Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 2009.gada valsts apbalvojumu barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi vairs neizsniedz. Taču ir saglabāta iespēja iesniegt ierosinājumu par Pateicības raksta piešķiršanu barikāžu dalībniekiem. Pateicības raksta piešķiršanu kopā ar pamatojumu un ar to saistītos materiālus jāiesniedz 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrībai.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Likuma mērķis pateikties par varonīgo rīcību
Janvāra un augusta notikumi Rīgā pirms 25 gadiem ir viens no satraucošākajiem laikiem mūsdienu Latvijas vēsturē. Šajos vēstures pagrieziena punktos izšķīrās Latvijas kā neatkarīgas valsts nākotne. Savu neatkarību atguvām, pateicoties daudzu cilvēku varonīgajai un bezbailīgajai rīcībai.
Šo cilvēku veikums Latvijas neatkarības izcīnīšanā ir novērtēts, piešķirot Latvijas valsts apbalvojumu – 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Augstais apbalvojums piešķirts ap 32 tūkstošiem personu.
Apbalvojuma piešķiršanu regulē divi likumi – Valsts apbalvojumu likums un likums "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi". Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.
Tiesa gan, ierosinājumu par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi varēja iesniegt līdz 2008.gada 31.decembrim, kā to paredzēja Valsts apbalvojumu likuma pārejas noteikumi. Šobrīd iespēja rosināt personai piešķirt šo valsts apbalvojumu nepastāv. Tomēr ikviens var iesniegt ierosinājumus par Pateicības raksta piešķiršanu barikāžu dalībniekiem. Pateicības raksta piešķiršanu kopā ar pamatojumu un ar to saistītos materiālus jāiesniedz 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrībai. Valde neizskata ierosinājumu, kura autors ieteic apbalvot sevi. Līdz šim Pateicības raksti izsniegti aptuveni tūkstoš personām.
"Precīzs barikāžu dalībnieku skaits nav zināms."
Likumprojekta "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu" anotācijā kā likuma mērķis norādīts "[..] novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, aktīvi darbodamies 1991.gada barikādēs, parādīja drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, deva ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, lai nosargātu 1990.gada 4.maijā atjaunoto Latvijas Republiku ar nevardarbīgiem pasākumiem un novērstu PSRS valdības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā, un ievestu PSRS regulāro karaspēku".
Likuma "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu" izstrādi virzījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Par šāda likuma nepieciešamību komisijas priekšsēdētāja Aija Barča saka: "Daudzi no barikāžu dalībniekiem jau sasnieguši pensionēšanās vecumu, un īpašs valsts atbalsts ir mazākais veids, kādā varam paust pateicību par varonīgo rīcību."
Lai saņemtu atbalstu, jābūt oficiālam statusam
Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem par 1991.gada barikāžu dalībniekiem būs atzīstami Latvijas pilsoņi un Latvijas iedzīvotāji, kuri aktīvi darbojās 1991.gada barikādēs, izrādīja iniciatīvu barikāžu aizsardzībā, deva ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, lai nosargātu 1990.gada 4.maijā atjaunoto Latvijas Republiku ar nevardarbīgiem pasākumiem un novērstu PSRS valdības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un ievest PSRS regulāro karaspēku laika posmā no 1991.gada 13.janvāra līdz 21.augustam un kuriem:
Barikāžu dalībnieka statusu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pamatojoties uz apliecību par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes piešķiršanu vai Pateicības rakstu 1991.gada barikāžu dalībniekam. Barikāžu dalībniekiem plānots izsniegt apliecības, kas ļaus personai pierādīt savu statusu un paredzēto atbalstu saņemt.
"Arī pašvaldībām būs tiesības lemt par sociālo garantiju noteikšanu."
Precīzs barikāžu dalībnieku skaits nav zināms. Pēc dažu pētnieku domām, tie varētu būt ap 40 tūkstošiem. Ne visas personas, kuras piedalījās Latvijas neatkarības nosargāšanā, ir saņēmušas valsts apbalvojumu vai Saeimas izsniegto Pateicības rakstu. Personām, kurām nav izsniegts nedz apbalvojums, nedz Pateicības raksts, lai iegūtu 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu un attiecīgi šī statusa īpašniekiem paredzēto sociālo atbalstu, būs jāvēršas Administratīvajā tiesā, norāda likumprojekta virzītāji.
Saskaņā ar likumprojektu par 1991.gada barikāžu dalībniekiem nevarēs atzīt personas, kuras sadarbojās ar PSRS represīvajām struktūrām vai piedalījās komunistiskā vai nacistiskā režīma represīvajās darbībās; ir sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem un nav reabilitētas. Kā arī barikāžu dalībnieka statusu nevarēs iegūt personas, kas savas mazgadības dēļ nevarēja apzināti piedalīties 1991.gada barikādēs, t.i., tajā brīdī bija jaunākas par 12 gadiem.
Kāds atbalsts paredzēts?
Likumprojekts paredz barikāžu dalībniekiem garantēt atvieglojumus pensijas piešķiršanā, paredzot priekšlaicīgu pensionēšanos divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Atvieglojumi plānoti medicīniskajā aprūpē un sociālajā rehabilitācijā, paredzot rehabilitācijas pakalpojumu iespējas vienreiz gadā. Barikāžu dalībniekiem pienāksies arī atvieglojumus 50 procentu apmērā sabiedriskā transporta izmantošanā. Atbalsts paredzēts arī veselības pakalpojumu saņemšanā – tiesības uz ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes kompensāciju, atbrīvošanu no pacienta iemaksas ārstniecības iestādēs veselības aprūpes pakalpojumu minimuma valsts programmas ietvaros. Barikāžu dalībniekiem valsts palielinās pensijas neapliekamo minumu līdz 280 eiro, attiecīgi pensija kļūs lielāka par vairākiem eiro.
Arī pašvaldībām būs tiesības lemt par sociālo garantiju noteikšanu 1991.gada barikāžu dalībniekiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī atvieglojumus pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā. Atbalsta sniegšana gan nebūs obligāts pienākums pašvaldībām.
Būs nepieciešami papildus līdzekļi
Saeimā janvāra vidū notikušajā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika lemts par likumprojekta "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu" virzīšanu izskatīšanai parlamentā, uzaicinātie Labklājības ministrijas pārstāvji norādīja, ka palīdzība un sociālais pabalsts būtu jāsaņem atbilstoši individuālajām vajadzībām, nevis balstoties uz piederību kādai konkrētai grupai vai uz pašaizliedzīgu rīcību. Ministrijas pārstāvji deputātu uzmanību vērsa uz apstākli, ka, atbalstot likumprojektu, tas atstātu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu. Saeimā notikušajā sēdē deputāti atzīmēja šāda likumprojekta nepieciešamību, bet vienlaikus norādīja, ka virzītajā likumprojekta redakcijā būs nepieciešamas korekcijas, tajā skaitā, iespējams, plānotā atbalsta samazinājums.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas trijos lasījumos jāizskata Saeimai. Pieņemot likumu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu un atbalsta noteikšanu", būs jāizdara izmaiņas arī vairākos spēkā esošos normatīvajos aktos.
