Nodokļu reformā deputāti pievērsīs uzmanību sociālā budžeta izturībai

LV portāls jau rakstīja (FM nodokļu reformas pieteikums: mazāks IIN un vienāda 20% likme ienākumiem no kapitāla), ka ir priekšlikumi par trim procentiem samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli – reinvestēto peļņu atbrīvojot no nodokļa, bet izņemtajai peļņai likmi palielinot līdz 20%. Tāpat paredzēts palielināt likmes citiem kapitāla pieauguma ienākumiem, arī tās vienādojot 20% līmenī.

Lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu slogs tiek pabīdīts no darbaspēka ienākumu aplikšanas uz patēriņu un kapitālu. 

Savukārt, lai valstī mazinātu nevienlīdzību, par 50 eiro paredzēts celt minimālo algu, kā arī neapliekamo minimumu strādājošajam līdz 300 eiro (tikai algām, kas nepārsniedz 1350 eiro). Savukārt pensionāra neapliekamo minimumu paredzēts palielināt līdz 300 eiro. Kopumā strādājošā ienākumi mēnesī palielinātos par 40 eiro, pensionāram apmēram par 20 eiro, šo izmaiņu aptuveno ietekmi uz cilvēku rēķina FM.

1% no sociālā budžeta veselībai – riski budžetam un ielāps nozarei

Nodokļu pamatnostādnes ietver arī nepieciešamību atrast risinājumu veselības aprūpei, FM prezentē vienu no risinājumiem – 1% no sociālajām iemaksām novirzīt veselības nozares finansējumam.

Viens no pamatmērķiem ir atrast veselības nozares finansējumu, iepazīstinot ar sagatavotajām nodokļu pamatnostādnēm, norādīja FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra.

Tas no sociālā budžeta prasītu apmēram 80 miljonus eiro, tātad budžetu samazinātu.

Savukārt speciālajā budžetā kā jauni papildu ieņēmumi paredzētas pašnodarbināto sociālās iemaksas, kā arī iemaksas no autoratlīdzības. Šiem ienākumiem IIN likme būtu 20%, savukārt papildus jāiemaksā 5% kā sociālās iemaksas. Pašreiz IIN likme ir 23% un 33 000 maksātāju ienākuma nodoklī samaksā 13 miljonus eiro, taču sociālās iemaksas no visiem maksātājiem ir tikai 6000 eiro gadā. Sociālo iemaksu obligāta noteikšana ir saistīta arī ar sociālās apdrošināšanas nepieciešamību, jo agrāk vai vēlāk katram būs vajadzīga pensija.

Deputāts Andrejs Klementjevs par FM izklāstītajām nodokļu reformas iecerēm pauda: "Šodien stāvam pie durvīm, aiz kurām izskatās kā pasakā vai paradīzē. Tāpēc, ka par to runājam jau vairāk nekā 10 gadus un nekas nav noticis. Neesmu pilnīgi pārliecināts, ka valsts budžets un speciālais budžets to visu izturēs. Tomēr tas nekas, ka ir šaubas, jo skaitļi rāda, ka Latvija līdz šim nebija konkurētspējīga, tostarp darbaspēka nodokļu ziņā, un līdz šim nodokļu sistēma vairāk stimulēja nodokļus nemaksāt, nekā maksāt."

Deputāts izteica bažas par sociālo budžetu arī saistībā ar Labklājības ministrijas iepriekš pausto satraukumu, ka speciālajam budžetam 2019. gads varētu būs kritisks, kas nozīmē, ka varētu būt problēmas ar izmaksām. Tātad ir būtiski, kā tiks kompensēti ieņēmumi, ja no sociālā budžeta tiek paņemts 1% veselības aprūpei.

Deputāts Romualds Ražuks norādīja, ka FM nav paredzējusi nodokļu masas samazināšanos pirmajos gados pēc reformas ieviešanas. Igaunijas pieredze rādot, ka pirmajos gados nodokļu maksājumi krītas. Viņaprāt, būtu jāpadomā, vai nebūtu lietderīgi sākumā palielināt sociālo nodokli par 1%, ja jau iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek samazināts par 3%. Tas būtu saudzīgāks variants sociālajam budžetam. R. Ražuks arī norādīja, ka nepieciešamajai veselības aprūpes papildu finansēšanai ar šo vienu procentu nebūs pietiekami.

Arī deputāts Mārtiņš Šics uzskata, ka pagaidām nav redzams veselības budžetam nepieciešamais pieaugums.

Savukārt Finanšu ministrija norāda, ka papildu ieņēmumi speciālajā budžetā būs arī no darba algu pieauguma. IIN likmes samazinājums veicinās iziešanu no ēnu ekonomikas. Reformas instrumenti arī paredz, ka samazināsies gan aplokšņu algas, gan PVN izkrāpšanas.

Saistībā ar paredzamo obligāto pienākumu maksāt sociālās iemaksas arī no autoratlīdzības  deputāts Einārs Cilinskis rosināja, ka tas prasītu atrisināt arī radošo personu statusa jautājumu un viņu nodrošinājumu.

Savukārt deputāts Andris Bērziņš ieteica FM sagatavot riska vērtējumus katrā no nodokļu izmaiņām.

Nekustamā īpašuma nodoklis – varianti ir, bet pagaidu

Ir atsevišķi priekšlikumi arī izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā, kas pašreizējā regulējumā daudzus izbrīna kā absurdas netaisnības iemiesojums. FM dokumentā ir norāde, ka nepieciešams sakārtot kadastrālās vērtēšanas sistēmu.

E. Putra informēja, ka pašreiz piedāvājums no Finanšu ministrijas un Valsts zemes dienesta ir – kadastrālo vērtību, pēc kā rēķina nodokli, ierobežot, proti, tā var augt ne vairāk par 10% gadā, un, nosakot kadastrālo vērtību, ņemt vērā nevis iepriekšējo vienu gadu, tirgus darījumus vienā  gadā, bet pēdējos četrus gadus, tādējādi iegūtu lēzenāku pieaugumu vai samazinājumu.

Kadastrālā vērtība ir svarīga arī piespiedu nomas maksājumos, nodevu maksājumos, piemēram, pie īpašuma reģistrācijas zemesgrāmatā. E. Putra gan piebilda, ka arī šāds 10% ierobežojums kadastrālās vērtības ikgadējam pieaugumam nav mūžīgs, bet gan pagaidu risinājums, lai sakārtotu šī brīža situāciju.

Tā kā tiek samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jau ir izskanējušas pašvaldību bažas par ieņēmumiem, jo 80% no IIN nonāk pašvaldību budžetā. E. Putra deputātiem skaidroja, ka pamatnostādnēs ir ietverts un izklāstīts mehānisms (sarežģīts), kā nonākt līdz izlīdzinātiem ieņēmumiem.

Aplokšņu algu sērgai vajadzētu mazināties

FM reformas ietvarā ir paredzēts uzlabot arī nodokļu iekasējamību, tostarp veidojot tādu nodokļu sistēmu, lai uzņēmējam nodokļu nomaksa un valstij kontroles darbību veikšana būtu maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir valdības sociālais partneris, kas piedalās nodokļu reformas diskusijās kopā ar darba devējiem. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns LV portālam izkāsta arodbiedrību  mērķus: "Nodokļu politika jāveido taisnīgāka un progresīvāka. Svarīgi, ka nodokļu politika palielina uzņēmumu konkurētspēju. Tā ir mijiedarbība. No vienas puses, risinām darba samaksas jautājumus, nodokļu samazinājuma jautājumus, lai pieaugtu alga neto, bet, no otras puses, caur uzņēmumu reinvestēto peļņu stimulējam uzņēmējdarbības konkurētspēju. Tas visam ir mugurkauls."

Taujāts, vai nodokļa palielināšana dividendēm samazinās aplokšņu algas, kurām viens no avotiem līdz šim bijušas tieši dividendes, jo tām nodoklis ir vairākkārt zemāks nekā algas nodokļi, E. Baldzēns saredz – tā ir iespēja, kas automātiski tomēr var arī nekļūt par realitāti.

Tāpēc domāts, kā šo mehānismu vienoti iedarbināt, iesaistoties gan arodbiedrībām, gan darba devējiem ( Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai), gan pašvaldībām. Ja, stājoties spēkā jaunajai kārtībai, pēc pāris mēnešiem (adaptācijas, novērošanas perioda) kāds turpinās "sēdēt ēnā", maksāt algas aploksnē, vispirms tiks izteikts brīdinājums, pēc tam tiks informētas valsts iestādes, lai ķeras klāt, jo citādi tas nav iespējams. "Ja, piemēram, man ir 430 eiro minimālā alga, 300 eiro neapliekamais minimums, ja man vēl ir viens bērns – apgādājamais, pienākošos nodokļa atvieglojumus pat nevaru izmantot. Tātad, ja kāds turpina šo praksi, tad tā ir vēlme gūt ienākumus negodīgas konkurences veidā." Tos uzņēmumus, kurus pieķertu, ne pie Eiropas fondiem, ne pie valsts un pašvaldību iepirkumiem klāt nelaistu. Pie viņiem biežāk varētu ierasties gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Valsts darba inspekcija. Lai viņi zinātu: ja viņus pieķers, tad tas notiks.