Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Bērnam nav jāmācās no galvas savu pienākumu uzskaitījums, bet jāizprot šo nosacījumu pielietošana praktiskā līmenī.”
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Kā zināms, katra skola izstrādā savus Iekšējās kārtības noteikumus, un tas notiek saskaņā ar vairākiem normatīvajiem aktiem: Izglītības likuma 14.panta 35.punktu, 54., 55.pantu, Vispārējās izglītības likumu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7.pantu, 9.panta 2.punktu, 11.panta 1., 2., 3., 5.punktu, 13.panta 1., 2., 3.punktu, 16.panta 21.panta 1.punktu, 23.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6.punktu, 45.1panta 1.punktu, 46.pantu, 48.panta 1.punktu, 49.panta 1., 2.punktu, kā arī Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1338 un MK noteikumu Nr.89 2., 3., 4., 5., 6., 8.punktu.
Blakus virknei formāli nepieciešamu regulējumu par mācību procesa organizācijas kārtību skolā pastāv sadaļa par skolēnu (izglītojamo) tiesībām un pienākumiem, kas katra mācību gada sākumā klases pedagogam kopā ar bērniem būtu rūpīgi jāanalizē, veidojot nevis tikai zināšanas par noteikumos ietvertajām normām, bet arī praktiskas kompetences šo normu ikdienas piemērošanā.
Bērnam ir jāapzinās, ka šo noteikumu ievērošana no visām mācību procesā iesaistītajām pusēm – vecākiem, pedagogiem, bērniem – ir pamats, lai skolas vide un ikdiena būtu bērnam droša. Bērnam nav jāmācās no galvas savu pienākumu uzskaitījums, bet jāizprot šo nosacījumu pielietošana praktiskā līmenī.
Piemēram, ja noteikumi paredz, ka bērnam ir pienākums "Nebojāt citu skolēnu mācību materiālus, inventāru un apģērbu", tas nozīmē, ka a) bērnam ir jāzina, tieši pie kā vērsties, ja kāds ģērbtuvē samīda ar kājām viņa virsjaku; b) bērnam ir jābūt pārliecībai, ka skolotājs, pie kura saskaņā ar noteikumiem viņš vērsīsies, rīkosies iepriekš zināmā, noteiktā veidā; c) bērnam ir jābūt drošam, ka tad, ja viņš vienu reizi būs ziņojis par šādu notikumu, tiks darīts viss iespējamais, lai tāda kaitīga rīcība neatkārtotos.
Ja noteikumi paredz, ka skolēnam ir pienākums izturēties laipni un pieklājīgi, nedrīkst pieļaut situāciju, ka skolas personāls izturas pretēji šai skolēnam izvirzītajai prasībai.
Ja noteikumi paredz, ka bērnam ir pienākums "Ar cieņu izturēties pret valsts un skolas simboliem, kā arī dažādām tautām, rasēm un etniskajām grupām", tad bērnam ir precīzi jāzina valsts simboli, skolas simboli un arī par sagaidāmiem izturēšanās modeļiem pret tiem; viņam ir jāzina, kādas praktiskas darbības ir aizliegts veikt. Bērnam ir jāzina, kas ir tauta, kas - etniska grupa un kas ir rase, turklāt tas jāizskaidro ar uzskatāmiem piemēriem atbilstoši bērna brieduma pakāpei un izpratnes spējām.
Bērnam ir jāzina, kādi uzvedības veidi (mēdīšanās, apsaukāšana, nievājoši ieraksti interneta vidē un citi) nav atbalstāmi un kāda uzvedība no viņa tiek sagaidīta.
Piemērota metode skolas iekšējās kārtības noteikumu izpratnes veidošanai ir dažādas lomu spēles, kuras, balstoties uz reāli iespējamām situācijām skolas vidē, var izspēlēt praktiski.
Tas bērniem rada nepieciešamās prasmes un kompetences rīcībai praksē.
