Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vitolds Peipiņš: „Vislabāk šajā situācijā, manuprāt, jūtas politiķi: viņi savā izpildāmo darbu grafikā ir ievilkuši formālu ķeksīti.”
FOTO: Māris Kaparkalējs
Patlaban jautājums ir atklāts: vai šī likuma grozījumi atrisinās kaut kādas problēmas konkrētā tirgū vai arī dzīvojamo māju pārvaldīšanā un apsaimniekošanā radīs vēl lielāku haosu? Viens ir skaidrs jau pašlaik - jaunie nosacījumi cita starpā sarežģīs norēķinu kārtību.
Izmaiņas skars tikai apmaksas kārtību
Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā neparedz slēgt individuālos līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu piegādes process paliek iepriekšējais. Tas ir - pakalpojuma sniedzējs piegādā pakalpojumu uz individuāla līguma pamata ar pārvaldnieku līdz dzīvojamai mājai. Tālāk šo pakalpojumu pārvaldnieks sadala pa dzīvokļu īpašumiem: veic aprēķinus un izsniedz individuālos rēķinus dzīvokļu īpašniekiem. Izmaiņas skars tikai apmaksas kārtību. Saskaņā ar izrakstīto rēķinu dzīvokļu īpašnieki maksās tieši pakalpojuma piegādātājam. Tas savukārt nodrošinās uzskaiti par apmaksu. Saskatu, ka vērā ņemamas grūtības sagādās informācijas apmaiņa. Viens un tas pats darbs būs jāveic divās organizācijās – gan pārvaldniekam, gan pakalpojumu piegādātājam.
Likuma grozījumu pieņēmēji, sēžot kabineta apstākļos, nav izpratuši, kas notiek, ja vienu un to pašu informāciju apstrādā divas neitrālas organizācijas. Tā vienkārši nesakrīt. Šī būs nopietna problēma, kuru pakalpojumu piegādātājiem nāksies risināt un ar kuru atsevišķos gadījumos, iespējams, tikt galā nevarēs.
"Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā neparedz slēgt individuālos līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem."
Pakalpojumu piegādātāji jaunajai kārtībai sāk jau gatavoties - sāk iepirkt datorus un izstrādāt informācijas apstrādes programmas.
Man pakalpojumu piegādātāju ir mazliet žēl: viņiem jāatrisina kāds sarežģīts uzdevums - kā vienā uzskaites programmā ievietot dažādas pakalpojumu aprēķināšanas metodikas. Metodiku izstrādā un apstiprina pārvaldnieks un dzīvokļu īpašnieku kopība. Vienā programmā var ievietot tikai vienu principu, kā aprēķina pakalpojumu, bet metodiku mums ir daudz un dažādas. Teorētiski katrai mājai var būt sava aprēķināšanas metodika.
Savulaik šo problēmu izjuta Rīgas dome, kad Komunālo pakalpojumu departamentu vadīja Maija Rubīna. Rīgas dome konstatēja, ka 15 Rīgas namu pārvaldēs dzīvokļu īpašniekiem izsniedz dažādus rēķinus un starp namu pārvaldēm nevar salīdzināt informāciju. Tā notika tādēļ, ka namu pārvaldes izmantoja dažādas uzskaites programmas. Lai varētu nodrošināt vienota rēķina izsniegšanu, vajadzēja pieņemt lēmumu par vienas kopīgas programmas izstrādi visām namu pārvaldēm.
Apkopojot iepriekš teikto, informācijas sistēmas saskaņošanas jautājums starp "n" skaitu pārvaldniekiem un vienu pakalpojuma piegādātāju būs nopietns pārbaudījums abām pusēm.
Dzīvokļu īpašnieki vispār nav sapratuši izmaiņu būtību
Dzīvokļu īpašnieki, neiedziļinoties likuma grozījumos, vientiesīgi domā - viņi nu varēs noslēgt individuālus līgumus, pēc tiešo norēķinu ieviešanas siltuma un ūdens piegādes pakalpojumus neliegs tiem, kam nav parādu, un viņiem nevajadzēs norēķināties nemaksātāju vietā. Par nožēlu, tas ir atkal kārtējais mīts. Šajā aspektā nekas nemainīsies.
Tāpat kā iepriekš, komunālo pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu piegādās tikai līdz mājai. Ja visa māja nenorēķināsies par pakalpojumu, tad, tāpat kā iepriekš, pakalpojums tiks pārtraukts visai mājai. Ja dzīvokļu īpašnieki vēlēsies saņemt pakalpojumu, viņiem nāksies norēķināties nemaksātāju vietā.
Par individuālo līgumu slēgšanu vispār nevar būt runas, jo likuma grozījumi neparedz šādu kārtību. Kļūst skumji, ka atsevišķu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji musina sabiedrību ar kļūdainu informāciju. Tā 19.februārī vienā no avīzēm varējām lasīt - Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums tagad noteic, ka no šā gada dzīvokļu īpašnieki var slēgt individuālos līgumus ar pakalpojumu piegādātājiem. "Parastais" dzīvokļa īpašnieks nelasa likumus, bet vadās no "ceturtās varas" sniegtās informācijas un to uztver kā absolūtu patiesību. Domāju, ka ne viens vien avīzes lasītājs (un līdzīgas informācijas saņēmējs) jau ir devies pie pakalpojumu sniedzējiem slēgt individuālos līgumus un tagad ir dusmīgs, ka tas nav izdevies.
"Dzīvokļu īpašniekiem tāpat nāksies norēķināties nemaksātāju vietā."
Bet vispār dzīvokļu īpašnieki vēl nav sapratuši, ka par savu nosacīto "brīvlaišanu" būs jāmaksā. Vispusīgi apsverot šo situāciju, domāju, ka dzīvokļu īpašniekiem, iespējams, būs jāmaksā daudz vairāk. Kopējās samaksas daļu veidos tiešās izmaksas un izmaksu mākslīgais palielinājums.
Dzīvokļu īpašnieki šobrīd vēl nav apjēguši arī to, ka ar pakalpojuma piegādātājiem norēķināšanās notiek tikai caur banku. Pašlaik dzīvokļa īpašnieks veic vienu maksājumu par visiem pakalpojumiem un par bankas operāciju, maksājot skaidrā naudā, samaksā aptuveni 2,20 eiro. Rīt īpašnieks mēnesī veiks piecus maksājumus par kopējo summu 11,00 eiro, kas gadā veido 132 eiro.
Komersanta izmaksu palielinājums – cik pamatots?
Tiešās izmaksas būs saistītas ar nepieciešamajiem izdevumiem likuma uzlikto pienākumu izpildē. Kā jau minēts, pakalpojumu sniedzēji pakalpojumu piegādā līdz mājai, bet likums tiem turpmāk liek nodarboties ar klientu maksājumu individuālo uzskaiti un parāda summas piedzīšanu. Tas radīs papildu izmaksas, kuras nāksies segt dzīvokļu īpašniekiem.
Katrs pakalpojumu piegādātājs, protams, aprēķinās šīs izmaksas. Bet vēl jāņem vērā, ka izmaiņas komersantiem radīs jūtamas problēmas. Tiem ir grūti cīnīties pret pieņemtiem likumiem, kas nav biznesam izdevīgi, bet tomēr jāpilda. Tādēļ pakalpojumu sniedzēji var censties radīt tādus apstākļus, ka jaunās izmaiņas uz tiem neattieksies. Šī attieksme var izpausties kā izmaksu mākslīgs paaugstinājums, pret kuru būs grūti kādam cīnīties. Atgādināšu kaut ko no klasikas: jebkuram pakalpojumam un precei tirgū ir cenas diapazons. Ja pakalpojuma vidējā cena ir 100%, tad tirgū starp pakalpojuma piegādātājiem tā svārstās 40% robežās uz samazināšanās un 40% - uz palielināšanās pusi.
Tātad pakalpojuma piegādātājs, lai nevajadzētu nodarboties ar individuālo norēķināšanos, var mākslīgi paaugstināt savu nepieciešamo izmaksu tarifu. Sadārdzinājums lielā organizācijā (AS "Rīgas Siltums" un SIA "Rīgas Ūdens") būs mazāks, bet mazās pašvaldības dibinātās organizācijās - lielāks. Šis process būs ārpus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetences, jo šī organizācija regulē tikai sniegtā pakalpojuma tarifa pamatotību.
Izvēle – pieņemt pārmaiņas vai dzīvot pa vecam
Likuma grozījumi dzīvokļu īpašniekiem ļauj izvēlēties vienu no divām iespējām: vai nu norēķināties individuāli un maksāt pakalpojuma piegādātāja pieprasīto tarifu, vai arī atteikties no šā piedāvājuma un dzīvot pa vecam.
Savukārt pakalpojumu piegādātājiem ir jāsagatavojas brīdim, kad izmaiņas stāsies spēkā un dzīvokļu īpašnieki varētu izrādīt vēlēšanos norēķināties individuāli. Tas nozīmē cilvēkresursu komplektēšanu, apmācību, materiāltehniskās bāzes nodrošināšanu tam apjomam, kāds ir pakalpojumu piegādātāja klientu loks. Procesa sākumā neviens, protams, nevar pateikt, cik daudz šādu klientu būs, bet jānodrošinās uz maksimālo daudzumu.
Šeit arī pakalpojumu piegādātājiem parādīsies zaudējumi, kurus mūsu likuma grozījumu pieņēmēji nesegs.
Patlaban lielāko daļu visu dzīvojamo māju pārvalda pēc centralizētās apsaimniekošanas sistēmas: dzīvokļu īpašnieku naudas līdzekļi iziet caur pārvaldnieka bankas kontu. Šīs sistēmas pārvaldnieki beidzot berzē rokas no prieka un slavē jauno normatīvo regulējumu, jo ir pavērusies iespēja tikt vaļā no "sliktās naudas" - no komunālo pakalpojumu naudas, kas pārvaldniekiem allaž radījusi problēmas.
"Ir saprotams, ka likuma grozījumi pieņemti galvenokārt Rīgas dēļ."
Taču tas, vai daudzdzīvokļu mājā tiks ieviesta individuālā norēķināšanās ar pakalpojumu sniedzēju, pirmām kārtām būs atkarīgs no dzīvokļu īpašniekiem. Šobrīd atsevišķas mājas īpašnieki domā vienu, bet, kad būs jālemj (un viņi ieraudzīs reālos izmaksu skaitļus), tad šis lēmums var būt gluži pretējs.
Iegūt dzīvokļu īpašnieku kopuma lēmumu šobrīd ir visai sarežģīti. Kas mainīsies nākotnē? Likumu grozījumi nav atvieglojuši šo procedūru, un tāpēc minētās grūtības paliks arī nākotnē. Paredzu, ka daudzi dzīvokļu īpašnieki nebūs apmierināti ar pakalpojumu sniedzēju piedāvātajām izmaksām, nevarēs atrast kopīgu viedokli un ar to visu tikt skaidrībā un pieņemt vienotu lēmumu būs visai sarežģīti.
Nopietns šķērslis var būt informācijas apmaiņas gaitā radušās domstarpības un dažādas problēmas, kuras nevarēs atrisināt starp pārvaldnieku un pakalpojumu sniedzēju.
Kuram tagad labi?
Vislabāk šajā situācijā, manuprāt, jūtas politiķi: viņi savā izpildāmo darbu grafikā ir ievilkuši formālu ķeksīti. Kad dzīvokļu īpašnieki nāks ar savām pretenzijām par pārvaldīšanas problēmām vai pakalpojumu atteikumu mājas iedzīvotāju parādu dēļ, viņi varēs mierīgi pateikt: "Mēs taču jūsu labā esam pieņēmuši likumu, kāpēc neizvēlaties individuālo norēķināšanos? Paši vainīgi."
Kāds tad ir "sausais atlikums", pieņemot grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā? Cenšos to ieraudzīt, bet nekādi neizdodas. Faktiski nevienu no problēmām dzīvojamo māju apsaimniekošanas un pārvaldīšanas tirgū likuma izmaiņas nav atrisinājušas. Tikai saasinājušas attiecības starp tirgus dalībniekiem.
Ir saprotams, ka likuma grozījumi pieņemti galvenokārt Rīgas dēļ. Bet Rīga nav visa Latvija. Rīgas pilsētai traucēja likuma sadaļa par norīkoto pārvaldnieku, un tā tika ar vieglu rokas vēzienu likvidēta. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir problēmas ar norēķināšanos par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī bankrotējušiem apsaimniekošanas uzņēmumiem, un nu šī problēma it kā daļēji ir atrisināta. Ar ko viss beigsies, rādīs laiks.
