NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
18. oktobrī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Būvniecība

Lēnie renovācijas procesi Lietuvā

Lietuvā ir desmitiem tūkstošu māju, kuru siltumnoturību vajadzētu paaugstināt vismaz četras piecas reizes.

FOTO: A.F.I.

Jo tuvāk ziema, jo biežāk ieklausāmies laika prognozēs un zīlējam, kāda tā būs, cerot, ka lielais aukstums ies secen. Katru rudeni tiekam ,,iepriecināti” ar nepārtraukti augošajām apkures cenām. Izskatās, ka tauta šo ziņu jau pieņem dziļā pazemībā: ,,Ko nu vairs padarīsi...”

Enerģijas resursu cenas kāpj, Krievijas koncernam "Gazprom" Lietuva par dabasgāzi maksā augstāko cenu Eiropā, un vienīgā iespēja ietaupīt katram savu un valsts naudu ir šos resursus ekonomēt. Viens no variantiem - samazināt importējamo resursu apjomu, plašāk izmantojot vietējos alternatīvos enerģijas resursus. Otra - samazināt patēriņu, it sevišķi lielo siltumenerģijas patēriņu. Bet, lai to panāktu, jāpaaugstina padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju siltumnoturība. Pēc dažu zinātnieku aprēķiniem, šo ēku energoefektivitāti vajadzētu paaugstināt četras piecas reizes.

"Dīvaini vērot un sarežģīti saprast"

Lietuvā 14.oktobrī notika kārtējās parlamenta vēlēšanas. Lielāko partiju programmās daudzdzīvokļu ēku  renovācijai pievērsta visai ievērojama uzmanība. Vai tas būs kārtējais priekšvēlēšanu solījums, vai labie nodomi tiks arī īstenoti, rādīs nākotne. Iepriekšējais vides ministrs Ģedimins Kazlausks atgādina: solītājiem nevajadzētu aizmirst, ka daudzdzīvokļu māju renovācija ir brīvprātīgs pasākums. Ministrs kritizē vietām dzirdamos aicinājumus daudzdzīvokļu ēkas renovēt piespiedu kārtā, kas būtu pretrunā ar Lietuvas Republikas konstitūciju. Lietuvā šie dzīvokļi ir privatizēti; tā kā īpašumtiesības (uz zemi, namiem utt.) atjaunoja tikai šīs valsts pilsoņiem, tad daudzdzīvokļu māju (visas mājas) īpašnieku šeit ir maz.

Pagājušā gada septembrī Lietuvu apmeklēja Eiropas Savienības klimata pārmaiņu novēršanas komisāre Konnija Hēdegorda (Connie Hedegaard). Vizītes laikā tika skarts arī jautājums par daudzdzīvokļu ēku renovāciju. Komisāre situāciju, ka renovācijas darbi nekādi neuzņem ātrumu, novērtēja ar vārdiem ,,dīvaini vērot un sarežģīti saprast": ,,Man bija iespēja satikties ar parlamentāriešiem, dažiem ministriem, un, cik sapratu, viņi visi piekrīt, ka ēkas noteikti jārenovē. Lai to veiktu, ir izveidota sistēma, bet šķiet, visi piekrīt, ka šī sistēma nav īsti laba."

"Lielāko partiju programmās daudzdzīvokļu ēku renovācijai pievērsta visai ievērojama uzmanība."

Komisāre uzsvēra, ka cilvēkiem jāsaprot - ja šodien viņiem rodas izdevumi saistībā ar ēku siltināšanu, tad tie nav izdevumi, bet gan investīcija, lai nākotnē rēķini par siltumenerģiju būtu mazāki.

Viedi vārdi, bet Lietuvā kopš daudzdzīvokļu renovācijas programmas īstenošanas sākuma (2005.gadā) renovēto daudzdzīvokļu namu skaits ir tikai "lāse jūrā" salīdzinājumā ar ēku skaitu valstī, kam tā būtu nepieciešama. Kā liecina Vides ministrijas ziņas, Lietuvā vajadzētu renovēt nedaudz vairāk par 37 tūkstošiem daudzdzīvokļu māju, no tām 35 tūkstoši ir uzbūvētas līdz 1993.gadam. Ja nenotiek dzīvojamā fonda modernizācija, tā vērtība gadu no gada samazinās.

Šogad ir pabeigta 474 daudzdzīvokļu māju renovācija, darbi uzsākti nedaudz vairāk nekā 200 ēkās. Visvairāk (153) daudzdzīvokļu māju atjaunots Paņevežā, Viļņā un Viļņas reģionā (97). Ja daudzdzīvokļu mājas arī turpmāk tiks renovētas tik gausi, tad daudzas no tām šo remontu nesagaidīs. Ir jau dzirdēti ieteikumi, ka vecās padomju laikā būvētās piecstāvu mājas vajagot nojaukt. Tikai šā ieteikuma autori nenorāda, kur mitināsies nograuto namu iedzīvotāji. Pagaidām šis ieteikums gan netiek nopietni apspriests.

Vislabākā propaganda – kaimiņu piemērs

Paņevežā ir vislielākais dzīvokļu īpašnieku biedrību skaits. Tātad šie dzīvokļu īpašnieki jau ir organizējušies aktīvai darbībai. Taču valstī kopumā daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki nav sevišķi aktīvi šo biedrību organizētāji. Lietuvā, lai nodibinātu daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieku biedrību, kopsapulcē jāpiedalās vairāk nekā pusei nama dzīvokļa īpašnieku. Biedrību reģistrē 30 dienu laikā.

Katram savs kaktiņš, bet par to, ka māja ir viena un jumts ir viens, negribas domāt. Pirmā stāva iedzīvotājiem mājas jumts ir tālu un augstu, savukārt piektā stāva iedzīvotājiem ne īpaši rūp tas, kas notiek pagrabā, cik cieši veras ārdurvis. Saņemt absolūti visu mājas iedzīvotāju piekrišanu biedrības dibināšanai laikam nav iespējams pat teorētiski. Tomēr cilvēki lēnām sāk saprast, ka māja ir kopīpašums.

Mājokļu renovācijas vislabākā propaganda visbiežāk ir kaimiņu piemērs. Divu māju iedzīvotāji satiekas, salīdzina rēķinus par apkuri, un tad, protams, slikti jūtas tas, kurš maksā divreiz vairāk.

"Pēc dažu zinātnieku aprēķiniem, daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti vajadzētu paaugstināt četras piecas reizes."

Sākotnēji daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varēja pretendēt uz 50% lielu kompensāciju renovācijas izdevumu segšanai. Pārējo finansējumu vajadzēja nodrošināt pašiem iedzīvotājiem, bet bankas ne vienmēr bija pretimnākošas. Vides ministrs skaidro, ka īstenībā šī, nu jau vecā renovācijas modeļa kompensācija esot bijusi tikai 25% apjomā.

Ģ.Kazlausks pozitīvāk vērtē daudzdzīvokļu renovācijas modeli JESSICA (Joint European Support for Sustainable Investment in City Areas), saskaņā ar kuru renovācijas finansēšana notiek laikposmā no 2007. līdz 2013.gada beigām.

Pašlaik iedzīvotājiem, sākot mājas renovācijas projektu, ir nodrošinātas šādas iespējas:

  • kredīts ar atvieglotiem noteikumiem (fiksēti 3% gadā, aizdevums jāatdod 20 gadu laikā);
  • modernizācijas projekta tehniskās dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācija 100% apjomā;
  • projekta īstenošanas pārraudzības izdevumu kompensācija 100% apmērā (aptuveni 7 sant./m2);
  • mazturīgie iedzīvotāji, sociāli atbalstāmās personas, kas saņem mājokļa apkures izdevumu kompensācijas, saņem valsts atbalstu 100% apjomā renovācijas darbiem ņemtā kredīta un kredītprocentu dzēšanā.

Ja renovācijas būvniecības darbu (enerģiju taupošu pasākumu) rezultātā nama siltumenerģijas patēriņš tiek samazināts ne mazāk kā par 40% - darbu izmaksu kompensācija ir paredzēta 30% apmērā. Ja patēriņš samazināts vismaz par 20%, tad kompensācija pienākas 15% apmērā.

Lietuvas valdība šā gada jūnijā apstiprināja vēl vienu daudzdzīvokļu māju renovācijas programmas modeli ,,Enervizija". Tās ietvaros renovācijas iniciatīvu un organizēšanas tiesības iegūst pašvaldību ēku apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri šādu projektu īstenošanai var ņemt kredītus savā vārdā. Šajā gadījumā iedzīvotāji neuzņemas nekādas kredītsaistības ar bankām. Tādu projektu sagatavojusi un īstenos Zarasu pašvaldība.

Kritika par daudzdzīvokļu māju renovācijas gaitu un tempiem atskan no visām pusēm. Pēc vēlēšanām ekspremjers Andrjus Kubiļus par vienu no savas valdības trūkumiem atzīst dzīvojamo māju gauso siltināšanas norisi. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite par to ir kritizējusi kā vides ministru, tā premjerministru.

Kāpēc maksā daudz, bet pārmaiņas nevēlas?

Kāpēc dzīvokļu īpašnieki ir tik pasīvi, kāpēc arvien maksā milzu rēķinus par siltumu? Tie, kuri nespēj maksāt, paliek parādā siltumapgādes uzņēmumiem, un šie parādi nav mazi: tie tiek lēsti miljonos litu.

Ir vairāki iemesli, kādēļ cilvēki aktīvi neiesaistās māju atjaunošanā un modernizācijā:

  • Krīzes dēļ samazinājušies iedzīvotāju ienākumi un radusies nedrošība par nākotni;
  • Radusies neuzticība bankām, kuras krīzes laikā paaugstināja likmes agrāk ņemtiem aizdevumiem;
  • Sociāli atbalstāmie iedzīvotāji saņem kompensācijas par apkuri. (Tātad viņi nav ieinteresēti kaut ko mainīt. Uz to norāda arī Eiropas Komisija, vērtējot Daudzdzīvokļu atjaunošanas (modernizācijas) programmu: ,,/../Kaut gan programma ir piemērota, citās politikas jomās piešķiramās subsīdijas neitralizē JESSICA fonda ietekmi. Mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem ir tiesības saņemt subsīdijas izdevumiem par siltumenerģiju. Bez tam Lietuva mājokļu siltumenerģijai pielieto 9% PVN tarifu. Kopā abi šie pasākumi nestimulē iedzīvotājus paaugstināt dzīvojamo ēku energoefektivitāti.");
  • Biežā renovācijas izdevumu kompensācijas noteikumu maiņa";
  • Neuzticība valdībai, politiķiem un visādām programmām.

Kā trūkumu var minēt arī to, ka Vides ministrija daudzdzīvokļu māju renovāciju pienācīgi un pievilcīgi nepopularizēja. Pēdējā laikā šī kļūda gan tiek labota.

Vides ministrija, pašvaldības un arī iedzīvotāji ir atzinuši, ka bieži un krasi mainīt daudzdzīvokļu māju renovācijas noteikumus nav labi, bet tos papildināt un uzlabot gan ir nepieciešams. Iedzīvotājiem jādod iespēja izvēlei: par renovāciju lemt un gādāt pašiem vai to par attiecīgu apmaksu uzticēt specializētiem uzņēmumiem. Tad cilvēkiem nebūtu tiešu kontaktu ar bankām, no kā šodien tie bieži baidās.

"Visvairāk daudzdzīvokļu māju atjaunots Paņevežā, Viļņā un Viļņas reģionā."

 Pēc 14.oktobra Seima vēlēšanu rezultātiem Lietuvā tiks veidota jauna valdība. Ja tā spēs atteikties no tādiem populāriem pasākumiem kā kompensācijas par apkuri un silto ūdeni mazturīgiem, arī no 9% PVN piemērošanas siltumenerģijai, vienkāršos un samazinās renovācijas darbu veikšanai nepieciešamo dokumentu daudzumu, atbalstīs līdzekļu uzkrāšanas nepieciešamību ēku tehniskā stāvokļa nodrošināšanai, uzskatāmi demonstrēs un skaidros mājokļu siltumnoturības pasākumu nepieciešamību, renovācijas procesi neapšaubāmi risināsies straujāk.

Nevajadzētu aizmirst, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošana nozīmē ne tikai siltumenerģijas taupīšanu, šie remonta darbi rada arī jaunas darbavietas. Taču bez valsts atbalsta masveida renovācija ne Lietuvā, ne Latvijā tomēr diez vai ir iespējama.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU