NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. martā, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
13
13

Kā siltina dzīvojamās mājas Lietuvā (II)

Lietuvā jau renovētas 1000 mājas, bet trīsreiz vairāk namos norisinās siltināšanas sagatavošanas darbi.

FOTO: Jānis Kalns

Viļņā gan sociālisma laikos, gan pēc valsts neatkarības atjaunošanas kopumā ir uzbūvēts ap 300 dažādu projektu daudzdzīvokļu namu un aptuveni 600 šo projektu modifikāciju. Lai iedzīvotāji varētu salīdzināt dažādu dzīvojamo namu siltumnoturību, Viļņas Valsts tehnoloģiskā universitāte ir izveidojusi interaktīvu galvaspilsētas dzīvojamo māju karti, kurā redzams šo ēku enerģijas patēriņš.

Viļņā izveidota dzīvojamo namu klasifikācijas sistēma

"Kā zināms, apkures sezonas var būt dažādas – siltākām ziemām seko aukstākas vai pretēji," stāsta šā projekta vadītājs Viļņas Valsts tehnoloģiskās universitātes profesors Romans Savicks. "Tāpēc dzīvojamo ēku klasifikācijai izvēlējāmies vienotu kritēriju – cik daudz nepieciešama enerģija, lai vienā kvadrātmetrā telpas diennakts laikā temperatūru paaugstinātu par vienu grādu. Šo sistēmu varētu dēvēt arī par "1-24-1".

Tādējādi vairāku apkures sezonu laikā ir iespējams salīdzināt, piemēram, mazu māju ar lielu ēku. Tātad to var uzskatīt par unificētu kritēriju, kas raksturo jebkāda veida dzīvojamās mājas siltuma enerģijas patēriņu un ļauj salīdzināt jebkura projekta vai tā modifikāciju namus.

Izstrādājot minēto projektu, radās problēma – kā šos datus pasniegt vienkāršam dzīvokļa īpašniekam, lai viņš šos rādījumus viegli uztvertu, neveicot nekādus papildu aprēķinus."

Lietuvieši radījuši šādu risinājumu: atbilstoši siltuma patēriņam tika noteiktas 15 dzīvojamo māju klases, kur 1.klases nams ir vislabākais, ar minimālu siltumenerģijas patēriņu, bet 15.klases – vislielākais enerģijas tērētājs, kam ir viszemākā siltumnoturība.

Tas ļauj salīdzināt, piemēram, padomju laikos būvēto, neekonomisko un pārkarsēto namu pat ar nelielu dzīvojamo māju. Katra no klasēm ir iezīmēta savā krāsā – 1.klase zilā (minimāls enerģijas patēriņš), vidējā - zaļā, bet 15.klase - tumši sarkanā (pārāk liels enerģijas patēriņš). 

Lielākā daļa galvaspilsētas māju atbilst vidējai – sestajai un septītajai - klasei. Papētot interaktīvo karti, katrs var noteikt sava nama atbilstību noteiktajai klasei. Šī informācija ir nozīmīga tiem cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties vai īrēt mājokli kādā no galvaspilsētas dzīvojamiem rajoniem. Tā dod iespēju kalkulēt gaidāmos tēriņus par siltumu apkures sezonas laikā, ņemot vērā siltākas un aukstākas ziemas.

"Karte liecina, ka jauno projektu namu siltumenerģijas patēriņš var atšķirties pat divas reizes, un tātad par apkuri šādā enerģijas ēdelīgā namā nāksies maksāt pat divas reizes vairāk," uzsver R.Savicks. "Piemēram, ir jaunie projekti, kas atbilst sestajai klasei. Tātad par siltumu būs jāmaksā tikpat daudz, it kā jūs dzīvotu padomju laikā būvētā mājā."

Jāpiebilst, ka šis projekts, kas dod iespēju salīdzināt jebkura projekta vai tā modifikāciju Viļņā esošos namus, pērn saņēmis Eiropas pilsētu apvienības AUROCITIES īpašo balvu.

Arī Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra" (REA) ir izveidojusi līdzīgu interaktīvo dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņa datubāzi. Tajā visi siltumenerģijas patēriņa dati uzrādīti par iepriekšējo gadu. Lai novērtētu savas mājas energoefektivitātes līmeni, gan ir jāveic nelieli aprēķini, kuru iznākumā tiek iegūts lielums – siltumenerģijas patēriņš uz mājas lietderīgās platības kvadrātmetru (kWh/m²/gadā).

Uzmanības centrā - siltumapgādes sistēmas sakārtošana

Lietuvā lielu uzmanību pievērš siltumapgādes trašu modernizācijai. Patlaban tajās zaudējumi ir samazināti līdz 15,7 procentiem. Kaimiņzemē strauji tiek attīstīts arī koģenerācijas staciju, kurās izmanto vietējos resursus, tīkls. Līdz ar to valstī palielinās biodegvielas patēriņš, un pērn tas jau pārsniedza gāzes patēriņu, kas nebija laba ziņa gāzes piegādātājiem.

Vēl viens interesants fakts. Ja noticis, piemēram, maģistrālās siltuma apgādes trases pārrāvums, avārijas vietā tiek uzstādīta pārvietojamā katlumāja, kas remonta laikā no līnijas atslēgtos namus apgādā ar siltumu. Iedzīvotāji bieži pat neuzzina, ka notikusi ķibele ar siltuma apgādes maģistrāli. Šāda mobilā katlumāja ir ievietota konteinerā, kas uzstādīts uz lieljaudas automašīnas. Tā ar siltumu var apgādāt pat veselu dzīvojamo namu rajonu. 

"Šo sistēmu varētu dēvēt arī par „1-24-1”."

"Kopumā siltuma pārvades trasēs lielākais nepieciešamo darbu apjoms jau ir paveikts," informē R.Savicks. "Taču ievērojams siltuma ietaupījuma potenciāls vēl arvien ir meklējams pašās ēkās. Paredzēts, ka līdz 2016.gadam Lietuvā visos dzīvokļos uzstādīs individuālos siltuma un karstā ūdens skaitītājus, turklāt daudzviet to rādījumi tiks nolasīti automatizēti.

Kā liecina mūsu namu atjaunošanas prakse, renovējot dzīvojamos namus, nedrīkst tajos atstāt vecās siltuma apgādes sistēmas, kas parasti ir stipri nolietotas. Šīs sistēmas ir nepieciešams modernizēt, izmantojot jaunākās apkures un siltuma uzskaites tehnoloģijas."

Lai arī Lietuvā gūti ievērojami panākumi dzīvojamo māju modernizācijā, mūsu dienvidu kaimiņvalstī, tāpat kā Latvijā, ir vērojamas vairākas problēmas – neskatoties uz dažādu informācijas materiālu kaudzēm, iedzīvotājiem vēl arvien ir vāja izpratne par daudzdzīvokļu māju renovācijas priekšrocībām. Joprojām diemžēl ir jūtams arī 2008.gada ekonomiskās krīzes efekts, kas izraisījis problēmas ar investīciju iegūšanu. Arī nama renovācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošana it bieži nav pienācīgā kvalitātē.

Ar atlaidēm veicina atkritumu dalīšanu

Lietuvā ir pieņemts Valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns un uz tā balstīti līdzīgi reģionālie plāni. Šādus plānus ir pieņēmušas arī Viļņas septiņu rajonu pašvaldības, kuras atkritumus ved uz vienu poligonu.

"Šajos dokumentos iezīmēti vairāki virzieni – līdz 2020.gadam dalīti ir jāvāc un jāapsaimnieko pārtikas atkritumi, stikls, plastmasa, papīrs un metāls," skaidro uzņēmuma "Nacionālo projektu sagatavošana" (NPR) projektu vadītājs Nerijus Juškaitis. "Paredzēts, ka jau nākamgad uz poligoniem tiks nogādāti 45 procenti sadzīves atkritumu, bet pārējo daļu pārstrādās. Pavisam Lietuvā dažādos reģionos paredzēts uzbūvēt 10 atkritumu pārstrādes uzņēmumu. Tiem jāsāk darboties jau šā gada oktobrī.

Jāuzsver, ka līdz nākamajam gadam ir jānodrošina šķirota virtuves atkritumu savākšana. Tātad blakus jau esošajiem vajadzēs novietot vēl vienu konteineru."

Lietuvā, tāpat kā daudzviet pie mums, ir uzstādīti dažādu krāsu konteineri, kuros savāc papīru, plastmasu un stiklu.

"Drīzumā tiks pieņemts valsts regulējums, kas noteiks, ka tad, ja atkritumi tiek šķiroti, attiecīgā nama iedzīvotājiem par to izvešanu vajadzēs maksāt mazāk," skaidro N.Juškaitis. "Arī Viļņā ir izstrādāta sava atkritumu apsaimniekošanas stratēģija. Līdz šim katrs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums sašķiroja atkritumus, no tiem atdalot otrreiz izmantojamās izejvielas. Taču saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu tie tagad pieder pašvaldībai. Atkritumu savākšanas uzņēmumi nodarbosies tikai ar atkritumu izvešanu."

Viļņā ir izveidoti pieci laukumi, kuros pieņem lielgabarīta mantas, tādējādi atrisinot mūžīgo problēmu - kur likt veco dīvānu vai ledusskapi, kad iegādāts jauns. Šajos laukumos iedzīvotāji var nodot ne tikai lielgabarīta atkritumus, bet arī nolietotas elektroniskās ietaises – televizorus, datorus, auto akumulatorus, kā arī vecas automobiļu riepas.

Tuvākajā laikā Lietuvas galvaspilsētā paredzēts iekārtot vēl vairākus šādus laukumus. 

Ko varam mācīties no lietuviešiem

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis pauž šādu viedokli:

"Sadarbību ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā uzsākām jau pirms daudziem gadiem, kad Baltijas valstīs tika veidots normatīvais regulējums saistībā ar privatizācijas procesu, dzīvojamo māju pārvaldīšanu un citiem jautājumiem. Kopumā šīs norises visās trijās valstīs ir bijušas līdzīgas.

Arī mājokļu renovācija mūsu valstīs notiek līdzīgi, taču ar vairākām atšķirīgām niansēm. Piemēram, lietuvieši ir veiksmīgi atrisinājuši finansējuma piesaistes jautājumu. Latvijā būtu daudz vairāk namu, kuros sākta renovācija, ja nepastāvētu problēma ar finansējuma iegūšanu. Šobrīd bankas naudu šim nolūkam gluži vienkārši nedod.

Brauciena laikā par šo jautājumu vairākkārt spriedām ar lietuviešu kolēģiem. Viņi bija pat pārsteigti par situāciju mūsu valstī. Lietuvā, ja vien dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu siltināt māju, tad projekts tiks īstenots.  

Lai administrētu ēku siltināšanas programmu, Lietuvā valsts rīkoja iepirkumu un izvēlējās trīs bankas, kuras šobrīd apkalpo namu renovācijas kredīta līniju ar skaidriem noteikumiem un fiksētu likmi. Interesanti, ka kaimiņvalstī renovāciju finansē tās pašas bankas, kas darbojas arī Latvijā. Turklāt Lietuvā bankas pašas vēršas pret nemaksātājiem.

Svarīgs ir arī simtprocentīgs valsts atbalsts nama energoauditam, tehniskajam projektam, uzraudzībai, projekta administrēšanai, kas ļauj projektu kvalitatīvi realizēt dzīvē."

SIA "Jelgavas Nekustamo īpašuma pārvalde" (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis:

"Šādas vizītes pie kaimiņiem ļauj salīdzināt problēmu loku, kas skar dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Jāuzsver, ka, tāpat kā pie mums, arī Lietuvā dzīvojamo namu renovāciju atbalsta valsts programma. Bet lietuvieši visai ātri saprata, ka sākotnējais atbalsta programmas modelis īsti nav guvis iedzīvotāju atsaucību, un nekavējoties to modernizēja: tagad siltināšanas projektu iniciatori var būt dzīvokļu īpašnieku kopība un pašvaldības.

Kaimiņzemē svarīgs solis uz priekšu ir zinātnieku iesaistīšanās namu pārvaldīšanas procesā. Ļoti interesanta ir viņu izstrādātā dzīvojamo māju energoefektivitātes novērtēšanas kritēriju sistēma. Tā ir saprotama ikvienam dzīvokļa īpašniekam – gan jaunam, gan vecam.

"Avārijas vietā tiek uzstādīta pārvietojamā katlumāja."

Raugoties no pārvaldīšanas viedokļa, mums racionālāka ir norēķinu sistēma. Lietuvā pilnībā ir ieviesta tiešo norēķinu sistēma, kas tomēr sadārdzina izmaksas, jo nākas sagatavot atsevišķus rēķinus, turklāt šīs izmaksas gada laikā ir visai jūtamas.

Lietuvieši kopīgajā renovācijas pasākumu klāstā cenšas atrast samezglojumus, kurus atrisinot var gūt vislielāko efektu. Piemēram, apkures sistēmas renovācija.

Mēs pārāk maz vērības pievēršam siltuma mezglu sakārtošanai. Kā liecina lietuviešu pētījumi, tos renovējot un racionāli apkalpojot, var ietaupīt līdz 15 procentiem siltuma. 

Tāpat siltuma maksas sadalītāji (alokatori), kas pastāvīgi fiksē un saglabā datus par sildķermeņa temperatūru (tātad patēriņu), kopā ar termoregulatoriem dod aptuveni 20 procentu siltuma ekonomijas.

Būtiska ir arī Lietuvā gūtā mācība, ka viņi nebaidās iedzīvotājus piespiest darīt labas lietas. Rezultāti ir redzami – šobrīd kaimiņzemē siltina ap 1000 dzīvojamo māju, bet gandrīz 3500 namos norisinās renovācijas sagatavošanas darbi.

Mūsu uzskati sakrita jautājumā, ka dzīvojamās mājas nepieciešams renovēt kompleksi. Tikai tad var runāt par ēku nolietojuma samazināšanu un dzīves cikla pagarināšanu. Tajā pašā laikā, izvērtējot dzīvokļu īpašnieku rocību, ir iespējams īstenot arī mājas energoefektivitātes paaugstināšanas minimālo programmu."

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU