Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Par jaunas pases izgatavošanu personai ir jānomaksā noteiktā valsts nodeva – 20 lati. Uz pusi mazāka nodeva (10 lati) ir noteikta par eID kartes jeb personas apliecības saņemšanu.
Normatīvie akti paredz divreiz samazinātu nodevu I un II grupas invalīdiem, pensionāriem, jauniešiem līdz 20 gadu vecumam.
Kāds varētu būt situācijas risinājums attiecībā uz maznodrošinātām un trūcīgām personām, LV portāls skaidroja pie nozares pārraugiem: Labklājības ministrijas un praktiķiem - pašvaldībām.
Sūdzības par šo jautājumu no pašvaldībām līdz šim nav saņemtas. Tā varētu būt pašvaldības "brīva iniciatīva", jo tādi sociālās palīdzības mērķi nav definēti. Šo jautājumu vajadzētu aktualizēt pašvaldībās, jo cilvēki nevarēs arī balsot pašvaldību vēlēšanās, ja nebūs derīga personu apliecinoša dokumenta.
Klientam sociālā rehabilitācijas plāna ietvaros var tikt iekļauta dokumentu sakārtošana, tātad arī pase. Ja klientam nav materiālo resursu, lai sakārtotu šos dokumentus, Rīgas Sociālais dienests sniedz atbalstu un finansiālu palīdzību.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai pieņem Rīgas Sociālais dienests, pamatojoties uz klientam sastādīto individuālās sociālās rehabilitācijas plānu vai izvērtējot klienta sociālo situāciju.
Piemēram, sociālā rehabilitācijas plāna ietvaros sociālais darbinieks palīdzēja sakārtot dokumentus gados vecam cilvēkam. Sociālais dienests apmaksāja dokumentu noformēšanu un saņemšanu. Pēc dokumenta cilvēkam gan bija jādodas pašam, jo sociālais darbinieks nevar izņemt cita cilvēka pasi.
Mēdz būt, ka bezpajumtniekiem nav personas dokumentu, tie pazaudēti. Tad sociālais darbinieks, kas strādā patversmē, piesaka šos dokumentus atjaunot. Sociālais dienests apmaksā nodevu pases saņemšanai. Tādos gadījumos tas iespējams divas reizes. Ja cilvēks pazaudē personas dokumentu trešo reizi, tad gan jāmaksā pašam. Tas ir tāds kā līdzdarbības pienākums –jau maziem bērniem tiek mācīts, ka dokumenti ir jāglabā, un pase ir svarīgs dokuments.
Nora Pundure, Jēkabpils Sociālā dienesta Pabalstu nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja:
Visi sociālie pabalsti tiek piešķirti saistībā ar Ministru kabineta un pašvaldības saistošajiem noteikumiem. 2012.gada 12.decembrī stājās spēkā pašvaldības saistošie noteikumi Nr.32 "Saistošie noteikumi par vienreizēju pabalstu piešķiršanu Jēkabpils pilsētā", kur noteikts arī vienreizējs pabalsts krīzes situācijā, piemēram, dokumentu (pases, nodokļu grāmatiņas, arhīva izziņas u.c.) saņemšanai, apmaksājot valsts nodevu (18.1.p.). Tāpat tajos ir noteikts personu loks, kas var pretendēt uz šo pabalstu, un kārtība, kādā tiek izvērtēta pabalsta nepieciešamība.
Ir dažādas individuālas situācijas, ar kurām sastopamies. Piemēram, pašvaldība tiem, kuri atgriežas no ieslodzījuma vietām, mēdz kārtot pases saņemšanu. Bieži ir tā, ka ieslodzījuma vietā sākta dokumenta kārtošana, bet kaut kas līdz galam nav izdarīts, pasi persona nav saņēmusi.
Mūsu pašvaldības iedzīvotāji, ja nonākuši krīzes situācijā, var kārtot trūcīgas personas statusa piešķiršanu. Līdz ar to personai būs piešķirta GMI pabalsta nauda, ko var izmantot arī, lai saņemtu pasi. Ja nu gadījumā pietrūkst naudas ēšanai, tad ir iespējas saņemt ēdināšanas pabalstu (talons pārtikas produktu iegādei) un pabalstu zupas virtuves izmantošanai (talons zupas saņemšanai). Katram klientam raugāmies izmantot atbilstošāko iespēju, kā var palīdzēt.
Protams, ka vienā dienā to visu nokārtot nevar, jo ir noteikta pieņemšanas kārtība, kā arī klientam pašam, sadarbojoties ar sociālo darbinieku, jāveic noteiktas darbības, tāpēc dažkārt jūtama klientu neapmierinātība. Piebildīšu, ka iedzīvotāji lielākoties zina, līdz kādam termiņam pase ir derīga, un plāno arī šos izdevumus.
Jā, praksē mēs sastopamies ar situācijām, ka cilvēkiem nav naudas jauna personas dokumenta saņemšanai. Tā kā šogad daudziem jāmaina pases, iespējams, arī šāda konkrētā palīdzība būs nepieciešama biežāk.
Mēs saskaņā ar saistošajiem noteikumiem "Par sociālo palīdzību Dagdas novadā" uzskatām par iespējamu sniegt atbalstu arī personas dokumenta saņemšanai. Tieši tā saistošajos noteikumos ierakstīts nav, taču tajos ir paredzēts pabalsts dažādu pakalpojumu apmaksai, kas saistīti ar trūcīgas personas pamatvajadzībām. Un līdz šim trūcīgai personai, kas pie mums ir uzskaitē un jo vairāk, ja tās vienīgais ienākums ir GMI pabalsts, mēs palīdzējām saņemt jaunu personas dokumentu, jo uzskatām to par pamatvajadzību.
Ja nav pases, cilvēks ir ierobežots rīcībā, nevar griezties ne Nodarbinātības valsts aģentūrā, ne iestādēs, ne bankā. Tāpēc uzskatām dokumentu par pamatvajadzību un mērķtiecīgi palīdzam. Proti, ja cilvēks kārto personas dokumenta saņemšanu, visu ir izdarījis (iesniedzis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nepieciešamos dokumentus), atnes mums rēķinu ar maksājamo nodevu un norādīto kontu, mēs pieņemam lēmumu, pārskaitām nodevas maksājumu, lai cilvēks dokumentu var saņemt.
