Kā renovēsim ēkas tuvākajā nākotnē?

Līdzšinējo atbalsta programmu zināmā mērā var uzskatīt par visai apjomīgu izmēģinājumprojektu, kas Latvijas iedzīvotājiem ar skaidri redzamiem piemēriem parāda namu renovācijas priekšrocības un rosina aktīvai rīcībai. Taču pašlaik īpaši aktuāls ir jautājums, kas darāms, lai šī labā iniciatīva pēc esošās programmas slēgšanas neapsīktu.

Zināmu atbildi uz to sniedz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais dokumenta projekts "Informatīvais ziņojums par ēku renovācijas finansēšanas risinājumiem", kas 15.novembrī iesniegts starpinstitūciju apspriešanai Valsts sekretāru sanāksmē. Ziņojuma mērķis ir izvērtēt iespējamos nākotnes ēku renovācijas finansēšanas modeļus, identificēt riskus un noteikt risināmos uzdevumus, teikts dokumenta preambulā.

Uzlabojamu ēku Latvijā netrūkst

Kā liecina Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (NĪVK) dati, Latvijā kopumā ir reģistrēts 1,35 milj. ēku ar kopējo platību 198 milj. kvadrātmetru. Jāpiebilst, ka šajā uzskaitījumā ir iekļautas arī dažādu tipu palīgēkas. No tām aptuveni 400 tūkst. ēku enerģiju izmanto apsildei.

Bet mūsu valstī dzīvojamo fondu veido 352,4 tūkst. namu ar kopējo platību 86,9 milj. kvadrātmetru. Saskaņā ar provizoriskiem 2011.gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā ir uzskaitīti 988 tūkst. mājokļu, no kuriem 680 tūkst. (68,8%) atrodas daudzdzīvokļu namos. Savukārt 285 tūkst. (28,9%) mājokļu atrodas individuālās mājās, 16 tūkst. – "dvīņu" vai rindu mājās.

"Mūsu valstī dzīvojamo fondu veido 352,4 tūkst. namu ar kopējo platību 86,9 milj. kvadrātmetru."

Dzīvojamās mājas, raugoties no enerģijas taupības viedokļa, var iedalīt vairākās grupās. Vispirms jāmin pirmskara apbūve. Šo ēku siltumnoturība bieži vien ir pat augstāka nekā 1945.-1991.gadā būvētajiem sērijveida namiem. Taču, ņemot vērā to kultūrvēsturiskās vērtības, namu siltināšana ir visai sarežģīta. Vislielākās rūpes rada pagājušā gadsimta 60. un 70.gadu sērijveida būvniecība, kas tika pārtraukta 90.gadu sākumā. Šādu namu siltumenerģijas patēriņš svārstās no 220 līdz 250kWh/m² gadā, un tas ir pārlieku daudz.

Plašāka dzīvojamo māju būvniecība tika atsākta 2000.gada sākumā. Taču EM eksperti secina, ka tikai 3 procentus pēc 2003.gada uzbūvēto ēku var uzskatīt par atbilstošām spēkā esošām siltumtehniskām prasībām. Tikai nedaudz zemākas siltumtehniskās īpašības ir ēkām, kas būvētas no 1993. līdz 2002.gadam. "Normatīvo siltumtehnisko prasību izpilde ne vienmēr tiek nodrošināta gan zemās būvdarbu kvalitātes dēļ, gan arī būvprojektos pieļauto kļūdu dēļ," teikts ziņojumā.

Energoefektivitātes prioritāte - ēku renovācija

Ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 40% no visas energobilances, tādēļ ēku sektoram ir ievērojams potenciāls kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Lielākajai daļai dzīvojamo namu pašlaik diemžēl ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir ievērojami zemākas siltumtehniskās īpašības, nekā to var nodrošināt šobrīd pieejamās tehnoloģijas. Tieši tāpēc viena no energoefektivitātes prioritātēm ir ēku renovācija.

Saskaņā ar aktuāliem ēku energoefektivitātes politikas dokumentos noteiktajiem mērķiem laikposmā līdz 2016.gadam vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkās jāsamazina no 220-250 kWh/m² līdz 195 kWh/m²gadā, bet 2020.gadā tas nedrīkstēs pārsniegt 150 kWh/m².

Šobrīd EM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ēku sektorā īsteno vairākas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu programmas. No tām dzīvokļu īpašnieki plašāk izmanto ES fondu aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" iespējas. Lai arī sākotnēji šajā programmā iesniegto projektu skaits bija neliels (2009.gadā – 117 projektu), jau pēc diviem gadiem to skaits bija četrkāršojies (470).

"Līdz 2016.gadam vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkās jāsamazina no 220-250 kWh/m² līdz 195 kWh/m²gadā."

"Sākumā šai aktivitātei bija paredzēti tikai 14 miljoni latu. Taču, redzot, ka pieprasījums pieaug, 2012.gadā summa ir izaugusi līdz 62 miljoniem latu," stāsta EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis. "Bet šobrīd turpmākajiem projektiem brīvi ir palikuši tikai 17 miljoni latu. Domāju, ka šo resursu līdz nākamā plānošanas perioda sākumam nepietiks. Salīdzinot daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitāti ar citiem energoefektivitātes pasākumiem, kas tiek veikti valstī, varam secināt, ka šajā aktivitātē atdeve no publiskiem līdzekļiem ir bijusi visaugstākā."

Izvērtējot ES fondu aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ieviešanas gaitu, sagaidāms, ka aktivitātes gaitā tiks renovēts aptuveni 1000 daudzdzīvokļu māju jeb 2,6% no to kopskaita, teikts ziņojumā.

Taču pēc ekspertu vērtējuma, efektīvā veidā mūsu valstī iespējams renovēt 60-70% Latvijas dzīvojamo ēku sektora.

Pieņemot, ka vidējās renovācijas izmaksas lēšamas ap 70 Ls/m², nepieciešamo investīciju apjoms veido 2,7 mljrd. latu - gandrīz 50 reižu lielāku summu, nekā šobrīd pieejama aktivitātē "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi".

Modernās tehnoloģijas ļauj uzlabot jebkuru ēku. Taču ir ļoti svarīgi, lai ieguldītās investīcijas atmaksātos. No iedzīvotāju viedokļa vēlams, lai investīcijas atmaksātos ne vēlāk kā 10-15 gadu laikā, taču ēku tehniskās uzturēšanas kontekstā periods varētu būt arī ilgāks – ap 20 gadiem.

Daudzveidīgi atbalsta instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanai

Aplūkojot ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu atmaksāšanos ilgtermiņā, EM secina, ka pat bez valsts līdzfinansējuma māju renovācija dzīvokļu īpašniekiem ir finansiāli izdevīga. Tomēr brīvais tirgus nespēj nodrošināt dzīvojamo māju masveida siltināšanu. Tāpēc ir nepieciešami papildu stimuli pazeminātu aizdevuma procentu likmju un/vai līdzfinansējuma veidā, kas palīdzētu novērst tirgus darbības nepilnības.

Lai sekmētu ēku energoefektivitātes uzlabošanu nākamajā – 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, jāparedz finansējums ēku sektora energoefektivitātes pasākumiem, kas būtu izmantojami gan publiskajam sektoram (valsts un pašvaldību ēkām), gan kopīpašumā esošām daudzdzīvokļu mājām, gan arī dažādu tipu privātīpašumā esošām ēkām (dzīvojamām, komercpakalpojumu un ražošanas). Taču tas vairs nebūs tik dāsns kā šobrīd.

ES plānošanas dokumentos skaidri iezīmēta ēku energoefektivitātes uzlabošanas prioritāte. Tādēļ laikposmā līdz 2020.gadam kā pamatresurss šim nolūkam būtu jāizmanto ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda finanšu resursi. Saskaņā ar EM aplēsēm šiem mērķiem jāparedz finansējums vismaz 300 milj. latu apmērā.

Būtiskākās izmaiņas varētu skart arī ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta instrumentus. Piemēram, ja šobrīd ēku energoefektivitātes paaugstināšana tiek veicināta, izmantojot līdzfinansējumu, tad nākamajā plānošanas posmā iespējamais atbalsta veids varētu būt aizdevumi ar pazeminātu aizdevuma procentu likmi, rotācijas fondi, energoservisa kompāniju pakalpojumi (ESKO), nodokļu atvieglojumi, papildu privātu finanšu līdzekļu piesaiste un citi risinājumi.

"Nākotnē mājokļu īpašniekiem nāksies uzņemties lielākas finansiālas saistības nekā šobrīd."

Lai uzsāktu šādu finansiāli ietilpīgu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmu, vispirms minētajiem mērķiem ir jāsarūpē budžeta līdzekļi. Tāpēc, uzsvērts ziņojumā, jāizstrādā nosacījumi nodokļu ieņēmumu (piemēram, akcīzes nodoklis fosiliem energoresursiem, nekustamā īpašuma nodoklis) novirzīšanai ēku energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Turklāt šiem pasākumiem ir jāveicina ēku īpašnieku interese par iespējām atjaunot savu namu.

Tāpēc ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai jāveido ilgtspējīgs finansēšanas modelis, lai daudzdzīvokļu māju sektorā tiktu nodrošināts vismaz tāds pats pieprasījums, kāds tas šobrīd ir aktivitātē "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi".

Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijas sekretārs Viktors Valainis uzskata, ka perspektīvs virziens ir saistīts ar ESKO uzņēmumu plašu ienākšanu Latvijas tirgū. Pie tam to darbības principi var būt ļoti daudzveidīgi. Taču, izmantojot ESKO pakalpojumus, noteikti ir jārunā arī par šā veida uzņēmumu saprātīgu peļņas daļu un garantijām pasūtītājiem – dzīvokļu īpašniekiem, uzsver deputāts.

EM arī iesaka veidot nosacījumus alternatīvu energoefektivitātes pasākumu ieviešanas modeļu izmantošanai un labākai funkcionēšanai, tādējādi paplašinot pieejamo risinājumu un finanšu avotu klāstu. Jāveido jauni nosacījumi nekustamā īpašuma nodokļa regulējumā, kas veicinātu ēku īpašnieku interesi veikt ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.

Tāpat jāizvērtē iespējas veikt uzlabojumus normatīvajos aktos dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā, lai nodrošinātu efektīvāku dzīvojamo māju pārvaldīšanu un operatīvāku lēmumu pieņemšanu.

Taču šajā visaptverošajā plānā, šķiet, trūkst kāds svarīgs elements – plaša iedzīvotāju informēšana par ēku energoefektivitātes paaugstināšanas nozīmi, jo vairāk tādēļ, ka nākotnē mājokļu īpašniekiem nāksies uzņemties lielākas finansiālas saistības nekā šobrīd. Labu pieredzi jau ir uzkrājusi EM, organizējot kampaņu "Dzīvo siltāk". Latvijā taču lielisku, reālu piemēru netrūkst.

Noteikti termiņi

Valsts sekretāru sanāksmē akceptēts arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kas nosaka, ka EM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) līdz 2014.gada 2.decembrim jāizstrādā nosacījumi energoefektivitātes valsts atbalsta fonda veidošanai un finansējuma piešķiršanai ēku sektoram. Savukārt EM līdz nākamā gada 30.jūnijam jāsagatavo normatīvo aktu projekti ēku energoefektivitātes jomā, iekļaujot kritērijus ēku klasifikācijai atkarībā no energoefektivitātes. EM un FM līdz 2014.gada decembrim ir jādod priekšlikumi nodokļu politikas jomā, lai veicinātu ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.

Līdz ar to turpmākās darbības virzieni ir iezīmēti un atliek vien uzsākt to praktisko īstenošanu.