SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
08. decembrī, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pašvaldības
2
2

Ar likumu noteiks – Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi pieder valstij

Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis uzsver: Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir galvenie nāciju vienojošie simboli un tautas kopīpašums, nozīmīguma ziņā līdzās Latvijas valsts karogam un himnai.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir mūsu neatkarības simboli, kuru tapšanā un atjaunošanā piedalījusies visa tauta. Šobrīd izveidojusies savdabīga situācija – zeme, uz kuras atrodas abi objekti, pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, savukārt kā būves Nekustamā īpašuma valsts kadastrā tie nemaz nav reģistrēti.
Saeimā iesniegts likumprojekts „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”, kas noteiks, ka abi objekti ir valsts īpašums. Šobrīd pieminekļu uzturēšanu veic Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas pieminekļu aģentūra”, un lielākie šķēpi tiek lauzti par to, kā valdījumā pieminekļi atradīsies turpmāk.
īsumā
  • Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi piederēs valstij.
  • Pieminekļus paredzēts nodot VNĪ valdījumā.
  • Objekti valsts aizsardzībā atrodas kā valsts nozīmes kultūras pieminekļi.
  • Tiks noteiktas uzvedības normas pie Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapos.
  • Par necienīgu rīcību pret pieminekļiem varēs sodīt bargāk.

Lai nodrošinātu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu un to vērtībai atbilstošas cieņas izrādīšanu, Saeima strādā pie likumprojekta "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums", kas novembrī tika pieņemts pirmajā lasījumā. Likumprojektu 12.Saeima saņēmusi mantojumā no iepriekšējā parlamenta sasaukuma, un atsevišķos punktos tas atšķiras no 2012.gadā iesniegtā likumprojekta.

Likums noteiks monumentālo būvju uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītus jautājumus, kā arī uzvedības normas attiecīgajā teritorijā.

Līdzās karogam un himnai

Ar likumu noteiks, ka Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbols, Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un valsts aizsargājami kultūras pieminekļi.

Abi objekti valsts aizsardzībā atrodas kā valsts nozīmes kultūras pieminekļi, tos aizsargā likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Pieminekļu dokumentācijas centra vadītāja Simona Čevere skaidro: "Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, savukārt Brāļu kapiem ir divi statusi – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Brāļu kapu ansamblis" un valsts nozīmes mākslas piemineklis "Brāļu kapi"."

Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis uzsver, ka šie ir galvenie nāciju vienojošie simboli un tautas kopīpašums, kurš jānoliek līdzās Latvijas valsts karogam un himnai, nosakot to īpašo statusu un līdz ar to – arī atbildību par necienīgu rīcību.

"Lielai daļai sabiedrības nav izveidojusies pilnīga izpratne par pieminekļu vērtību un nozīmīgumu."

G.Gailīša novērojumi liecina, ka lielai daļai sabiedrības līdz galam nav izveidojusies pilnīga izpratne par šo objektu vērtību un nozīmīgumu un pietāte pret tiem. Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem nereti atceras vien īpašos notikumos. Likuma pieņemšana varētu veicināt lielāku sabiedrības izpratni, jo tādējādi valsts apliecinātu savu attieksmi pret šiem objektiem.

1993.gadā Latvijas Augstākā padome pieņēma lēmumu "Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem", kas noteica – objektu uzturēšanas un restaurācijas darbi finansējami no valsts budžeta. G.Gailītis norāda, ka valsts finansiālais atbalsts līdz šim bijis niecīgs un paveiktais ir pašvaldības un sabiedrisko organizāciju nopelns.

Veidos cieņpilnu vidi

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma pieņemšanas gadījumā tiks skaidri noteiktas uzvedības normas pie Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapos, kas veicinās cieņpilnas vides veidošanos ap svarīgiem valsts simboliem. Tāpat tiks radīti tiesiski priekšnoteikumi necienīgu izturēšanos pret šiem simboliem sodīt bargāk nekā par līdzīgiem pārkāpumiem publiskajā telpā.

Ik pa laikam presē izskan ziņas par personām, kas bravūras pārņemti savas dabiskās vajadzības nokārto Brīvības pieminekļa pakājē vai mēģina tajā uzrāpties. Par šādu necienīgu rīcību piemēro administratīvo sodu par sīko huligānismu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pants par sīko huligānismu paredz naudas sodu no 70 līdz 350 eiro.

Nacionālo simbolu saglabāšanai un to vērtībai atbilstošai izmantošanai paredzēts noteikt īpašā režīma zonas, kurās būs aizliegts:

  • veikt darbības, kas var izraisīt kultūrvēsturisko vērtību bojāšanu vai zaudēšanu;
  • organizēt un veikt ielu tirdzniecību un ubagošanu;
  • rīkoties pretrunā ar vispārpieņemtām morāli ētiskajām un uzvedības normām;
  • veikt darbības vai organizēt pasākumus, kas vērsti uz agresīvu konfrontāciju;
  • izvietot vizuālo informāciju un reklāmu, kas veido Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu vizuālo fonu. Ja vizuālā informācija netraucē vai negatīvi neietekmē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vizuālo uztveri, to pieļaujams izvietot, ja kompetentā pašvaldības institūcijā saņemts VKPAI pozitīvs atzinums.

Kā valdījumā nonāks pieminekļi?

Pirmajā lasījumā atbalstītā likumprojekta redakcija paredz noteikt, ka Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valsts īpašums, kurš jānodod Finanšu ministrijas valdījumā, kura objektus nodos VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kas tad arī būs atbildīgi par objektu saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu.

Savukārt Saeimā 2012.gadā iesniegtais likumprojekts arī paredzēja, ka abi objekti ir valsts īpašums, bet tie jānodod Rīgas pašvaldības valdījumā, kas veiktu pieminekļu uzraudzību un uzkopšanu, kā to ir darījusi līdz šim, savukārt atjaunošanas darbi būtu jāfinansē arī valstij.

Ja likums tiks pieņemts pašreizējā redakcijā, tad saskaņā ar tā pārejas noteikumiem Rīgas pašvaldībai pusgada laikā pēc likuma stāšanās spēkā Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi būs jānodod Finanšu ministrijas valdījumā.

"Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi kā būves kadastrā nav reģistrēti."

Rīgas pieminekļu aģentūras direktors G.Gailītis ir kategoriski nosakņots pret pieminekļu nodošanu VNĪ valdījumā un uzskata, ka arī turpmāk pašvaldībai jārūpējas par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem un valstij jābūt kā jumta organizācijai. Pašvaldībai jau ir veiktas iestrādes un izveidoti kritēriji, kas nodrošina objektu uzturēšanu augstā līmenī. Lai šajos objektos varētu organizēt publiskus pasākumus, norise jāsaskaņo ar Rīgas pieminekļu aģentūru. Katrs gadījums tiek izvērtēts atsevišķi – cik morāli un ētiski pasākuma iecere atbilst pieminekļu statusam, un ne visus iecerētos pasākumus aģentūra akceptē. G.Gailītis piebilst, ka aģentūra ir iestrādājusies, un tās darbībā problēmu nav.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis skaidro, ka, viņaprāt, Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi kā valsts īpašums ir jānodod kādas ministrijas valdījumā. Pastāvējuši vairāki varianti, kuras ministrijas valdījumā tos nodot. Viens no tiem paredzēja pieminekļus nodot Kultūras ministrijas valdījumā, bet arī KM sistēmā esošie īpašumi jau vairākus gadus atrodas VNĪ valdījumā, līdz ar to Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi visdrīzāk tiktu nodoti VNĪ. Otrs variants bijis nodot Aizsardzības ministrijas valdījumā kā nacionālos simbolus, bet ministrija atteikusies. Gala rezultātā likumprojekta izstrādātāji vienojušies pieminekļus nodot Finanšu ministrijas valdījumā, savukārt ministrija tālāk – VNĪ.

J.Dambis atzīmē, ka likumprojektā ir iespējamas izmaiņas, jo par šiem jautājumiem vēl tiks diskutēts.

VNĪ nešaubās par savām spējām

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdījumā atrodas daudzi dažāda veida un atšķirīgos laikos celti objekti, un katra objekta apsaimniekošanā jāpielieto atšķirīgas metodes.

Vai VNĪ būs gana kompetenti, lai spētu pienācīgi rūpēties par tik komplicētiem objektiem kā Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi?

VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina norāda: "Ja valdībā tiks pieņemts lēmums, ka VNĪ jāiesaistās šo īpašumu pārņemšanā, tad VNĪ ar pilnu atbildību pildīs Ministru kabineta doto uzdevumu, ievērojot valsts un sabiedrības intereses.

Arī piemineklis ir būve, līdz ar to VNĪ kā ilggadējam nekustamā īpašuma apsaimniekotājam ar ievērojamu pieredzi tas nebūtu nekas ārkārtējs. Tomēr šobrīd vēl ir pāragri runāt par tālāku rīcību ar šiem nekustamajiem īpašumiem. Izvērtējot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nonākšanu VNĪ pārvaldīšanā, vispirms noteikti būtu jāsāk ar papildu informāciju par šo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nosacījumiem un VKPAI norādījumiem attiecībā uz to saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu. Tāpat vēl ir citi svarīgi precizējami jautājumi. Piemēram, par pārņemamo objektu sastāvu. Proti, tā kā Rīgas Brāļu kapi ir memoriālais ansamblis, kurā ietilpst vairākas daļas, skaidrības nolūkos likumprojekts būtu jāpapildina ar norādi par Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā nododamā Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa sastāvu, par palīgēkām."

"Valsts finansiālais atbalsts abiem pieminekļiem līdz šim bijis niecīgs."

 "Valstij ļoti aktīvi jādomā, kā nodrošināt tās īpašumā esošo nozīmīgo kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu, jo nepieciešama smalka un atbildīga restaurācija, jāievēro visaugstākie autentiskuma saglabāšanas principi. Līdz ar to valstij jābūt institūcijai, kura prot apieties un uzturēt šādus objektus. Ja VNĪ pietrūkst kompetences, tad tā ir jāiegūst," skaidro VKPAI vadītājs J.Dambis.

Likumprojekts paredz izveidot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, kuras organizatorisko darbu nodrošinās VKPAI. Padomes uzdevums būs izvērtēt objektu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu, sagatavot priekšlikumus par finansējuma apjomu un izvērtēt tā izlietojumu.

Šis nebūs pirmais gadījums, kad tiks pieņemts likums, lai aizsargātu konkrētu objektu vai teritoriju. Piemēram, 2003.gadā tika pieņemts likums "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums", savukārt 2005.gadā – likums "Doma baznīcas un klostera ansambļa likums". J.Dambis atzīmē, ka likums ir būtisks, jo noteiks ne tikai abu valsts nozīmīgo simbolu juridisko piederību, bet arī atbildīgos par to uzturēšanu un finansēšanas modeli. Līdz šim valsts diezgan kūtri ir rūpējusies gan par Brīvības pieminekli, gan Rīgas Brāļu kapiem un vienmēr bijis jāiegulda liels darbs, lai pārliecinātu par finansējuma nepieciešamību objektu saglabāšanai.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU