Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā nav noteikts parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja obligāts pienākums pieprasīt parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšanu. Tā ir komersanta brīva izvēle – pieprasīt vai nepieprasīt no parādnieka papildu izdevumu segšanu. 

Vienlaikus Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantā noteikts, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. 

Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamajam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus MK atzinis par neatlīdzināmiem). 

Parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka MK. 

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamajam apmēram: 

• par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus eiro; 
• par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 eiro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru. 

Parāda atgūšanas izdevumi nav atsevišķa parādnieka saistība pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju. Tā ir saistība, kas izriet no tā, ka nav izpildīta pamatsaistība pret kreditoru (pakalpojuma sniedzēju).