Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saņemot medicīnas pakalpojumus, bērna likumiskajam pārstāvim ir jāpierāda juridiskais statuss attiecībā pret nepilngadīgu bērnu. Tētim vai mammai ir jāuzrāda pase vai eID, bet statusu attiecībā pret bērnu apliecinās ieraksts pasē vai arī bērna dzimšanas apliecība ar norādītiem vecāku vārdiem. Citām personām, tai skaitā vecvecākiem, brāļiem un māsām, citiem tuviniekiem ir nepieciešams sagatavot notariāli apstiprinātu pilnvaru pārstāvēt bērna likumiskās tiesības un intereses.
FOTO: Lita Krone, LETA
Jautājumus par bērna ārstēšanu izlemj bērna likumiskais pārstāvis
Pacientu tiesību likuma 13.panta "Nepilngadīga pacienta tiesības" pirmā daļa noteic, ka nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu.
Dabiskie bērna likumīgie pārstāvji saskaņā ar Civillikuma 177. un 223.pantu ir vecāki - tētis un mamma. Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, un aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu, tostarp gādāt par viņa drošību un veselības aprūpi, kā arī pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Būtiski atzīmēt, ka Civillikuma 178.panta otrā daļa paredz: ja vecāki dzīvo šķirti, abu vecāku kopīgā aizgādība turpinās.
Ja vecāki par bērnu rūpēties nespēj, bērna likumiskās tiesības aizstāv bāriņtiesas iecelts aizbildnis. Savukārt, ja bērns dzīvo audžuģimenē, tā likumīgais pārstāvis ir bāriņtiesa. Attiecīgi bērnunama bērna likumīgais pārstāvis ir bērnunama direktors.
Vecvecāki nav bērna likumiskie pārstāvji
Visbiežāk tie, kam vecāki bērnus uztic pieskatīt uz ilgāku laiku, kamēr paši strādā, dodas komandējuma braucienā vai atvaļinājumā uz ārzemēm, ir vecvecāki. Nenoliedzami, tas ir nozīmīgs atspaids, ja bērnu audzināšanā var palīdzēt citi ģimenes locekļi. Tomēr, neskatoties uz to, ka tie ir cilvēki, kam vecāki pilnībā uzticas, ja ar bērnu atgadās kāda nelaime, ne vecvecāki, ne kāds cits ģimenes loceklis nav tiesīgi pārstāvēt bērna likumīgās tiesības un intereses, piemēram, izlemt jautājumus par bērna ārstēšanu slimnīcā. Viens no bērna vecvecākiem ir tiesīgs pārstāvēt bērna likumīgās intereses vien tādā gadījumā, ja ir iecelts par bērna aizbildni vai viens no bērna vecākiem ir viņu pilnvarojis.
"Vecmāmiņai nav tiesību ne saņemt informāciju par bērna veselības stāvokli, ne izlemt ar ārstniecību saistītus jautājumus. "
Piemēram, ja vecāki ir šķīrušies un ikdienā par bērna aprūpi un uzraudzību rūpējas bērna māte un omīte, ir iespējama situācija, ka mātes prombūtnes laikā ārstniecības iestādē bērna vecmāmiņai nav tiesību nedz saņemt informāciju par bērna veselības stāvokli, nedz izlemt ar ārstniecību saistītus jautājumus un jāmeklē bērna juridiskais tēvs. Šādu situāciju atrisinātu pilnvara.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) sabiedrisko attiecību speciāliste Beate Bartašēvica skaidro, ka pilnvarai ir jābūt notariāli apstiprinātai un ir jānorāda šāda informācija:
Pilnvaru apjoms ir pilnvaras izdevēja izvēle. Piemēram, personai var izsniegt pilnvaru:
Bērnu klīniskās universitātes slimnīca uzskata par derīgu jebkuru no minētajiem pilnvarojuma variantiem, norāda B.Bartašēvica.
Arī vecākiem tiesības pārstāvēt bērna intereses jāpierāda
Nonākot ārstniecības iestādē, arī bērna vecākiem jārēķinās, ka ārsts nevar ticēt uz vārda, ka viņi ir konkrētā bērna vecāki un līdz ar to – likumiskie pārstāvji. Tas ir jāpierāda.
"Bērna likumiskajiem pārstāvjiem ir svarīgi zināt, ka informācija par bērna veselību ir ierobežotas pieejamības informācija. Slimnīcas personālam pirms šādas informācijas izpaušanas ir jāpārliecinās par informācijas pieprasītāja tiesībām to saņemt. Viens no pārbaudes kritērijiem ir informācijas pieprasītāja identitātes pārbaude," aģentūrai LETA norāda BKUS juriskonsulte Natālija Jevtušoka.
Pacientu tiesību likuma 15.panta ceturtā daļa paredz personas pienākumu, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Personu apliecinošu dokumentu likuma 4.pants noteic, ka Latvijā ir tikai divi oficiāli personu apliecinoši dokumentu veidi. Tie ir pase un personas apliecība jeb t.s. elektroniskā identifikācijas karte (eID).
"Informācija par bērna veselību ir ierobežotas pieejamības informācija. "
Tātad, saņemot medicīnas pakalpojumus, kā arī vēršoties ar lūgumu izpaust informāciju par bērna veselību, bērna tētim vai mammai ir jāuzrāda pase vai eID, bet statusu attiecībā pret bērnu apliecinās ieraksts pasē vai arī bērna dzimšanas apliecība ar norādītiem vecāku vārdiem. Jāņem vērā, ka, lūdzot uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, ārstniecības persona ir tiesīga nepieņemt autovadītāja apliecību. Piemēram, BKUS informē, ka, sākot ar šī gada 1.septembri, autovadītāja apliecību kā personu apliecinošu dokumentu tā nepieņems vispār.
Savukārt citām personām, tai skaitā vecvecākiem, brāļiem, māsām, citiem tuviniekiem papildus personu apliecinošiem dokumentiem ir nepieciešams sagatavot notariāli apstiprinātu pilnvaru pārstāvēt bērna likumiskās tiesības un intereses.
B.Bartašēvica vērš uzmanību uz to, ka pašiem bērniem līdz 15 gadu vecumam personu apliecinošs dokuments nav nepieciešams un pietiek tikai ar dzimšanas apliecību. Taču, ja bērnam jau ir izgatavota pase vai eID, var uzrādīt arī to.
Neatliekamā palīdzība jebkurā gadījumā
Neatliekamās situācijās medicīniskās palīdzības sniegšanu neietekmēs tas, vai dotajā brīdī ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti, un pacients palīdzību saņems neatkarīgi no nepieciešamo dokumentu klātesamības. BKUS pārstāve uzsver: pat ja bērnu uz slimnīcu ar lauztu kāju, pārsistu uzaci vai smagāku traumu atvedīs kaimiņš vai kāds cits cilvēks, neatliekamie medicīnas pakalpojumi tiks nodrošināti.
Ja attiecīgajā brīdī nepieciešamo dokumentu nav, pacients tiek piereģistrēts, pamatojoties uz pacienta un viņa pavadošās personas mutiski sniegto informāciju. Taču atkāpes nav pieļaujamas attiecībā uz plānveida ārstniecības un aprūpes pakalpojumiem, piemēram, operācijām, izmeklējumiem un ārsta konsultācijām, skaidro B.Bartašēvica.
Ja vecmāmiņa aizvedīs mazbērnu pie ģimenes ārsta, kam ģimene ir labi pazīstama, visticamāk, pilnvaru viņš neprasīs, uzskata Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders. Taču nevajadzētu dusmoties, ja ārsts šādu pilnvaru uzrādīt tomēr lūgs. Ārstniecības personai uz to ir tiesības, un tāds pat ir viņas pienākums.
Stingras prasības – bērna interesēs
Ja pilnvara tiek pieprasīta tantei, onkulim, ģimenes draugam, jautājumu nav. Taču, kāpēc šāda pilnvara jāpieprasa arī kādam no vecvecākiem, piemēram, vecmāmiņai, lielākai daļai vecāku ir grūti saprast. Vai tiešām omīte nevar aizvest mazbērnu pie ārsta?
Par ikdienas pieredzi Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā stāsta slimnīcas pārstāve. Ir jāsaprot, ka tā nav tikai ārstniecības iestādes principiāla sekošana likuma burtam. "Itin bieži saskaramies ar to, ka vecvecāku viedoklis par bērna veselības stāvokli un ārstēšanu ļoti atšķiras no vecāku viedokļa," skaidro B.Bartašēvica. Gadās, ka māte nemaz nav informēta par to, ka omīte ir izdomājusi bērnu vest pie ārsta, jo viņai liekas, ka bērnam kaut kas kaiš. Arī O.Šneiders vērš uzmanību uz to, ka ne vienmēr vienas ģimenes locekļu vidū valda vienprātība un saskaņa. Ārsts to nevar zināt. Tāpēc, lai ārstniecības iestāde varētu aizsargāt savus darbiniekus un juridiski korekti norādīt, kāpēc pieņemtais lēmums par ārstēšanu ir bijis tieši tāds, nevis citāds, ir svarīgi, ka to pieņem pilnvarota persona.
Meklēs alternatīvus risinājumus
BKUS pārstāve norāda, ka ilgu laiku slimnīca pieņēmusi pilnvaras, kas uzrakstītas brīvā formā. Taču, lai varētu labāk nodrošināt pacientu datu aizsardzību, slimnīca lēmusi, ka no 1.septembra būs nepieciešams arī notariāls apstiprinājums. Viņa piekrīt, ka pilnvaras nokārtošana vecvecākiem var radīt neērtības, tāpēc slimnīca strādā pie alternatīvām iespējām, kā prasības atvieglot, vienlaikus nodrošinot efektīvu datu drošību. Tomēr vecākiem jāņem vērā, ka pierādīt radniecību un tiesības pārstāvēt bērna likumīgās intereses var lūgt ikviens ārsts jebkurā ārstniecības iestādē un tam jābūt savlaicīgi gataviem. Ja ārstniecības persona nevar dabūt piekrišanu no bērna likumiskā pārstāvja vai arī persona nevar pierādīt savas pilnvaras pārstāvēt bērna intereses, mediķis konsultāciju vai ārstēšanu var arī atteikt.
Ārkārtas situācijā, no kuras neviens nav pasargāts, nepieciešamo dokumentu neesamība var radīt papildu problēmas, tādēļ vecākiem pirms došanās prombūtnē uz ilgāku laiku ir vērts nokārtot pilnvaru personai, kas tajā laikā pieskatīs bērnu. Īpaši, ja vecāki daudz ceļo ārpus valsts, šāda pilnvara, piemēram, vecmāmiņai, par ļaunu nenāks, uzskata Veselības ministrijas pārstāvis O.Šneiders.
