„Čekas maisu” atvēršana. Vai sabiedrība ir tam gatava?

Iepriekšējā likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" redakcija paredzēja, ka šogad beidzas noteiktais termiņš personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai. 2014.gada maijā Saeima veica grozījumus likumā, par vēl 30 gadiem pagarinot termiņu, lai noteiktajā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar VDK padomju laikā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lēmums par termiņa pagarinājumu bija nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu. Otrs būtisks grozījums – dokumenti jāpublisko pēc to zinātniskās izpētes, kas jāveic diezgan īsā termiņā – līdz 2018.gada 31.maijam.

Veiktie grozījumi paredz zinātniskajos slēdzienos neatkarīgas komisijas izveidi. Speciālās starpdisciplinārās komisijas LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darba un no tā izrietošās pētniecības administrēšanu veic Izglītības un zinātnes ministrija. Komisija savu darbu 14 pētnieku sastāvā jau uzsākusi un darbojas saskaņā ar reglamentu, kurā kā tās darbības mērķi ir noteikti bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniska, tostarp vēsturiska un juridiska, izpēte un materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšana, ko šī politiski represīvā institūcija nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.

Šobrīd VDK dokumenti plašākai sabiedrībai nav pieejami, nav arī pilnībā zināms, kāda veida informācija tajos ir apkopota, jo finansējuma trūkuma dēļ izveidotā komisija nevarēja veikt priekšizpēti. Pilnvērtīgs darbs komisijai jāuzsāk pēc dažām nedēļām – 1.janvārī, bet, kamēr tās darbam nepieciešamais finansējums vēl nav piešķirts, pētnieki šobrīd strādā pēc savas iniciatīvas.

Politiski represīvās institūcijas dokumentu atslepenošana ļaus sabiedrībai izskaidrot okupācijas laika represiju mehānismu un atklāt režīma īsto seju, kas slēpās aiz skaistiem lozungiem un saulainā skata nākotnē.

Pilnīgus slēdzienus varēs dot tikai pēc dokumentu lielā apjoma zinātniskās izpētes. Tomēr, cik lielā mērā sabiedrība šodien ir gatava šai informācijai, ko tā ļaus uzzināt un kāpēc ir svarīgi par to runāt?

LV portāls jautā: Vai Latvijas sabiedrība beidzot ir gatava "čekas maisu" atvēršanai? Ko ļaus uzzināt publiski pieejamie VDK dokumenti?

Diemžēl sabiedrībā ar "čekas maisiem" saprot tikai vairāk nekā 4000 LPSR VDK aģentūras kartotēkas kartītes, kas ir niecīga daļa no Latvijā palikušās LPSR VDK dokumentācijas. Latvijas Nacionālajā arhīvā vien glabājas 152 842 lietas un 1 257 463 kartītes – VDK dokumenti vai ar VDK darbību saistīti dokumenti. Savukārt Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā – vairāk nekā 8000 VDK aģentu ziņojumu elektroniski kopsavilkumi par 36 000 personām. Tikai visus dokumentus zinātniski un kompleksi izpētot, var iegūt pilnīgu ainu par LPSR VDK darbību. Pētījumu rezultātā sabiedrība iegūtu daudzpusīgas zināšanas par totalitārā režīma kontroles sistēmas funkcionēšanu, pavēļu došanas un izpildīšanas mehānismu no Maskavas līdz Rīgai, represiju cēloņiem un pašu represiju realizēšanu.

Vai un cik lielā mērā svarīga ir "čekas maisos" esošā informācija izpratnes veidošanā par padomju laikiem, tajā skaitā par tā laika sabiedrību?

Svarīgi ir zinātniskie darbi un diskusijas par padomju periodu, kā arī tā atainojums literatūrā, kino, teātrī, mākslā. Pagaidām vēl nemākam izsvērti un godīgi stāstīt par dzīvi šajā laikā. Manuprāt, tā sabiedrības daļa, kurai tā dēvēto "čekas maisu" atvēršana ir bijusi svarīga, to sev ir izdarījusi. Nevis tehniski, iepazīstoties ar dokumentiem, bet izzinot un saprotot savas dzimtas likteni un izdzīvošanas noteikumus. Nedrīkst arī aizmirst, ka padomju okupācijas laikā daudzās jomās morāle tās parastajā formā nefunkcionēja, ka nereti dzīve līdzinājās balansēšanai uz morālās robežas kā asmens un dzīvības saglabāšanas dēļ tika izdarītas amorālas izvēles. Noteikti ir jānorāda, ka padomju laiku izpratni nevar un nedrīkst reducēt tikai uz "čekas maisiem".

Jāteic gan, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisiju drīzāk atgādina, ka padomju gadiem ierastās totalitārās prakses turpina pastāvēt. Demokrātiskās sabiedrībās zinātnē parasti darbojas konkursu sistēma. Tās vai citas tēmas izpētei tiek izsludināti atklāti konkursi, zinātniskās institūcijas iesniedz projektu pieteikumus, ko vērtē kvalificēti eksperti. Turklāt arī akadēmiskajā pētniecībā ir svarīga konkurence un diskusija, ko vislabāk nodrošina vairāku un no varas un politiķiem neatkarīgu pētnieku grupu darbs, kas notiek zinātniskās institūcijās.

Šoreiz VDK izpētes valsts pasūtījumā tika apietas gan valsts pētījumu programmu, gan Latvijas Zinātnes padomes konkursu sistēmas, varas paspārnē izveidojot orveliskā tipa "Patiesības ministriju". Tādējādi zinātne atkal tiek aizvietota ar personu X politiskajām interesēm. Tas, manuprāt, nav labākais ceļš izpratnes par padomju periodu veidošanā un atrašanā.

Kādēļ un kurai Latvijas sabiedrības daļai ir svarīgi stāstīt par VDK dokumentu izpēti un tās rezultātiem?

1987.gada 7.janvāra laikraksta "Laiks" otrajā numurā lasām: "Protestējot pret nometnes administrācijas patvaļu, mēs, vairāki polītiskie ieslodzītie, 1986.g. februārī Mordovijā 17-a zonā sākām bada streiku. (..) Viena no galvenajām prasībām bija, lai mūs iepazīstinātu ar instrukcijām, uz kurām atsaucas savā rīcībā administrācija, bet kuras ne tikai nekur nebija publicētas, bet pat skaitījās slepenas. Tas ir viens no padomju absurdā "teātra" spilgtākajiem piemēriem. Slepenas instrukcijas regulē katra dzīvi, bet ko tās regulē, ko aizliedz vai atļauj un kādēļ, to nevienam nebūs zināt. Padomju īstenība pārspēj pat pazīstamā rakstnieka Kafkas fantāziju."

Lai gan esam atbrīvojušies no PSRS okupācijas, atguvuši Latvijas valstiskumu un pat spējuši atjaunoto tiesisko sistēmu pielāgot laikmetīgām prasībām, tomēr, glabājot noslēpuma plīvuru pār okupācijas represīvo iestāžu, īpaši LPSR Valsts drošības komitejas dokumentiem, sociālās atmiņas politikas kontekstā Latvijas sabiedrība dzīvo Franča Kafkas, Flena O’Braiena vai Alkofribas Nazjē cienīgā realitātē. Padomju nomenklatūras īstenotā slepenības kultūra, kura bija pretrunā pat pašai komunisma ideoloģijai un, nepārprotami, pretrunā marksisma dogmām un sociālisma ideāliem, pusgadsimta garumā un vēl ceturtdaļu gadsimta ilgstoša iecietība pret šo bēdīgi slaveno fenomenu ir skaudrs apliecinājums, ka nepastāv pat teorētiska iespējamība, ka kādam būtu pilnīgs priekšstats par padomju tiesisko sistēmu Latvijas teritorijā un tās faktisko ietekmi uz Latvijas Republikas tiesību sistēmas transformāciju.

Šogad Satversmes ievadā iekļautās padomju totalitārā un autoritāri birokrātiskā režīma un veikto represiju nosodījuma vērtības ir iedzīvināmas valsts tiesiskajā sistēmā. Lai izrautos no kafkiāniskās sociālās atmiņas, ir nekavējoties jāveic visu Latvijā pieejamo PSR Valsts drošības komitejas, tās priekšteču – Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas (kopumā – "čekas"), kā arī citu LPSR represīvo institūciju, kā Ministru padomes Galvenās pārvaldes kara un valsts noslēpumu aizsardzībai ("Glavļits"), Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs ("Kultkoms"), Komitejas repatriācijas sekmēšanai un kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs Latvijas nodaļas, PSRS Reliģijas kulta lietu padomes pilnvarotā, Padomju Savienības Komunistiskās partijas LPSR LKP Centrālās komitejas ("ceka") un citu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas reglamenta 10.punktā minēto institūciju dokumentu digitalizēšanu, lai laikmetīgām pētniecības metodēm izzinām pagātni un patiesi spējam īstenot Satversmē ietvertās vērtības.

Atbildīgs likumdevējs, valsts pārvaldītājs un tiesnesis nevar pieļaut sociālu amnēziju par pusgadsimta ilgiem notikumiem, vēl jo mazāk to var atļauties tiesībzinātnieks, uz kura slēdzieniem paļaujas valsts varas īstenotāji, pieņemot Latvijas Republikai nozīmīgus lēmumus. Slēpjot no jaunās paaudzes informāciju par padomju totalitāri un autoritāri birokrātisko režīmu vai to cenzējot, liedzam jauniešiem tiesības izdarīt patstāvīgus slēdzienus, pat iespēju apgūt pagātnes mācību tikai teorētiski.

Vai strīdā par padomju varas darbu atsegšanu esam tikpat bezspēcīgi kā padomju pilsonis strīdā ar resoru, rādīs 12.Saeimas rīcība, lemjot par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas finansējumu un VDK, PSKP un represiju dokumentu digitalizāciju.