SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. janvārī, 2014
Lasīšanai: 15 minūtes
1
9
1
9

Par siltumu un ūdeni turpmāk varēs maksāt tieši pakalpojumu sniedzējiem

Dzīvokļu īpašniekiem būs izvēle, lemjot visas mājas ietvaros, kam uzticēt maksājumu organizēšanu - darīt to pašiem vai uzticēt pārvaldniekam. Jāatcera, ka, ieviešot tiešos maksājumus, rēķinu skaits būs lielāks. Taču par katru no tiem vajadzēs maksāt komisijas naudu, kas palielinās mājsaimniecības izdevumus.

FOTO: Agnese Gulbe/ LETA

Kaut arī iepriekšējās apkures sezonas laikā ievērojami pieaugusi maksātāju disciplīna un parādu apmērs ir samazinājies, problēma, kā iespējami efektīvi iekasēt naudu no šā pakalpojuma saņēmējiem un nodrošināt, lai tā nonāk tieši pie pakalpojuma sniedzējiem, ir aktuāla daudzus gadus. It īpaši Rīgā pērn skaļi atbalsojās dzīvokļu īpašnieku konflikti ar privātajiem apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuri iekasēto naudu pakalpojuma sniedzējiem nepārskaitīja pilnā apjomā, tādējādi audzējot parādus un apzinīgos maksātājus padarot par ķīlniekiem, kam bija jāmaksā vēlreiz, lai nepaliktu bez siltuma un/vai ūdens. Ja arī apsaimniekotājs nebija blēdis, tad tomēr dažkārt nācās izvēlēties – papildus norēķināties par kaimiņiem nemaksātājiem vai dzīvot bez minētajiem pakalpojumiem.
īsumā
  • 15.janvārī stājas spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanu likumā.
  • Jaunums ir pakāpeniska tiešo norēķinu ieviešana samaksai par siltuma un ūdens piegādi, kanalizāciju un atkritumu apsaimniekošanu.
  • Dzīvojamās mājas īpašniekiem jāizvēlas – patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju vai pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai (piemēram, pārvaldniekam);
  • Pakalpojuma sniedzējam jāsniedz dzīvojamās mājas īpašniekam vispusīgu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu cenu;
  • Pārvaldniekam līdz 30.septembrim jāsniedz mājas īpašniekam visa likumā paredzētā informācija lēmuma pieņemšanai par norēķinu veida izvēli;
  • Mājās, kuru dzīvokļu īpašnieki neko nav darījuši, lai pārņemtu pārvaldīšanas tiesības, lēmums pārvaldnieka organizētā aptaujā jāpieņem līdz 2015.gada 31.janvārim.

Kā viens no problēmas risinājumiem bija Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinātie un izstrādātie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas pēc gada un astoņu mēnešu ilga izskatīšanas posma Saeimā, diskusijās aktīvi piedaloties šajā tirgū iesaistītajiem dalībniekiem un to pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām, tika pieņemti pagājušā gada 19.decembrī un stājas spēkā 15.janvārī. Likuma grozījumu galvenais jaunums - iedzīvotāji par visiem saņemtajiem pakalpojumiem varēs samaksāt tieši to sniedzējiem. Tiesa, pāreja uz jauno kārtību praksē būs iespējama no 2015.gada 1.oktobra.

Jāvienojas par norēķinu kārtību

Vērtējot pieņemtos grozījumus, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs uzsver, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā tagad iekļauta iespēja iedzīvotājiem par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties bez mājas pārvaldnieka starpniecības un ir noteikts pienākums pakalpojumu sniedzējam nodrošināt tiešo norēķinu ieviešanu.

"Tas ir ļoti svarīgs solis, kas palīdzēs ne tikai mazināt komunālo pakalpojumu parādu apjomu, bet arī ieviest lielāku sociālo taisnīgumu," vērtē S.Dolgopolovs. "Tas nozīmē, ka cilvēks maksās tikai par saviem izmantotajiem pakalpojumiem un vairs nevajadzēs maksāt par citu mājas iedzīvotāju uzkrātajiem parādiem, kā tas nereti bija pieņemts līdz šim."

"Tiešie norēķini pastāvējuši jau iepriekš, piemēram, starp klientu un elektroenerģijas piegādātāju "Latvenergo"," skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. "Tāpēc likuma grozījumos galvenais uzsvars ir norēķini par siltumu, ūdeni, kanalizāciju un atkritumu apsaimniekošanu. Par normālu parādību ir jākļūst praksei, ka pakalpojumu saņēmējiem un piegādātājiem savstarpēji ir jāvienojas par norēķinu kārtību. Turklāt šie norēķini ir jāveic, neiesaistot starpniekus."

"Iedzīvotāji par visiem saņemtajiem pakalpojumiem varēs samaksāt tieši to sniedzējiem."

Tādējādi minētajos likuma grozījumos noteikts, ka par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks (dzīvokļu īpašnieki) var patstāvīgi un nepastarpināti norēķināties ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju. Līgumi par siltumenerģijas vai ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes un ūdens piegādi, par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumu un koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai mājai, kā arī par piesaistītā zemesgabala lietošanu tiek slēgti starp pakalpojuma sniedzēju un dzīvojamās mājas īpašnieku, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB).

Tajā pašā laikā dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs likumā noteiktā kārtībā pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai (kas var būt arī pārvaldnieks) veikt dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā maksājumus par mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu klāstu. Pie tam, ja par šāda uzdevuma došanu pārvaldniekam likumā noteiktajā kārtībā ir lēmuši dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašnieki, akceptētā maksājumu kārtība būs saistoša visiem mājas īpašniekiem.

Likuma 17.2 pantā noteikts: ja pilnvarotā persona visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā slēdz līgumus ar pakalpojuma sniedzēju, tajos jānorāda šādas ziņas un nosacījumi:

  1. līdzēji;
  2. tās dzīvojamās mājas adrese, kurai tiek nodrošināts pakalpojums;
  3. kārtība, kādā tiek veikti norēķini par pakalpojumu;
  4. kritēriji un metodika, pēc kādiem tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par pakalpojumu (tos nosaka dzīvojamās mājas īpašnieki, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu);
  5. persona, kura aprēķina katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par pakalpojumu, nodrošina rēķinu sagatavošanu un piegādi, kā arī iekasē maksājumus un veic piedziņu pakalpojuma sniedzēja vārdā;
  6. kārtība, kādā pakalpojuma sniedzējs sniedz informāciju dzīvojamās mājas īpašniekam;
  7. līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība.

Likuma pārejas noteikumos cita starpā arī norādīts: līdz pārvaldīšanas līguma noslēgšanai ar dzīvokļu īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, kā arī dzīvokļu īpašnieku izveidotas biedrības, kurām līdz 2014.gada 14.janvārim valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas valdītājs ir nodevis pārvaldīšanas tiesības, nodrošina obligāto pārvaldīšanas darbību veikšanu. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība vai dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība dzīvokļu īpašnieku vārdā slēdz līgumus par attiecīgai dzīvojamai mājai nepieciešama pakalpojuma nodrošināšanu, koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu, kā arī līgumu par piesaistītā zemesgabala lietošanu.

Savi pienākumi pakalpojuma sniedzējam

Likuma grozījumi uzliek pienākumu pakalpojuma sniedzējam noslēgt pakalpojuma līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku par attiecīgai mājai nepieciešamā pakalpojuma piegādi un nodrošināt iespēju dzīvojamās mājas īpašniekam norēķināties par šo pakalpojumu kārtībā, kādu izvēlējies dzīvojamās mājas īpašnieks.

Ja īpašnieks izvēlējies tiešos norēķinus (norēķināties pats), tad pakalpojuma sniedzējam ir šī vēlme jānodrošina, to darot pašam vai noslēdzot vienošanos ar īpaši izveidotu (normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrētu vai licencētu) iestādi maksājumu pakalpojumu sniegšanai jeb maksājumu iestādi.

"Galvenais uzsvars likts uz norēķiniem par siltumu, ūdeni, kanalizāciju un atkritumu apsaimniekošanu."

Turpmāk pakalpojuma sniedzējam vajadzēs kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par sniegto pakalpojumu, kas paredz vairākas darbības:

  1. sagatavot un izsniegt izziņu par maksājumiem;
  2. sagatavot atgādinājumu par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi un nodot to adresātam;
  3. savlaicīgi celt tiesā prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

Tāpat pakalpojuma sniedzēja pienākums ir savlaicīgi informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par cita dzīvojamās mājas īpašnieka saistību neizpildi, ja tas skar vai var skart pārējo dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu. Ja dzīvojamās mājas īpašniekam konstatēta maksātnespēja vai tas ir miris un parādu piedziņa nav iespējama, pakalpojuma sniedzēja pienākums ir samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu.

Likumprojekta apspriešanas laikā Saeimā deputāts Ivars Zariņš (SC) gan iebilda: "Ar šo grozījumu mēs neatrisinām to problēmu, kas ir saistīta ar uzkrātajiem parādiem. Tas nedod risinājumu! Tas vienkārši problēmu pārliek no vieniem pleciem - no apsaimniekotāju pleciem - uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pleciem. Bet problēmu tas tomēr neatrisinās; var pat sanākt, ka tas to vēl vairāk sarežģīs. Ja pārvaldnieks strādā apzinīgi un kārtīgi veic savus pienākumus, tad viņš ir spējīgs krietni efektīvāk pārvaldīt visas maksājumu plūsmas mājā un sekot līdzi maksājumu bilancei (kurš ir parādā un par ko); to tik efektīvi diez vai spēs darīt pakalpojumu sniedzējs. Bet, protams, ir jādod šī izvēles iespēja, lai iedzīvotāji paši varētu spriest, kā viņiem ērtāk organizēt norēķinu sistēmu."

"Tiešie maksājumi par pakalpojumiem uzsākami ne agrāk kā 2015.gada 1.oktobrī."

Tomēr likuma grozījumu ideja ir tāda, ka komunālo pakalpojumu sniedzējs vairs nevarēs nepiegādāt, piemēram, siltumu noteiktam mājoklim, ja dzīvokļa īpašnieks par šo pakalpojumu ir laikus norēķinājies. Tas nozīmē, ka parādnieku dēļ izpaliks draudi dzīvojamai mājai liegt ūdens piegādi vai rudenī kavēt siltuma pieslēgšanu. Turpmāk ar parādniekiem nāksies cīnīties nevis pārvaldniekam vai nemaksātāja kaimiņiem, bet pakalpojuma sniedzējam, kuram vajadzēs vērsties tiesā. Diemžēl pagaidām vēl nav īstas skaidrības, kā notiks pati parādu piedziņa.

"Lai veidotu jauno sistēmu, neapšaubāms ir fakts, ka par katru pārkārtojumu klientam vajadzēs maksāt," atzīst I.Oša. "Tāpēc likuma grozījumi pieļauj iespēju, ka uzskaiti, rēķinu sagatavošanu iespējams uzticēt jau esošajam mājas pārvaldniekam. Taču, ja šo procesu uzņemas pakalpojuma sniedzējs, rēķinos tiks iekļautas rēķinu sagatavošanas izmaksas."

Cer uz parādu atgūšanas procedūras sakārtošanu

"Pamatos jaunie grozījumi jau esošo kārtību būtiski neietekmē," uzskata Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. "Līdz ar šīm izmaņām komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ļoti iespējams, beidzot radīsies pārliecība, ka visu maksu par pakalpojumiem vairākos gadījumos nav iespējams atgūt.

Ļoti iespējams, ka grozījumi likumā sakārtos parādu atgūšanas procedūru. Šis varētu būt sākums jaunam, nozīmīgam posmam, kad valsts mērogā sāktos diskusija par parādu atgūšanas sistēmas sakārtošanu, tai skaitā gadījumos, kad personas kļūst maksātnespējīgas. Taču dzīvokļu īpašniekiem var rasties aplams priekšstats, ka tiešie maksājumi atrisinās visas problēmas. Tas tā nav. Zināmas izmaksas nāksies, piemēram, atvēlēt parādu piedziņai, kuras vajadzēs segt visiem pakalpojuma saņēmējiem.

Manā pilsētā Cēsīs jau vēsturiski ir izveidojusies laba sadarbība ar pakalpojumu sniedzējiem. Esam uzsākuši vairākas tiesvedības pret nemaksātājiem, taču šie procesi ilgst gadiem."

Arī SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) Komunikāciju nodaļas vadītājs Krists Leiškalns uzskata, ka jaunie grozījumi šā uzņēmuma klientus faktiski neskars. "Dažviet veidojās situācija, ka klients ir samaksājis, piemēram, par siltumu, bet šī nauda nav nonākusi līdz pakalpojuma sniedzējam," saka K.Leiškalns. "Mūsu uzņēmumā šāda situācija nav iespējama, jo RNP vienmēr norēķinās par pakalpojumiem. Lai arī par aizņēmumiem bankām ir jāmaksā noteikti procenti, šos papildu izdevumus sedzam no kavējumu naudām. Līdz ar to šie grozījumi RNP klientus neskars.

Jāņem arī vērā, ka, ieviešot tiešos maksājumus, rēķinu skaits būs lielāks. Taču par katru no tiem vajadzēs maksāt komisijas naudu, kas palielinās mājsaimniecības izdevumus. Tāpēc mēs gribam ieviest brīvprātības principu – klienti paši var izvēlēties, vai maksāt katram pakalpojuma sniedzējam vai turpināt kopīgu rēķinu apmaksu, ko sastādījis namu pārvaldnieks."

Pie pārkārtojumiem jāķeras nekavējoties

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma jaunā redakcija nosaka visai saspringtu veicamo darbu grafiku. Likuma pārejas noteikumi papildināti ar virkni papildu punktu, tostarp nosakot, ka

  • pakalpojuma sniedzējs līdz 2014.gada 31.maijam aprēķina apkalpošanas izmaksas, nodrošinot tiešu maksājumu saņemšanu no dzīvojamās mājas īpašniekiem, un nosūta šo informāciju to māju pārvaldniekiem, kuru dzīvokļu īpašnieki par pakalpojumu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību;
  • ja dzīvojamās mājas īpašnieks 2014.gada 1.maijā par pakalpojumu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldniekam ir pienākums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 30.septembrim nosūtīt dzīvojamās mājas īpašniekam likumā paredzēto informāciju par parādiem, to atmaksas grafikiem, pārskaitīto maksājumu apmēru, pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju, kā arī normatīvajos aktos noteikto kārtību par iespējamiem maksājumu veidiem un attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu;
  • dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš 2014.gada 1.maijā par pakalpojumu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību, normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāizlemj jautājums par veidu, kā turpmāk veiks maksājumus ar pakalpojuma sniedzēju;
  • dzīvokļu īpašumu mājās, kurās pārvaldīšanas tiesības nav nodotas attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai un kurās dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu, tās viedokli pārvaldnieka organizētā aptaujā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jānoskaidro līdz 2015.gada 31.janvārim. Nosūtāmā rakstveida lēmuma projekta saturu nosaka Ministru kabinets;
  • pārvaldnieks par ikvienu dzīvojamo māju, kuras īpašnieki izlēmuši par labu tiešiem maksājumiem, līdz 2015.gada 30.martam sagatavo aptaujas rezultātus un nosūta pakalpojuma sniedzējam informāciju par dzīvokļu īpašumu skaitu, dzīvojamās mājas īpašniekiem, parādu atmaksas grafikiem, kas noslēgti ar dzīvojamās mājas īpašniekiem, par kopējo parādu pakalpojuma sniedzējam.

Tiešie maksājumi par pakalpojumiem uzsākami ne agrāk kā 2015.gada 1.oktobrī, izņemot gadījumus, kad dzīvojamās mājas īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs jau līdz 2015.gada 30.septembrim vienojušies par tiešajiem maksājumiem pakalpojuma līgumā.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU