VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
11. maijā, 2012
Lasīšanai: 9 minūtes
1
1

Biznesa plāns - pabalstu saņemšana

Ir liels vilinājums neko nedarīt un pārtikt no sociālajiem pabalstiem. Cilvēkam zūd motivācija strādāt.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Sociālajiem pabalstiem arī Lietuvā no valsts budžeta katru gadu tiek piešķirtas aizvien lielākas summas. Sociālo pabalstu maksāšanā piedalāmies mēs visi, kas godprātīgi maksā nodokļus. Ja trūkumā vai nelaimē nonākušam cilvēkam tiešām nepieciešama palīdzība, būsim solidāri, bet - vai palīdzību vienmēr saņem tie, kam tā būtu visvairāk nepieciešama? Vai tiešām ar katru gadu tik katastrofāli pieaug trūcīgu cilvēku skaits? Vai visi pabalstu saņēmēji ir godprātīgi? Protams, ir vēl jūtamas krīzes sekas, trūkst darba vietu, bet vai situāciju var uzlabot ar negodīgu rīcību?

Lietuvā starp Baltijas valstīm ir vismazākā minimālā alga un tad rodas situācija, ka atsevišķu ģimeņu pabalstos saņemtā ikmēneša summa tikai nedaudz atpaliek vai pat dažreiz pārsniedz to ģimeņu ienākumus, kas strādā un saņem mazu atalgojumu. Personu, kam zūd motivācija strādāt un ir liels vilinājums neko nedarīt un pārtikt no sociālajiem pabalstiem, skaits pieaug.

Labas gribas neparedzētās sekas

Šogad novērota jauna parādība - pašvaldību sociālo pabalstu nodaļās ierodas "emigranti" un ilgu laiku nestrādājušie nereģistrējušies bezdarbnieki. Šeit jāpaskaidro, ka pirmie ir celtnieki un citu profesiju ļaudis, kuri līdz šim strādājuši ārzemēs, bet vai nu tur pašlaik ir darbu pārtraukums, vai viņi ieradušies dzimtenē citu iemeslu dēļ. Šie nav cilvēki, kas atgriezušies uz pastāvīgu dzīvi, bet gan caurbraucēji, kuri izmanto iespēju saņemt pabalstu, jo savu dzīvesvietu deklarējuši kādā Lietuvas pilsētā vai ciematā. (Ja likumā ir "caurums", tad kādēļ to neizmantot?)

Pabalstu pieprasījumu bumu radījusi jaunā kārtība, kas stājās spēkā no 1.janvāra - Lietuvā reģistrētais bezdarbnieks var saņemt pabalstu jau no pirmās reģistrācijas dienas (iepriekš vajadzēja būt reģistrētam pusgadu). Valdība domāja un plānoja, kā būtu labāk iedzīvotājiem, bet.... neparedzēja, kādas šim ,,uzlabojumam" izvērsīsies sekas. Prakse liecina, ka pabalstu gribētāji sāk manipulēt ar bezdarbnieka statusu - vienā dienā no darba biržas izrakstās, bet jau nākamajā reģistrējas no jauna. Tā bezdarbnieks no "ilglaicīga" kļūst par ,,jaunu", kurš atkal var pieprasīt pabalstu.

"Pašvaldību sociālo pabalstu nodaļās ierodas „emigranti” un ilgu laiku nestrādājušie nereģistrējušies bezdarbnieki."

Lietuvas sociālās labklājības un darba ministrs Donāts Jankausks atzīst, ka, īstenojot likuma "Par sociālo naudas pabalstu mazturīgajiem" grozījumus, atklājušās jaunas problēmas.

,,Tā kā likumā vairs nav prasības sešus mēnešus reģistrēties darba biržā, emigranti steidzas kļūt par oficiāliem bezdarbniekiem un tajā pašā dienā ierodas pašvaldībā pieprasīt pabalstu. Pabalsts tiek piešķirts uz trim mēnešiem. Var jau būt, ka pavasarī tāds pabalsta saņēmējs darbosies celtniecībā Norvēģijā vai lauksaimniecībā Anglijā, bet Lietuvā saņems valsts naudu," stāsta Paņevēžas rajona Sociālo pabalstu nodaļas vadītāja Aldona Paškēvičiene.

Taisnīgi un pareizi būtu, ka palīdzība nonāktu pie tiem cilvēkiem, kam tā tiešām nepieciešama, un pabalsti netiktu izkrāpti. Kam īsti pabalsts patiešām ir vajadzīgs un kurš veikli izmanto iespēju saņemt naudiņu, neko nedarot, vislabāk zina vietējie iedzīvotāji.

Pilotprojekts piecos rajonos

Lai sakārtotu sociālo pabalstu maksāšanas sistēmu, Lietuvā no šā gada 1.janvāra piecos rajonos tiek īstenota jauna sociālo pabalstu piešķiršanas kārtība - ievērojami ir palielināta pašvaldību loma, vienlaikus iesaistot sabiedrību, nevalstiskās organizācijas un ciešāk sadarbojoties citām valsts institūcijām (Ienākumu dienestam, Darba inspekcijai, Muitas departamentam u.c.). Sociālo pabalstu piešķiršanas pamatojumu kontrolē pašvaldībās izveidotas komisijas. Pieciem rajoniem (Akmenes, Radvilišķu, Raseiņu, Šilāles un Paņevēžas), kas piedalās eksperimentā, valsts mērķdotācijas saglabātas 2011.gada līmenī, bet parējām 55 tās šogad ir samazinātas.

Ja pašvaldības, kas piedalās eksperimentā, naudu ietaupīs, tā neatgriezīsies budžetā, un pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot, īstenojot citus sociālos projektus. Ja naudas nepietiks - nāksies meklēt pašu kabatā. Eksperiments paredzēts uz trim gadiem. Likums paredz ne tikai stingrāk kontrolēt pabalsta piešķiršanas kārtību, bet arī, ja nepieciešams, pabalstu palielināt. Paredzēts arī vēl pusgadu maksāt pabalstu, ja cilvēks sācis strādāt.

Šis gads ir eksperimenta sākums, un par konkrētiem panākumiem vēl nevar runāt, bet tas, ka jauninājums iegūst ,,paātrinājumu", ir tiesa. Visi piecu minēto rajonu vadītāji ir vienisprātis, ka, iesaistot vietējo kopienu pārstāvjus, spēs strādāt efektīvāk nekā tad, kad naudu dalīja Viļņā un pašvaldībām vajadzēja ar nožēlu vērot, kā tiek diskreditēta pabalstu sistēma.

Strādājošiem ir apnicis skatīties, ka daļa pabalstu saņēmēju naudas izmaksas dienā lenc lauku veikalus. Tirgotāji šajās dienās par pārdotajiem dzērieniem saņem gandrīz vai mēneša ienākumus – pabalsts visbiežāk tiek realizēts ,,dūmos" un vairāk vai mazāk grādīgos dzērienos. Lauku apvidos izveidojusies paradoksāla situācija – daudz bezdarbnieku, bet strādniekus atrast grūti.

Īpašas komisijas rajonu pašvaldībās

Rajonu pašvaldībās ir izveidotas speciālas komisijas, kas apspriež katru personu, kas, iespējams, pabalstu saņem nelikumīgi. Šādi pabalstu saņēmēji tiek izsaukti uz komisijas sēdēm. Komisiju redzeslokā nonāk arī tie, kas, saņemot pabalstus, dzīvo neatbilstoši ienākumiem. Piemēram, brauc ar ekskluzīvu automašīnu, pērk dārgas lietas. Pilsonis izīrē dzīvokli (protams, par šiem ienākumiem neinformējot Ienākumu dienestu), pats dzīvo vai nu pie bērniem, ja jaunāks, strādā ārzemēs un regulāri saņem kompensāciju par apkuri.

"Lietuvā reģistrētais bezdarbnieks var saņemt pabalstu jau no pirmās reģistrācijas dienas."

Ir zināms, ka pastāv atkarība no narkotikām, azartspēlēm un alkohola, tagad jāsāk domāt, ka radusies atkarība arī no sociālajiem pabalstiem. Un visbēdīgākā parādība - jau aug jauna paaudze, kas nav redzējusi, ka vecāki no rīta dodas uz darbu, bet gan tā vietā ierodas pēc sociālajiem pabalstiem.

Ar ko tik nesastopas komisijas! Ir gadījumi, ka ģimenē pat šķir laulību, lai faktiski fiktīvā vientuļā māte tiktu pie visiem iespējamiem pabalstiem un kompensācijām (piemēram, par apkuri), bet ,,vientuļais" vīrs reģistrējas darba biržā un saņem bezdarbnieka pabalstu. Patiesībā ģimene turpina dzīvot kopā, bet to nav tik vienkārši pierādīt – varbūt tēvs tikai pa retam apmeklē bērnus? Pašvaldību darbiniekiem nav viegls darbs, dažkārt tie sūdzas, ka jākļūstot gandrīz vai par detektīviem.

Sabiedrība pret pabalstu izkrāpējiem

Sabiedrība nav pasīva. Katru dienu rajonu pašvaldībām un seņūnijām (zemākā lauku administratīvā vienība) zvana cilvēki un aicina apmeklēt vienu vai otru ģimeni: ,,Painteresējieties, vai sieviete patiešām viena audzina bērnus! Mēs zinām, ka viņai ir civilvīrs, ko viņa neuzrādīja, pieprasot sociālo atbalstu." Vai arī tiek ziņots - jauns vīrietis saņem bezdarbnieka pabalstu, bet katru rītu ar brigādi brauc meža darbos. Uz komisijas sēdēm tiek izsaukti arī tie pilsoņi, par kuriem no Muitas dienesta saņemtas ziņas par kontrabandas preču ievešanu. Jaunā kārtība palīdzēs noskaidrot arī aplokšņu algas saņēmējus un maksātājus. Ir jāsaprot arī vēl kas - tie nav sūdzētāji, bet apzinīgi pilsoņi, kas neļauj apzagt ne savu valsti, ne sevi.

"Pašvaldības kopā ar vietējām kopienām var noteikt sociāli taisnīgāko pabalstu piešķiršanas kārtību."

Paņevēžas rajona vietējo kopienu savienības priekšsēdis Kazimirs Biņķis laikrakstā ,,Valstiečiu laikraštis" paudis šādu viedokli: ,,Vietējās kopienas apņemas palīdzēt pašvaldības sociālajiem darbiniekiem, jo tās vislabāk zina, kurš ir ļaunprātīgs pabalsta saņēmējs un kuram tas būtu visvairāk vajadzīgs. Daži kautrējas un neuzdrošinās prasīt pabalstus, bet ārzemēs strādājoši cilvēki, izmantojot likuma trūkumus, saņem pabalstu un kompensāciju par apkuri. Pašvaldības kopā ar vietējām kopienām var noteikt sociāli taisnīgāko pabalstu piešķiršanas kārtību."
Labs saturs
1
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU