Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mācību grāmata ir tikai viens no mācību procesa elementiem. Digitālais mācību līdzeklis nozīmē daudzveidīgas un plašas iespējas.
FOTO: SXC
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iestājas par mācību līdzekļu digitalizāciju, savukārt grāmatu izdevēji nobažījušies par to, ka daudzu gadu garumā ieguldītais darbs mācību līdzekļu izdošanā aizies nebūtībā. Domstarpības radušās, iespējams, neskaidru plānu un nenoformulētu viedokļu dēļ.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete aicināja rast atbildes uz trīs jautājumiem:
Izdevēji jūt apdraudējumu savai darbībai
Latvijas Izglītības apgādu asociācijas valdes priekšsēdētāja, SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka norāda, ka, pretēji bažām, mācību līdzekļu izdevēju vidū konkurence pastāv un tā ir tik spēcīga, ka šobrīd mācību grāmatu cenas Latvijā ir zemākās ne tikai Eiropā, bet arī Baltijā. Izdevēji uzskata, ka spēj nodrošināt kvalitāti, ir izdotas mācību grāmatas visos priekšmetos un pamatskolā pieejami pat vairāki mācību līdzekļi vienam priekšmetam. V.Kilbloka uzsver, ka arī Eiropā pastāv šāda sistēma – izdevēji veido grāmatas un piedāvā tās brīvā tirgū.
"Izglītības apgādi ir gatavi aktīvi iekļauties arī mācību līdzekļu digitalizācijas procesos un prasa vienlīdzīgas iespējas."
Izdevniecības "RaKa" valdes loceklis Romāns Alhimionoks vērš uzmanību, ka grāmatas izvēlas skolotājs, un skaidrs, ka izvēlēsies nevis sliktāko, bet to, kura ir bērniem interesantākā un kurā ir labākās metodikas. Šai sistēmai 20 gadu laikā ir labas iestrādes un sasniegts tāds līmenis, ka skolas izvēlas un bērni mācās no labākajām grāmatām.
V.Kilbloka apliecina, ka izglītības apgādi ir gatavi aktīvi iekļauties arī mācību līdzekļu digitalizācijas procesos un prasa vienlīdzīgas iespējas, taču vēlas saprast, kā tā tiks īstenota un kāda loma ir atvēlēta izdevniecībām, kuras ir ieguldījušas lielus resursus mācību līdzekļu izdošanā papīra formātā.
Mācību līdzekļu definīcija un lielāka mērķdotācija to iegādei
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule norāda, ka IZM ir redzējums situācijas pakāpeniskai atrisināšanai. Izvērtējot pēdējo 10 gadu pieredzi, secināts, ka ir jādefinē, kas ir nepieciešams izglītības programmas īstenošanai.
Šobrīd Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) piedāvā savu redzējumu, ko saukt par mācību līdzekļiem, iekļaujot visu, kas nepieciešams modernam mācību procesam. Tas nozīmē, ka būs jāgroza četri Ministru kabineta noteikumi un, iespējams, būs izmaiņas arī Izglītības likumā.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis skaidro: ir izstrādāts un formulēts piedāvājums, precīzi nodalot, kas ir mācību līdzekļi, papildlīdzekļi, uzskates līdzekļi, izdales materiāli, didaktiskās spēles, digitālie mācību līdzekļi, tehniskie mācību līdzekļi, materiāli, iekārtas un aprīkojums. Tāpat tiek piedāvāts par individuāliem mācību līdzekļiem nodēvēt piederumus, kas saistīti ar bērnu individuāli un lietojami ne tikai skolā, bet arī ārpus tās, piemēram, skolas soma, rakstāmpiederumi, higiēnas preces utt. Individuālo mācību līdzekļu definēšana atrisinātu diskusijas par bezmaksas izglītību un to finansējuma daļu, kuru izglītības procesā nodrošina vecāki.
E.Papule stāsta, ka IZM plāno ne tikai sakārtot terminoloģiju normatīvajos aktos, bet arī uzturēt spēkā lūgumu valdībai papildināt budžetu mērķdotācijai mācību līdzekļu iegādei. MK noteikumu Nr.415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi" 2.punkts noteic, ka grāmatu un periodisko izdevumu iegādei pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkās finansējums ir ne mazāk kā septiņi lati uz vienu izglītojamo un pedagogu. MK noteikumi ir saistoši Kultūras ministrijai (KM), un IZM plāno sarunu ar KM par šī normatīva izpildi.
Nedaudz mainīsies mācību grāmatu apstiprināšanas modelis
E.Papule skaidro, ka IZM vispārējās izglītības reformas plānā ir paredzēta jauna pieeja 1.- 6.klases mācību saturam un standartu izstrādei. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgi finanšu resursi, lai, sākot no 2014.gada nodrošinātu jaunā mācību satura izpildi, un IZM rūpēsies par to, lai būtu vismaz viens mācību līdzeklis, ar kuru šīs satura izmaiņas īstenot. Tomēr IZM neplāno virzīt vienu noteiktu mācību grāmatu.
Situācija, kad vienā priekšmetā ir vairāki mācību līdzekļi, ir pozitīva no skolotāju radošo spēju izmantošanas viedokļa.
"Definējot, kas ir mācību līdzekļi, būs jāgroza četri MK noteikumi."
VISC vadītājs G.Vasiļevskis atzīst: Latvijas grāmatu izdevēju tirgus ir konkurētspējīgs un var piedāvāt izglītības procesam interesantus materiālus. Pašlaik mācību grāmatu apstiprināšanā ir brīvais tirgus, kura dalībnieki ir astoņas Latvijas un četras ārvalstu izdevniecības. VISC darbojas mācību grāmatu izdevēju konsultatīvā padome, kas sanāk kopā divas trīs reizes gadā. Padomē darbojas sešu Latvijas un četru ārvalstu izdevniecību, kuras pēdējo trīs gadu laikā ir izdevušas un iesniegušas VISC apstiprināšanai mācību grāmatas, pārstāvji, divi VISC speciālisti, Latvijas skolu bibliotekāru biedrības pārstāvis un Latviešu valodas aģentūras pārstāvis.
Diskusiju rezultātā ir nolemts, ka mācību grāmatu apstiprināšanas kārtība nedaudz mainīsies un valsts no izdevējiem daļēji pārņems saturu savā pārziņā. Tas attieksies uz kompetenci izvēlēties grāmatu recenzentus no kopējā saraksta: recenzenti nebūs tiešā veidā saistīti ar izdevēju. Apkopotā pieredze liecina, ka šāda mācību grāmatu apstiprināšanas kārtība ir lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.
G.Vasiļevskis uzsver, ka VISC ir cieši sadarbojies ar izdevēju konsultatīvo padomi, informējot izdevējus teju pirmos, līdzko izglītības saturā ir formulētas kādas izmaiņas. Dažādi semināri tiek organizēti arī grāmatu satura izstrādātājiem. Šādu praksi Valsts izglītības satura centrs solās turpināt.
Kas uztrauc skolotājus?
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja, mācību grāmatu autore Anita Vanaga izsaka bažas, ka digitalizēti mācību līdzekļi var padarīt mācības bezveidīgas, bet tādu priekšmetu kā latviešu valoda un literatūra mērķis ir rosināt skolēnu runāt, pamatot, argumentēt un daudzveidīgi lietot valodu. Skolēniem ir jāpiedāvā mūsdienīga vide, neaizmirstot, ka ir dažādas prasmes un tās ir jārealizē, tādēļ viena metode nav absolutizējuma.
A.Vanaga uzskata, ka vajadzētu sākt ar skrupulozu digitālo mācību līdzekļu metodikas izstrādi un skolotāju apmācību to pielietot.
Vēstures skolotāju biedrības valdes locekle, mācību grāmatu autore Aija Kļaviņa izteica cerību, ka saglabāsies vairāki mācību līdzekļi vienā priekšmetā, jo gan skolēni, gan skolotāji ir dažādi. Lai skolotājs justos droši, ir jādomā par viņa metodisko atbalstu. Šo funkciju A.Kļaviņa aicina atstāt IZM ziņā, savukārt konkurences jautājumu – izdevējiem, jo konkurencei ir divi labi aspekti: zema mācību līdzekļu cena un izdevēju organizēti bezmaksas apmācību kursi skolotājiem.
Grāmatas vai digitālie mācību līdzekļi?
G.Vasiļevskis izsaka pieņēmumu, ka mācību grāmata paliks kā viens no vadošajiem izziņas veidiem, taču ļoti liela uzmanība būs veltīta digitālajiem materiāliem, arī mācību literatūras digitālās bibliotēkas veidošanai. Mācību grāmatas papīra formātā varētu atrasties skolās, bet mājās, pieslēdzoties pie skolas servera, skolēni varētu atvērt šo grāmatu digitālās versijas. Tomēr pilnībā grāmatu aizstāt nevar, jo ir bērni, kam grāmata būs vienīgais izziņas avots.
R.Ķīlis uzsver: mācību grāmata ir tikai viens no mācību procesa elementiem. Digitālais mācību līdzeklis nozīmē daudzveidīgas un plašas iespējas. Materiāli ir integrēti, tas nav tikai teksts, bet arī vizuālā informācija, pārbaudes darbi, padziļinātās versijas tēmas pētījumiem. Digitālos materiālus var veiksmīgi izmantot bērniem ar īpašām vajadzībām dažādu iemaņu attīstībai. Tātad kopumā digitālie materiāli palielina pedagoģiskās iespējas.
"Mācību grāmata paliks kā viens vadošajiem izziņas veidiem, taču ļoti liela uzmanība būs veltīta digitālajiem mācību materiāliem."
Salīdzinot ar jaunas grāmatas izdošanu, digitālie mācību līdzekļi ļauj vieglāk, ātrāk un lētāk atjaunot to saturu, turklāt – arī atslogo skolas somas. Ar digitalizācijas palīdzību var piedāvāt bērniem metodisku, plānveidīgu un sistemātisku darbu digitālajā vidē. Latvijas jaunā paaudze apgūs iemaņas un pieaugs tās kompetences, kas var dot būtisku pienesumu Latvijas ekonomikā.
Izglītības un zinātnes ministrs, apliecinot cieņu izdevējiem, norāda, ka IZM tomēr primāri interesē izglītības procesa saturs, kvalitāte un pedagogu sagatavotība.
Zināmu skaidrību IZM plānos un valsts lomā mācību līdzekļu satura veidošanā un izdošanā šī tikšanās ieviesa. Kāds būtu Latvijai labākais modelis – pagaidām paliek līdz galam neatbildēts jautājums. Saprotams ir viens – galvenais uzdevums ir izglītības kvalitātes nodrošināšana ar kvalitatīviem mācību līdzekļiem. Moderno tehnoloģiju ienākšana skolas vidē ir neizbēgama, un agrāk vai vēlāk tās droši vien kļūs par tikpat ierastu ikdienu kā mācību grāmatas.
