Lai iepazītos ar lietuviešu pieredzi daudzdzīvokļu māju renovācijā, februāra sākumā uz Viļņu devās liela Latvijas namu apsaimniekotāju delegācija. Šo braucienu kopīgi rīkoja Lietuvas Republikas Dzīvojamā fonda pārvaldīšanas palāta un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija (LNPAA).
Vairāk nekā puse iedzīvotāju nav apmierināti ar saviem namiem
Lietuvā ir nedaudz mazāk par trim miljoniem iedzīvotāju. Lielākā daļa no tiem mitinās 38 tūkstošos daudzstāvu dzīvojamo namu. Aptuveni ceturtā daļa no tiem ir uzbūvēti līdz 1960.gadam, 65% - turpmākajos 30 gados, bet 10% namu uzcelti pēc valsts neatkarības atjaunošanas.
Diemžēl, tāpat kā Latvijā, daudzdzīvokļu māju tehniskais stāvoklis nav visai labs: apkures sistēmas un pārējās inženierkomunikācijas ir nolietotas, sliktā stāvoklī ir logi un durvis, tāpat parādījušās plaisas paneļu salaiduma vietās. Pētījumi liecina, ka apmēram 57% iedzīvotāju nav apmierināti ar sava nama tehnisko stāvokli.
"Lai paaugstinātu dzīvojamo māju energoefektivitāti un uzlabotu dzīves apstākļus, Lietuvā darbojas dzīvojamo māju modernizācijas programma," stāsta Viļņas pašvaldības Renovācijas daļas vadītāja Goda Ropaite. "Tās uzdevums ir līdz 2020.gadam dzīvojamās mājās pazemināt siltuma enerģijas patēriņu par 1000 GWh gadā, kā arī ik gadu samazināt CO2 emisijas par 230 000 tonnām salīdzinājumā ar 2005.gadu."
Kopumā iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas periodā dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai tika novirzīti aptuveni 250 miljoni eiro.
Divas daudzdzīvokļu māju renovācijas metodes
Lietuvā pastāv divas daudzstāvu dzīvojamo namu renovācijas metodes. Viens variants ir tāds, ka renovācijas uzsākšanu ierosina attiecīgā nama dzīvokļu īpašnieku biedrība, iniciatīvas grupa, izmantojot mājas apsaimniekotāja pakalpojumus. Šajā gadījumā ir jāsaņem īpašnieku akcepts; renovāciju iespējams veikt par saviem līdzekļiem vai ņemot aizdevumu bankā.
"Daudzdzīvokļu māju tehniskais stāvoklis nav visai labs."
Savukārt Viļņā, kā arī citās Lietuvas pilsētās izmanto otru metodi – māju renovācija tiek uzsākta pēc pašvaldības domes iniciatīvas. Tā pēc saviem kritērijiem izvēlas namus ar vislielāko siltumenerģijas patēriņu. Jāpiebilst, ka uzsākt renovāciju var ieteikt arī dzīvokļu īpašnieki. Pašvaldība nozīmē renovācijas programmas administratoru, kas īsteno attiecīgā nama atjaunošanu. Šīs ēkas dzīvokļu īpašniekiem nav nedz jāorganizē nama renovācijas process, nedz arī jāuzņemas ar to saistītie riski, tostarp finansiālās saistības. Nozīmētais administrators paraksta līgumus ar banku un vada visu siltināšanas darbu gaitu.
"Šajās programmās tiek iekļauti tie daudzdzīvokļu nami, kuros ir vismaz trīs dzīvokļi un kuri uzbūvēti līdz 1993.gadam," skaidro G.Ropaite. "Uz vēlāk būvētām ēkām šī programma neattiecas."
Ja renovācijas ierosinātājs ir mājas īpašnieks
Ja māju nolemj renovēt dzīvokļu īpašnieki (1.metode), ceļš līdz projekta pabeigšanai ir gana garš, un to zināmā mērā var salīdzināt ar Latvijā akceptēto procedūru.
Vispirms īpašniekiem ir jāpieņem lēmums uzsākt sava nama renovāciju, kas Lietuvā, tāpat kā Latvijā, ir sarežģīti un sākas ar kopsapulces organizēšanu. Līdzīgi kā pie mums, siltināšanu var ierosināt mājas īpašnieks vai, precīzāk, aktīvāko dzīvokļu īpašnieku - domubiedru - grupa. Šīs sanāksmes laikā sastāda noteiktas formas protokolu, kas apstiprina īpašnieku vēlmi uzsākt ēkas siltināšanu.
Nākamais šīs metodes solis - pārvaldnieks konkursa kārtībā izvēlas pakalpojuma sniedzēju, kas izstrādā investīciju plānu, kurā atspoguļoti ēkas galvenie parametri, renovācijas laikā veicamie darbi, izmaksas, izdevumu atmaksāšanās laiks un citi rādītāji. Mājas īpašnieki šo plānu papildina, akceptē vai arī noraida. Turklāt tas tiek saskaņots ar Enerģijas taupības aģentūru (BETA). Jāpiebilst, ka šī institūcija kontrolē māju renovācijas procesu ne tikai galvaspilsētā, bet arī pārējā Lietuvas teritorijā.
Arī Latvijā kādreiz funkcionēja līdzīga iestāde – Mājokļu aģentūra, kas nodarbojās ar radniecīgiem jautājumiem.
Būtisks šīs metodes solis ir saistīts ar investīciju plāna galīgu akceptēšanu. Dzīvokļu īpašnieki to var apstiprināt kopsapulcē vai arī rakstiski aptaujas veidā. Līdz ar to tiek pieņemts galīgais lēmums – uzsākt mājas renovāciju vai arī pārtraukt sagatavošanas procesu. Faktiski šī ir īpašnieka pēdējā iespēja atteikties no renovācijas, jo turpmāk viņam jau nāksies uzņemties zināmas finansiālas saistības.
Tālāk pilnvarotais pārstāvis (mājas apsaimniekotājs) vēršas bankā, lai saņemtu kredītu. Banka pārbauda iesniegtos dokumentus, kas apstiprināti BETA, un pieņem lēmumu par kredīta piešķiršanu.
Lai uzsāktu ēkas modernizācijas procesu, lēmumu var pieņemt ar īpašnieku balsu vienkāršo vairākumu (50% plus viena balss). Taču, lai saņemtu kredītu, bankas parasti prasa vismaz 60 procentu dzīvokļu īpašnieku akceptu. Bankas arī pārbauda dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju. Ja tiek konstatēti ļaunprātīgi parādnieki, tās kredītus parasti atsaka.
Kad banka ir gatava piešķirt naudu, nama pārvaldnieks rīko būvnieku un uzraugu konkursu. Sagatavotos dokumentus izvērtē BETA. Tikai tad, kad šī iestāde akceptējusi visus dokumentus, pārvaldnieks kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona paraksta līgumu ar banku. Līguma kopijas tiek izsūtītas visiem nama dzīvokļu īpašniekiem.
Pēc naudas lietu sakārtošanas sākas mājas renovācija. Jāuzsver, ka mājas renovācijas projektā obligāti jāiekļauj ēkas ventilācijas sistēmas atjaunošana. Izmantojot minēto metodi, līdz projekta pabeigšanai kopumā ir jāsper 15 soļi.
Valsts atbalsts - līdz 40% no kredīta summas
Kad projekts pabeigts, renovētās mājas īpašnieks var saņemt valsts kompensāciju. Arī šajā gadījumā ir jāvēršas BETA. Ja sasniegta projektā paredzētā energoefektivitāte, dzīvojamā māja var saņemt 40% atlaidi no aizdevuma summas.
Savukārt, ja cerētie rezultāti pilnībā nav sasniegti, būs vien 15% atlaide. Taču tas nav viss. Trūcīgiem dzīvokļu īpašniekiem valsts var dzēst pat visu kredīta summu. Tāpat valsts var segt visas projekta sagatavošanas, tehniskās uzraudzības un projekta administratora (kas var būt gan fiziska, gan juridiska persona) izmaksas.
"Lietuvā pastāv divas dzīvojamo namu renovācijas metodes."
"Kā liecina prakse, dzīvokļu īpašnieki parasti izvēlas maksimālo renovācijas paketi, lai saņemtu 40 procentu kompensāciju," uzsver G.Ropaite. "Valsts atbalsta programmas mērķis ir ne tikai veicināt dzīvojamo māju modernizāciju, bet arī samazināt iedzīvotāju tēriņus."
Pēc mājas renovācijas, dzīvokļa īpašnieks par siltumu parasti maksā apmēram par 50% mazāk nekā iepriekš. Runājot ar iedzīvotājiem, īpaši tiek uzsvērti ieguvumi – labāki dzīves apstākļi, mājokļa cenas pieaugums, kā arī mazāki izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem.
Atbilstoši iepriekšējai valsts atbalsta programmai no 2005. līdz 2012.gadam Lietuvā tika renovētas tikai 479 daudzdzīvokļu mājas.
Dzīvojamās mājas siltināšanu var pieprasīt arī pašvaldība
"Liels solis uz priekšu namu modernizācijā ir otrā renovācijas modeļa ieviešana," saka Lietuvas Dzīvojamā fonda pārvaldīšanas palātas valdes loceklis Jevgeņijs Sakovskis. "Šajā gadījumā dzīvokļa īpašnieka iniciatīva tiek nomainīta ar pašvaldības iniciatīvu."
Otrais namu energoefektivitātes modelis paredz, ka pašvaldības izvēlas namus ar zemu energoefektivitāti un par saviem līdzekļiem sagatavo investīciju projektu.
"Iedzīvotāju lēmuma pieņemšanas gaita parasti ir garš un smags process," uzsver J.Sakovskis. "Izmantojot otro modeli, pašvaldība par saviem līdzekļiem bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas pasūta investīciju projektu, un katrs no viņiem var iepazīties ar gaidāmajiem izdevumiem."
Kā jau iepriekš minēts, ja nama modernizāciju veic pašvaldība, projekta vadība tiek uzticēta administratoram, kas organizē visu renovācijas procesu. Zināmā mērā to var salīdzināt ar energoservisa kompāniju darbības principiem, kad šis komersants uzņemas visu pakalpojumu klāstu, kas saistīts ar nama energoefektivitātes paaugstināšanu. Kredīts tiek segts no starpības, kas rodas energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā.
Jāuzsver, ka arī šajā gadījumā galīgo lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieki.
Kā zināms, pret jaunievedumiem visai bieži iestājas pensionāri un cilvēki ar zemiem ienākumiem. Lietuvā viņiem daudzos gadījumos daļēji tiek kompensēti izdevumi par apkuri un karsto ūdeni. Ja šis cilvēks neapmeklē sapulces, kurās tiek apspriesti nama modernizācijas jautājumi vai arī neatbalsta ēkas renovāciju, nākamajā apkures sezonā dotācija viņam tiek samazināta uz pusi, bet pēc divām apkures sezonām to vispār var atņemt.
"Pirmajā posmā pēc šīs metodes tika modernizēti 839 nami, bet otrajā to skaits jau ir dubultojies," uzsver J.Sakovskis.
Šobrīd kaimiņzemē, izmantojot abas renovācijas metodes, apmēram 1000 dzīvojamo māju ieskauj sastatnes un celtniecības aizsargtīkli. Savukārt 3400 namos norisinās priekšdarbi, lai sāktu modernizāciju.
Turpmāk vēl.
