VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
20. decembrī, 2012
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Valsts pārvalde
1
1

Lietuvas Republikas sešpadsmitā valdība. Kas to veido un kāda tā būs?

Premjerministrs un koalīcija smagā darbā izveidojusi valdību, ministri nodevuši zvērestu, un ir apstiprināta valdības programma.

FOTO: LETA

Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite pēc šā gada parlamenta vēlēšanām 26.novembrī, kurās visvairāk balsu ieguva sociāldemokrāti, uzdeva Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājam Aļģirdam Butkēvičam 15 dienu laikā izveidot valdību. Pēc vēlēšanām sociāldemokrāti apvienojās koalīcijā ar Darba partiju un partiju ,,Kārtība un taisnīgums”. Koalīcijā iekļāvās arī Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas deputāti.

Lietuvas Seima spīkers Vids Gedvils, apsveicot A.Butkēviču jaunajā amatā, krietni pārteicās – ,,apsveicot premjerministru Aļģirdu Brazausku". Varbūt tā bija laba zīme, jo aizsaulē aizgājušo Lietuvas prezidentu un premjerministru A.Brazausku Lietuvā piemin ar labu vārdu.

Prezidente noraida ministru amata kandidātus

Saskaņā ar Lietuvas Republikas Konstitūciju premjerministra iesniegtās ministru kandidatūras apstiprina Valsts prezidents un pēc tam ministri nodod amata zvērestu Seimā. Valdības veidošanai atvēlētais termiņš tuvojās jau nobeigumam, bet premjera amata kndidāts A.Butkēvičs prezidentei bija iesniedzis ministru kandidātu sarakstu, kurā bija minēti tikai 12 saskaņotu kandidātu uzvārdi.

Prezidente noraidīja Darba partijas izvirzīto sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministra amata kandidāti Loretu Graužinieni un izglītības un zinātnes ministra amata kandidāti Virģīniju Baltraitieni. Pretendentu uz kultūras ministra posteni Darba partijas vadonis Viktors Uspaskihs ilgi negribēja atklāt, bet beidzot nosauktā Ķestuča Daukša vizīte prezidentes rezidencē ilga ne vairāk par desmit minūtēm. Prezidente noraidīja arī šo kandidātu.

D.Grībauskaite jau iepriekš bija izteikusies pret Darba partijas iekļaušanu koalīcijā, jo pret to un trim tās jaunievēlētiem deputātiem (arī pret partijas vadītāju V.Uspaskihu) ir izvirzītas apsūdzības partijas dubultgrāmatvedībā. Prezidente pēc vēlēšanām izteica vēlmi, ka Darba partija ministru amatiem varētu virzīt bezpartejiskus kandidātus. V.Uspaskihs nepiekāpās, un kā ministru amata kandidāti tika virzīti tikai partijas biedri.

"Prezidente kandidātiem izvirzīja trīs galvenās prasības: jāpārzina sava darbības joma, jāorientējas Eiropas darba kārtībā un jāprot viena no ES darba valodām."

Prezidente kandidātiem izvirzīja trīs galvenās prasības: jāpārzina sava darbības joma, jāorientējas ,Eiropas darba kārtībā (nākamā gada otrajā pusgadā Lietuva pārņems Eiropas Savienības prezidentūru) un jāprot viena no Eiropas Savienības darba valodām, proti, angļu, vācu vai franču valoda. Prezidente pati uzņēmās eksaminētājas lomu.

Ārlietu ministra kandidātam Linam Antānam Linkēvičam, kurš ilgu laiku bija Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO, kā arī Lietuvas aizsardzības ministrs, šāda pārbaude netika rīkota, bet noraidītā kandidāte L.Graužiniene žurnālistiem atzinās, ka esot jutusies pazemota.

Lietuvas prezidentes ,,eksāmeni" sabiedrībā tiek vērtēti pretrunīgi. Protams, valodas zināšanas ir nepieciešamas, it sevišķi, kad Lietuva prezidēs ES. Taču tas ilgs tikai pusgadu, bet dzīve Lietuvā norisinās pirms un turpināsies arī pēc tam. Daži politologi izteicās, ka šie ,,eksāmeni" nav tikai atsevišķu cilvēku pazemošana, bet tas graujot arī valsts prestižu. Pēc ministru kandidātu pārbaudēm prezidentes reitings ir krities, bet jaunievēlētie parlamentārieši esot sākuši izrādīt aktīvu interesi par svešvalodu apgūšanu.

Kompetences līmenis – visai atšķirīgs

Sociāldemokrātu partijas deleģētie ministri ir cilvēki ar pieredzi valsts pārvaldē, politikā un sabiedrībā zināmas personas, arī partijas ,,Kārtība un taisnīgums" ministri ir atpazīstami. Darba partija pēc triju kandidātu noraidīšanas prezidentei piedāvāja jaunus savas partijas biedrus, par kuriem plašākā sabiedrībā nekas nebija zināms. Tā Lietuvā par sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministri apstiprināta Aļģimante Pabedinskiene, kas līdz šim bija Marijampoles kolēģijas lektore. Četrdesmit septiņus gadus vecā A.Pabedinskiene ir dzimusi Liepājā un ieguvusi būvinženiera specialitāti, kā arī maģistra grādu uzņēmējdarbības administrēšanas jomā. Prezidente ar Darba partijas kandidāti esot sarunājusies angliski. Pabedinskiene norāda, ka bez angļu valodas prot vēl latviešu, poļu un krievu valodas.

"Jaunā valdība savā programmā sola līdz 2015.gadam Lietuvā ieviest eiro."

Par izglītības un zinātņu ministru apstiprināts Lietuvas Veselības zinātņu universitātes profesors 52 gadu vecais Dainis Pavalkis. Pēc divdesmit minūšu ilgas sarunas profesors no prezidentes kabineta iznācis, rokā turot konfekti. Žurnālistu pulkam viņš paskaidroja, ka prezidente viņu esot apsveikusi ar mazdēla piedzimšanu. Angļu valodā nav nācies runāt, jo prezidentei bijis zināms, ka ministra amata kandidāts ir strādājis Londonā. D.Pavalkis ir ārsts proktologs.

Prezidente norāda, ka premjerministra izvirzītie kandidāti kompetences ziņā ir visai atšķirīgi. Daļa no viņiem atbilst tikai minimālajām prasībām, kādas nepieciešamas ministram.

Solījums veidot labklājības valsti

Lietuvas Seims 13.decembrī apstiprināja jaunās valdības programmu: 83 deputāti balsoja par, 39 -  pret, un deviņi tautas kalpi atturējās izteikt savu pozīciju. Par programmas apstiprināšanu balsoja Sociāldemokrātu partijas, Darba partijas, partijas ,,Kārtība un taisnīgums" un Lietuvas poļu vēlēšanas akcijas deputāti. Kā jau Lietuvas parlamentā tradicionāli pieņemts, pret balsoja partijas, kas netika pie varas un ir palikušas opozīcijā.

Jaunā valdība savā programmā solās veidot labklājības valsti. Par pirmo soli deklarētās labklājības valsts virzienā, šķiet, jāuzskata paziņojums, ka no 2013.gada 1.janvāra minimālā mēnešalga tikšot paaugstināta līdz 1000 litiem (202 latiem).

A.Butkēvičs sola, ka jaunā valdība iztiks bez krasām politikas maiņām: ,,Lai īstenotu programmu, neveiksim nekādus revolucionārus pasākumus, bet pieņemsim stabilus ilglaika spriedumus, vērtējot to, kas jau paveikts, un labojot to, kas jāmaina obligāti."

"Tuvākajā laikā koalīciju gaida jauns pārbaudījums - balsojums Seimā par deputātu neaizskaramības atņemšanu trim Darba partijas deputātiem."

Sociāldemokrāta vadītās koalīcijas valdības darbu programmā ietverti 539 pasākumi. Jaunā valdība plāno lielu uzmanību pievērst jaunu darba vietu radīšanai, veidot solidārāku sociālās aizsardzības sistēmu, palielināt finansējumu veselības aizsardzībai, ģimeņu atbalstam, izglītībai, zinātnei un kultūrai. Tāpat valdības programmā paredzēts līdz 2015.gadam Lietuvā ieviest eiro.

Opozīcija valdības programmu kritizē kā nekonkrētu un deklaratīvu. Tēvzemes un kristīgo demokrātu frakcijas vadītājs Jurģis Razma Seimā raksturoja jaunās valdības programmu kā abstraktu. Programma pamatojoties uz bezatbildīgiem, populistiskiem priekšvēlēšanu solījumiem, un valdības solījumi attiecas vien uz atsevišķām sabiedrības grupām.

Kritiku nežēloja arī Liberāļu kustības līderis Eligijs Masjulis: ,,Valdības programmā redzami fokusu elementi. Ja šī programma būtu biznesa plāna pamats un valdība kā klients iegrieztos bankā saņemt kredītu savu sapņu īstenošanai, droši vien banka ieteiktu vēlreiz atvērt ābeci."

Deputātu neaizskaramība un dubultgrāmatvedības lieta

Premjerministrs un koalīcija smagā darbā izveidojusi valdību, ministri nodevuši zvērestu. Lai arī kritizēta, bet apstiprināta valdības programma; atliek galīgajā lasījumā pieņemt valsts budžetu. Lielie darbi paveikti. Tomēr vistuvākajā laikā koalīciju gaida jauns pārbaudījums - balsojums Seimā par deputātu neaizskaramības atņemšanu trim Darba partijas deputātiem, kas tiek apsūdzēti partijas dubultgrāmatvedības lietā.

,,Melnās" grāmatvedības kases grāmatās vienu naudas devēju un saņēmēju saraksti ir ar vārdiem un uzvārdiem, citos sarakstos - tikai burti. Dažus iniciāļus prokurori atšifrējuši. Darba partijas krimināllietā burti VU atšifrēti kā Viktors Uspaskihs, burti FU – bijušā iekšlietu ministra Gintara Furmanoviča apzīmējums.

V.Uspaskihs ne reizi vien ir apgalvojis, ka kases grāmatā burti V un U nebūt nepierāda, ka tie esot viņa iniciāļi: ,,Tie varētu apzīmēt, piemēram, Viļņas Universitāti," apgalvo V.Uspaskihs un cenšas pārliecināt, ka krimināllietu safabricējuši viņam nelabvēlīgi politiķi. Lūgts nosaukt viņam naidīgos spēkus, Darba partijas vadītājs no atbildes gan izvairījies. Sociāldemokrāti paziņoja, ka balsošot par neaizskaramības atņemšanu. Partijas ,,Kārtība un taisnīgums" līderis Rolands Paks partijas kongresā paziņoja, ka Darba partijas krimināllieta ir politizēta un partijas frakcijas deputātiem būs brīvais balsojums. Cits šīs partijas līderis, tagad jau vides ministrs Valentīns Mazuronis, skaidro līdzīgi – šis ir politisks uzbrukums – un solās balsojumā nepiedalīties.

Žurnālisti tagad izsaka minējumus, vai Darba partija pēc balsojuma Seimā atstās koalīciju (ja vairākums nobalsos par triju deputātu neaizskaramības atņemšanu) vai turpinās sadarbību. Vēl viens neskaidrs jautājums - kā beigsies prezidentes un valdošās koalīcijas sarunas par jauno atomelektrostaciju – valdības programmā nav skaidri noraidīta atomelektrostacijas celtniecība, jaunais enerģētikas ministrs un Seima spīkers runā tā, it kā par šo jautājumu visai skaidri nebūtu izteikušies Lietuvas pilsoņi. Vajagot izvērtēt līgumus, pārrunāt ar partneriem un tad nospriest. Valdības programmā atzīmēts, ka tiks pārskatīta Nacionālā enerģētikas stratēģija, kurā būs izvērtētas arī atomenerģētikas perspektīvas.

Jaunā valdība nodevusi zvērestu, tās programma apstiprināta, tagad atliek tikai strādāt un pildīt vēlētājiem dotos solījumus.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU