NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
03. septembrī, 2012
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Skola
1
1

Izglītības reformas prioritātes jaunajā mācību gadā – daudzas un pārmaiņas sološas

Atslogojot mācību līdzekļu iegādi, 2012./2013. mācību gadā ir plānots ieviest digitālās alternatīvas visos mācību priekšmetos.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Jaunais mācību gads sācies ar Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēto vispārējās izglītības reformu pakāpenisku ieviešanu. Kopumā paveikt iecerēts daudz: ieviest pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmu, mazināt birokrātisko slogu un palielināt skolu autonomiju, pilnveidot izglītības saturu, izstrādāt galvojuma sistēmu izglītības finansēšanā, speciālās izglītības sistēmu pārveidot par iekļaujošo izglītību, kā arī modernizēt profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūru un mācību aprīkojumu un pārstrukturēt izglītības programmu saturu. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norāda, ka reformas īstenošanai noteikti konkrēti termiņi un ieviešanas soļi.
īsumā

Mērķdotācija mācību līdzekļu iegādei šoruden palielināta par vairāk nekā 300 000 latu.

2012./2013. mācību gadā pieaug:

  • visu Latvijas pedagogu zemākās algas likmes;
  • atalgojums pedagogiem ar augstākajām kvalitātes pakāpēm;
  • visu izglītības iestāžu vadītāju un vietnieku atalgojums.

Būtiski samazinās birokrātiskais slogs izglītības iestādēs.

IZM gatavo detalizētu plānu pārejai uz galvojumu sistēmu.

Pieaugs skolotāju atalgojums

Divu gadu laikā, sākot no 2012.gada 1.septembra, notiks pāreja uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu, ko pilnībā plānots ieviest ar 2014.gadu, un atalgojumu atbilstoši kvalitātes pakāpēm. Ar 1.septembri jau paaugstinātas pedagogu zemākās mēnešalgas visā izglītības sistēmā, arī pirmsskolas pakāpē, par 10%. Tāpat par 10% palielināta iestāžu vadītāju un viņu vietnieku algas likme. Pedagogiem ar 4.profesionālo kvalitātes pakāpi palielinājums būs par 8%, savukārt pedagogiem ar 5.pakāpi – par 12%. Pedagogi ar 3.kvalitātes pakāpi algas pielikumu sagaidīs 2013.gada 1.septembrī.

Savukārt tiem skolotājiem, kuri nav ieguvuši kvalitātes pakāpes, ir nodrošināta iespēja to izdarīt līdz 2014.gada 1.septembrim.

Tāpat tiks izlīdzinātas slodzes un vienādota samaksas sistēma profesionālajās un vispārējās izglītības iestādēs.

IZM pašlaik strādā pie tā, lai 1.janvārī būtu izstrādāts valdības piedāvājums, kā motivācijas sistēma izskatās kopumā, un sabiedrība zinātu, kas notiks tālāk.

Kā ieviest galvojumu sistēmu?

IZM turpina darbu pie izglītības pakalpojuma groza jeb galvojumu sistēmas (nauda seko skolēnam uz skolu) izstrādes. Galvojuma pakalpojuma groza satura noteikšanu dažādu izglītības programmu īstenošanai paredzēts veikt līdz 2013.gada februārim, taču pašlaik kopīgās diskusijās jāvienojas, ko šis grozs satur, citiem vārdiem - jādefinē, par ko nodokļu maksātāji ir jau samaksājuši. Pēc tam jāveic aprēķini, ko tas naudas izteiksmē nozīmē dažādās Latvijas vietās un dažādās izglītības pakāpēs.

IZM prognozē, ka finansēšanas plānu sabiedrībai varēs piedāvāt nākamā gada 1.septembrī, bet pabeigt ieviest līdz 2013.gada 30.decembrim. Tātad nākamā gada beigās būs grozs – par ko maksājam, skaidrība, kā izkārtojas finansējums, un rīcības plāns, kā tas tiks ieviests normatīvos un praksē. R.Ķīlis uzskata, ka pie šāda virzības tempa par galvojumu sistēmas ieviešanu var runāt uz 2014./2015. mācību gadu.

"Ar 1.septembri jau paaugstinātas pedagogu zemākās mēnešalgas visā izglītības sistēmā, arī pirmsskolas pakāpē, par 10%."

Vislielākās neskaidrības šajā sistēmā pagaidām ir ar pašvaldību finansējuma daļu. Izglītības ministrs nenoliedz, ka pašvaldību finansējums izglītībai pašlaik atšķiras un tā ir katras pašvaldības atbildība savu iedzīvotāju priekšā.

IZM piedāvā risinājumu: publiskais finansējums no valsts un pašvaldībām, kas būtībā ir nodokļu maksātāju nauda, tiek apvienots un izlīdzināts pa visu valsti. Tas, protams, nozīmē arī mainīt nodokļu sadalījumu un izlietojumu starp pašvaldību un valsti. Var pastāvēt arī tāds variants, ka tur, kur pašvaldību finansējums ir mazāks, valsts šo starpību kompensē.

Ministrs uzsver šā jautājuma atrisināšanas svarīgumu, lai visiem bērniem ir vienādas iespējas saņemt vienādu finansējumu un bērni nebūtu pakļauti diskriminācijai pēc dzīvesvietas.

Kas sagaida mazās skolas un speciālās izglītības iestādes?

R.Ķīlis norāda, ka paralēli risinās arī mazo skolu problēmas, kas ir saistītas tieši ar Latvijas teritoriālo un ekonomisko attīstību. Mazajām skolām nepieciešama īpaša pieeja, un tām finansēšanas modelis tiek izstrādāts atsevišķi. Nelielo izglītības iestāžu atbalsta programmu plānots izstrādāt līdz nākamā gada jūlijam.

R.Ķīlis aicina pašvaldības, kas apsver slēgt vai reorganizēt kādu no savā pārziņā esošajām mazajām skolām, to pagaidām nedarīt.

IZM ir izvirzījusi uzdevumu atteikties no termina "speciālā" lietojuma izglītības programmās un skolu nosaukumos, izņemot programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Turpmāk tā vieta paredzēts lietot terminu "iekļaujošā izglītība".

"Jau tagad papildus no valsts budžeta nedaudz vairāk kā 300 000 latu ir piešķirti mācību līdzekļu iegādei."

Līdz 2013.gada 1.jūnijam ir jāizvērtē speciālo iestāžu tīkls un jāizstrādā atbilstošs finansēšanas modelis. Plānots arī apkopot un izvērtēt informāciju par izglītības pieejamību skolēniem ar īpašām vajadzībām.

R.Ķīlis norāda, ka šo skolēnu iekļaušanai vispārizglītojošajās skolās viens solis jau ir sperts un no 1.septembra bērniem ar kustību traucējumiem būs nodrošināts asistenta pakalpojums.

Papildu nauda mācību līdzekļiem

Pēdējo pāris mēnešu sāpīgākā tēma - mācību līdzekļu iegāde - pēc ministra domām, ir atrisināma salīdzinoši tuvā laikā. Jau tagad no valsts budžeta nedaudz vairāk kā 300 000 latu ir piešķirti mācību līdzekļu iegādei šā gada pēdējiem četriem mēnešiem, un pašvaldības tos saņems oktobra vidū, bet mācību gada sākumā skolas, kur ir neatrisināta problēma ar mācību līdzekļiem, ir aicinātas meklēt pagaidu risinājumus.

R.Ķīlis pauž cerību, ka nākamajā gadā šo mērķdotāciju izdosies palielināt līdz 7 latiem uz skolēnu. Savukārt mācību procesa digitalizēšanā paredzēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu naudu.

Izglītības iestāžu darba organizācija

Lai mazinātu birokrātiju izglītības iestādēs, ir atcelta prasība rakstīt stundu tematiskos plānus un pirmsskolas skolotāju dienasgrāmatas.

R.Ķīlis uzsver, ka šā gada laikā gandrīz katru nedēļu tiks mainīti kādi noteikumi izglītības iestāžu darba vienkāršošanai.

Piemēram, līdz 2012.gada decembrim IZM veiks grozījumus noteikumos par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, kas diferencēs un paplašinās skolotāju lomu atbilstoši mūsdienu skolas vajadzībām, kā arī paplašinās un dažādos pedagoga nodarbinātības spektru.

Izglītības ministrs norāda, ka turpmāk skolām būs ļauts brīvāk rīkoties ar valsts piešķirto mērķdotāciju atbalsta personālam skolā. Tas nozīmē, ka līdzšinējo 3% vietā šim mērķim skola pēc saviem ieskatiem varēs novirzīt arī vairāk naudas.

"IZM rosina pāriet uz elastīgu mācību organizāciju: nav viss jāizdara 40 minūšu ietvaros."

Izmaiņas piedzīvos pirmsskolas izglītības vadlīnijas un būs pilnveidoti pirmsskolas izglītības paraugi, nenorādot, piemēram, stundu skaitu noteiktām rotaļnodarbībām. Tas nozīmē lielāku autonomiju izglītības procesa plānošanā un organizēšanā arī pirmsskolas izglītības iestādēs.

Pārveidojumu priekšā ir arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Tam būs jauns vadītājs un arī jauna pieeja. IKVD pārtop par atbalsta dienestu skolām un skolotājiem, taču tāpat kā līdz šim saglabā funkciju izskatīt vecāku iesniegumus un sūdzības.

Izmaiņas mācību saturā

IZM uzstādījums ir mūsdienīgi starpdisciplināri risinājumi daudzveidīgām mācībām. Tas nozīmē, ka ir pamatizglītības kodols matemātikā, dzimtajā valodā, vēsturē, dabas zinībās un svešvalodā, ko nosaka ar standartiem. Viss pārējais ir definēts pa jomām, un konkrēti priekšmeti šo jomu apgūšanai ir skolu un skolotāju izvēles jautājums.

Mērķis ir novērst mācību satura fragmentāciju ar visdažādākajiem instrumentiem: mācīt blokos, mācīt pa dienām, integrēti vai pieturēties pie kāda cita skolotāja izvēlēta veida. Tāpat šajā mācību gadā visos mācību priekšmetos ir plānots ieviest arī digitālās alternatīvas.

IZM Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule uzsver, ka šobrīd galvenās izmaiņas varētu skart 1.-6.klasi. Tās būs vērstas uz mācību satura atslogošanu un moderno tehnoloģiju izmantošanu, kas paātrinās un padarīs efektīvāku mācību procesu. IZM rosina pāriet uz elastīgu mācību organizāciju: nav viss jāizdara 40 minūšu ietvaros, bet ir iespējama stundu apvienošana, saīsināšana vai kādas tēmas apgūšana visas dienas garumā.

E.Papule norāda, ka sākumskolai integrēta pieeja jau ir pazīstama un skolotāji tam ir sagatavoti. Šajā izglītības posmā to ir vienkāršāk ieviest arī tāpēc, ka sākumskolā ir mazāks iesaistīto skolotāju skaits, un domājams, ka arī vecāki atbalstīs citas mācību vides izveidi.

Latvijā ir vairākas skolas, kas jau tagad dara citādi, un IZM speciāliste ir pārliecināta, ka šī pieredze ir jāpopularizē. Būtiskas izmaiņas varētu notikt apmēram pēc diviem gadiem, taču, ja skolas vēlas īstenot pārmaiņas, tās var sākt arī šajā mācību gadā.

Jauns eksāmenu grafiks

Tā kā Latvijas skolās ir liela eksāmenu slodze un pieļautas kļūdas to organizēšanā, R.Ķīlis uzskata, ka šis jautājums jārisina neatliekot.

Tādēļ 2012./2013. mācību gadā svešvalodas eksāmens vidusskolēniem notiks nevis maija beigās, bet jau martā. Šim ierosinājumam atbalstu snieguši gan vecāki, gan izglītības iestāžu vadītāji.

Plānots, ka jaunieši, kuri līdz centralizētajam eksāmenam svešvalodā būs sekmīgi nokārtojuši ārvalstu augstskolu testus franču, vācu vai angļu valodā, varēs centralizēto eksāmenu nekārtot un šie rezultāti tiks atzīti arī Latvijā.

"Vienpadsmit profesionālās izglītības iestāžu rekonstrukcijai un modernizācijai - gandrīz 10 miljoni latu."

Evija Papule norāda, ka ar skolu vadītājiem, pedagogiem un vecākiem notiek diskusija arī par to, ka varētu ieviest grafiku, kura ietvaros kādu no centralizētajiem eksāmeniem kārtotu ik pavasara mēnesi.

Otrs jauninājums varētu būt valsts pārbaudījumu labošana uz vietas reģionos, kas paātrinātu eksāmenu rezultātu iegūšanu, un piepildītos skolēnu un vecāku sapnis līdz ar atestātu saņemt arī sertifikātu par nokārtotajiem centralizētajiem eksāmeniem.

Profesionālo skolu modernizēšanai gandrīz 10 miljoni

Nozīmīgas izmaiņas plānotas profesionālās izglītības iestāžu darbā. Rekonstrukcijas un modernizācijas resursi gandrīz 10 miljonu latu apjomā koncentrēsies 11 lielos centros, kuri izvēlēti konkursa kārtībā. Process noslēgsies 2015.gada 31.augustā. Lai izvairītos no iepriekšējām kļūdām, kad decentralizēti un ne vienmēr kompetenti tika pieņemti lēmumi par projektu izvēli un būvnieku apstiprināšanu, R.Ķīlis rosina šo darbu uzticēt centralizētajai komisijai.

Profesionālās izglītības iestādēs plānots ieviest jaunu - karjeras atbalsta pakalpojumu. Būs nodrošināta digitālā infrastruktūra un strādās karjeras speciālisti, kas iepazīstinās ar profesijām un stāstīs par mācību iespējām, veicinot jauniešu saprātīgu un apzinātu karjeras izvēli.

Šajā mācību gadā pašvaldībām ir jāizdara savu izvēli par profesionālo skolu pārņemšanu, lai uzsāktu profesionālo izglītības iestāžu nodošanas procedūru pašvaldībai vai atbilstošai industrijai.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU