Īstenojot reformas izglītībā, galvenais akcents IKVD darbā, cik saprotu, tiks likts uz pāreju no kontroles funkcijas uz atbalsta funkciju. Ja runājam par to, ka skolām būs jāpārkārto darbs atbilstoši jauniem uzstādījumiem, tad līdzīgā situācijā ir arī IKVD darbinieki.
Apgalvojot, ka skolām ir jāmainās un jāievieš reformas, jo pārmaiņas izglītības jomā tik tiešām ir nepieciešamas, mums, Izglītības kvalitātes valsts dienestam, ir jāsniedz skolām atbalsts. Tātad – jāmainās arī IKVD. Mēs neesam mainījuši ne dienesta struktūru, ne personālu, bet ir citi darba uzstādījumi, un tas ir ļoti būtiski.
Mums ar darbiniekiem ir jāvienojas par kopīgām vērtībām, uzdevumiem, mērķiem un to, kādu rezultātu gribam sasniegt. Es ļoti vēlētos, lai rezultāti nav tikai licencētās izglītības programmas vai pārbaudītās skolās, bet gan tādi, kas patiešām veicina izglītības kvalitātes uzlabošanos.
Vai tas nozīmē pārorientēties no kvantitatīviem rezultātiem uz kvalitatīviem?
Akreditētās skolas vai licencētās programmas ir ļoti vienkārši kvantitatīvie rādītāji, bet ko tas dod, ka mēs skolas akreditējam? Jautājums – vai no tā bērnam uzlabojas mācību sasniegumi? Atslēgas vārds "kvalitāte" ir ietverts jau dienesta nosaukumā. Ļoti gribētos, lai mēs ar savu darbību varētu nonākt līdz katram konkrētam bērnam un lai skolās justu, ka Kvalitātes dienests ir nepieciešams un var sniegt atbalstu. Nez vai ar kontrolēm un pārbaudēm mēs varam panākt izglītības kvalitātes uzlabošanos.
Bet kā šos uzlabojumus varēs izmērīt, un kas tad īsti ir kvalitatīva izglītība? Līdz šim, šķiet, tas nav bijis nodefinēts.
Noteikti pašlaik tā ir vājākā vieta – mēs neesam sabiedrībā vienojušies un definējuši, kas ir kvalitatīva izglītība un ko mēs sagaidām no skolām un skolotāja. Es zinu un ticu, ka skolotāji grib labi darīt savu darbu, bet arī skolotāji ir apmulsuši. Kad tuvojas valsts pārbaudes darbi, skolotājs domā, ka viņa uzdevums ir labi sagatavot skolēnus pārbaudes darbam. Gatavojoties skolas akreditācijai, skolotājs, labu gribēdams, saraksta daudz un dažādus papīrus. Vai to mēs no skolotāja sagaidām?
Pats būtiskākais pašreiz ir noteikt kvalitātes indikatorus un saprast, ko gribam mērīt, lai secinātu, vai mums ir laba vai slikta izglītības sistēma. Lai izpratne būtu vienota, jāiesaistās ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un IKVD speciālistiem, bet arī izglītības iestāžu vadītājiem, skolotājiem, vecāku organizācijām. Šī mācību gada laikā kopā ar sadarbības partneriem izstrādāsim kvalitātes indikatorus un pēc tam ik gadu sekosim līdzi, kā rezultāti atbilst šiem indikatoriem.
Jūs sakāt, ka arī skolotāji ir apmulsuši un nezina, ko sabiedrība no viņiem sagaida. Taču ir kāds piemērs, kas, manuprāt, rāda visai skaidru skolotāja izpratni par viņa uzdevumu un tā īstenošana nebūt neliecina par lojalitāti Latvijas valstij. Ja pieņemam, ka nedrīkstam par zemu novērtēt skolotāja lomu bērna uzskatu un personības veidošanās procesā, cik liela nozīme ir skolotāja lojalitātei valstij, kurā viņš dzīvo un strādā?
Skola nedod tikai zināšanas. Skola - tas ir arī audzināšanas process, skolā veidojas attieksmes, un to ir ļoti būtiski atcerēties. Skolotājs kā savas profesijas pārstāvis nav skolotājs vienīgi klasē un skolā, bet arī ārpus sava darba laika. Ja notiek kādi ētikas normu pārkāpumi, tad ir svarīgi, kas to ir izdarījis - skolotājs, Saeimas deputāts vai cilvēks, kurš neatrodas tik publiski redzamā profesijā vai amatā. Līdz ar to skolotājam ir jābūt atbildīgam ikvienā dzīves situācijā.
Rīgas 40.vidusskolas skolotāja V.Rafaļska gadījumā kā arguments viņa izteicienu attaisnošanai izskan tas, ka savu nelojalitāti valstij viņš paudis nevis klasē, bet gan radioraidījumā. Taču viņa uzskats izskanēja publiskajā telpā un var ietekmēt skolēnu viedokli. IKVD inspektori apmeklēja šo skolu un izvērtēja situāciju. Skolēni ir uzrakstījuši vēstuli skolotāja atbalstam, kurā teikts, ka bērni pilnībā piekrīt tam, ko skolotājs pauda radio raidījumā. Tas, manuprāt, parāda, cik liela ir skolotāja ietekme. Varbūt, ka savās krievu valodas un literatūras stundās viņš tiešām klaji neiestājas pret Latvijas valsti, bet pastarpināti jau ir ietekmējis bērnu viedokli un attieksmes.
Arī šādu gadījumu dēļ ir svarīgi, ka dienests saglabā iespēju sekot līdzi, vai Latvijas skolās tiek īstenots Latvijas Republikas izglītības standarts. Šāda informācija no skolām tiks iegūta un analizēta, un nepieciešamības gadījumā IKVD arī attiecīgi rīkosies.
Katrā stundā jau nevar būt klāt. Kādu informācijas ieguves veidu un metodes IKVD plāno izmantot?
Pirmkārt, mēs turpināsim izskatīt iesniegumus un sūdzības. Es biju pārsteigta, cik daudz sūdzību gan no vecākiem, gan skolēniem un skolotājiem saņem IKVD. Uz katru sūdzību mēs reaģējam, izvērtējam un sniedzam savu viedokli.
Otrkārt, jau drīzumā mēs sākam analītisko izpēti par audzināšanas darbu skolās, un skolas par to tiks informētas. Tur nav nekāda politiskā konteksta. Izpētes laikā anketēsim skolēnus un vecākus, intervēsim skolu direktorus un skolotājus par to, kādi pasākumi skolā notiek, kādas ir audzināšanas stundu tēmas, kas bērniem visvairāk patīk, kas nepatīk un ko vēlētos.
Analizēsim iegūtos rezultātus un sniegsim priekšlikumus skolām un izglītības politikas veidotājiem par to, ko vajadzētu mainīt normatīvajos aktos, audzināšanas plānošanas dokumentos vai skolotāju tālākizglītības kursu piedāvājumā, lai nodrošinātu skolām nepieciešamo atbalstu.
Skolas esam atlasījuši pēc nejaušības principa, lai pārklātu visus Latvijas novadus, un veiksim izpēti gan mazās un lielās skolās, gan mazākumtautību skolās un tajās skolās, kas īsteno dažādas izglītības programmas. Pēc tam sagatavosim ziņojumu un konkrētus priekšlikumus. Vēlos uzsvērt, ka šis ir veids, kā IKVD turpmāk strādās – izpēte, analīze, kas balstīta uz konkrētiem datiem, un priekšlikumi turpmākai darbībai.
Izglītības sistēmā reformu kontekstā bieži izskan vārdu savienojums "mūsdienīga skola". Kas ar to būtu jāsaprot?
Mūsdienīgs mācību process, protams, nav iedomājams bez informācijas tehnoloģijām, bet, ja mēs teiksim, ka skola ir mūsdienīga tikai tad, ja visi bērni izmanto planšetdatorus, tas būs ļoti vienkāršoti un tuvredzīgi. Skolas darbu raksturo daudzi rādītāji – skolas vide, savstarpējās attiecības, klašu telpu iekārtojums, skolotāja personība, attieksme, attiecības ar bērniem un kolēģiem, arī ar vecākiem.
Mūsdienīgai skolai ir jāmeklē kontakts un sadarbība ar katru no vecākiem – ar kādu internetā, ar kādu sarunā viens pret viens, bet ar citu - sazvanoties. Esam konstatējuši, ka normatīvajos aktos vecākiem ir atvēlēta padomdevēja loma un skolu padomes tādējādi nevar pieņemt lēmumus. Līdz ar to vecāku iesaiste ir ierobežota.
Man tomēr ļoti gribētos ticēt, ka vecāki tiks vairāk iesaistīti lēmumu pieņemšanā skolā un pieņemtie lēmumi būs izdiskutēti. Dot vecākiem tiesības lemt par procesiem, kas ietekmē viņu bērnus, ir ļoti svarīgi.
Viena no Izglītības kvalitātes dienesta funkcijām ir skolu akreditācija. Vai un kādas izmaiņas ir paredzētas akreditācijas kārtībā?
Skolu akreditācija pašlaik notiek pēc sistēmas, kas izstrādāta pirms septiņiem gadiem. Tajā brīdī svarīgi bija nodefinēt vērtēšanas kritērijus un tas, lai process visā valstī notiek vienādi. Runājot ar skolu direktoriem un izglītības speciālistiem, nākas secināt, ka ir nepieciešamas izmaiņas. Ir būtiski, ka skolu kvalitātes vērtēšana notiek, ne tikai akreditējot reizi sešos gados, bet gan nepārtraukti.
Šobrīd svarīgi ir ieviest sistēmu, ka skola katru gadu veic pašnovērtējumu, saprot stiprās puses, apzina nepieciešamos uzlabojumus un izvirza jaunus mērķus. IKVD gribētu būt atbalsts šajos kvalitātes vērtēšanas procesos. Mēs vēlētos, lai IKVD speciālisti kopā ar izglītības pārvaldes speciālistiem akreditācijas laikā izteiktos ieteikumus palīdz skolām ieviest. Līdz šim ir bijis tā: ir doti ieteikumi un pēc gada - jautājums, ko jūs esat izdarījuši?
Es redzu citu shēmu. Piemēram, konstatējam, ka skolā ir problēmas ar matemātikas mācīšanu – bērni nav motivēti, vai mācību sasniegumi ir slikti. Piesaistām skolai labu matemātikas metodiķi, kurš strādā ar skolotāju, vēro stundas, saprot problēmu un var ieteikt skolotājam, kas darāms.
IKVD var palīdzēt pedagogiem arī kursu nodrošināšanā. 36 stundu kursi mācību gada laikā bieži vien tiek izieti vienīgi tāpēc, ka tā ir obligāta prasība. Taču, ja akreditācijas laikā mēs secinām, ka konkrētās skolas pedagogiem, piemēram, ir vajadzīgs apgūt informācijas tehnoloģijas vai metodes darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām, piedāvājam skolai tieši šos kursus. Manuprāt, tā būtu reāla palīdzība skolu darba uzlabošanai.
Tā īstenosies Izglītības kvalitātes dienesta atbalsts skolām. Bet kā ar individuālām konsultācijām skolotājiem? Vai plānota arī tāda veida palīdzība?
Tas būs kaut kas neierasts, bet ļoti vērtīgs - IKVD speciālistu konsultāciju dienas novados un skolās. Mums ir ļoti kompetenti juristi, skolotāji – metodiķi, kas izbrauks uz skolām, un skolotājiem būs iespēja uzdot jebkuru interesējošo jautājumu. Tāpat kā līdz šim sniegsim arī konsultācijas pa telefonu. Ļoti aktuāla pašlaik ir autorprogrammu licencēšana, un mēs palīdzam tās veidot.
Bet ja nu skolotājam ir sarežģījumi ne tik daudz mācību procesa nodrošināšanā un satura īstenošanā, cik sadarbības, saskarsmes līmenī? Arī skolotāju ikdienā taču ir gadījumi, kad, piemēram, neveidojas kontakts ar skolēnu vai vecākiem, ir pārpratumi vai konfliktsituācijas. Vai Izglītības kvalitātes dienests palīdzēs šādas situācijas risināt?
Arī tai ir jābūt IKVD kompetencei. Man ir bijušas sarunas ar inspektoriem, kuri dodas uz skolām izvērtēt skolēnu un vecāku sūdzības. Bet, vai konfliktsituācija ir atrisināta pēc tam, kad ir uzrakstīts akts un iedots skolai? Visdrīzāk jau - nē. Man liekas, ka mums ir svarīgi vismaz mēģināt šīs situācijas risināt. Mani kolēģi saka: tad jau mums štatā ir vajadzīgs psihologs. Jā, mums ir vajadzīgs šāds speciālists!
Šo jautājumu pārrunājām ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (BTAI), un mums ir doma gadījumus, kad tiek skarta gan IKVD, gan BTAI kompetence, izanalizēt kopīgi, pirms abu institūciju speciālisti dodas uz skolām.
Skolu direktori ir neapmierināti ar to, ka, pētot vienu jautājumu, teju katru dienu skolu apmeklē vairākas institūcijas. Skolas darbs ir paralizēts veselu mēnesi, bet vērtējumi nereti ir atšķirīgi. Lai patiešām skolai palīdzētu, ir vajadzīgs komandas darbs, situāciju analīze un vienots risinājuma piedāvājums.
Jūs savulaik izstrādājāt "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam". Dokuments joprojām ir spēkā, bet pēdējā gada laikā pārmaiņas izglītības sistēmu skārušas visos līmeņos. Kas būtiski mainītos pamatnostādnēs, ja pie šī dokumenta jūs strādātu šobrīd?
Ļoti drīz pēc tam, kad pamatnostādnes tika apstiprinātas, mēs secinājām, ka tur jau ir jautājumi, kas zaudē aktualitāti, un vajadzētu iekļaut citas svarīgas lietas. Neviens nevarēja paredzēt, ka iestāsies krīze un samazināsies finansējums izglītības jomai.
Tajā pašā laikā ekonomiskā situācija mainās ātri un mainās arī darba tirgus prasības. Pamatnostādnēs ir daudz jautājumu, kurus šobrīd es rakstītu pilnīgi citādi, bet man ir grūti pateikt, vai tas, kas ir aktuāli šajā brīdi, būtu tikpat svarīgs arī pēc trīs gadiem.
Tāpēc, gatavojot ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentus, liels izaicinājums ir izvirzīt skaidrus mērķus ilgam laika periodam. Mums vienreiz skaidri ir jānoformulē mērķis - ko mēs gribam sasniegt izglītībā. Ceļi, kā līdz tam aizejam, var būt visdažādākie.
Man kā IKVD vadītājai ir svarīgi arī šajā institūcijā izvirzīt konkrētus mērķus. Un tad lai katrs speciālists, darot savu darbu atbilstoši pienākumiem, domā par to, kāds ir viņa ieguldījums kopīgā mērķa sasniegšanā. Protams, šeit ir nepieciešama saruna par kopīgām vērtībām un komandas darbu. Motivēt darbiniekus iesaistīties šajā procesā ir viens no maniem svarīgākajiem uzdevumiem.
Kā jūs vērtējat savu komandu?
Lūk, piemērs: mani darbinieki gatavoja materiālu, kas man bija nepieciešams sanāksmei, bet nebija laika tam aiziet pakaļ, jo atrados ministrijā. Taču kolēģi mani sagaidīja pie ministrijas durvīm, iedeva sagatavotos materiālus, pavadīja līdz nākamajai sanāksmei un ceļā stāstīja par visu, ko man sanāksmē noteikti vajadzētu pateikt. Tajā brīdī es patiešām sajutu reālu atbalstu un to, ka mūsu kopīgais darbs ir svarīgs ne tikai man. IKVD strādā ļoti kompetenti speciālisti.
Jums ir liela pieredze, vērtējot un pētot citu valstu izglītības sistēmas. Pastāv viedoklis, ka augsta izglītības kvalitāte ir Somijā. Kāds modelis būtu labs, derīgs un piemērojams Latvijā?
Šovasar piedalījos Singapūras valdības apmaksātā izglītības programmā, apgūstot izglītības vadību. Arī Singapūras izglītības sistēmas kvalitāti pierāda starptautiskie pētījumi, kur Singapūrai ir ļoti labi rezultāti visas pasaules mērogā. Somijas izglītības sistēma ir atzīta par labāko Eiropā. Tā ir atbalstoša, un visiem ir nodrošinātas vienādas izglītības ieguves iespējas. Savukārt Singapūras sistēma ir pilnīgi citāda. Tur bērni atbilstoši viņu dotībām tiek sadalīti un virzīti jau sākumskolas posmā. Klasē ir ap 40 bērnu, atbalsta personāls netiek plaši izmantots, ir stingra disciplīna, un bērniem ir ļoti daudz jāmācās. Tātad – pilnīgi atšķirīgas sistēmas, bet rezultāti kā Somijā, tā Singapūrā ir ļoti labi.
Kas noved šīs pretējās izglītības sistēmas pie tādiem rezultātiem? Man bija iespēja runāt ar Singapūras Nacionālā izglītības institūta direktoru, kurš ļoti labi pārzina arī Somijas pieredzi. Viņš nosauca trīs lietas: pirmais - valstiski skaidri mērķi, uz ko virzās izglītības sistēma; otrs - laba izglītības iestāžu vadība un komanda; trešais – skolotāju kvalitāte. Šie trīs aspekti ir vienlīdz labi gan Somijā, gan Singapūrā.
Latvijā viens pret viens mēs nevaram pārņemt ne Somijas, ne Singapūras, ne kādas citas valsts izglītības sistēmu. Jāņem vērā gan mūsu vēsture, gan ekonomiskā situācija, gan cilvēkresursi. Tomēr izglītības politikas līmenī ir jāsaprot, ka pastāv šie trīs aspekti un ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts, kas noved pie labiem rezultātiem un kvalitatīvas izglītības. Pie šiem mērķiem Latvija var nonākt pa savu ceļu, un Izglītības kvalitātes valsts dienests tajā var dot būtisku ieguldījumu.
