšanā tiek traktēts atšķirīgi. Ir juristi, kuri uzskata, ka pārkāpējs ir jānoķer tieši naudas izmaksas brīdī. Taču ar to mēs noteikti negribētu aprobežoties, tāpēc vajadzētu strādāt pie vienotas likuma normu izpratnes.
Saistībā ar aplokšņu algām ir sākti kriminālprocesi, notiek operatīvās darbības. Ceram, ka līdz reāliem rezultātiem nebūs ilgi jāgaida.
Latvijā aplokšņu algas veido 34,9% no ēnu ekonomikas daļas. Kur saredzat ienākumus aplokšņu algām?
Vispirms ir jāsāk ar cēloņiem, jo aplokšņu algas ir noteiktu ekonomisko parādību sekas. Dažādiem ienākumu veidiem ir atšķirīgas nodokļu likmes – darbaspēka nodokļi ir daudz augstāki nekā nodokļi no dividendēm un kapitāla pieauguma. Viena no metodēm, kā pret to cīnīties, ir pēc iespējas visiem ienākumu veidiem izlīdzināt nodokļu likmes.
Otrs – daudzi iedzīvotāji nezina, kur paliek viņu samaksātie nodokļi. Šī problēma ir apzināta valdības līmenī, tāpēc ir jāskaidro, kur paliek nomaksātie nodokļi, – ka nevaram prasīt pensiju saviem vecākiem, ja izvairāmies maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Nevaram sagaidīt arī adekvātu pabalstu slimības vai nelaimes gadījumā, ja nemaksājam šos nodokļus.
Viens ir skaidrojošais faktors, otrs – uzticība valstij un sociālās apdrošināšanas sistēmai kopumā. Jauniem cilvēkiem pajautājot, vai nākotnē viņi cer saņemt pensiju no valsts, visticamāk, ka viņi atbildēs, ka nē. Līdz ar to motivācija maksāt nodokļus mazinās.
Vēl viens iemesls, kāpēc aplokšņu algu saņēmēji nevēlas iziet no pelēkās zonas, ir kredītsaistības, tostarp arī pret viegli pieejamo ātro kredītu devējiem. Viņi saprot: ja pilnībā uzrādīs savus ienākumus, tiks atņemts gandrīz viss un nebūs, no kā dzīvot.
Lai saņemtu naudu aploksnē, no kaut kurienes finansējumam ir jānāk. Vai saredzat, ka tie ir skaidras naudas darījumi un dividenžu izmaksa algās?
Drīzāk tās ir PVN shēmas, nevis dividenžu izmaksa. Tā ir nepamatota PVN atmaksas saņemšana, kur parādās tā sauktā liekā nauda, no kuras maksāt algu "aploksnēs". Protams, tie ir arī neuzrādītie vai nepilnīgi uzrādītie darījumi. Tas veido daļu no ēnu ekonomikas.
Iepriekšējās VID vadītājas pretendentes Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas amatpersonas deklarāciju VID pēta jau kopš septembra. Viņa vairāku gadu garumā no sev un brālim piederošā koka palešu ražošanas uzņēmuma "Pallogs" bija saņēmusi dividendes vairāk nekā miljona eiro apmērā un atdāvinājusi naudu atpakaļ brālim. Finanšu eksperti saka, ka tas ir klasisks aplokšņu algu maksāšanas variants.
VID nedrīkst paust informāciju par sava klienta deklarācijas pārbaudē atklātajiem faktiem. Virzīsim izmaiņas likumdošanā, jo mums šķiet svarīgi, lai sabiedrība saņemtu vairāk informācijas par negodprātīgiem uzņēmējiem.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2015. gadā, izmantojot bankomātus, kontos kopējā iemaksātā skaidrās naudas summa bijusi 2,593 miljardi eiro. Tie ir milzīgi līdzekļi, ja salīdzinām, ka nodokļos gadā iekasējam ap astoņiem miljardiem eiro. Cik lielas ir aizdomas, ka daļa no šīs naudas nāk no pelēkās zonas? Vai tam pievēršat uzmanību?
Plānojam tikties un runāt ar bankām, ko šajā jomā varam darīt vairāk un kādas ir iespējas to kontrolēt. No šī gada tika samazināti limiti skaidras naudas darījumiem – privātpersonai ar vienu darījuma partneri gada laikā limits ir 7200 eiro. Tas ir solis uz priekšu, taču varētu iet vēl tālāk un vēl būtiskāk ierobežot skaidras naudas apriti.
Noteikti kontrole uzlabosies arī tajā brīdī, kad sāks darboties Latvijas kopējais kontu reģistrs, kuram pieslēgsies gan komercbankas, gan VID. Līdz ar to būs daudz vairāk informācijas par klientu. Turklāt jau kopš pagājušā gada aprīļa kredītiestādēm ir arī pienākums ziņot VID par aizdomīgiem savu klientu darījumiem.
Daudz tiek darīts, lai naudas plūsmā ieviestu maksimālu kontroli – vai tam būs rezultāts, vai ar to vien pietiek?
Protams, ar kontroli vien nepietiek. Nodokļu kontroles pasākumi ir visefektīvākie gadījumos, kad ir konkrētas personas ziņojums, kura ir informēta par to, ka notiek nelegālas darbības vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas.
Esat teikusi, ka mēnesī VID saņem apmēram 1000 šādu ziņojumu. Vai tie ir pamatoti? Varbūt sūdzas, piemēram, skaudības dēļ?
Lielākā daļa ziņojumu ir pamatoti, tos sadalām pēc prioritātes – kur ir lielākais nodarītais zaudējums tieši nodokļu nemaksāšanas ziņā, jo labi saprotam, ka daļa ziņojumu ir tāda: šķirtā sieva, kas nesaņem pietiekami daudz uzturlīdzekļu bērniem, ziņo, ka bijušais vīrs izīrē dzīvokli un viņam ir vēl citi nelegāli ienākumi. Ticam, ka tas atbilst patiesībai, bet diezin vai šis būs prioritārs gadījums, kur dosimies pārbaudē.
Kurā gadījumā dosieties pārbaudē?
VID prioritāte ir, ja saņemam informāciju, piemēram, ka kādā uzņēmumā tiek maksātas algas "aploksnēs", ka uzņēmumā netiek reģistrēti darījumi.
Nodokļi bieži mainās un to administrēšana ir sarežģīta – tie ir biežākie sabiedrības pārmetumi nodokļu politikas veidotājiem. Piemēram, Igaunijā 20% ir IIN, PVN, uzņēmuma peļņas nodoklis. Kāds ir VID skatījums saistībā ar nodokļu revīziju un priekšlikumiem, ar kuriem Finanšu ministrija sola iepazīstināt aprīlī? Ko vajadzētu mainīt, lai visiem būtu vieglāk un vienkāršāk?
Vidēja termiņa nodokļu politikai būtu jābūt stabilai, nav vēlamas nepārtrauktas izmaiņas. VID to sajūt vissāpīgāk tajā brīdī, kad, piemēram, starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu atkal mainās kāds regulējums un mums ir jāspēj izmaiņas administrēt jau no 1. janvāra. Tad ir jāsaprot, vai mūsu IT sistēmas ir tam gatavas, vai mūsu konsultanti tam ir gatavi, un, ja nav, tad nepieciešami papildu resursi, laiks, un tas nesaskan ne ar kādiem efektivitātes mērķiem.
Taču tieši efektivitāte ir VID iekšējais mērķis – tas, ko visi vērtē no malas. Līdz ar to sagaidām, ka jaunais nodokļu regulējums būs vienkāršs, nebūs daudz un dažādu izņēmumu. Kur ir lielā atšķirība starp Latvijas un Igaunijas nodokļu sistēmu? Igaunijā – noteikta pamatnodokļa likme, bet Latvijā – vairāki desmiti dažādu izņēmumu, kas katrs prasa atsevišķu apstrādi.
Nodokļu politikas pamatdoma, kuru atbalstām, ir arī tāda, ka mazam dzīvesstila uzņēmumam vispār nevajadzētu grāmatvedi. Uzņēmumam vajadzētu nodarboties tikai ar pamatdarbu, vienalga, cik stundu dienā un kurā vietā Latvijā. VID zinātu, kāds ir uzņēmuma apgrozījums, un no tā aprēķinātu nodokļus. Iespējams, šim uzņēmumam būtu speciāls darījumu konts bankā, no kura automātiski ieturētu nodokli. Process būtu maksimāli vienkāršs. Pakāpeniski izstrādājam IT sistēmu, lai trīs gadu laikā ieviestu konceptu, ka uzņēmumam būtu viens darījumu konts bankā, bet otrs – VID nodokļu nomaksai.
Gribētu, lai valdība konceptuāli vienojas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, kā efektīvāk varētu palīdzēt mazāk apmaksātājiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem. Saprotam, ka cilvēkam, kas gadā saņem 100 000 eiro, attaisnoto izdevumu atmaksa ir kaut kas nenozīmīgs, bet tas prasa VID resursus. Savukārt trūcīgam cilvēkam IIN atmaksa ir ļoti svarīga. Līdz ar to šo attaisnoto izdevumu atmaksu varētu īstenot ar citiem rīkiem.
Noteikti negribētu, lai nodokļu regulējumu spētu ietekmēt dažādas politiskās intereses, jo reizēm liekas, ka sagatavotais projekts ir skaidri saprotams un vērsts uz savu mērķi. Taču dažādu politisko spēku savstarpējo cīņu rezultātā tas zaudē sākotnējo mērķi un domu un pārvēršas par kaut ko ļoti sarežģīti administrējamu.
