Vienus no miega uzrauj pa Rīgu joņojoši spēkrati (mašīnas, motocikli ar palielinātu motora jaudu), kas savā ceļā vēl iedarbina gar ielu stāvošo automašīnu signalizācijas, citiem neļauj baudīt atpūtu kaimiņu vēlmes nepārtraukti kaut ko savā dzīvoklī remontēt, turklāt – tikko viens beidz, otrs sāk. Cits vienkārši ieslēdz kādu mūzikas atskaņotāju, līdz ar to kaimiņi pret savu gribu kļūst par piespiedu "dimdināšanas" klausītājiem utt.
Vai cilvēku regulāra atrašanās dažādu trokšņu ietekmē ir nenozīmīgs aspekts? Trokšņotāji to parasti sauc par atsevišķu cilvēku kaprīzēm.
Izrādās, ka trokšņi ir viens no faktoriem, kas grauj cilvēka veselību. Iepazīstoties ar dažādu speciālistu pētījumiem par trokšņu ietekmi uz cilvēka veselību, ir konstatēts: vides trokšņi kā jebkuri sadzīves trokšņi, t.sk. būvniecības darbu radītie, rada nevēlamu stresu un uztraukumu. Jo ikviena skaņa izraisa reflektoru organisma atbildes reakciju, it īpaši, ja skaņas ir nepazīstamas, negaidītas un nevēlamas.
Cilvēki (it īpaši būvniecības, remonta) troksni uztver ļoti jutīgi, jo troksnis "darbojas" sadzīves vidē, kura parasti ir klusa un mierīga (vai tādai tai būtu jābūt). Trokšņa radītais stress ietekmē nervu sistēmu, izraisot regulācijas traucējumus. Trokšņa iedarbības centrālie efekti ir veselības traucējumi un diskomforts, kas jebkuros apstākļos ietekmē kaitīgi, radot vājumu, bailes, bažas, ierobežotas brīvības sajūtu, uzbudināmību, bezspēcību un ievērojami mazina darba spējas.
Šie traucējumi un sajūtas grauj cilvēka labsajūtu, bet palielina jutīgumu pret troksni. Hroniska, pastāvīga vides trokšņa iedarbība gan sadzīvē, gan darba vidē var radīt paliekošas sekas veselībai, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds išēmisko slimību.
Pētījumi liecina par nomierinošu un miega līdzekļu izmantošanas pieaugumu, sūdzībās ārstam vai psihiatram minot tieši trokšņu radīto negatīvo efektu uz veselību. Sevišķi bīstami tas ir cilvēkiem ar hronisku elpceļu, sirds, muskuļu skeleta slimībām, jo var rasties šo slimību saasinājums, kā arī troksnis var paātrināt un veicināt latentu garīgo slimību un neirožu attīstību. Tātad trokšņu problēma ir saistīta ne tikai ar cilvēka normālas dzīves un sadzīves norišu traucēšanu, bet arī ar nelabvēlīgu un kaitīgu iedarbību uz veselību.
Respektējamas arī viena cilvēka tiesības
Attīstītākajās Eiropas valstīs šim jautājumam tiek pievērsta īpaša nozīme. Piemēram, Vācijā pirms dažiem gadiem ar tiesas spriedumu tika aizvērts bērnudārzs, pamatojoties tikai uz viena padzīvojuša pāra iesniegumu par to, ka bērnudārzs rada troksni, kas viņiem traucē baudīt normālu dzīvi. Ne velti savulaik Eiropas Vides komisijas vadītāja Margota Valstrēma pareizi teica, ka veselīga vide nav privilēģija, bet gan cilvēka pamattiesības.
Protams, mūsu izpratnē, bērnudārza aizvēršana šķiet stipri dramatisks solis, bet vienu gan tas parāda: valstij ir jārespektē arī viena cilvēka tiesības. Toties Latvijā šis ir viens no daudzajiem aspektiem, kas tiek ignorēts. Piemēram, policisti, lai sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu, aptaujā vēl kādu dzīvokli, vai viņiem troksnis patiešām ir traucējis (ja policisti paši šo troksni nav konstatējuši), tādējādi apliecinot, ka viens cilvēks nav nekas.
Nedrīkst kaitēt pārējiem iemītniekiem
Mūsu valstī tomēr ir likumi un normatīvie akti, kas būtu cilvēkiem jāzina un jāievēro. (Kaut gan, ko tur runāt, ka vienkārši cilvēki tos nezina - izbrīnu rada ieraksti diplomētu juristu forumā par normatīvo aktu ievērošanu tieši saistībā ar trokšņiem.)
Joprojām mūsu valstī valda nosacījumi, ka no pulksten 8.00 līdz 23.00 katrs var darīt savā dzīvoklī, kas tik ienāk prātā. Tas ir maldīgs uzskats, jo laiki ir mainījušies. Cilvēki kļuvuši par dzīvokļu īpašniekiem ar visām no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem un atbildību. Un to nosaka "Dzīvokļa īpašuma likums".
"Trokšņi ir viens no faktoriem, kas grauj cilvēka veselību."
Tā 9.panta 1.daļa teic: "Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem."
Savukārt 10.panta 6.daļā rakstīts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir "saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošu daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā".
Tātad likums skaidri noteic, ka īpašnieks savā dzīvoklī var remontēt, pārveidot (11.pants), lietot to pēc savām vēlmēm, iemitināt īrniekus un pelnīt uz to rēķina, taču viņam ir jārēķinās, ka neviena darbība nedrīkst kaitēt citiem dzīvokļu īpašniekiem.
Kā noteikumi būtu piemērojami
Runājot par jebkādiem dzīvoklī veicamiem darbiem, kas saistīti ar paaugstinātu troksni, ir jāievēro arī pašvaldības saistošie noteikumi.
Piemēram, Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" (pieņemti 2008.gada 8.jūlijā) 16. un 17.pants norāda, ka cilvēks nevar jebkurā diennakts stundā savā dzīvoklī kaut ko "paklaudzināt":
"16. Remontu un būvdarbus, kas saistīti ar paaugstinātu troksni (urbšana, kalšana, sišana u.tml.), atļauts uzsākt, ja tie ir saskaņoti ar mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju, rakstiski vienojoties par veicamā darba datumu, laiku un specifiku (orientējošs iekštelpās veicamo saskaņoto darbu uzskaitījums un realizācijas apraksts).
17. Būvdarbu un remonta laikā nedrīkst pieļaut ēkas koplietošanas telpu piesārņošanu ar būvgružiem, kā arī atkritumu mešanu ārā pa ēkas logiem."
"Īpašnieks var savu dzīvokli remontēt, bet neviena darbība nedrīkst kaitēt citiem dzīvokļu īpašniekiem."
Šeit ir svarīga piebilde: tā kā dzīvokļu īpašnieki nolīgst apsaimniekotāju, tad apsaimniekotājs ir dzīvokļu īpašnieku uzdevumu pildītājs. Tāpēc gan dzīvokļu īpašnieku kopībai, gan individuāliem dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības apsaimniekotājam noteikt, kā izsniedzams saskaņojums būvdarbiem.
Pirmkārt, saņemot iesniegumu no kāda dzīvokļa īpašnieka par nepieciešamību savā dzīvoklī veikt konkrētas darbības, kas saistītas ar paaugstinātu troksni, namu apsaimniekotājam ir jāgriežas:
- pie tiem dzīvokļu īpašniekiem, kam varētu minētie darbi traucēt (interneta un mobilo telefonu laikmetā tas ir pat minūšu jautājums),
- un arī tiem, kas ir iesnieguši namu pārvaldē iesniegumus, ka ar viņiem obligāti jāsaskaņo jebkādi šāda veida darbi, lai namu pārvalde atļaujā norādītu dzīvokļu īpašniekiem pieņemamo laiku darbu veikšanai.
Uzskatu, ka šādā ceļā šobrīd būtu jāpiemēro esošie noteikumi, lai nebūtu pretrunas dzīvokļu īpašnieku tiesībās.
Izvērtēt savu rīcību saprātīgi
Tā kā noteikumi tiesību hierarhijā atrodas zemākā pakāpē par speciālo likumu, tad pašvaldības noteikumiem būtu jāatspoguļo "Dzīvokļa īpašuma likumā" norādītais, jo diemžēl policisti burtiski lasa noteikumos rakstīto. Tāpēc Rīgas domei šie noteikumi būtu jāmaina, ka atļaujas devējs var būt mājas un dzīvokļu īpašnieki. Ja atļaujas izsniedzējs ir namu apsaimniekotājs, tad līdz ar atļauju ir jābūt arī dzīvokļu īpašnieku piekrišanai šo darbu veikšanai.
Jāatzīmē, ka katram cilvēkam ir atšķirīgs dzīves un darba ritms. Piemēram, ja medmāsa vai cepēja, vai naktssargs atgriežas no naktsmaiņas, tad nedrīkstētu būt situācija, kad cita, no salda miega modušā kaimiņa vēlme kaut ko paurbt vai pakalt savā dzīvoklī traucētu šo cilvēku tiesības uz atpūtu. Līdz ar to ikvienam dzīvojošam daudzdzīvokļu mājā ir jāsaprot, ka sava rīcība tomēr ir jāizvērtē, vai tā netraucēs kaimiņu. Gribi vai ne, bet tā ir daudzdzīvokļu mājas sadzīves specifika. Tas attiecas uz bērnu bļaustīšanos un vecāku skaļu rāšanos, mūzikas ieslēgšanu (arī rīta stundās), tādu suņu turēšanu, kas rej pie mazākā trokšņa, skaļa uzvedība kāpņu telpās, automobiļu darbināšana pie mājas, un tā joprojām. Daudzas lietas izriet no elementāras pieklājības normām.
"Pašvaldības saistošajiem noteikumiem būtu jāatspoguļo „Dzīvokļa īpašuma likumā” norādītais, jo diemžēl policisti burtiski lasa noteikumos rakstīto."
Dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi arī par viņu iemitināto īrnieku uzvedību, jo bieži šai nama iedzīvotāju kategorijai ir pilnīgi vienaldzīgas uzvedības normas un kaimiņu aizrādījumi. Ja dzīvokļa īpašnieks tomēr ignorē kaimiņu pretenzijas, arī šis jautājums ir risināms. Samaksājot vairākus administratīvos sodus, dzīvokļu īpašnieks izvērtēs, cik izdevīgi viņam dzīvoklī izmitināt šādus īrniekus.
Secinājums ir viens: lai neradītu traucējumus citiem un netiktu traucēts pats, dzīvoklim ir jāpārvēršas par "miera ostu", kur cilvēks atpūšas, kā tas visā civilizētajā pasaulē pieņemts. Taču tiem, kas izvēlas citādu dzīves veidu, ir jāiegādājas personīgās mājas.
Tāpēc, lai izbēgtu no kaimiņu strīdiem, pat agresijas, vajadzētu ievērot vienkāršu patiesību: būt cilvēkam kā saprātīgai būtnei un nedarīt otram to, ko pats negribētu sev nodarām.
