Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: VSAA
2016. gada 23.novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", ar kuriem noteica jaunu kārtību pabalstu aprēķiniem. Vairākas jaunās normas stāsies spēkā ar 2018. gada 1. janvāri, tostarp attiecībā uz vecāku pabalstiem.
Satraukumu par plānotajām izmaiņām paudušas māmiņas. Tas ir sadzirdēts, un līdz ar to tagad ir jālabo vecākiem nelabvēlīgi izveidojusies situācija, un tas arī tiks darīts.
Pagājušā gada nogalē, lai novērstu milzīgu budžeta pārtēriņu vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā slimības pabalstu izmaksās, valsts budžeta pieņemšanas laikā tika veikti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Tika izstrādāti vairāki risinājumi, kas attiecās uz kvalifikācijas perioda noteikšanu tieši slimības pabalstu saņemšanas sakarā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijā informēja apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.
Šajās izmaiņās iekļuva arī grozījumi, kas skar maternitātes un vecāku pabalstus. Taču tā tas nebija plānots – pasliktināt situāciju vecākiem, kuriem objektīvi vidējās iemaksu algas aprēķina periodā nav bijis ienākumu (bērni slimojuši, ģimenē gaida nākamo bērnu), piebilda deputāts.
Likuma 31. pantā ir noteikts, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Tātad aprēķinā neņem vērā pēdējos divus mēnešus.
Grozījumi likumā – izmaiņas no 2018. gada
Kāda ir jauno grozījumu būtība, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.
Saskaņā ar pašreizējo regulējumu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanā slimības, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstam nav ieskaitāmi šādi periodi:
Tātad pašreiz pabalstu aprēķinā, rēķinot vidējo iemaksu algu, šie periodi tiek izslēgti.
Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, tika paredzēts šos periodus "noklāt" jeb aizstāt ar valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas daļu – procentos. Aprēķinot vecāku pabalstus un slimības pabalstu – 40% apmērā no vidējās algas valstī, aprēķinot maternitātes un paternitātes pabalstu – 70% apmērā no vidējās iemaksu algas valstī.
Šo grozījumu mērķis bija mazināt gadījumu skaitu, kad pabalsti tiek piešķirti nesamērīgi augsti salīdzinājumā pret personas zaudētajiem ienākumiem. Piemēram, persona deklarē ļoti augstu atalgojumu par vienu mēnesi vai dažām dienām, un pēc tam no šiem ienākumiem tiek aprēķināti pabalsti.
Māmiņas rosina meklēt citus risinājumus
Jaunizveidotās vecāku grupas pārstāve Signija Šulce, māmiņa bērna kopšanas atvaļinājumā, deputātiem izklāstīja dažas situācijas, kas liecina par likuma izmaiņu negatīvo ietekmi. Māmiņas arī rēķinājušas no 2018. gada paredzētās jaunās pabalsta aprēķināšanas kārtības mīnusus. Piemēram, ja pēc bērna kopšanas atvaļinājuma māmiņa atgriežas darbā, nostrādā vienu mēnesi un piedzimst otrs bērns, tad iemaksu aizstāšanas periods būtu 11 mēneši. Līdz ar to māmiņa ir zaudētāja.
Pēc vecāku aprēķiniem, pēc pirmā bērna piedzimšanas būtu jānostrādā 14 mēneši, lai vecāku pabalstu varētu aprēķināt bez aizstāšanas, tas ir, nenāktos piemērot šos 40% no vidējās iemaksu algas valstī, bet pabalstu rēķinātu no paša vecāka nopelnītas algas, no kuras maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tiesa, arī šāds periods pilnībā nepasargātu, jo mammai, atgriežoties darbā, iestājas citi riski, bērns slimo un nākas ņemt darbnespējas lapas B slima bērna kopšanai.
S. Šulce kā vienu no ieteikumiem deputātiem minēja iespēju vidējās iemaksu algas aprēķināšanas periodā ņemt vērā tos mēnešus, kurus māmiņa ir nostrādājusi pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, plus iepriekšējo periodu, kurā ir strādāts pirms bērna kopšanas atvaļinājuma, taču neņemtu vērā bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
Māmiņu rīcībā ir arī dati par piecu gadu periodā izmaksātajiem vecāku pabalstiem, no visiem tikai 4% ir virs 1000 eiro.
Jaunās normas pārskatīs
Plānotā vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtības maiņa ir jāpārskata un jāsaglabā līdzšinējā kārtība, nosakot vien atsevišķus izņēmumus, lai izslēgtu vai mazinātu gadījumus, kad pabalsts tiek piešķirts nesamērīgi lielā apmērā pret personas zaudētajiem ienākumiem, – Saeimas preses dienests informē par I. Parādnieka nostāju.
Labklājības ministrija ir apzinājusi problēmas, ka, ieviešot jaunu regulējumu, cieš godprātīgie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēji. Valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa deputātus informēja, ka ministrija jau sākusi darbu pie šī jautājuma un tuvākajā laikā iesaistīs arī vecāku organizācijas, lai kopīgi izstrādātu konkrētus priekšlikumus grozījumiem likumā. Sociālās jomas pārstāvji un deputāti vienojās, ka tas jāizdara nevilcinoties – līdz Līgo svētkiem.
Apakškomisijas sēdē I. Parādnieks atsaucās uz Igaunijas pieredzi, kurā pabalstu aprēķina perioda noteikšanā ir tāda pati pieeja, kāda tā Latvijā ir pašreiz. Igauņi ir pauduši tam pamatojumu: tā kā darba nespēja parasti tiek saistīta ar objektīviem faktoriem, kas ir pierādāmi ar ārsta izsniegtu slimības lapu, shēmošanas risks ir zemāks par nabadzības risku.
Izdevumu būs vairāk
Plašajā 2016. gada 23. novembra grozījumu anotācijā ir detalizēti raksturota situācija saistībā ar pabalstu maksājumiem un nepamatoti augstām slimības un citu pabalstu izmaksām, tostarp norādīts, ka personai, kurai 12 mēnešu periodā, kas tiek ņemts vērā vidējās iemaksu algas aprēķināšanā, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu alga ir tikai par dažām dienām, ir tiesības saņemt maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu atbilstoši vidējai apdrošināšanas iemaksu algai, kura tiek aprēķināta atkarībā no faktiski veiktās apdrošināšanas iemaksu algas un faktiski nostrādāto dienu skaita. Līdz ar to rodas augstu maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu izmaksas gadījumi, kas ir nesamērīgi ar personas zaudētajiem ienākumiem.
Jaunās kārtības finansiālā ietekme ir ierēķināta vidējā termiņa budžetā kā mazāki izdevumi. Proti, 2018. gadā maternitātes pabalstam par 453 313 eiro mazāk, paternitātes pabalstam – par 36 923 eiro mazāk, vecāku pabalstiem – par 892 770 eiro mazāk. Atceļot no 2018. gada paredzēto regulējumu, apmēram 1,39 miljoni eiro būs jāliek budžeta izdevumos atpakaļ.
Šī summa ir ievērojami mazāka par to, kādu paredzēts ietaupīt (3,768 miljoni eiro), sakārtojot likuma normas par tiesībām uz slimības pabalstu un tā aprēķināšanu.
I. Parādnieks norādīja, ka tiks diskutēts arī par to, kā novērst situācijas, kad pabalsti nepamatoti tiek palielināti, paužot cerību, ka ar 1. septembri pilnvērtīgi sāks strādāt e-veselība. Līdz ar šī instrumenta ieviešanu, kā solījusi Veselības ministrija, viss būs caurspīdīgi un, pateicoties e-veselības projektam, noteikti varēs nepieļaut neatbilstošos gadījumus.
Elektroniskās veselības sistēmā (e-veselība) ārsti darbnespējas lapas reģistrē elektroniski. Līdz 2017. gada 1. septembrim ārsti var izvēlēties, kā darbnespējas lapa tiek izrakstīta – papīra formā vai elektroniski, pēc šī datuma visas lapas obligāti būs izrakstāmas elektroniski e-veselības sistēmā.
