Aktualitātes vispārējā un profesionālajā izglītībā no Izglītības kvalitātes valsts dienesta skatpunkta

IKVD loma vispārējā un profesionālajā izglītībā

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča nenoliedz, ka ilgus gadus skolu vadītājiem un pedagogiem dienests asociējas vien ar kontroli un traucēšanu strādāt. Citās domās par šo dienestu ir skolēnu vecāki. Viņu izpratnē IKVD ir pozitīva institūcija, kur iespējams vērsties ar problēmu un sagaidīt arī risinājumu.

I.Juhņēviča uzsver: svarīga dienesta funkcija ir iegūt, apkopot un analizēt izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo informāciju. IKVD reģistrē izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas; licencē izglītības programmas; nodrošina izglītības kvalitātes novērtēšanu jeb akreditāciju; organizē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu; nodrošina pedagogu privātprakses uzsākšanas sertifikātu izsniegšanu un uzskaiti, kā arī kontrolē izglītojošo darbību un sniedz ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

Dienesta mērķi I.Juhņēviča raksturo kā ļoti ambiciozu – nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību, veicot izglītības kvalitātes uzraudzību un sniedzot atbalstu izglītības procesa īstenošanā.

Par ko dienests saņem visvairāk sūdzību?

Viena no IKVD funkcijām - pārraudzīt izglītības procesa un izglītības iestāžu darbības atbilstību normatīvajiem aktiem. Tas nozīmē, ka IKVD ir tā institūcija, kas saņem un izskata sūdzības par izglītības iestāžu darbu un ar to saistītajām problēmām.

I.Juhņēviča informē, ka 2012.gadā ir saņemti 610 iesniegumi, kas satur 1225 problēmjautājumus. Visvairāk – 321 iesniegums saņemts par vispārējās izglītības posmu.

Katru iesniegumu izskata dienesta speciālisti. Nereti jautājumu var atrisināt, sazinoties ar skolas vadību pa tālruni, bet ir gadījumi, kad IKVD speciālisti dodas uz izglītības iestādi, lai noskaidrotu konkrēto situāciju. Kā liecina uzskaite, no visām pagājušajā gadā iesniegtajām sūdzībām ir apstiprinājušies 194 gadījumi. I.Juhņēviča uzsver, ka visvairāk pārkāpumu konstatēti saistībā ar izglītības iestādes vadītāja pienākumu nepildīšanu, tam seko izglītojamo drošības, vērtēšanas kārtības, izglītojamo tiesību pārkāpumi, kā arī pārkāpumi saistībā ar pedagogu izglītību un pienākumiem.

IKVD saņemtie iesniegumi izgaismojuši galvenos problēmjautājumus. Pirmais no tiem - komunikācijas trūkums starp izglītības iestādi, izglītojamo un vecākiem. Bieži vien vecāki sūta vēstuli izglītības un zinātnes ministram, premjeram, Saeimai vai pat prezidentam, bet neiet uz skolu un nerunā ar klases audzinātāju. Par to liecina lielais skaits to sūdzību, kuras pārbaudot problēma tomēr neapstiprinās.

"Bieži vien vecāki sūta vēstuli izglītības un zinātnes ministram, premjeram, Saeimai vai pat prezidentam, bet neiet uz skolu un nerunā ar klases audzinātāju."

Aktuāli ir iesniegumi par skolēnu vērtēšanas kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām, ziedojumu "brīvprātīgumu" un skolas formas "obligātumu". Šādi pārkāpumi ir konstatēti, un piemērots arī administratīvais sods. Tāpat bijušas sūdzības par mācību līdzekļu iegādi.

I.Juhņēviča atzīst, ka ir virkne ar skolotāju darbu saistītu problēmjautājumu. Piemēram, pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai jautājums par informācijas pieprasīšanu no Sodu reģistra par pedagogu sodāmību. Ir arī tādi gadījumi, kad skolotāji sūdzas par kolēģiem, jo nav saprotami pedagoģiskās darba slodzes un pašvaldības piemaksas sadales kritēriji.

Sūdzības un iesniegumi ir informācijas avots, kas ne vien norāda uz iespējamu pārkāpumu, bet arī palīdz saprast, kāds atbalsts izglītības iestādēm ir nepieciešams un kāds preventīvais darbs jāveic, lai palīdzētu skolām nepieļaut kļūdas, kas tiek konstatētas pārbaudēs, atzīst IKVD vadītāja.

Birokrātiskā sloga mazināšana un konsultatīvais atbalsts 

Savulaik obligātā prasība veidot stundu tematiskos plānus nereti tika uztverta kā apgrūtinājums, jo bija viens no "papīriem", ko IKVD pārbaudīja, ierodoties skolās. Tagad pedagogi atzīst, ka tematiskie plāni tomēr ir nepieciešami darba organizēšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidro: stundu plāni nav atcelti. MK noteikumu grozījumi paredz vien to, ka tie vairs nav jāsaskaņo ar IZM, taču stundu plāni joprojām ir skolas attīstības plāna sastāvdaļa un metodiskā darba pamats, kuru veidošana un formāts ir skolas administrācijas un skolotāju kompetencē.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ineta Tamane apstiprina, ka pedagogi tos veido un lieto un vienīgā atšķirība ir tā, ka tagad tematiskais plāns ir skolas iekšējais dokuments, kas vairs netiek pakļauts kontrolei.

I.Juhņēviča uzsver IKVD pāreju no kontrolējošas institūcijas uz atbalstošu un apstiprina, ka virzība samazināt administratīvo slogu skolām turpināsies, tāpat kā turpināsies IKVD konsultējošo funkciju pieaugums.

E.Papule stāsta, ka IZM saņem zvanus no skolām ar jautājumu par institūciju, kas varētu konsultēt, veidojot skolas attīstības plānus. Interesi par sākumskolas un pirmsskolas attīstības plānu veidošanu izrāda arī vecāki. Perspektīvā IKVD varētu būt institūcija, kas arī veic šo uzdevumu, pārliecību pauž E.Papule.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone uzsver: LIZDA ir ieinteresēta, lai skolu vērtētāji un konfliktsituāciju risinātāji no IKVD ir kvalificēti speciālisti. M.Jansone izsaka bažas par to, vai ir iespējams piesaistīt gudrus speciālistus, ja IKVD darbinieku atalgojums ir tik zems, un rosina šai problēmai meklēt risinājumu.

Izglītības iestāžu kvalitātes indikatori un akreditācija

Saeimas deputāte Vineta Poriņa norāda: Latvijā ir tendence palielināties privātskolotāju noslodzei. Ar katru gadu arvien vairāk skolēnu nevis spēj apgūt mācību vielu skolā, bet ir spiesti izmantot privātskolotāju palīdzību, kas vecākiem ir papildu finansiāls slogs. V.Poriņa uzsver: tas, cik daudz skolēnu vēršas pēc privātskolotāja palīdzības, liecina par skolas spēju tikt galā ar saviem uzdevumiem. Deputāte rosina iekļaut šādu rādītāju izglītības iestāžu kvalitātes indikatoros.

I.Juhņēviča piekrīt, ka privātstundu pieaugums nav labs rādītājs skolu izglītības kvalitātei, taču uzsver, ka runa vispirms ir par skolotāju darba kvalitāti, ko var izvērtēt, vērojot stundas un skolu akreditācijas procesā. Parasti eksperti norāda uz to, kas jāpilnveido, taču nav zināms, kas notiek tālāk. Skolotājiem noteikti ir nepieciešams arī metodiskais atbalsts.

IKVD vadītāja pauž pārliecību, ka privātskolotāju piesaiste skolēnu izglītošanā diez vai būs kritērijs, taču skolotāju kvalitatīvais sastāvs un to tālākizglītība gan ir rādītājs. Pētījumi ir pierādījuši, ka valstīs, kur ir augsti kvalificēti skolotāji, pastāv vistiešākā saikne ar labiem mācību rezultātiem.

"Šobrīd vispārējā un profesionālajā izglītībā tiek piemēroti 22 rādītāji, no kuriem tikai 2 ir kvantitatīvi – skolēnu sasniegumi pārbaudes darbos un ikdienas darbā."

I.Juhņēviča norāda, ka izglītības kvalitātes indikatoru definēšana ir dienesta 2013.gada prioritāte. Akreditācijas procesā skolu darbs tiek vērtēts, bet šie kritēriji nav kvantitatīvi. Šobrīd vispārējā un profesionālajā izglītībā tiek piemēroti 22 rādītāji, no kuriem tikai divi ir kvantitatīvi – skolēnu sasniegumi pārbaudes darbos un ikdienas darbā, turklāt šos rādītājus nemēra ar vērtēšanas līmeni.

Šobrīd skolām ir iespēja saņemt akreditāciju arī bez ekspertu vizītes izglītības iestādē. Komisija izskata pašvērtēšanas ziņojumu, skolēnu sasniegumus valsts pārbaudes darbos un skatās, vai nav bijušas sūdzības par skolu. Ja viss ir kārtībā, skola saņem akreditāciju uz sešiem gadiem. Taču, lai šis process būtu maksimāli ticams, efektīvs un kvalitatīvs, vajadzētu piemērot skaidri saprotamus kvalitātes indikatorus.

IKVD speciālisti pašlaik strādā pie astoņiem kritērijiem. Daži no tiem varētu būt valsts pārbaudes darbu rezultāti, agrīni skolu pametušo bērnu skaits, skolēnu tālākās gaitas pēc skolas beigšanas. Tie ir skaidri izmērāmi rādītāji, kas parāda skolas darba kvalitāti. Tuvākajā laikā izstrādātie kvalitātes indikatori tiks nodoti apspriešanai un izvērtēšanai sociālajiem partneriem.

Direktoru saskaņošana un darbības vērtēšana

Par neskaidru un risināmu problēmu I.Juhņēviča uzskata izglītības iestāžu direktoru saskaņošanu ar IZM, stājoties tiem amatā, kā arī direktoru darbības vērtēšanu. Šobrīd, atbilstoši Izglītības likumam, tiek vērtēta direktora amata kandidāta izglītība un tiek pieprasīta izziņa no Sodu reģistra. Šādu direktoru saskaņošanu I.Juhņēviča uzskata par formālu un bezjēdzīgu un rosina domāt, piemēram, par reālu direktora darba izvērtēšanu gada vai divu gadu laikā pēc stāšanās amatā.

IZM parlamentārā sekretāre I.Vanaga norāda, ka iecerēts izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, jo svarīgi ir noteikt gan direktoru vērtēšanas kritērijus, kas var būt atšķirīgi vispārējās un profesionālās skolas direktoriem, gan prasības vērtēšanas komisijai.

"Valstī ir ap 200 skolu, kurās nav neviena nesekmīgā, un ir skolas, kurās viena trešdaļa skolēnu ir nesekmīgi un paliek uz otro gadu."

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente I.Tamane piekrīt, ka nepieciešama direktoru saskaņošanas procedūras uzlabošana un arī darbības novērtēšana. Ik gadu to varētu veikt pašvaldības, savukārt, akreditējot skolu, arī neatkarīgie eksperti. Tomēr I.Tamane vērš uzmanību uz to, ka direktoru vērtēšana pašvaldības līmenī varētu izrādīties politiska, tādēļ ir svarīgi, lai vērtēšana norit visur pēc vienotiem kritērijiem.

Pašvaldību atbildības precizēšana

I.Juhņēviča uzsver pašvaldību lomas precizēšanas nepieciešamību. Lai arī Izglītības likumā ir noteikta pašvaldību atbildība, tomēr nākas saskarties ar to, ka pašvaldība nepietiekami iesaistās skolas darba uzlabošanā.

Savukārt IZM parlamentāro sekretāri I.Vanagu uztrauc tas, kā, balstoties uz pašvaldības lēmumu, notiek skolas reorganizācija vai likvidēšana. Nereti pašvaldības pieņem lēmumus un slēdz skolas sasteigti, nepieaicinot iesaistītās puses un neskatoties uz pietiekamu skolēnu skaitu, veiksmīgi īstenotiem projektiem, labiem sekmju rādītājiem. Lai šo patvaļu pārtrauktu, ir vajadzīgs normatīvais regulējums, kas satur kritērijus skolas slēgšanai, nosaka prasības komisijai un lēmuma pieņemšanas kārtību.

Pašlaik, ja IZM konstatē, ka skolas izvērtēšana nav bijusi pietiekami objektīva, grozīt pašvaldībā pieņemto lēmumu nav iespējams, jo to var atcelt tikai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Vienīgais ceļš – sadarbība un atvērtība

Vēl viens Izglītības kvalitātes valsts dienesta darba virziens  ir analītiskā izpēte par vispārējā un profesionālajā izglītībā aktuāliem jautājumiem, kas nozīmē visciešāko sadarbību ar izglītības iestādēm. Pagājušā gada tēma - audzināšanas darbs un skolas sadarbība ar vecākiem. Ziņojums par pētījumu būs pieejams jau martā.

I.Juhņēviča uzsver: valstī ir ap 200 skolu, kurās nav neviena nesekmīgā, un ir skolas, kurās viena trešdaļa skolēnu ir nesekmīgi un paliek uz otro gadu, tādēļ šogad aktuālās izpētes objekts būs otrgadniecības, nesekmības un kavējumu cēloņi.

Komunikācijas uzlabošanai ar sabiedrību IKVD plāno nodrošināt pieejamu informāciju par skolu darba kvalitāti un izvietot mājaslapā datubāzi, lai, lemjot par skolas izvēli bērnam, ikviens vecāks varētu atrast informāciju par interesējošās skolas sasniegumiem.

LIZDA prezidente I.Tamane uzskata, ka IKVD jau ir kļuvis atvērtāks, izglītības iestāžu vadītājiem pieejamāks un sniedz skolām vērtīgu metodisko palīdzību. Savukārt deputāte Janīna Kursīte–Pakule atzinīgi novērtē to, ka ir izdevies saglabāt labās IKVD iestrādes un katrs aktuālais jautājums tiek atvērts diskusijai.

I.Juhņēviča ir pārliecināta: tikai visām izglītībā iesaistītajām pusēm sadarbojoties un  sniedzot savstarpēju atbalstu, būs iespējams celt izglītības kvalitāti.