VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
26. martā, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Uzņēmējdarbība
1
3
1
3

Slānekļa gāzes kaislības. Par enerģētisko neatkarību Lietuvā!

Lietuvai, tāpat kā Latvijai un citām Eiropas valstīm, aktuāla ir problēma par dabasgāzes avotu dažādošanu.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Kopš valsts neatkarības atjaunošanas enerģētiskā neatkarība ir viena no visu Lietuvas valdību aktuālākajām problēmām. Enerģijas resursu cenas ceļas. No kā tos pirkt - izvēle maza, un Krievijas koncerns „Gazprom” ir pieradis un arī pārliecināts, ka Lietuva ar cauruļvadiem tam piesaistīta uz mūžīgiem laikiem. Mazs mierinājums, ka piesaistīta arī visa Eiropa.

Alternatīva dabasgāzei varētu būt slānekļa gāze, kuras iegulas nāktos vēl izpētīt. Potenciālas atradnes atrodas Lietuvas rietumu daļā. Konkursā uz Šilutes-Tauraģes iegulu izvērtējumu un ieguvi pretendē tikai ASV enerģētikas uzņēmums "Chevron", bet Kudirkas- Ķībartu reģionu - divas Lietuvas kompānijas "Diseta" un "Perkūno nafta".

Lietuvas Ģeoloģijas dienests pērnā gada jūnijā izsludināja konkursu slānekļa gāzes izpētei un ieguvei Rietumlietuvā – 1,8 tūkst. km2 platībā Šilutes-Tauraģes un 281 km2 Kudirkas-Ķībartu rajonos. Konstatēts, ka visvairāk iespēju atrast netradicionālo ogļūdeņražu – slānekļa gāzes vai slānekļa naftas – iegulas ir Šilutes-Tauraģes rajonā.

Pēc neapstiprinātiem datiem no Lietuvas zemes dzīlēm varētu iegūt aptuveni 110-120 miljardus m3 slānekļa gāzes (pēc citiem aprēķiniem – maksimums 80 miljardus m3). Naftas ieguves sabiedrība "Minijos nafta" licencētajā platībā Šilutes rajonā slānekļa gāzes iespējamās ieguves izpēti sāka jau pērn jūnijā.

ASV veiksmes stāsts, kas iedvesmojis Eiropu

Slānekļa gāzes resursa īsto potenciālu var noskaidrot tikai reāls urbums. Pēc ASV veiksmes slānekļa gāzes ieguvē, kam pateicoties ASV lielāko daļu gāzes patēriņa nodrošina ar saviem resursiem un kādēļ ievērojami kritusies gāzes cena, interese par šīs gāzes ieguvi pieaugusi visā pasaulē, arī Eiropā. Ieguves tehnoloģijas attīstās un pilnveidojas ne vairs mēnešu, bet nedēļu ātrumā.

Savukārt strauja attīstība izraisa pretošanos. Slānekļa gāze varētu kaitēt "Gazprom" interesēm, bet šis uzņēmums tās māk aizstāvēt. Krievijas koncerns negrib ne dabasgāzes pircējus zaudēt, ne pārdot gāzi par zemāku cenu.

"Alternatīva dabasgāzei varētu būt slānekļa gāze, kuras iegulas nāktos vēl izpētīt."

Kaimiņos Čehijā un Bulgārijā vides aizstāvji nesatraucas par atomelektrostaciju darbu, par iespējamiem vides piesārņojumiem, bet stingri iestājas pret slānekļa gāzes tehnoloģijām. Tā rezultātā Krievijas gāze vēl vairākus gadus netraucēti plūdīs uz šīm valstīm. Polijas atradņu izpēti pamet amerikāņu kompānija "ExxonMobil". Oficiālā motivācija – urbumi nav uzrādījuši komerciāli saistošas plūsmas.

Uz ko var cerēt Lietuva? Lietuvas neatkarības divdesmit gadu laikā "Gazprom" pozīcijas ir tikai nostiprinājušās.

Mednis kokā, bet sabiedrība jau neapmierināta

Uz to, ka slānekļa gāzes iegulu izpēte izsauks pretestību, ilgi nebija jāgaida. Pie Lietuvas Seima 6.februārī protestētāju bija krietns pulks. Protestēja cīņās ar dāņu cūkām rūdīti zemnieki, zaļie un citās krāsās krāsotie dabas mīlētāji, arī politiķi. Visus viņu vieno kopīgs mērķis - noturēt nemainīgu situāciju enerģētikā, nepieļaut nekādus jaunumus, kas varētu mainīt situāciju šajā jomā.

Izskatās, ka Lietuvai tuvojas ienaidnieks, kas iznīcinās Lietuvas zaļās pļavas un auglīgos tīrumus, tos pārvēršot smirdīgos purvos. Tauraģes rajona Žīgaiču, Aukšupju un Sartininku ciemu iedzīvotāji visai Lietuvai paziņojuši, ka viņi ne par kādu naudu savos laukos neielaidīs slānekļa gāzes meklētājus. Iedzīvotāji ir pārliecināti - pastāv liels risks, ka slānekļa gāzes izpētes un ieguves laikā ar bīstamām ķimikālijām tiks piesārņoti kā pazemes, tā virszemes ūdeņi.

Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite sarunā ar "Chevron" pārstāvjiem aicināja ievērot vides aizsardzības pasākumus un veidot aktīvu dialogu ar vietējām iedzīvotāju kopienām. Seima Vides komisijas priekšsēdis Aļgimants Salamakins šausminās: ,,Pirmām kārtām ir jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis. Ja pēc katra kilometra stāvēs urbšanas torņi, tad iztēlojieties, kā izskatīsies Lietuva no Tauraģes līdz jūrai!" Ekspremjers, opozīcijas līderis Andrjus Kubiļus uzskata, ka cilvēki ir iebaidīti tādēļ, ka informācijas ir par maz.

Atstādinātais Lietuvas prezidents, tagad eiroparlamentārietis Rolands Paks un viņa kolēģis Eiropas Parlamentā Jozs Imbrass tikās ar Žīgaiču ciema iedzīvotājiem. R.Paks iedzīvotājus mierināja: ,,Mans personiskais viedoklis - spriežot par slānekļa gāzes ieguvi, vispirms skaidri jānosaka, kāda būs ietekme uz vidi. Ja vien būs vismazākā piesārņojuma iespēja, lēmums jāatliek. Mums vajadzīgi valstiski spriedumi, bet, tos pieņemot, nevajadzētu aizmirst cilvēku intereses."

"Slānekļa gāzes resursa īsteno potenciālu var noskaidrot tikai reāls urbums."

J.Imbrass atzina, ka zemes bagātību ieguve būtu apspriežama, bet īstenojama tikai tad, kad tehnoloģijas attīstītos augstākā līmenī. Ja nospriestu meklēt slānekļa gāzi, tad to vajadzētu darīt valsts uzņēmumam: būtu lielāka atbildība, cilvēku uzticība un ekonomiskā labuma garants.

Pēc Lietuvas Ģeoloģijas dienesta direktora Joza Mockēviča domām, vajadzētu pārliecināties, vai Lietuvā ir pietiekams slānekļa gāzes iegulu daudzums komercijai: ,,Vispirms jāveic pētījumi, un, ja tiks noteikts konkursa uzvarētājs, tas varēs veikt izpēti desmit gadus. Var būt, ka pēc gadiem pieciem varēsim runāt, ir vērts iegūt gāzi vai ne."

Līdzīgās domās ir arī Viļņas Universitātes ģeoloģijas profesors Sauļus Šļaupa. Ģeologiem esot viens lūgums - lai sabiedrība dotu atļauju slānekļa gāzes krājumu izpētei. Ja Lietuvā būtu šīs gāzes krājumi, tad varētu runāt par iespējamiem apdraudējumiem, ekonomisko labumu. Ja krājumu nav, tad problēma atkristu pati par sevi.

Lietuvas vienotība kārtējo reizi ir sašķobīta. Puse Lietuvas ir par, otra - pret.

Pensilvānijā – viss kārtībā

Galvenais arguments pret izpētes un krājumu izvērtējuma uzsākšanu ir urbumu un ieguves (horizontālo urbumu un hidrosprādzienu metode) ietekme uz vidi. Šodien nav skaidru pētījumu, kas liecinātu, ka slānekļa gāzes ieguvei būtu negatīva ietekme uz vidi, ja tiek nodrošināti nepieciešamie drošības pasākumi un ir pieņemti ar šīs ieguves tehnoloģiju saistītie vides aizsardzības un tehniskie normatīvi (monitorings, vertikālo urbumu izolācija, izmantojamo ķimikāliju uzraudzība un utilizācija utt.).

Nacionālajā televīzijā 14.martā notika vētraina diskusija, kurā piedalījās politiķi, žurnālisti, vides ministrs Valentīns Mazuronis, Žīgaiču ciema iedzīvotāju pārstāvis ar lielu atbalstītāju grupu un vēl citi. Žīgaiču iedzīvotāji bija kategoriski pret jebkādām darbībām un sašutuši, ka nav pienācīgi informēti. Izskanēja pārmetumi - kāpēc mums jābūt pirmajiem? Pagaidīsim, kamēr pilnveidos tehnoloģiju! Atstāsim zemes bagātības bērniem un mazbērniem. Kāpēc "Chevron"? Kāpēc mēs paši nevaram veikt izpēti?

Kad savu pret izteica Zemnieku un zaļo apvienības priekšsēdis Ramūns Karbauskis, tika atgādināts, ka viņam piederošos tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemes mēslo ar minerālmēsliem un izmanto herbicīdus un ka šīs ķīmiskās vielas arī piesārņo ūdens krātuves.

Vides ministrs dalījās iespaidos par savu apmeklējumu Pensilvānijā, kur iegūst slānekļa gāzi, stāstīja par ekonomisko labumu ne tikai valstij, bet arī vietējām kopienām, par nodrošinājumu pret vides piesārņošanu un aicināja visus ieinteresētos piedalīties tikšanās ar Pensilvānijas universitātes Zinātniskās pētniecības un attīstības centra direktoru Tomasu Mērfiju.

Dienu vēlāk Vides ministrijā tikās ne tikai Vides ministrijas, bet arī Enerģētikas un Ārlietu ministrijas, Lietuvas Ģeoloģiskā dienesta, Lietuvas Zinātņu akadēmijas, nevalstisko organizāciju pārstāvji un parlamentārieši.

Klātesošie uzzināja, ka pirmie urbumi Pensilvānijā izdarīti 2005.gadā. Gāzes ieguves uzņēmums urbuma rajonā novēro visus virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, raugās, vai nav notikušas kādas izmaiņas. Viens urbums nodrošina 400 darba vietu, vairāk ienākumu gūst vietējie moteļi, degvielas uzpildes stacijas, kafejnīcas un veikali.

Ieguvums arī ir sakārtoti vietējie ceļi un cita infrastruktūra. Gāzes ieguves kompānijas slēdz ar iedzīvotājiem līgumus, un daļu ienākumu no gāzes ieguves saņem arī iedzīvotāji (ASV zemes bagātības pieder zemes īpašniekam, Lietuvā tās ir valsts īpašums). Urbumu platformas jāsagatavo, jāierīko un tās jāsavieno ar ceļiem, kam jābūt pieejamiem smagajam kravas autotransportam. Pensilvānijas štatā galvenā ekonomikas nozare ir lauksaimniecība, nākamā - tūrisms. Slānekļa gāzes ieguve Pensilvānijā ir devusi jaunu impulsu ekonomikas attīstībai.

"Lēmums slānekļa gāzes izpētes un ieguves jautājumā tikšot pieņemts pēc trim nedēļām."

Profesors Ģedimins Merķis laikrakstā ,,Laisvas laikraštis" atgādina, ka Lietuva ir parakstījusi starptautisko Orhūsas konvenciju (šobrīd to parakstījušas visas ES valstis, kopumā to ratificējušas 45 valstis). Tādējādi tās ir uzņēmušās saistības pilsoņiem un interesentu grupām sniegt visu iespējamo informāciju par dažādu projektu ekoloģiskām sekām. Valstsvīriem vajadzētu pildīt likumus un ievērot ratificētos starptautiskos līgumus.

Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Valdemārs Razums paziņoja, ka Lietuvas zinātnieki atbalsta slānekļa gāzes izpētes uzsākšanu Rietumlietuvā. Zinātnieki iesniedza Seima deputātiem savu spriedumu par slānekļa gāzes izpētes iespējām, tam norādot – pirms uzsākt izpētes darbus, jāizstrādā un jāpieņem nepieciešamie likumi un noteikumi un jāveic citi sagatavošanās darbi.

Parlamenta Vides un Ekonomikas komisijas nolēma virzīt Seima lēmuma projektu, kas ieteiktu apturēt slānekļa gāzes izpētes konkursu. Viens no deputātiem izteica priekšlikumu, ka valsts varētu uzņemties izpētes darbus. Ģeologi tādu iespēju noraidīja. Profesors Aļģimants Grigēlis secināja: ,,Valsts var tikai izsludināt konkursus." Seima spriedums nav obligāts valdībai.

Slānekļa gāzes iegulu izpētes jautājumā Lietuvā nav vienprātības. Neskaidrā situācija nav izdevīga ārvalstu investoriem, kuri saviem ieguldījumiem vēlas skaidru un stabilu vidi. Situācija nav izdevīga arī valstij, kas nevar uzsākt zemes dzīļu izpēti un kādēļ Lietuva ārzemniekiem var izskatīties kā valsts, kur ir riskanti investēt.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkēvičs savas valdības pirmajām 100 darbības dienām veltītajā preses konferencē paziņoja, ka spriedums slānekļa gāzes izpētes un ieguves jautājumā tikšot pieņemts pēc trim nedēļām, tātad pēc Lieldienām. Būs pavasaris. Būs spriedums.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU