Vai sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas procedūra ir pilnīga?

Tiesas procesa bezjēdzīgums

Personas sadarbības fakts ar Valsts drošības komiteju (VDK) ir jākonstatē tiesā. Laika posmā no 1994.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 19.decembrim pirmās instances tiesās skatītas 298 lietas par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Pamatā tās saistītas ar naturalizācijas procesu un personas kandidēšanu uz Saeimas vai pašvaldības deputāta amatu.

Analizējot tiesu spriedumus, VDK zinātniskās izpētes komisijas eksperts jurists Juris Stukāns konstatējis, ka no teju trīs simts lietām tikai dažās atzīts, ka persona ir sadarbojusies ar VDK. Šobrīd likumā noteikto procedūru sadarbības fakta konstatēšanā J.Stukāns vērtē kā nepilnīgu. "Šobrīd Likums par VDK dokumentiem ir nepilnīgs, jo prokurors, veicot pārbaudi un atzīstot, ka pierādījumi nav pietiekami, lai pamatotu pārbaudāmās personas apzinātu sadarbību ar LPSR VDK, sagatavo un nosūta tiesai atzinumu apzinātas sadarbības fakta konstatēšanai. Likumā par VDK dokumentiem šobrīd ir paredzēta neloģiska darbība, kuras īstenošanas process satur savstarpēji pretrunīgu rīcību. Prokuroram tiesā ir jāpierāda personas apzināta sadarbības fakta esamība, pastāvot arī tādiem apstākļiem, kuros jau iepriekš prokurors ir atzinis sadarbības fakta neesamību, bet tiesai ir jānovērtē tieši prokurora iesniegto pierādījumu pietiekamība. Visos gadījumos, kad prokurors ir veicis pirmstiesas pārbaudi un atzinis, ka nav notikusi apzināta sadarbība ar LPSR VDK, tiesas process ir bezjēdzīgs, jo pati tiesa neveic izmeklēšanas darbības un nevāc pierādījumus," tiesu nolēmumu analīzē lietās par sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu secina J.Stukāns. Gala rezultātā, ja prokurors sniedz atzinumu, ka nav pietiekami dokumentu, kas pierādītu sadarbības faktu, tad arī ar tiesas spriedumu atzīts, ka sadarbības fakts nav konstatēts.

Izskatot konkrētas personas lietu tiesā, uz sēdi tiek aicināti bijušie VDK darbinieki sniegt par šo personu informāciju. J.Stukāns gan apšauba bijušo VDK darbinieku sniegtās liecības, jo nav pamata uzskatīt, ka šīs personas stāsta patiesību. Savās liecībās bijušie VDK darbinieki norāda, ka attiecīgais aģents ticis noformēts formāli un pati persona par to nav zinājusi, vai ka personas kartotēkā tikušas iekļautas plāna izpildes nolūkos. Vai arī persona nevēlējusies sadarboties, bet tā tik un tā tikusi iekļauta kartotēkā, cerot, ka vēlāk tā savas domas mainīs.

Ja pieņemtu visas šīs liecības par patiesām, tad būtu jāsecina, ka kartotēkā tika iekļautas personas tikai pēc pašu VDK darbinieku iniciatīvas, norāda jurists, papildinot: "Pētot lietas, pieejama instrukcija, kas noteica, kādā veidā tajos laikos veidoja kartotēku, kādā vervēja personas utt. Butaforijas pēc veidot aģentu tīklu nemaz nebija iespējams."

Dokumentu trūkuma dēļ sadarbības faktu nekonstatē

Daudzi nozīmīgi dokumenti, kā zināms, sadarbības fakta konstatēšanai ar VDK nemaz neatrodas Latvijā un pētniekiem nav pieejami, jo, brūkot padomju impērijai, tos izveda uz Krieviju. Latvijas puse tiesas procesu ietvaros Krievijai ir lūgusi sniegt informāciju, vai tās rīcībā esošajos materiālos ir ziņas par konkrētām personām, bet atbildes uz šiem lūgumiem nav saņemtas.

Fakts, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā glabājas aģenta uzskaites kartīte, aģentu personas un darba lietu reģistrācijas žurnāls nedod pietiekamu pamatu atzīt pārbaudāmās personas apzinātas sadarbības faktu ar VDK. Tiesai, izvērtējot iesniegtos pierādījumus, ir pienākums, taisot spriedumu par personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, spriedumā ar pierādījumiem pamatot faktu, ka sadarbība ar VDK ir notikusi un personas subjektīvu attieksmi pret sadarbību. Kaut vai viena apstākļa nekonstatēšana liedz iespēju tiesai atzīt personas sadarbības faktu ar VDK likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē, savā pētījumā norāda J.Stukāns. Līdz ar to gadījumos, kad persona pati noliedz sadarbību, nav saglabājušies dokumenti, kurus šī persona būtu parakstījusi, bet ir saglabājusies tikai kartotēkas kartīte, tiesa konstatē, ka sadarbības fakts nav pierādīts.

"Nemaz nebija iespējams butaforijas pēc veidot aģentu tīklu."

Pieņemt lēmumu uz pieņēmumu pamata tiesa nevar, ir jābūt neapstrīdamiem pierādījumiem. Turklāt visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Otrs arguments personas sadarbības fakta ar VDK nekonstatēšanai ir tas, ka pārbaudes lietā nav iegūti pierādījumi, ka persona apzināti piekritusi sadarbībai ar VDK, izvēlējusies segvārdu, parakstījusi vai pašrocīgi rakstījusi VDK adresētos ziņojumus, pildot aģenta pienākumus, kā arī apzināti, slepeni sadarbojusies ar VDK, izpildot tās uzdevumus, secinājis J.Stukāns.

Ja nav kartītes kartotēkā, nenozīmē, ka nebija aģents

Saskaņā ar VDK instrukcijām, ja aģents pārtrauca aktīvās darbības, no kartotēkas šīs personas kartīti izņēma. Līdz ar to kartotēkā, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma palika Latvijā, ziņas par daļu aģentu nemaz neparādās. Bet tas nenozīmē, ja ziņas par personu kartotēkā nav, tad tā nav sadarbojusies ar čeku. Ja kartīte nav saglabājusies, sadarbības ar VDK fakta pierādīšanai nepieciešami citi dokumenti; ja tie arhīvā nav atrodami, tiesā sadarbības fakts netiek pierādīts.

To, ka personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanā būtiski ir citi ar represīvās iestādes darbu saistītie dokumenti, apliecina arī tiesas spriedums lietā, kurā persona bija izņemta no kartotēkas, bet, pateicoties tieši arhīvā esošajiem dokumentiem, izdevās pierādīt personas sadarbošanos ar VDK struktūrām.

Pētnieki rosina pilnveidot sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas procedūru

VDK zinātniskās izpētes komisijas eksperts J.Stukāns pilnīgākai sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas procedūrai norādījis par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos. Izskanējis ierisinājums likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", piemēram, noteikt, ka tikai gadījumos, ja ir iegūti pierādījumi, kas dod pamatu atzīt pārbaudāmās personas apzinātu sadarbību ar VDK, prokurors sagatavo atzinumu un nosūta pārbaudes lietu tiesai apzinātas sadarbības ar VDK fakta konstatēšanai. Tāpat ieteikts apsvērt iespēju par grozījumu veikšanu, paredzot iespēju tiesai atzīt, ka nebija iespējams objektīvi pārbaudīt personas sadarbības ar VDK fakta esamību, norādot, ka minētais atzinums nevar būt par pamatu personas tiesību ierobežojumam.

Lai pētītu, jākļūst par SAB darbiniekiem

Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.433 "Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei" komisijai jāveic VDK dokumentu zinātniska izpēte, kā arī VDK nodarītā materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšana. Pētnieku darbu ir ierobežojis ne tikai apstāklis, ka no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ pētniecību varēja uzsākt vien pirms dažiem mēnešiem, bet arī apstāklis, ka visi pētniecībai nepieciešamie dokumenti nemaz brīvi nav pieejami.

Zinātniekiem ir problemātiska piekļuve Satversmes aizsardzības biroja (SAB) struktūrvienības Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā esošajiem VDK dokumentiem. No Satversmes aizsardzības biroja Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas pētnieki saņēmuši piedāvājumu atsevišķiem komisijas pētniekiem kļūt par SAB darbiniekiem un nodarboties ar pētniecību. Februāra sākumā Saeimā notikušajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē zinātnieki vērsa deputātu uzmanību uz radušos situāciju.

"Tiesa nevar pieņemt lēmumu uz pieņēmumu pamata, jābūt neapstrīdamiem pierādījumiem."

VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietniece Dr.iur. Kristīne Jarinovska radušos situāciju sauc par absurdu. "Ir problemātiski kaut ko pētīt drošības iestādē. Mūsu atrašanās tur varētu radīt visdažādākos sarežģījumus. Faktiski sēžot uz diviem krēsliem, kur vienā ir totāla slepenība un otrā atklātība, pētniecība nav iespējama," radušos situāciju komentē K.Jarinovska. Pētnieki bija cerējuši, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centra dokumenti tiks nodoti glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam, tādējādi tie kļūtu pētniekiem brīvi pieejami.

VDK zinātniskās izpētes komisijas eksperts J.Stukāns ir neizpratnē, kāpēc Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir SAB struktūrvienība. Jurista ieskatos, problēma ir vienkārši risināma – Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir jāizslēdz no SAB.