Šīs publikācijas mērķis ir salīdzināt pensionāru dzīves kvalitāti Latvijas reģionos, identificējot nozīmīgākos to ietekmējošos faktorus.
Dzīves kvalitāte novecošanas procesā
Dzīves kvalitāte ir komplekss un refleksīvs jēdziens. Dzīves kvalitāti var definēt kā objektīvu un subjektīvu elementu savstarpējās mijiedarbības kopumu, kas atspoguļojas noteiktā labklājības pakāpē, kura ir atkarīga no indivīda resursiem un zināšanām.
Dzīves kvalitātes mikroekonomiskā dimensija ir dzīves un labsajūtas līmeņu mijiedarbības ietekme uz individuālo labklājību, ko nosaka indivīda iespējas apmierināt savas vajadzības rīcībā esošo ienākumu un tam atbilstošā patēriņa ietvaros (skat. 1. attēlu).
Avots: autores veidota konstrukcija
1. att. Dzīves kvalitātes ekonomiskā perspektīva
Dzīves kvalitāte iedzīvotāju novecošanas procesā ir aktuāla pētījumu joma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Izpētes pieredze parāda nepieciešamību veikt papildu pētījumus visās ES valstīs saistībā ar pensionāru priekšstatiem par to, kas ir laba dzīve, un to ietekmējošiem faktoriem: vidi, mājokļa apstākļiem, fizisko un garīgo veselību, ienākumiem un patēriņu, aktivitāti un līdzdalību, labklājību un apmierinātību ar dzīvi.
Pensionāru dzīves kvalitāti ietekmējošie faktori
Noskaidrojot, kādi ir pensionāru priekšstati par dzīves kvalitāti un jomām, kas to ietekmē visvairāk, faktoru analīzes rezultātā interpretētas četras pensionāru dzīves kvalitāti ietekmējošo faktoru grupas: ienākumi, pašsajūta, attiecības un attieksme. Pensionāru skatījums par to, kas cilvēkam, kļūstot vecākam, ir jāuztver visnopietnāk, saskan ar iepriekš minētajām faktoru grupām (skat. 2. attēlu).
Avots: Autores pētījums, izmantojot Zemgales aptaujas datu bāzi
2. att. Nozīmīgākie faktori novecošanas procesā Zemgales reģiona pensionāru skatījumā 2009. gadā (n=461)
Katrs devītais no desmit pensionāriem uzskata, ka nozīmīgākā novecošanas procesā ir veselība, bet katrs septītais akcentē mazas pensijas, un vēl katrs piektais – nepietiekamus ienākumus. Gandrīz puse no pensionāriem uzskata, ka nevēlas justies citiem par apgrūtinājumu un būt vientuļi. Pensionāru dzīves kvalitātes vērtējumu visbūtiskāk pazemina neapmierinošs materiālais nodrošinājums un veselība, bet saikne ar ģimeni, draugiem vai kaimiņiem dzīves kvalitāti uzlabo.
Ienākumi un patēriņš
Pārskatot pensiju apjomu dinamikā, jāsecina, ka 2001.–2003. gadā visvairāk Latvijas pensionāru saņēma pensiju robežās no 50 līdz 60 latiem. 2004. gadā pakāpeniski palielinājās to pensionāru skaits, kas saņēma 60 līdz 70 latus. 2005. gadā visvairāk pensionāru Latvijā vidēji saņēma 70 līdz 80 latus mēnesī, bet 2006. un 2007. gadā – 90 līdz 150 latus.
2008. gadā pensiju saņēmējus var iedalīt divās pamata grupās: tie, kas saņēma pensiju robežās no 100 līdz 150 latiem, un tie, kas saņēma vairāk – līdz 200 latiem mēnesī.
(3. attēlā redzams vidējais vecuma pensiju apjoms mēnesī pēdējos trīs gados, salīdzinoši pa reģioniem.)
Avots: autores aprēķini, izmantojot nepublicētus VSAA Statistiskas daļas datus
3. att. Izmaksāto vecuma pensiju vidējais apmērs mēnesī Latvijas reģionos 2007., 2008. un 2009. gadā
Visos reģionos pensiju apjoms pēdējos gados ir paaugstinājies aptuveni par 50%, salīdzinot 2009. gadu ar 2007. gadu. Latgales, Zemgales un Vidzemes reģionos, kuros ir zemāks vidējais pensiju apjoms (157 līdz 162 lati), tās paaugstinājums ir nedaudz lielāks nekā Rīgā, Pierīgas un Kurzemes reģionos, kuros pensionāri vidēji saņem 165 līdz 167 latus mēnesī.
Visos reģionos sievietes saņem aptuveni 10% mazāku pensiju nekā vīrieši. Jo reģionā ir lielāka vidējā pensija, jo vairāk tā ir diferencēta dzimumu grupās. Vidējais pensijas apmērs 2009. gadā Latvijā sievietēm ir 159 lati mēnesī, bet vīriešiem – 172 lati, veidojot atšķirību 13 lati mēnesī, kas ir vērtējama kā nozīmīga summa, ja pensionārs pārtikai dienā vidēji var atvēlēt 1-1,50 latu.
"Pensionāru dzīves kvalitātes vērtējumu visbūtiskāk pazemina neapmierinošs materiālais nodrošinājums un veselība, bet saikne ar ģimeni, draugiem vai kaimiņiem uzlabo dzīves kvalitāti."
Salīdzinot pensionāru patēriņa līmeni vidēji mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, 2008. gadā vērojams, ka pensionāru skaits diferencēts četrās lielākās patēriņa izdevumu grupās; zemākā no tām sasniedz 100 latu mēnesī (17%) un augstākā – 200 līdz 400 latu mēnesī (27%).
Kopumā gandrīz pusei (46%) pensionāru mēneša patēriņa izdevumi ir mazāki par 150 latiem mēnesī un divām trešdaļām (67%) – mazāki par 200 latiem mēnesī. Tātad gandrīz puse no pensionāriem mēnesī iztiek ar mazāku summu nekā valsts noteiktais iztikas minimums. Vidējais patēriņš uz vienu pensionāru mēnesī Latvijā 2008. gadā ir 188,66 lati, savukārt vidējā pensija tajā pašā laika posmā sasniedz vien 140,79 latus mēnesī. Tas liecina par to, ka pensionāriem bez pensijas ir arī citi ienākumu avoti, piemēram, darba alga, palīdzība no ģimenes locekļiem.
Nosacīti var pieņemt, ka vidējais mēneša patēriņš atspoguļo patiesos pensionāru rīcībā esošos ienākumus, kuri tiek izmantoti primāro vajadzību apmierināšanai.
Vajadzību apmierināšanas pakāpe nosaka dzīves kvalitātes vērtējumu. Pensionāri visvairāk tērē pārtikai (2008. gadā vidēji 39%), mājokļa uzturēšanai (2008. gadā vidēji 18%) un medicīnai (2008. gadā vidēji 14%). Salīdzinot patēriņa struktūru reģionos, Rīgā dzīvojošie pensionāri vismazāk tērē pārtikai, visvairāk – mājoklim. Pensionāriem Latgalē ir lielāks pārtikas tēriņu īpatsvars salīdzinājumā ar citiem reģioniem, bet mājoklim – mazāks. Tas liecina par pārtikas cenu un komunālo maksājumu atšķirību starp reģioniem, jo Rīgā un citās pilsētās ir iespējas lētāk paēst, bet dārgākas ir mājokļa izmaksas. Par atšķirībām 10% robežās starp pensionāru patēriņa izdevumiem pilsētā, salīdzinot ar lauku teritorijās dzīvojošiem pensionāriem, liecina vidējie patēriņa izdevumi mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli (skat. 1. tabulu).
1. tabula Patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī Latvijas pensionāru mājsaimniecībās 2008. gadā (Ls; n=1550)
* dati nav iespējami
Avots: Autores pētījums, izmantojot CSP MBA anonimizētu datubāzi
Kopumā pilsētās, kā arī Rīgā un Pierīgā vidējie patēriņa izdevumi uz vienu pensionāru mēnesī ir nedaudz augstāki nekā citos reģionos. Viszemākais patēriņa līmenis mēnesī uz vienu pensionāru ir vērojams Latgalē, kas veido vidēji 163,10 latus. Zemās pensionāru patēriņa iespējas ietekmē subjektīvo dzīves kvalitāti raksturojošo rādītāju vērtējumu.
Materiālais nodrošinājums
Subjektīvās ekonomiskās grūtības ir plaši izmantots indikators ES dzīves kvalitātes apsekojumos, kas atspoguļo mājsaimniecības „spēju savilkt kopā galus” (skat. 4. attēlu).
Avots: Autores pētījums, izmantojot CSP EU-CILC anonimizētu datubāzi
4. att. Pensionāru „spēja savilkt kopā galus” Latvijas reģionos 2007. gadā (n=1971).
Ja pensionārs vērtē, ka ir grūti vai ļoti grūti finansiāli iztikt, tad uzskata, ka mājsaimniecība cieš no ekonomiskām grūtībām. Vairākums Latvijas pensionāru (92-94%) cieš no ekonomiskajām grūtībām visos reģionos. Rīgā, Pierīgā un Zemgalē ekonomiskās grūtībās nonākušu pensionāru skaita īpatsvars ir nedaudz mazāks (81-85%). Ļoti maz ir pensionāru, izņemot Zemgali un Kurzemi (0,4%), kuri „spētu savilkt galus kopā” ļoti viegli.
Katram astotajam vai devītajam no desmit pensionāriem visā Latvijā papildu finansiālo slogu rada norēķini par mājokli. Gandrīz pusei pensionāru Latgalē (47%) un Zemgalē (44%) tas sagādā lielas grūtības, bet citos reģionos aptuveni trešajai daļai. Lai arī Latgalē ir vismazākais komunālo maksājumu īpatsvars pensionāru patēriņa izdevumos, tomēr, ņemot vērā patēriņa kopējā līmeņa atšķirības, pensionāri šajā reģionā izjūt mājokļa izmaksas kā lielas finansiālas grūtības.
"Gandrīz puse no pensionāriem iztiek mēnesī ar mazāku summu nekā valsts noteiktais iztikas minimums."
13% no Latvijas pensionāriem ir veikuši kādus pirkumus uz kredīta vai arī ir spiesti atmaksāt aizdevumu. No tiem katram astotajam no desmit pensionāriem kredītu atmaksa sagādā grūtības. Salīdzinot pa reģioniem, gandrīz pusei Vidzemes (48%) un Zemgales (44%) pensionāru tas sagādā vislielākās grūtības. Visveiksmīgāk par kredītsaistībām norēķinās Rīgas (35%) un Kurzemes (29%) pensionāri.
Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas pensionāru ir spiesti atrasties ekonomiskas spriedzes situācijā, un nepilnai pusei ir neapmierinoši mājokļa apstākļi un finansiāla nespēja iegādāties ilglietošanas preces (skat. 5. attēlu).
Avots: Autores pētījums, izmantojot CSP EU-CILC anonimizētu datubāzi
5. att. Materiālā nenodrošinātība pensionāru mājsaimniecībās Latvijas reģionos 2007. gadā (n=1971)
Visi trīs indikatori ir vienlīdz nozīmīgi pensionāru dzīves kvalitātes aspekti, kas raksturo nodrošinājumu ar primārajām vajadzībām. Visvairāk materiāli nenodrošināti ir Latgalē un Vidzemē dzīvojošie pensionāri. Vidzemē katrs ceturtais, bet Latgalē katrs piektais pensionārs no desmit līdzekļu trūkuma dēļ nevar iegādāties kādu no šādām precēm: telefonu, krāsu televizoru, veļas mazgājamo mašīnu, vieglo automobili. Katrs piektais Vidzemes pensionārs un katrs sestais Latgales pensionārs no desmit dzīvo nepiemērotā vai nelabiekārtotā mājoklī, salīdzinot ar Rīgas reģionu, kur pensionāri ar mājokļa apstākļiem ir neapmierināti divas reizes retāk.
Veselība un fiziskā vide
Raksturojot veselību un vidi kā dzīves kvalitātes rādītājus, jāakcentē to savstarpējā saistība. Nepiemērotā fiziskā vidē pensionārs nevar baudīt veselīgu dzīvesveidu. 6. attēlā apkopotā informācija sniedz priekšstatus par vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējumu pensionāru skatījumā dažādos Latvijas reģionos, jo objektīvie dati, kas apkopoti veselību raksturojošos statistikas izdevumos, atklāj, ka pensionāri ir riska grupa, kura saistībā ar novecošanas procesu dažādām saslimšanām ir pakļauti biežāk.
Avots: Autores pētījums izmantojot CSP EU-CILC anonimizētu datubāzi
6. att. Vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums pensionāru skatījumā Latvijas reģionos 2007. gadā (n=2492)
Pensionāri apgalvo, ka veselības pasliktināšanās pati par sevi ir lieta, ar ko ir jāsamierinās. Pētot dzīves kvalitātes faktorus, veselības jomā parādās atšķirība starp fiziskās un garīgās veselības vērtējumu par labu otrajam.
Vairāk nekā divas trešdaļas pensionāru visos reģionos savu kopējo veselības stāvokli vērtē kā vidēju un sliktu. Nedaudz biežāk veselību kā sliktu vērtē katrs ceturtais no desmit Zemgalē un Latgalē dzīvojošiem pensionāriem. Laba veselība biežāk (10%) ir Rīgā dzīvojošiem pensionāriem, kuriem ir lielākas iespējas apmeklēt pieredzes bagātus ārstus, veikt preventīvus pasākumus veselības uzturēšanai.
"Veiksmīgāku sabiedrības novecošanos varētu panākt, ja Labklājības ministrija deleģētu plānošanas reģionu attīstības institūcijām konkrētu funkciju šīs globālās problēmas risināšanai. "
Visos reģionos vienlīdz seši līdz septiņi pensionāri no desmit sirgst ar kādu nopietnu slimību. Hroniskas (ieilgušas) slimības ierobežo pensionāru fiziskās aktivitātes, kas ir nopietns drauds pensionāra labsajūtai, jo veci cilvēki bieži uzsver alkas pēc patstāvības. Tomēr divas trešdaļas Latvijas pensionāru aktivitāšu ir stipri vai mazāk stipri ierobežotas veselības dēļ. Stipri ierobežojumi ir katram trešajam no desmit Kurzemes pensionāriem.
2007. gadā vidēji Latvijā katram septītajam pensionāram no desmit ir bijusi tāda reize, kad viņš nav varējis apmeklēt ārstu. Biežāk tas ir Latgales pensionāriem, visretāk – Vidzemē. Trešā daļa Latvijas pensionāru, kas nonākuši šādā situācijā, vizīti pie ārsta nav varējuši atļauties dārgo izmaksu dēļ. Zemgalē un Latgalē tādi ir katrs septītais.
Raksturojot pensionāru tuvāko fizisko dzīves vidi, jāsecina, ka visbiežāk pensionārus uztrauc vides piesārņojums (skat. 7. attēlu).
Avots: Autores pētījums, izmantojot CSP EU-CILC anonimizētu datubāzi
7. att. Apkārtējās vides problēmas pensionāru skatījumā Latvijas reģionos 2007. gadā (n=1971)
Viena ceturtā daļa Latvijas pensionāru aktualizē noziedzības līmeni kā problēmu savā tuvākajā apkārtnē, bet viena piektā daļa – troksni kaimiņos vai uz ielas. Katrs ceturtais no desmit Zemgales un Kurzemes pensionāriem ir neapmierināti ar piesārņojumu savā dzīvesvietā. Rīgā ievērojami biežāk nekā citos reģionos (katrs trešais pensionārs) ir neapmierināts ar troksni uz ielas un noziedzības līmeni. Pierīga un Vidzeme pensionāru skatījumā ir vispievilcīgākā un atbilstošākā dzīvesvieta veiksmīgām vecumdienām.
Secinājumi
Latvijas pensionāru priekšstati par labu dzīvi galvenokārt saistās ar materiālo nodrošinājumu, labu veselību un ģimenes atbalstu. Latvijā ir vērojamas atšķirības dažādos reģionos dzīvojošu pensionāru dzīves kvalitāti ietekmējošo faktoru novērtējumā.
Lai gan vecuma pensiju apjoms Rīgas un Kurzemes reģionos ir nedaudz (3%) augstāks nekā citviet Latvijā, tomēr mēneša vidējie patēriņa izdevumi uz vienu pensionāru mājsaimniecības locekli Rīgas reģionā ir aptuveni par 30% augstāki nekā Latgalē.
Nelīdzsvarotību starp reģioniem patēriņa līmenī ietekmē ne tikai diferencēts cenu līmenis, bet arī tādi ekonomiskās drošības avoti kā algota darba iespējas un ģimenes atbalsts. Pilsētās dzīvojošie pensionāri ar lielākām patēriņa iespējām savu ekonomisko situāciju vērtē kritiskāk nekā laukos dzīvojošie.
Salīdzinot pensionāru materiālo nodrošinājumu, reģionus var iedalīt trīs grupās:
- viszemākais vērtējums – Vidzemē un Latgalē,
- vidējs vērtējums – Zemgalē un Pierīgā,
- visaugstākais vērtējums – Kurzemē un Rīgā.
Pensionāru vērtējumā, visnepiemērotākā fiziskā un sociālā vide ir Rīgas pilsētā, vispiemērotākā - Pierīgā un Vidzemē. Viszemākais veselības pašvērtējums ir Latgalē un Zemgalē, visaugstākais - Rīgā un Kurzemē. Zemgales un Latgales pensionāru kritisko veselības vērtējumu izskaidro pensionāru ierobežoto aktivitāšu un finanšu resursu ierobežojumi.
Latvijas plānošanas reģionu ietekme uz kopējo ekonomisko situāciju saistāma ar reģionu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Ekonomiskā augsme reģionos būtiski ietekmē arī pensionāru dzīves kvalitāti. Plānošanas reģionu attīstības institūciju loma pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanā ir visai nosacīta, jo tās nav administratīvas vienības. Veiksmīgāku sabiedrības novecošanos varētu panākt, ja Labklājības ministrija deleģētu plānošanas reģionu attīstības institūcijām konkrētu funkciju šīs globālās problēmas risināšanai.
Vecākās paaudzes integrācija plānošanas reģionu aktivitātēs un politikas veidošanā ir ārkārtīgi nozīmīgs uzdevums, tā īstenošana ir gan pašu pensionāru, gan visas sabiedrības interesēs.
