Personu apliecinošs dokuments ir valsts īpašums. Kas jāzina tā turētājam

Pase un personas apliecība

Kopš 2012.gada 15.februāra ir spēkā Personu apliecinošu dokumentu likums, kas nosaka personu apliecinoša dokumenta lietošanas un nodošanas kārtību, kā arī personu apliecinoša dokumenta turētāja tiesības un pienākumus.

Latvijā ir divi personu apliecinošu dokumentu veidi. Tie ir personas apliecība un pase. Personas rīcībā vienlaikus var būt viena personas apliecība un viena pase, neskaitot dienesta vai diplomātisko pasi (šā likuma 4. un 9.pants).

Šā likuma 2.pants noteic vairākas personu apliecinoša dokumenta funkcijas:

• personu apliecinošs dokuments apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu;
• tas ir Latvijas Republikas īpašums;
• dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts ārējo robežu un paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm, ir ceļošanas dokuments.

Personu apliecinošs dokuments ir valsts īpašums

Lai cik savādi tas pirmajā mirklī izklausītos, personu apliecinošs dokuments nav vis konkrētās personas, bet gan Latvijas Republikas īpašums, tā paredz šā likuma 2.panta otrā daļa. Par tā saņemšanu ir jāmaksā valsts nodeva. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule skaidro: "Persona nepērk personu apliecinošu dokumentu, bet maksā valsts nodevu par tā izsniegšanu. Savukārt pēc personu apliecinoša dokumenta derīguma termiņa izbeigšanās tas jānodod izdevējiestādei- PMLP nodaļai."

"Persona nepērk personu apliecinošu dokumentu, bet maksā valsts nodevu par tā izsniegšanu."

Valsts nodevas apmēru par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu". Valsts nodeva par pases un personas apliecības izsniegšanu:

• 20 latu (pase) un 10 latu (personas apliecība), ja izsniedz 10 darbdienu laikā;
• 40 latu (pase) un 20 latu (personas apliecība), ja izsniedz divu darbdienu laikā.

Savukārt, ja persona vienlaikus iesniedz dokumentus pases un personas apliecības izsniegšanai, valsts nodevas apmērs ir:

• 15 latu (pase) un 10 latu (personas apliecība), ja izsniedz 10 darbdienu laikā;
• 30 latu (pase) un 20 latu (personas apliecība), ja izsniedz divu darbdienu laikā.

Valsts nodeva par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu  nonāk valsts pamatbudžetā.

Personu apliecinoša dokumenta turētāja pienākumi

Personai, saņemot un uzglabājot personu apliecinošu dokumentu, ir jāzina, ka likuma par personu apliecinošu dokumentu 12.-13.pants paredz vairākus pienākumus, kas dokumenta turētājam ir jāievēro. Tie ir šādi:

• glabāt attiecīgo dokumentu, lai tas nenonāktu citas personas rīcībā;
• glabāt tā, lai bojājuma dēļ tas nekļūtu lietošanai nederīgs;
• par nozaudēšanu nekavējoties ziņot izdevējiestādei (PMLP), Valsts policijai vai Valsts robežsardzei;
• mēneša laikā pēc personas tiesiskā statusa maiņas vai dokumenta derīguma termiņa beigām nodot to izdevējiestādei;
• atrodot svešu personu apliecinošu dokumentu, to nodot izdevējiestādei (PMLP), Valsts policijai vai Valsts robežsardzei;
• ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, par tās personu apliecinoša vai pagaidu dokumenta glabāšanu ir atbildīgs šīs personas likumiskais pārstāvis;
• ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, ir jādodas uz Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, ja attiecīgajā ārvalstī tāda ir.

Lai arī savas pases nozaudēšanu apzināti neviens nevēlas, tomēr šādas situācijas notiek samērā bieži. Kā rīkoties, ja pēkšņi konstatē: pases vairs nav? "Ja personu apliecinošs dokuments ir nozagts Latvijā, par zādzības faktu ir jāziņo policijai un tad jāvēršas PMLP teritoriālajā nodaļā dokumentu iesniegšanai jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, ja tas nozaudēts - nekavējoties personīgi ir jāvēršas PMLP teritoriālajā nodaļā," skaidro U.Priekule.

"Valsts nodevu par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu ieskaita valsts pamatbudžetā."

Savukārt, ja persona atrodas ārvalstī, tādā gadījumā visi jautājumi jārisina ar Ārlietu ministrijas starpniecību. Tas nozīmē – jāvēršas tuvākajā Latvijas vēstniecībā; ja vēstniecības ārvalstī nav, tad jāsazinās ar Ārlietu ministriju, kas sniegs informāciju, kurā Eiropas Savienības dalībvalsts vēstniecībā persona var saņemt palīdzību.

Aizliegumi un sods par pārkāpumu

Likumā ir noteikti vairāki personu apliecinoša dokumenta lietošanas ierobežojumi, par kuru pārkāpumiem var iestāties administratīvā vai pat kriminālatbildība. Likuma 15.pants paredz, ka ar personu apliecinošu dokumentu aizliegts veikt šādas darbības:

• dokumentu bojāt, izdarīt tajā tiesību aktos neparedzētas atzīmes vai sākotnējā satura izmaiņas;

Par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 187.pants).

• dokumentu izņemt (atņemt) (izņemot valsts atbildīgās institūcijas);
• dokumentu nodot vai pieņemt ķīlā;

Par šiem pārkāpumiem - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem (LAPK 190.pants).

• dokumentu nodot lietošanā citai personai;
• lietot citu personu apliecinošu vai citas personas pagaidu dokumentu;
• dokumentu izsniegt citai personai, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

Par personu apliecinoša dokumenta iegūšanu, izmantojot citas personas datus - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 275.¹ pants).

Par savas personas identitātes slēpšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācīga personību apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personību apliecinošu dokumentu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Bet par savas personas identitātes slēpšanu, ja tā izdarīta nolūkā izvairīties no kriminālatbildības vai administratīvās atbildības vai izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai nolūkā palīdzēt citai personai izvairīties no kriminālatbildības vai administratīvās atbildības - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 281.pants);

• lietot dokumentu, kas kļuvis lietošanai nederīgs.

Par šo pārkāpumu - uzliek naudas sodu līdz simt latiem (LAPK 187.pants).

Vēl administratīvo sodu piemēro par nolaidīgu personu apliecinoša dokumenta glabāšanu, kuras rezultātā personu apliecinošs dokuments pazaudēts. Par šo pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā - uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem (LAPK 187.pants).

Ja persona dzīvo bez personu apliecinoša dokumenta, saskaņā ar LAPK 186.pantu, - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.