Sociālās garantijas, tajā skaitā tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, ir atkarīgas no noslēgtā līguma. 

Ja ir noslēgts uzņēmuma līgums, tad pušu attiecības neregulē Darba likums, tai skaitā arī nenosaka garantijas, piemēram, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma saņemšanu. 

Uzņēmuma līguma iespējamie varianti izklāstīti Labklājības ministrijas informācijā Līguma slēgšana starp pašvaldības sociālo dienestu, asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju fizisku personu.

Pašvaldības sociālais dienests slēdz uzņēmuma līgumu: 

• ar cilvēku, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs. Sociālais dienests reģistrē asistentu Valsts ieņēmumu dienestā tāpat kā darba ņēmēju. Sociālajam dienestam ir pienākums veikt nodokļu nomaksu tāpat kā tad, ja ir noslēgts darba līgums. Proti, no asistenta atalgojumam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem sociālais dienests veic sociālās apdrošināšanas iemaksas kā no algota darba ienākumiem (t. sk. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un ietur iedzīvotāja ienākuma nodokli. Attiecīgi cilvēkam, kas pilda asistenta pienākumu, pašam nodokļu maksājumi nav jākārto;
• ar saimnieciskās darbības veicēju. Labklājības ministrija pašvaldības sociālajam dienestam samaksā asistenta atalgojumu, kurš ir noteikts ne mazāks kā kārtējam gadam valstī noteiktā minimālās stundas tarifa likme. Pašnodarbinātais pats ir atbildīgs gan par iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksu.

Ar uzņēmuma līgumu saistītos jautājumus regulē Civillikums, darba līguma jautājumus – Darba likums. 

Sociālais dienests ar asistentu var slēgt arī darba līgumu. Tad tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības, ievērojot Darba likuma normas. 

Ja nav saprotams ar pašvaldību slēgtā līguma veids un ko tas paredz, tad jālūdz skaidrojums pašvaldības sociālajam dienestam.