Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Savā aicinājumā veterāni atzīmējuši: „Aizvien vairāk Otrā pasaules kara veterānu aiziet viņsaulē, valsts taisnīgu attieksmi tā arī nesagaidījuši.”
FOTO: Kaspars Krafts/ LETA
Valsts prezidents Andris Bērziņš jau 2012.gadā aicināja uzsākt izlīguma ceļa meklējumus starp Otrā pasaules kara veterāniem un veicināt sabiedrības saliedēšanu. Par izlīguma nepieciešamību prezidents izteicies: "Šāds izlīgums ir nepieciešams Latvijas nākotnes vārdā. Ja abās frontes pusēs karojušie ir gatavi respektēt pretējās puses kara biedru piemiņas dienas – 16.martu un 9.maiju, kā arī 8.maiju kā vienotu Otrā pasaules kara piemiņas dienu un neapstrīdami atzīst Latviju par neatkarīgu valsti, tad solis izlīguma virzienā jau ir sperts."
Ņemot vērā Valsts prezidenta un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas iniciatīvu, lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi pret abās frontes pusēs karojušajiem Otrā pasaules kara karavīriem, tika izstrādāts likumprojekts "Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu", kas Saeimā tika iesniegts 2012.gada novembrī. Kā likuma mērķis noteikts –atbalstīt tos Latvijas Republikas iedzīvotājus, kuri Otrā pasaules kara laikā tika prettiesiski mobilizēti karojošo valstu militārajos formējumos. Likumprojektā noteikts, kādos gadījumos persona uzskatāma par mobilizētu un kādām personām statusu piešķirt nevarētu.
Šis likumprojekts paredz arī valsts finansiālu atbalstu mobilizētajām personām – tiktu garantēti atvieglojumi nodokļu un nodevu maksāšanā, bezmaksas medicīniskā aprūpe, sociālā rehabilitācija un atvieglojumi sabiedriskā transporta izmantošanā. Tiktu noteikts arī ikmēneša pabalsts. Īstenojot šo ieceri, valsts budžetā būtu nepieciešams atrast papildu līdzekļus. Likumprojekts vērtēšanai tika nodots vairākām ministrijām. Finanšu ministrija neatbalstīja likumprojekta tālāku virzīšanu, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojektu tālāk virzīt nevar.
Veterāni piedāvā savu likumprojektu
Šā gada augustā vairākas Otrā pasaules kara veterānu organizācijas vērsās pie Valsts prezidenta, ministru prezidentes, Saeimas priekšsēdētājas, vairākām Saeimas frakcijām un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ar aicinājumu kara dalībniekiem noteikt īpašu statusu.
Ar aicinājumu un sagatavotu likumprojektu "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu" pie valsts amatpersonām un deputātiem vērsās sešas veterānu organizācijas: "Daugavas vanagi", "Latvijas Nacionālo karavīru biedrība", "Latvijas Nacionālo partizānu apvienība", "Latviešu virsnieku apvienība", "Latviešu strēlnieku apvienība" un "Aviācijas veterānu nodibinājums".
Savā aicinājumā kara veterāni atzīmējuši: "Aizvien vairāk Otrā pasaules kara veterānu aiziet viņsaulē, valsts taisnīgu attieksmi tā arī nesagaidījuši."
"Starp visām veterānu organizācijām nav vienprātības par statusa noteikšanas kritērijiem."
Veterānu organizācijas saprot, ka viens no iemesliem, kādēļ nenotiek darbs pie īpaša statusa noteikšanas kara dalībniekiem, ir Saeimas izstrādātajā likumprojektā paredzētais valsts finansiālais atbalsts, tāpēc piedāvā savu likumprojektu, kurā nav finansiālu prasību. Bijušie karavīri cer sagaidīt no valsts vien morālu atbalstu. Iesniegtā likumprojekta mērķis ir novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret komunistiskā vai nacistiskā totalitārā režīma militārajiem formējumiem.
Tomēr ne starp visām Otrā pasaules kara veterānu organizācijām ir vienprātība par kritērijiem statusa noteikšanai. Piemēram, 130.latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība norāda, ka, balstoties uz likumprojektā noteiktajiem kritērijiem, būs virkne cilvēku, kuriem šis statuss nepienāksies, lai gan tie ir bijuši kara dalībnieki.
Būs jāvienojas par kritērijiem
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aizvadītajā nedēļā konceptuāli atbalstīja likumprojekta "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu" tālāku virzīšanu, piešķirot tam steidzamības statusu. Konceptuālu atbalstu likumprojekta tālākai virzīšanai pauda arī pieaicināto ministriju pārstāvji. Deputāti atzīst: ja valsts šobrīd nespēj sniegt finansiālu atbalstu, tad tam jābūt vismaz morālam.
Tuvākajā laikā tiks iesniegti priekšlikumi un paredzamas spraigas diskusijas par likuma mērķi un kritērijiem statusa piešķiršanai.
Latvijas–Krievijas kopējās vēsturnieku komisijas atbildīgais sekretārs Valdis Kuzmins norāda, ka topošajā likumā jāparedz pēc iespējas vienkāršāka statusa piešķiršana, nešķirojot, vai persona bijusi brīvprātīgais vai mobilizētais, kurai pusei piederīgs. Tas pats attiecas uz ierobežojošajiem kritērijiem – kurām personām statusu nepiešķirt. Vēsturnieku komisija uzskata, ka būs ļoti sarežģīti iedziļināties, kuras ir represīvās struktūras un kuras vienības ir to pārstāvji, kuras vienības piedalījušās represijās un cik lielos apmēros.
Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels stāsta: "Likumprojekts varētu veicināt izlīgumu starp abās pusēs karojošajiem un viņu pozīciju atbalstītajiem. Tomēr šis mērķis nav nemaz tik vienkārši sasniedzams, un tam līdzi jānāk pamatīgai izglītības kampaņai." Vēsturnieks arī uzsvēris, ka nepieciešams ļoti rūpīgi izvērtēt kritērijus.
"Ja valsts nespēj sniegt finansiālu atbalstu, tad tam jābūt vismaz morālam."
Jāatzīmē, ka starp abām likumprojekta versijām ir vairākas konceptuālas atšķirības – gan likuma mērķa definēšanā, gan noteiktajos kritērijos statusa piešķiršanai un nepiešķiršanai.
Šobrīd nav precīzu ziņu par Otrā pasaules kara veterānu skaitu Latvijā, kas karojuši Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas militārajos formējumos. Turklāt ir daļa kara dalībnieku, kas nemaz nevēlas atsaukt atmiņā kara šausmas, tādēļ nepieteiksies statusa iegūšanai.
Abās likumprojekta versijās paredzēts, ka statusa piešķiršana kara dalībniekam tiks nodota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņā. Iekšlietu ministrija norāda, ka PMLP radīsies papildu funkcijas un līdz ar to arī finansiāli izdevumi, jo, piemēram, būs jāapmāca personāls un jāizglīto vēstures jautājumos.
