NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
07. aprīlī, 2011
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Uzņēmējdarbība
1
13
1
13

Trokšņu radītās problēmas dzīvesvietā

Ja dzīvesvieta atrodas tuvu izklaides vietām, cilvēks nereti jūtas dzīvojam kā krogā.

FOTO: www.sxc.hu

„Vai krogā var dzīvot?” šādu retorisku jautājumu pirms vairāk nekā gada uzdeva Jūrmalas pilsētas Majoru iedzīvotāju komiteja, aicinot pilsētas domi un plašāku sabiedrību pievērst uzmanību to iedzīvotāju dzīves apstākļiem, kuri ir spiesti dzīvot nereti mežonīgā skaļumā, ko rada dārdošie nakts muzicēšanas „prieki”. Līdzīgs jautājums rodas arī Vecrīgas iemītniekiem, kuru dzīvesvieta atrodas tuvu skaļu izklaižu vietām.

Pašvaldības policijai darba netrūkst

Sūdzību skaits pēdējo gadu laikā palielinās, īpaši Rīgā. Tāpēc gluži likumsakarīgs rodas jautājums – kāda ir patiesā aina, kāda ir pašvaldības policijas pieredze, un kāds ir iedzīvotāju viedoklis, bet galvenais - vai pašvaldību spēkā esošie normatīvi pietiekami regulē šo problēmu.

Vairākumam iedzīvotāju troksnis ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Pēc regulāri negulētām naktīm cilvēks zaudē darbaspējas un var gūt pat veselības traucējumus. Vecāka gada gājuma cilvēkiem nepārtrauktais troksnis veicina asinsspiediena paaugstināšanos. Par to, ka šī trokšņošana ir traumējoša, liecina arī iedzīvotāju sūdzību statistika pašvaldības policijā. Pēdējos trijos gados par naktsmiera traucēšanu Jūrmalā ir sastādīti 111 administratīvā pārkāpuma protokoli. Ņemot vērā Jūrmalas specifiku, šādu sūdzību pieaugums ir tieši vasaras sezonā, informē Veronika Ramāne, Jūrmalas domes preses dienesta pārstāve.

Savukārt Rīgā 2007. gadā saņemti 516 iesniegumi par naktsmiera traucējumiem, pērn to skaits jau ir ievērojami lielāks – 857 iesniegumi. Inese Tīmane, Rīgas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste skaidro, ka pirmajā pārkāpuma reizē parasti tiek piemērots minimālais administratīvā soda mērs. Ja gada laikā pārkāpums atklāts atkārtoti, iestājas atbildība ar sankciju, kas, piemēram, juridiskajai personai jau ir noteikta bargāka – no 500 līdz 1000 latiem (ja pārkāpums ir izdarīts laikā no pulksten 23 līdz 7).

I. Tīmane atgādina: ja kafejnīcas vai citas izklaides vietas radītais troksnis traucē iedzīvotājiem, nepieciešams izsaukt pašvaldības policiju. Viņa norāda, ka policijas izsaucējam to vajadzētu sagaidīt un norādīt uz iespējamo trokšņa avotu. Tas palīdz precīzi noteikt izklaides vietu, kura traucē iedzīvotājiem, jo nereti, it īpaši Vecrīgā, varētu būt arī vairāki trokšņojoši objekti. Izsaucējs arī varētu norādīt, kuram no ģimenes locekļiem vai citu dzīvokļu iemītniekiem troksnis ir traucējošs, jo policijas darbiniekiem atbilstoši normas prasībām nepieciešams konstatēt vairāku personu miera traucējumu.

Jāuzsver, ka pašvaldības policija nenodarbojas ar trokšņa mērījumiem. No 2011. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 76 "Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās" 3. punkts nosaka, ka trokšņa mērījumus veic laboratorijas, kas akreditētas SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības". Saskaņā ar minēto noteikumu 11. punktu izdevumus par trokšņa mērīšanu sedz persona, kura atbildīga par trokšņa robežlieluma neievērošanu.

Apvienojas cīņā pret skaļumu

Jūrmalas iedzīvotājus neapmierināja amatpersonu izvairīgās atbildes, tāpēc tika rakstītas vēstules, vākti paraksti un izteikti priekšlikumi Jūrmalas domei un vietējam laikrakstam, stāsta Silvija Vīksniņa, Majoru iedzīvotāju komitejas priekšsēdētāja. Domes interesi risināt šo problēmu iedzīvotāji nesajuta, tāpēc viņi ir noskaņoti cīņu turpināt.

Pērnā gada 20. februāra Majoru iedzīvotāju komitejas iesniegumā Saistošo noteikumu izstrādes darba grupai teikts, ka "sakarā ar pilsētas uzņēmēju aktualizēto ieceri noteikt Jūrmalā aktīvās zonas ar atļauju tajās skaļi trokšņot, informējam par Majoru centra (Jomas un Turaidas ielas, Jūras ielas, visas mikrorajona šķērsielas) iedzīvotāju viedokli, kas iegūts, veicot aptauju, kā arī parakstu vākšanas gaitā. Majoru centra iedzīvotāji pauda savu kategorisko viedokli pret ieceri savā rajonā pagarināt trokšņošanas un skaļas muzicēšanas laiku restorānos un kafejnīcās vai arī kā citādi pasliktināt viņu dzīves kvalitāti, pazeminot prasības pret trokšņošanas līmeni Jomas ielas rajonā".

"Vai tiešām skaļā nakts muzicēšana traucē apkārtējiem? Daudzu Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāju atbilde ir: jā, traucē!"

Iedzīvotāju pārstāve atzīst, ka šī problēma skar vismaz triju pušu intereses: apkārtējo iedzīvotāju, vietējo uzņēmēju un kūrorta prieku baudītāju. S.Vīksniņa uzskata, ka iedzīvotāju dzīves kvalitātei ir jābūt prioritātei, jo ar saviem nodokļiem vietējie lielā mērā uztur pilsētas budžetu. Savukārt tūristu un uzņēmēju intereses būtu liekamas otrajā vietā. Turklāt nakts trokšņi traucē viesnīcām un arī tiem, kas izīrē savus mitekļus. Šī it kā nevainīgā trokšņošana vistiešākajā veidā skar arī daudzu ļaužu mantiskās intereses – namīpašumu vērtība neapšaubāmi kristos, jo kurš gan piekristu pirkt māju "skaļajā" zonā? Iedzīvotājus satrauc tas, ka Jūrmalas domē laiku pa laikam dzimst idejas, ka kūrorts nevar eksistēt bez skaļās muzicēšanas – arī vēlās nakts stundās, bet skaļā muzicēšana Jūrmalas pašvaldībā tiek uzskatīta par "glābšanas riņķi" tūristu pievilināšanai.

Vai dome dzird iedzīvotājus?

Jūrmalas domes pārstāve V. Ramāne, atbildot uz jautājumu, vai saistošie noteikumi pietiekami regulē šo problēmu, uzsver, ka šis jautājums ir aktuāls, un tas noteikti tiks skatīts kontekstā ar jauno Tūrisma likumu, kas definēs prasības attiecībā uz kūrortpilsētu. Viņa aicina ņemt vērā arī to, ka Jūrmala jau vēsturiski ir bijusi kultūras un pasākumu norises centrs ar aktīvu naktsdzīvi vasaras sezonā. Pilsētas domes vēlme ir rast līdzsvaru starp iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām.

V. Ramāne gan piebilst, ka jautājums netiks aktualizēts līdz Jūrmalas pilsētas jaunā teritoriālā plānojuma apstiprināšanai. Viņa uzsver: ja arī tiks noteiktas aktīvās zonas, noteikti tiks ievērotas MK noteikumos paredzētās normas un ņemts vērā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju viedoklis.

S. Vīksniņa, vērtējot domes līdzšinējo attieksmi, secina, ka rodas iespaids - ideālais tūrists Jūrmalā ir tas, kurš dzer stipros grādīgos dzērienus, izvēlas naktsdzīvi un viņu maz interesē citu apkārtējo naktsmiers. Majoru iedzīvotāji redz citu kūrortu: tā apmeklētāji izvēlas nesteidzīgas pastaigas gar jūru, spilgtus kultūras notikumus, SPA piedāvājumu, plašas sportošanas iespējas. "Gribētos, lai Jūrmalai būtu reputācija kā vietai, kur spēlē Gidons Krēmers, nevis uzbāzīgi un monotoni dārdina diskotēkas. Mēs, Majoru centra iedzīvotāji, esam nobrieduši cīnīties par savām tiesībām pat līdz Eiropas tiesai," par iedzīvotāju apņemšanos stāsta S. Vīksniņa.

Uzņēmēji pārsūdz lēmumus

I. Tīmane informē, ka visbiežāk, uzņēmējiem pārstrīdot iestādes (pašvaldības policijas) lēmumus administratīvajā tiesā, lēmumi tiek atstāti spēkā un pārkāpējam tiek norādīts par nepieciešamību ievērot pašvaldības izdotos normatīvos aktus.

Saistošo noteikumu Nr. 80 4.1. apakšpunkts noteic, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs.

Minētajā tiesību normā ir paredzēta atbildība par prettiesisku darbību, kas traucē noteikto sabiedrisko kārtību, tostarp arī sabiedrisko mieru. Šajā tiesību normā paredzētais pārkāpums izpaužas darbībā – trokšņa radīšanā, kas traucē iedzīvotāju mieru, iestāžu vai organizāciju normālu darbību. I. Tīmane skaidro, ka radītais troksnis var arī nepārsniegt tiesību normās noteiktos normatīvus, bet tomēr traucēt apkārtējo mieru, tādēļ objektīvie apstākļi, proti, vai vainīgās personas darbības traucē iedzīvotāju mieru, iestāžu vai organizāciju normālu darbību, izvērtējami katras konkrētas lietas ietvaros. Šādos gadījumos nav izšķirošas nozīmes radīto akustisko trokšņu rādījumiem, bet gan faktiskajam apstāklim, ka troksnis traucējis iedzīvotāju mieru, iestāžu vai organizāciju normālu darbību. To apstiprina, piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2010. gada 20. septembra spriedums lietā Nr.A42685809 (10. punkts), 2010. gada 12. novembra spriedums lietā Nr.A42721808 (11. punkts).

"Pēdējos trijos gados par naktsmiera traucēšanu Jūrmalā ir sastādīti 111 administratīvā pārkāpuma protokoli."

Un tomēr – daudzos gadījumos, kad pašvaldības policija ir pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, lēmumi tiek pārsūdzēti tiesā. Sūdzības iesniedzēju galvenais arguments parasti ir šāds: lēmums nav juridiski pamatots un ir pārsūdzams saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (APL) 75. panta 1. daļas 2. un 3. punktu. Iesniedzēji uzskata: pieņemot lēmumu, nav ievērots APL 3. pants, no kura izriet, ka šajā gadījumā bija jāpiemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK). Pēc iesniedzēju domām, personu var saukt pie administratīvās atbildības par trokšņošanu, pamatojoties uz Rīgas domes saistošajiem noteikumiem tikai tad, ja objektīvi nav iespējams noteikt akustiskā trokšņa līmeni un atbildību par šāda veida trokšņošanu neparedz citas likuma normas. Argumenti nav atbilstoši pamatoti un policija, strādājot ar pārkāpējiem, izmanto jau iepriekš norādītās Administratīvās apgabaltiesas un citos Administratīvo tiesu spriedumos minētās argumentācijas.

Līga Trubiņa, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze, informē, ka vienā no šīm lietām (lietā Nr.143/AA43-0198-11/3) juridiska persona saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" 4.1. punktu par skaļas mūzikas atskaņošanu kafejnīcā, kas traucēja apkārtējo personu – ēku iedzīvotāju - naktsmieru. Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka pārkāpēja radīto akustisko trokšņu rādītājiem un to atbilstībai noteiktajiem normatīviem, kā arī apstāklim, vai trokšņu mērījumi veikti ar atbilstošām mērierīcēm un noteiktajā kārtībā, būtu nozīme gadījumā, ja persona tiek saukta pie atbildības pēc LAPK 167.1. panta. Ja nav veikti mērījumi, tiesa vērtē, vai pārkāpēja darbības traucēja sabiedrisko mieru.

Apstākļi, vai vainīgās personas darbības traucē iedzīvotāju mieru, ir izvērtējami katras konkrētas lietas ietvaros. Konkrētajā lietā tiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi – iedzīvotāju iesniegumi un pašvaldības amatpersonas ziņojums, kā arī tas, ka trokšņi tiek radīti (atskaņota skaļa mūzika) kafejnīcas telpās, virs kurām atrodas dzīvojamās telpas, – ir pietiekami, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" 4.1. punktu.

Nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

I. Tīmane uzskata, ka cīņa ar trokšņotājiem ir problēma ne tikai pašvaldības policijai, bet arī citām tiesībsargājošām iestādēm, jo pārkāpuma apturēšanas pilnvaras ir ierobežotas. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana šādos gadījumos reti kad palīdz, jo dažiem uzņēmējiem izdevīgāk ir samaksāt sodu, nevis ierobežot savu darbību. Savukārt citi, kurus policija ir saukusi pie atbildības, bet kuri nevēlas piemēroto sodu maksāt, izmanto tiesības lēmumu pārsūdzēt tiesā. Kamēr notiek tiesvedība, kas var ilgt pat vairākus gadus, trokšņošana turpinās. Policijas iespējas to pārtraukt ir ierobežotas.

Likumdevējs nevienai tiesībsargājošajai iestādei nav devis tiesības slēgt vai apturēt trokšņojošas iestādes darbību. Policija regulāri apseko izklaides vietas, izbrauc uz iedzīvotāju izsaukumiem, pieņem iesniegumus un, konstatējot pārkāpumus, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus. Taču jautājums paliek atvērts, jo trokšņošana turpinās, un iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ pēc daudzkārtējām sūdzībām par izklaides vietas radītiem miera traucējumiem iestāde joprojām turpina darbību.

"Visbiežāk, uzņēmējiem pārstrīdot iestādes (pašvaldības policijas) lēmumus administratīvajā tiesā, lēmumi tiek atstāti spēkā."

Rīgas pašvaldības policijas pārstāve ir pārliecināta, ka ir nepieciešamas likumdevēja veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu tiesībsargājošām iestādēm nekavējoties novērst šādus pārkāpumus un to atkārtošanos. Piemēram, viens no priekšlikumiem – ja tiek noteikts, ka vienai iestādei par trokšņošanu pieļaujami ne vairāk kā pieci atkārtoti administratīvā pārkāpuma protokoli, tad, sastādot sesto administratīvā pārkāpuma protokolu, tā tiek automātiski slēgta. Šāda sistēma izklaides vietu īpašniekiem liktu sava uzņēmuma darbību sakārtot tā, lai trokšņošana netraucētu pilsētas iedzīvotāju un viesu mieru, bet policisti spētu reāli cīnīties ar problēmu, nevis nodarbotos ar administratīvo aktu stādīšanu.

Šī problēma ir pārrunāta arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijā lielāko pilsētu pašvaldību policiju vadītāju tikšanās laikā 23. martā, un pašlaik tiek gatavotas izmaiņas LR normatīvajos aktos (MK noteikumi) par pašvaldības amatpersonu tiesībām noteikt pieļaujamā trokšņa līmeņa pārkāpumus izklaides vietās, izskatot iedzīvotāju sūdzības.

Pašreizējā situācija nemazina pārkāpumu apjomu, tāpēc iedzīvotāji turpina sūdzēties, rezumē I. Tīmane.

Kas jāņem vērā uzņēmējiem un iedzīvotājiem

  • Uzņēmējiem, pirms ieguldīt līdzekļus izklaides vietas izveidei, būtu jāveic pārrunas ar nekustamā īpašuma apsaimniekotāju un apkārtējiem iedzīvotājiem par iespējamo apkārtējo traucējumu, kas saistīts ar iecerēto uzņēmējdarbību.
  •  Ja nepieciešams, noteikti vajag konsultēties ar attiecīgās pilsētas pašvaldību vai pašvaldības policijas iestādi, kā arī ar būvinspekciju un akustikas speciālistiem par iespējām nodrošināt apkārtējos netraucējošu trokšņu līmeni.
  • Vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai konkrētā nama iedzīvotāju interesēm, kurā paredzēta izklaides uzņēmējdarbība, bet arī apkārtējo, tuvāko namu iedzīvotāju interesēm.  
  • Iedzīvotājiem būtu jāievēro, ka, rīkojot plašas mājas svinības, kur, piemēram, paredzēts atskaņot mūziku, vajadzētu aprunāties un vienoties ar kaimiņiem. Ja tomēr kaimiņi nevēlas samierināties ar citu iemītnieku svinībām, jāpārdomā to norises vieta vai svētki jāorganizē tā, lai netraucētu kaimiņus.
  •  Sadzīves tehnikas izmantošana nakts laikā nav ieteicama, jo arī tas var būt par iemeslu policijas izsaukumam.
  • Veicot mājās remontdarbus, nepieciešams tos saskaņot ar apsaimniekotāju. Lai nebūtu savstarpējo konfliktu, vēlams arī informēt kaimiņus.
Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU