Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iedzīvotājiem nav klusējot jācieš sava miera un naktsmiera traucēšana. Par trokšņošanu, kas traucē apkārtējo mieru, persona ir tiesīga izsaukt policiju vai arī uzrakstīt iesniegumu policijas iecirknī. Vainīgais par pārkāpumu saņems normatīvajos aktos noteikto sodu.
FOTO: smi21.ru
Iepriekš gandrīz gadu Latvijā nepastāvēja tiesiskais regulējums, kas noteiktu pieļaujamos trokšņa rādītājus dzīvojamo un arī publisko ēku telpās, jo noteikumi, kas to regulēja, zaudēja spēku ar 2010.gada 1.jūliju. Jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.76 "Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās" stājās spēkā pēc aptuveni pusgada - 2011.gada 4.februārī.
Traucē? Zvani policijai!
Ikdienas dzīve, īpaši lielpilsētā, ir grūti iedomājama bez jebkādas kņadas. Tās cēlonis var būt dažāds, piemēram, satiksmes rīboņa, tuvumā esošas kafejnīcas vai bāra skaļā mūzika. Tomēr nereti trokšņainība traucē apkārtējo mieru, tajā skaitā arī naktsmieru. Troksnis tieši vai netieši ietekmē veselību, jo iztraucēts naktsmiers var radīt diskomfortu, pasliktināt dzīves kvalitāti (nepietiekams miegs, darbspēju zudums) un, iespējams, kļūt par dzirdes pasliktināšanās cēloni.
Ja traucējuma cēlonis, piemēram, ir kaimiņu patstāvīgi radīts troksnis, nav tā, ka cilvēkam jājūtas bezspēcīgam – iedzīvotājs ir tiesīgs izsaukt policiju.
Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava norāda: ja cilvēkam ir problēma un nepieciešama policijas iejaukšanās, tad ir jāzvana pa tālruni 110. Dežurants uzklausīs konkrēto sūdzību un radīs nepieciešamo risinājumu. To, vai konkrētais izsaukums ir Valsts policijas vai pašvaldības policijas kompetencē, noteiks dežurants, kas pieņems zvanu un nodos informāciju tālāk. "Piemēram, Rīgā, reģiona dežūrdaļā ir arī Pašvaldības policijas pārstāvji un abas policijas strādā vienotā dislokācijā. Pēc zvana uz notikumu izbrauc tā policija, kuras kompetences jautājums ir risināms, bet uzdevumu dod dežurants," uzsver S.Pildava.
Jebkurā gadījumā reizēs, kad ar pārmērīgu trokšņošanu tiek traucēta atpūta, iedzīvotājs ir tiesīgs zvanīt uz tuvāko pašvaldības policijas iecirkni.
Atļautais trokšņa lielums
Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš informē, ka "trokšņošana (skaļi sarunājoties, klaigājot, atskaņojot mūziku u.tml.), kad tā traucē apkārtējo mieru, tai skaitā naktsmieru, var tikt klasificēta kā administratīvais pārkāpums". Trokšņošana, Rīgas domes saistošo noteikumu izpratnē, ir miera traucējums.
Latvijas normatīvie akti regulē pieļaujamo trokšņa skaļumu. MK noteikumu par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās 2.pielikumā ir noteikts, ka dzīvojamās telpās un guļamtelpās trokšņa robežlielums dienas un vakara laikā ir 35 dBA, savukārt naktī – 30dBA. Skaņas līmeni parasti mēra decibelos (dB), savukārt ilgtermiņa vidējo skaņas līmeni apzīmē ar dBA.
"Ja kaimiņu radītais troksnis traucē, nav tā, ka pārējiem jājūtas bezspēcīgiem: šādā gadījumā ir tiesības izsaukt policiju."
Veselības inspekcijas mājaslapā sniegtā informācija vēsta, ka cilvēka auss uztver skaņas no 0dB līdz 140dB, kur 140dB līmenis ir raksturojams kā sāpju slieksnis. Salīdzināšanai: 60dB rodas normālas sarunas laikā, savukārt mūzikas atskaņotāja maksimālais skaņas spiediena līmenis ir no 80dBA līdz 115dBA.
Tas nozīmē, ka pārāk skaļi trokšņot nedrīkst arī dienas laikā, ne tikai laika posmā no pulksten 23.00 līdz 7.00.
Trokšņa mērīšana
Lai gan ir noteikts atļautais trokšņa līmenis dzīvojamo ēku telpās, tomēr situācijās, kad tas pārsniedz pieļaujamo robežu, to neviens nemēra. MK noteikumu Nr.76 7.punktā ir minēts, ka Veselības inspekcijas speciālisti kontrolē saimnieciskās darbības iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus) un transportlīdzekļu radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu dzīvojamo un publisko ēku telpās. Savukārt dzīvojamo ēku telpās trokšņu mērīšana notiek tikai pēc iedzīvotāju pieprasījuma. Tā ir alternatīva, lai strīdus gadījumos objektīvi novērtētu skaļuma slieksni un, iespējams, līdz ar varētu atrisināt konfliktu, tomēr iedzīvotājiem ir jārēķinās, ka šis pakalpojums - trokšņu mērīšanu – ir jāapmaksā pašiem.
"Trokšņa līmeni, kas saistīts ar mūzikas atskaņošanu un ar sabiedriskās kārtības neievērošanu, kontrolē attiecīgās pašvaldības institūcija, piemēram, pašvaldības policija," skaidro Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas speciālisti.
Piemēram, Rīgas pašvaldībā trokšņa mērījumus pašvaldības policija neveic. "Miera traucēšanas gadījumos pašvaldības policijas darbinieki vadās no tā, cik liels vai ilgstošs ir bijis miera traucējums, arī no cietušo personu skaita. Miera traucējuma būtība ir pašā traucējumā, nevis trokšņa avotā vai tā skaļumā," norāda Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis J.Znotiņš.
Policija izsaukta. Ko tālāk?
Ja kņadas cēlājs ir skaļais kaimiņš, vispirms ar trokšņotāju vajadzētu konfliktu izrunāt un tikai tad meklēt galējus līdzekļus un saukt policiju. Vēršoties policijā ar iesniegumu, tajā jāmin konkrēti fakti un, ja iespējams, jānorāda arī citi liecinieki, piemēram, vēl kādi kaimiņi, kam traucē radītais troksnis.
"Latvijas normatīvie akti regulē pieļaujamo trokšņa skaļumu."
J.Znotiņš klāsta par Rīgas pašvaldības rīcību, kad tiek traucēts apkārtējo miers: "Lai pierādītu miera traucējumu, bez pieteikuma ir nepieciešamas apkārtējo personu (ģimenes locekļu, kaimiņu) liecības (paskaidrojumi) par to, ka tiek traucēta viņu ikdiena, ar maksimāli iespējamām detaļām par vietu, laiku, veidu un traucējuma avotu. Vainīgajai personai, tāpat kā cietušajam, ir tiesības sniegt paskaidrojumus par savu rīcību un paust savu viedokli par notikušo."
Tas nozīmē, ka policija uzklausa ne tikai cietušā, bet arī iespējamā vaininieka paskaidrojumus un pieņem lēmumu par soda piemērošanu vai atcelšanu.
Sods par trokšņošanu
1984.gada 7.decembra likuma "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" 167.1pants nosaka: par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu,
Savukārt par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, policija ir tiesīga uzlikt naudas sodu
"Lai uzsāktu administratīvā pārkāpuma lietu un apzinātu cietušās un vainīgās personas, ir nepieciešams pieteikums (iesniegums) par miera traucēšanu," informē J.Znotiņš.
Labas attiecības
Ir svarīgi atcerēties arī par cilvēcisko faktoru un policiju informēt par miera traucēšanu tikai tajos gadījumos, kad patiešām tas notiek kaimiņa apzinātas rīcības iespaidā. Piemēram, maza bērna raudāšanu nakts stundās būtu aplam uztvert kā apzināti radītu troksni.
Ieteikumi labu kaimiņattiecību uzturēšanai
Labas kaimiņattiecības nereti spēj atrisināt problēmas ātrāk un mierīgāk, turklāt bez policijas iejaukšanās.
