SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
20. maijā, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
3
6
3
6

Pasei beidzies derīguma termiņš – neērtības garantētas!

Lai, uzrādot pasi, nejauši nesekotu nepatīkami pārsteigumi, pases derīguma termiņu ieteicams iegaumēt un laikus nokārtot formalitātes pases nomaiņai. Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasi personai no piecu gadu vecuma līdz 20 gadu vecumam izdod uz pieciem gadiem, no 20 gadu vecuma – uz 10 gadiem. Savukārt personas apliecību persona no piecu gadu vecuma iegūst uz 5 gadiem.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Latvijā pastāv divi personu apliecinošu dokumentu veidi – personas apliecība (eID karte) un pase. Ja vienam no tiem beidzas derīguma termiņš, ir iespējams izmantot otru. Taču situācijā, ja personai ir tikai viens no abiem dokumentiem, tai ir jārēķinās ar ierobežojumiem, lai piekļūtu dažādiem pakalpojumiem.
īsumā

Personas identitātes apliecināšanai drīkst uzrādīt tikai pasi vai personas apliecību:

  • slēdzot līgumu bankā;
  • saņemot pakalpojumu Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centrā;
  • kārtojot darījumu pie notāra;
  • saņemot vīzu;
  • piedaloties vēlēšanās;
  • reģistrējot bērna piedzimšanu;
  • piesakoties laulību reģistrācijai un reģistrējot laulību;
  • lidojot, iebraucot citā valstī;
  • noslēdzot līgumu ar ceļojuma aģentūru (drīkst veikt rezervāciju) u.c. pakalpojumu saņemšanai.

Personas identitātes apliecināšanai drīkst uzrādīt autovadītāja apliecību:

  • uzņemšanas nodaļā slimnīcā;
  • atsevišķos gadījumos bankā, ja persona ir bankas klients;
  • sūtījumu saņemšanai pastā;
  • pilnvaras kārtošanai pie notāra, ja personas identitāti apliecina divi liecinieki; u.c. pakalpojumu saņemšanai.

Personu apliecinošs dokuments – pase un personas apliecība

Personu apliecinošu dokumentu likuma 2.panta 1.daļa noteic, ka personu apliecinošs dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) – izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu.

Ja personu apliecinošam dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, tas neietekmē personas statusu, taču pārliecināties par personas identitāti var, tikai uzrādot derīgu personu apliecinošu dokumentu, to nosaka tiesību aktu regulējums, skaidro PMLP Pasu nodaļas vecākā referente Drosma Ose.

Personu apliecinošs dokuments ir obligāts Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Turklāt personas rīcībā vienlaikus var būt viena personas apliecība un viena pase vai tikai viens no šiem dokumentiem (Personu apliecinošu dokumentu likuma 9.pants).

Lielākajai daļai Latvijas pilsoņu un nepilsoņu ir pases. PMLP statistika rāda, ka 2012.gadā 237 252 Latvijas pilsoņi un nepilsoņi ir saņēmuši pases, bet personas apliecību – 85 801 persona.

Ņemot vērā, ka personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums, šī likuma 12.pants paredz, ka personu apliecinoša dokumenta turētājam ir pienākums glabāt attiecīgo dokumentu, lai tas nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājuma dēļ nekļūtu lietošanai nederīgs. Turklāt mēneša laikā pēc personas tiesiskā statusa maiņas vai dokumenta derīguma termiņa beigām tas jānodod PMLP un jāsaņem jauns personu apliecinošs dokuments.

"Jauna personas apliecinoša dokumenta saņemšanai PMLP teritoriālajās nodaļās ir iespēja uz dokumentu iesniegšanas laiku iepriekš pierakstīties."

Kopumā ir iespējami vairāki iemesli, kādēļ izsniedz jaunu personu apliecinošu dokumentu. To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 16.punkts. Tie var būt šādi:

  1. pirmreizēja izsniegšana;
  2. ja iepriekšējais dokuments ir zudis;
  3. ja tas kļuvis lietošanai nederīgs, jo mainījies personas vārds un/vai uzvārds, tiesiskais statuss; ir bojājumi; dokuments neatbilst noteiktajam paraugam; izdarītas neparedzētas atzīmes vai sākotnējā satura izmaiņas; beidzies dokumenta derīguma termiņš;
  4. mainījies personas izskats;
  5. iepriekšējais dokuments nav derīgs ceļošanai u.c. iemesli.

D.Ose norāda, ka dokumentus pases un/vai personas apliecības izsniegšanai PMLP teritoriālajās nodaļās var iesniegt nenoteiktu laiku pirms personas rīcībā esošā personu apliecinošā dokumenta derīguma termiņa beigām vai 30 dienu laikā pēc tam, kad personas rīcībā nav derīga personu apliecinoša dokumenta.

Drīkst uzrādīt tikai pasi

Gadījumā ja persona laikus nav pamanījusi, ka pases derīguma termiņš ir beidzies, ir iespējams izmantot personas apliecību. Taču tad, ja iedzīvotāja rīcībā nav personas apliecības un attiecīgajā iestādē, lai saņemtu pakalpojumu, drīkst uzrādīt tikai pasi vai personas apliecību, iedzīvotājs pakalpojumu saņemt nevarēs.

Šādas situācijas, kad drīkst uzrādīt tikai pasi (attiecīgi arī personas apliecību), var būt dažādas, piemēram:

  • slēgt līgumu bankā;
  • saņemt pakalpojumu Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centrā;
  • kārtot darījumu pie notāra;
  • saņemt vīzu;
  • piedalīties vēlēšanās;
  • reģistrēt bērna piedzimšanu;
  • pieteikties laulību reģistrācijai un reģistrēt laulību;
  • lidot, iebraukt citā valstī;
  • noslēgt līgumu ar ceļojuma aģentūru (drīkst veikt rezervāciju) u.c. pakalpojumu saņemšanai.

Tātad – ja pases derīguma termiņš būs beidzies, personai ir jārēķinās, ka iepriekšminētās darbības veikt nevarēs, jo tā saņems pamatotu pakalpojuma vai darījuma sniedzēja atteikumu.

Tuvojoties atvaļinājumu sezonai, ir jāņem vērā, ka citā valstī, protams, nevar iebraukt ar nederīgu pasi, taču valstis mēdz noteikt, cik ilgi pēc iebraukšanas attiecīgajā valstī ir jābūt derīgai citu valstu pilsoņu pase. Lielākoties pases derīgumam ir jābūt vairāk par trīs mēnešiem, bet ir valstis, kuras ir noteikušas sešu mēnešu derīguma termiņu no iebraukšanas brīža.

Lai noskaidrotu, kādam jābūt pases derīguma termiņam, ieceļojot attiecīgā valstī, nepieciešams sazināties ar konkrētās valsts vēstniecību.

Kādēļ drīkst uzrādīt tikai pasi (attiecīgi arī personas apliecību), sīkāk skaidro viena no bankām Latvijā un Valsts ieņēmumu dienests (VID). A/s "SEB banka" Juridiskās pārvaldes vadītāja Juta Kaktiniece norāda: bankai kā kredītiestādei ir saistoši normatīvie akti, kas paredz kredītiestādei virkni tiesību un pienākumu, tostarp noteic, lai persona, kura veic finanšu darījumus, būtu identificēta. Līdz ar to, uzsākot sadarbību ar klientu, pirmajā reizē kredītiestādei ir pienākums identificēt fizisku personu pēc klienta uzrādītās pases vai personas apliecības. Ja persona jau ir bankas klients, pasi vai personas apliecību ir nepieciešams uzrādīt, veicot atsevišķus darījumus vai slēdzot līgumu (finanšu instrumentu vai kredītu), vai ja mainīti klienta identifikācijas dati.

"Ja iestādē drīkst uzrādīt tikai pasi vai personas apliecību, iedzīvotājs pakalpojumu saņemt nevarēs."

Kā informē VID Sabiedrisko attiecību daļa, VID Klientu apkalpošanas standarts noteic: ja pakalpojuma rezultātā veidojas parāds vai citas attiecības, kuru faktiskās sekas varētu radīt neskaidrības klienta identificēšanā, klientu identificē, pamatojoties uz personas uzrādīto personu apliecinošu dokumentu. Tādi paši noteikumi attiecas arī uz VID muitas iestādēm un VID Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centru. Personu apliecinošs dokuments ir nepieciešams, piemēram, lai saņemtu algas nodokļa grāmatiņu, reģistrētos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai, kā arī reģistrētos par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību.

Kad derēs arī autovadītāja apliecība?

Ne visās situācijās pakalpojuma saņemšanai ir jāuzrāda pase (attiecīgi arī personas apliecība). Ir pakalpojumi, kuru saņemšanai ir iespējams uzrādīt arī autovadītāja apliecību, piemēram:

  • uzņemšanā slimnīcā;
  • atsevišķos gadījumos bankā, ja persona ir bankas klients;
  • sūtījumu saņemšanai pastā;
  • pilnvaras kārtošanai pie notāra, ja personas identitāti apliecina divi liecinieki u.c. pakalpojumu saņemšanai.

Sīkāk skaidrojot par gadījumiem, kad pakalpojuma saņemšanai var uzrādīt autovadītāja apliecību, VAS "Latvijas Pasts" sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Plone informē: ja pasei ir beidzies derīguma termiņš un personai nav šādas personas apliecības, bet ir autovadītāja apliecība, klientam ir iespēja saņemt šādus "Latvijas Pasta" pakalpojumus:

  • sūtījuma saņemšana;
  • pensijas saņemšana, ja summa nepārsniedz 100 latus;
  • skaidras naudas izņemšana no maksājumu konta, ja summa nepārsniedz 100 latus;
  • naudas saņemšana, izmantojot "Western Union" naudas pārvedumu pakalpojumu, ja summa nepārsniedz 100 latus.

Savukārt par bankas pakalpojumiem, kurus ir iespējams saņemt, uzrādot autovadītāju apliecību, informē "SEB bankas" pārstāve. Viņa norāda, ka bankā var uzrādīt tikai autovadītāja apliecību, veicot ikdienas finanšu darījumus, tostarp naudas iemaksu vai pārskaitījumu, ja persona ir bankas klients un kredītiestādes rīcībā ir klienta personas identifikācijai derīga pases vai personas apliecības kopija.

Pieeju e-pakalpojumiem neietekmē

Valsts reģionālās attīstības aģentūras Sadarbības un informācijas departamenta projektu vadītāja Edīte Olupe skaidro: lai autorizētos portālā www.latvija.lv var izmantot trīs iespējas

  • e-parakstu, kas ir tikai nelielas iedzīvotāju daļas rīcībā;
  • personas apliecību, ieliekot to viedkaršu lasītājā;
  • vai arī internetbankas identifikatoru (kodu karte), ko personas Latvijā arī visbiežāk izmanto.

Šobrīd portāla e-pakalpojumus, autorizējoties ar bankas kodu karti, var izmantot "Swedbank", "SEB bankas", bankas "Citadele", "Norvik bankas" vai "DNB bankas" klienti.

Savukārt, lai piekļūtu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmai (EDS), personai pase nav nepieciešama, uzsver VID Sabiedrisko attiecību daļa. Noslēdzot līgumu par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot VID EDS pakalpojumus, fiziskai personai līgumā ir jānorāda personas vārds, uzvārds un personas kods; juridiskai personai – nosaukums un NMR kods. Pēc līguma noslēgšanas lietotājam EDS izmantošanai izsniedz identifikatoru un paroli, kas nodrošina EDS izmantošanu pēc autorizēšanās.

Personu apliecinoša dokumenta izsniegšana

PMLP pārstāve skaidro: ja, iesniedzot dokumentus jaunai pasei un/vai personas apliecībai, personas rīcībā esošais personu apliecinošs dokuments ir derīgs, tad līdz jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai vecais dokuments paliek personas rīcībā.

D.Ose uzsver, ka jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai PMLP teritoriālajās nodaļās ir iespēja iepriekš pierakstīties uz konkrētu dokumentu iesniegšanas laiku. Šobrīd Rīgas nodaļās no pieraksta brīža jāgaida apmēram mēnesis. Rindas kārtībā dokumentus iespējams iesniegt katru darbdienu.

Personu apliecinošu dokumentu (pasi un/vai personas apliecību) pēc personas izvēles izsniedz 10 vai divu darbdienu laikā (steidzamības kārtā) jebkurā nodaļā. Rīgas nodaļās nepieciešamības gadījumā personu apliecinošu dokumentu ir iespējams saņemt arī nākamajā darbdienā.

Valsts nodevas  apmērs dokumenta izsniegšanu noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr.133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu" 3. un 4.punktā:  

  • par pases izsniegšanu: 20 lati – ja pasi izsniedz 10 darbdienu laikā; 40 lati – ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā;
  • par personas apliecības izsniegšanu: 10 lati – ja personas apliecību izsniedz 10 darbdienu laikā; 20 lati – ja izsniedz divu darbdienu laikā;

Ja persona vienlaikus iesniedz dokumentus pases un personas apliecības izsniegšanai, valsts nodevas apmērs: 25 lati – par pases un personas apliecības izsniegšanu 10 darbdienu laikā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU