Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Personu apliecinošu dokumentu likuma 4.pants noteic, ka Latvijā ir tikai divi oficiāli personu apliecinoši dokumentu veidi, un tie ir – pase un personas apliecība.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Personu apliecinošu dokumentu likuma 4.pants noteic, ka Latvijā ir tikai divi oficiāli personu apliecinoši dokumentu veidi. Tie ir pase un personas apliecība jeb t.s. elektroniskā identifikācijas karte (eID).
Lai gan daudzas iestādes un uzņēmumi autovadītāja apliecību uzskata par pietiekamu personas atpazīšanai, tā tomēr nav personu apliecinošs dokuments, jo izgatavota citam mērķim - apliecināt personas tiesības vadīt noteikta veida spēkratu, skaidro Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.
Ministra kabineta noteikumu Nr.103 "Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība" 3.punktā ir noteikts, ka vadītāja apliecība ir no speciāliem materiāliem izgatavots kredītkartes formāta dokuments, kuru izsniedz personai, pamatojoties uz iegūtajām tiesībām vadīt Ceļu satiksmes likumā noteiktas kategorijas transportlīdzekli.
Autovadītāja apliecību lieto kā personu apliecinošu dokumentu
Vairāk vai mazāk visiem ir saprotams – autovadītāja tiesības nav gluži tas pats, kas pase vai eID karte. Tomēr ieradumam ir liels spēks, un vēl nesenā ažiotāža ap "Latvijas Pasta" paziņojumu, ka tas turpmāk vairs nav tiesīgs pieņemt autovadītāja apliecību kā personu identificējošu dokumentu un ierakstītus un apdrošinātus sūtījumus, ja netiks uzrādīta saņēmēja pase vai eID karte, neizsniegs, parādīja, ka īstas skaidrības, kāpēc autovadītāja apliecība nevar derēt par personu apliecinošu dokumentu, nav.
Lai gan "Latvijas Pasts" vēlāk savu nostāju mainīja, viens no uzņēmuma argumentiem, kāpēc autovadītāja apliecību pasts nevar pieņemt, bija 2013.gada 13.augustā pieņemtie Ministra kabineta noteikumi Nr.537 "Noteikumi par prasībām ierakstīto un apdrošināto pasta sūtījumu izsniegšanai". MK noteikumu 3.punkts paredz, ka pasta komersants izsniedz pasta sūtījumu adresātam tikai tad, ja tiek uzrādīts personu apliecinošs dokuments, proti, pase vai personas apliecība. Savukārt, ja adresāts pats sūtījumu izņemt nevar, to izsniedz tikai adresāta pilnvarotajai personai, kurai arī jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un izsniegtā pilnvara, kas noformēta pasta pakalpojumu sniegšanas vietā vai pie notāra.
"Latvijā ir tikai divi oficiāli personu apliecinoši dokumentu veidi – pase un personas apliecība."
Ņemot vērā formulējumu "personu apliecinošs dokuments", "Latvijas Pasts" paziņoja, ka tam nemaz nav brīvu izvēles iespēju izsniegt sūtījumus uz citu dokumentu pamata kā tikai, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, kas Latvijas Republikā ir pase un personas apliecība.
Taču Latvijā ir ne mazums citu normatīvo aktu, kuri paredz iedzīvotāju pienākumu noteiktās situācijās uzrādīt "personu apliecinošu dokumentu", bet personas identifikācijai tiek izmantotas ne tikai autovadītāja apliecības, kas katram šoferītim vienmēr ir līdz, bet pat daudz mazsvarīgāki dokumenti. Piemēram, iegādājoties mazumtirdzniecības veikalā alkoholu, parasti pietiek, ja persona, par kuras pilngadību pārdevējam rodas šaubas, uzrāda studentu vai skolēnu apliecību, lai gan Alkoholisko dzērienu aprites likums paredz, ka, arī iegādājoties alkoholiskos dzērienus, pircēja pienākums ir apliecināt savu personu un vecumu, ja mazumtirgotājs to lūdz, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Tātad – pasi vai personas apliecību. Pie tam personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties alkoholiskos dzērienus, ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu mazumtirgotājam visos gadījumos neatkarīgi no tā, vai mazumtirgotājs to ir pieprasījis.
Tāpat, kā norāda Satiksmes ministrijas pārstāve I.Svikliņa, MK noteikumi Nr.537 ir saistoši visiem pasta komersantiem, kas Pasta likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) un ir tiesīgi sniegt pasta pakalpojumus. Reģistrēto pasta komersantu saraksts ir pieejams SPRK mājaslapā un to ir 104. Tomēr nav daudz tādu gadījumu, kad kurjerpasts, piegādājot kādu sūtījumu, lūgtu saņēmējam uzrādīt pasi. Vai šie pasta komersanti vienmēr pārkāpj noteikumus?
Kāda līmeņa dokumentu pieprasīt, izvērtē pēc situācijas
Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele skaidro, ka Personu apliecinošu dokumentu likums iestādei neliedz pašai izvērtēt, kāda "līmeņa" dokumentus (dokumentus, kas personu identificē) tā vēlas pieprasīt personas identitātes pārbaudīšanai. Līdz ar to iestādei attiecīgā gadījumā ir tiesības lemt jautājumu par uzrādīto dokumentu pietiekamību personas identitātes pārbaudei.
Kam jāpievērš uzmanība, lemjot jautājumu par uzrādīto dokumentu pietiekamību? Jāvērtē, vai iestādei ir nepieciešams noskaidrot personas statusa apliecinošu informāciju un vai nepieciešamo informāciju ir iespējams pārbaudīt valsts informācijas sistēmā, proti, Iedzīvotāju reģistrā vai Nederīgo dokumentu reģistrā, uzsver Iekšlietu ministrijas pārstāve.
Svarīgs kritērijs, iestādei lemjot, uz kādu dokumentu pamata sniegt pakalpojumu, ir iespējamās mantiskās vai pat tiesiskās sekas. Piemēram, kā norāda "Latvijas Pasta" sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Tērauda, ja kāds ierakstīts un apdrošināts pasta sūtījums tiktu izsniegts uz likumam neatbilstoša pamata, uzņēmumam var nākties segt cietušās puses zaudējumus, ja tādi radušies sūtījuma izsniegšanas kļūdas dēļ.
"Arī turpmāk „Latvijas Pasta” nodaļās ierakstītus un apdrošinātus sūtījumus varēs saņemt, uzrādot autovadītāja apliecību. "
Līdzīgi situācija tiek vērtēta bankās, kur personu apliecinošu dokumentu nepieciešams uzrādīt un pat nokopēt, veicot nopietnus darījumus, savukārt, saņemot vienkāršu bankas pakalpojumu, varētu pietikt ar autovadītāja apliecības uzrādīšanu. Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace informēja, ka dokumentu uzrādīšanas prasības bankās ir dažādas un tas atkarīgs no pakalpojuma, ko klients bankā vēlas saņemt. Piemēram, lai pirmo reizi bankā atvērtu kontu, cilvēkam noteikti prasīs oficiālu personu apliecinošu dokumentu, tas ir, pasi vai eID karti. Tāpat arī, slēdzot kredītlīgumus vai veicot citus būtiskus darījumus. Savukārt, jau esošam bankas klientam ierodoties bankā veikt nelielu operāciju, piemēram, valūtas maiņu, nelielas naudas summas noņemšanu no konta u.tml., vairumā gadījumu pietiks arī ar autovadītāja apliecību, stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve.
Arī saņemot medicīnas pakalpojumus, situācijas ir dažādas. Pacientu tiesību likums noteic, ka, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu, izņemot gadījumu, kad pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un viņš sava veselības stāvokļa dēļ to izdarīt nespēj. Tādā gadījumā pacients personu apliecinošu dokumentu uzrāda, tiklīdz tas ir iespējams. Tomēr pēc pieredzes zinām, ka, saņemot dažādus medicīniskos pakalpojumus, piemēram, poliklīnikā, reģistratūrā personas identificēšanai pieņem arī autovadītāja apliecību vai dažkārt personas datus lūdz tikai nosaukt. Tiesa, lai uzņemtu slimnīcā, ar to vien nepietiks un pase vai personas apliecība ir obligāta prasība.
Savukārt pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieka Austra Kalniņa domām, pārdodot alkoholu, šaubu gadījumā par pircēja tiesībām to darīt pilnībā pietiek, ja tas uzrāda autovadītāja, studenta vai pat skolēna apliecību. Vidusskolu jaunietis pabeidz 19 gadu vecumā, bet kā pilngadīgai personai viņam ir tiesības iegādāties alkoholu, bet skolēnu apliecībā un skolēna vai studenta ISEC kartē ir gan fotogrāfija, gan personas kods, secina A.Kalniņš. Ierakstīta pasta sūtījuma saņemšana un alkohola iegāde nav līdzvērtīgs darījums. Pārdodot alkoholu, ir svarīgi pārliecināties, vai persona ir pilngadīga un tiesīga iegādāties grādīgos dzērienus un tabaku, nevis pārbaudīt personas identitāti. Pastā ierakstītā veidā tiek sūtītas vēstules, paziņojumi, dokumenti. Pastā objektīvi ir jābūt augstākām prasībām, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvis.
Stingrāki noteikumi ir pakalpojumu saņēmēju interesēs
Lai kā arī liktos, ka dažādi noteikumi ieviesti tikai tāpēc, lai apgrūtinātu ikdienas soli un nevajadzīgi palielinātu birokrātiju, stingrākas prasības attiecībā uz personu apliecinošiem dokumentiem, īpaši ierakstītu un apdrošinātu sūtījumu saņemšanas gadījumos, ir katra interesēs.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) līdz šim nav saņemtas sūdzības par to, ka pasta komersanti būtu izsnieguši vai piegādājuši ierakstītus un apdrošinātus sūtījumus citai personai, nevis patiesajam adresātam, tomēr, skatoties no patērētāju tiesību aizsardzības skatu punkta, stingrāka pieeja vienmēr uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, šādu sūtījumu saņemot, ir atbalstāma, secina PTAC vecākā inspektore Vineta Ore. Viņasprāt, tas var palīdzēt izvairīties no varbūtējiem gadījumiem, ka sūtījumu saņem cita persona, bet adresāts dažādu iemeslu dēļ ne.
Pašlaik "Latvijas Pasts", lai sūtījumu saņemšana būtu maksimāli ērta un vienkārša, ierakstītos un apdrošinātos pasta sūtījumus vērtībā līdz 150 eiro arī turpmāk klientiem izsniegs, ja tie uzrādīs dokumentu, kurā norādīts tā izdevējs, dokumenta derīguma termiņš, ir redzama dokumenta īpašnieka fotogrāfija, personas kods un personiskais paraksts. Tas nozīmē, ka arī no 1.aprīļa "Latvijas Pasta" nodaļās sūtījumus saņemt varēs, uzrādot autovadītāja apliecību, informē "Latvijas Pasta" pārstāve A.Tērauda.
"Latvijas Pasts" ir iesniedzis savu priekšlikumu Satiksmes ministrijai ar ierosinājumu iniciēt grozījumus MK noteikumu Nr.537 par prasībām ierakstīto un apdrošināto pasta sūtījumu izsniegšanai 3.punktā, lai iespēja saņemt sūtījumu, uzrādot autovadītāja apliecību, būtu neapstrīdams likumīgs pamats.
