SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
03. decembrī, 2014
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
2
26
2
26

Troksnis traucē naktsmieru. Ko darīt?

Pastāvīga trokšņošana var radīt aizkaitinājumu un agresiju vai uztraukumu.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Troksnim var būt dažādi avoti – aiz sienas skaļš ir kaimiņš, bet aiz loga – tuvējā veikala ventilācijas iekārtas vai preču piegādes mašīnas. Tāpat ir arī atšķirīgas iestādes, kur vērsties pēc palīdzības.
īsumā
  • Izšķir vides troksni un sadzīves troksni.
  • Pieļaujamais trokšņu līmenis ir 35 dBA dienā un vakarā un 30dBA naktī.
  • Ja troksni rada kaimiņi, tad jāzvana pašvaldības policijai.
  • Ja troksni rada saimnieciskā darbība, var vērsties pašvaldībā vai lūgt Veselības inspekcijai izdarīt skaņas lieluma mērījumus.
  • Mūsu rīcībā nav mērierīču, kas konstatēs trokšņa līmeni dB.

Ir pieci no rīta, un pēkšņi dzīvojamo ēku iemītniekus pamodina dūcoša atkritumu izvešanas mašīna. Vēlāk tā aizbrauc, bet aizmigt vairs nav iespējams. Noskaņojums ir slikts, cilvēks jūtas neizgulējies un viņam vēlāk ir grūti koncentrēties darbam.

Mūsu ikdiena ir neiedomājama bez skaņām – mēs sarunājamies, uztveram dabas un sadzīves trokšņus. Skaņas palīdz orientēties. Tomēr skaļas un impulsīvas skaņas visbiežāk rada cilvēki, un tas var vērsties pret viņiem pašiem, jo troksnis ir viens no vides piesārņojuma veidiem, kas, ilgstoši atkārtojoties, var kaitēt veselībai.

Kādi ir trokšņa veidi?

Likums "Par piesārņojumu" troksni definē kā gaisa vidē nevēlamas, traucējošas visu veidu skaņas, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko saziņu. Trokšņa avoti ir divējādi – var būt vides radīts troksnis un sadzīves troksnis.

Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 1.panta 16.daļai vides troksnis ir nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis. Vides troksni var radīt transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, rūpnieciskā darbība un piesārņojošas iekārtas. Šis ir troksnis, kura novērtēšanai un iedarbībai izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes.

Savukārt ar sadzīves troksni mēs visbiežāk saprotam troksni, ko rada, piemēram, kaimiņi, blakus esošās izklaides iestādes. Tā cēlonis visbiežāk ir skaļa mūzika vai remontdarbi.

Cilvēks visspēcīgāk sajūt impulsīvus trokšņus

2009.gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) izstrādāja "Nakts trokšņu vadlīnijas", kurās ir norādītas riska grupas, kuras visvairāk ietekmē troksnis naktī. Riska grupā ir:

  • bērni,
  • gados vecāki cilvēki,
  • grūtnieces,
  • hroniski slimnieki,
  • maiņu strādnieki.

Tomēr jebkuram cilvēkam var rasties diskomforts no tā, ka viņš nemitīgi tiek uzmodināts nakts vidū.

Veselības inspekcijas Uzraudzības plānošanas un attīstības departamenta Sabiedrības veselības nodaļas higiēnas ārste Maija Šnepste skaidro: troksnis ir psihosociāla problēma – ja vienam cilvēkam mūzika un sarunas būs patīkamas, otram tās var kaitināt. Auss labi adaptējas, un, ja neliels troksnis ir pastāvīgs, cilvēks pie tā var arī pierast. Tāpēc mēs pēc kāda laika varam arī nedzirdēt satiksmi vai dzelzceļu, kas ir netālu, bet vissliktāk panesam pēkšņus un ļoti skaļus trokšņus, piemēram, lidmašīnas pārlidojumus.

Jāpiebilst: ļoti augstas frekvences trokšņi, piemēram, lidmašīnas, ir izpētīti un ir arī skaidri zināms, ka tie var radīt veselības problēmas, turpretī saimniecības trokšņu ietekme uz veselību ir maz pētīta.

M.Šnepste norāda: ja troksnis ir tikai vienu nakti vai nedēļu, tas sekas nerada, bet, ja situācija atkārtojas pusgada vai gada garumā, var rasties darbaspēju zaudējums, uzmanības traucējumi. "Savā ziņā cilvēks tiek sociāli izolēts," uzsver ārste.

Turklāt jāpiebilst, ka cilvēkam ir tiesības ne tikai izgulēties, bet darīt to pie atvērtiem logiem.

Kāds ir pieļaujamais trokšņu līmenis telpās?

Lai nepieļautu vides piesārņojumu un pārmērīgu trokšņošanu, līdz ar normatīvo regulējumu ir noteikts konkrēts trokšņa līmenis decibelos, kura pārkāpums ir sodāms. Tas atrodams MK noteikumu Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 4.pielikumā.

Dzīvojamās telpās un guļamtelpās jābūt šādam trokšņu līmenim:

  • dienā no plkst. 7.00 līdz 19.00 – līdz 35dB(A);
  • vakarā no plkst. 19.00 līdz 23.00 – līdz 35dB(A);
  • naktī no plkst. 23.00 līdz 7.00 – līdz 30 dB(A).

Minētie noteikumi arī nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt zemākus vides trokšņa robežlielumus atsevišķās teritorijās, izņemot aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem. Tāpat pašvaldība arī noteiks iekšējos kārtības noteikumus, kur būs detalizētāk atrunāta trokšņošana un sods par to.

Pasaules Veselības organizācijas ieteikumos 30dB(A) ir līmenis, kurš guļošo nepamodinās. Ja skaņa pārsniedz šo līmeni, tad cilvēks var arī nepamosties, tomēr vairums kaut kā uz to reaģē. M.Šnepste to salīdzina ar cīnīšanos – gulētājam paātrinās sirdsdarbība, viņš miegā grozās jeb būtībā cīnās pret troksni.

Jāpiebilst arī, ka normatīvie akti Latvijā gan neregulē, ko darīt ar zemu frekvenču trokšņiem. Tādus izdod, piemēram, kondicionieri vai saldēšanas iekārtas pie veikaliem. Higiēnas ārste norāda: tā kā vispārējais trokšņa fons ir zems, tad to var labi dzirdēt, turklāt sajūtas ir nepatīkamas, jo šīs skaņas ir ar zemu frekvenci. Pat izmērot troksni, tas nebūs paaugstināts un pat varbūt nebūs izteikti dzirdams, bet sajūtas tas ietekmēs.

Veselības inspekcija norāda: lai pasargātu cilvēkus no traucējumiem dienas laikā – ārējais nepārtrauktais troksnis nedrīkst pārsniegt arī 55 dB (A) uz balkoniem, terasēm un ārējā dzīvojamā vidē.

Kaimiņu un būvdarbu radītais troksnis – risinājumu var meklēt policijā

Skaļas balsis, durvju dauzīšana, suņu riešana, televīzijas, radio un mūzikas klausīšanās var būt ikdiena. Dažiem veicas, un kaimiņi ir klusi, citiem veicas mazāk. Īpaši neapskaužamā situācijā atrodas tie, kuru mājās ir ļoti plānas sienas, griesti vai grīda. Pastāvīga kaimiņu trokšņošana var radīt aizkaitinājumu un agresiju vai uztraukumu. Turklāt, tā kā katram no mums ir atšķirīgs jutīgums pret skaņu, tad tiem, kuri pēc dabas ir nemierīgāki un jūtīgāki, šādas ikdienas skaņas var būt īpaši traucējošas.

Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka saruna ar kaimiņiem par šādām lietām var sabojāt savstarpējās attiecības un noskaņojumu. Tomēr jāatceras: dzīvojamās telpās būtu jāievēro MK noteiktais trokšņu līmenis – 30-35dB(A). Atbildīgs cilvēks labprāt šo noteikto slieksni ievērotu, taču kā to izdarīt? Problēmu rada fakts, ka tādu mērierīču, kas noteiks trokšņa līmeni decibelos, diemžēl mūsu rīcībā nav.

Sabiedrisko kārtību nodrošina attiecīgā pašvaldība. Ja troksnis ir pārāk liels, neatkarīgi no tā, vai tā ir diena vai nakts, ir jāzvana pašvaldības policijai. Tikai jāņem vērā, ka arī policija neveic trokšņu mērījumus, bet balstās uz liecībām un pašu dzirdēto.

Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krieviņa skaidro, ka policija vienmēr iesaka sākotnēji problēmu risināt savstarpējo sarunu ceļā, bet policiju saukt vien tad, ja vienošanos panākt nav iespējams.

Gadījumā ja trokšņa avots būs kāda kaimiņa darbība, policijas darbinieki noskaidros apstākļus un noteikti pieņems arī paskaidrojumus no blakus esošo dzīvokļu iemītniekiem par traucējumu. I.Krieviņa uzsver: lai trokšņotāju sauktu pie atbildības, ir nepieciešamas vairāku kaimiņu liecības un iesniegumi, kas izslēdz savstarpēju nesaskaņu risināšanu kaimiņu starpā ar policijas starpniecību. Šādos gadījumos trokšņu līmeņa mērījumus nav nepieciešams veikt, jo šāda veida troksnis parasti nav pastāvīgs, izņemot gadījumu, ja kaimiņš dzīvoklī uzstādījis kādu rūpniecisku iekārtu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādi pārkāpumi dēvēti par sīko huligānismu.

Policija spēs palīdzēt arī tādos gadījumos, ja kaimiņš mēģina veikt ļoti skaļu un nesaskaņotu remontu – īpaši nakts stundās. Gadās arī, ka vēlās vakara stundās kāds ar remontdarbiem nodarbojas pagalmā vai, piemēram, zāģē kokus.

Šie aspekti ir atrunāti pašvaldību noteikumos. Piemēram, Rīgas domes saistošie noteikumi nr.125 paredz, ka remontus un būvdarbus, kas saistīti ar paaugstinātu troksni (urbšana, kalšana, sišana u.tml.), atļauts uzsākt tad, ja tie ir saskaņoti ar mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju, rakstiski vienojoties par veicamā darba datumu, laiku un specifiku (orientējošs iekštelpās veicamo saskaņoto darbu uzskaitījums un realizācijas apraksts).

Tāpēc gadījumā, ja iedzīvotāji izsauc Rīgas pašvaldības policiju un tās darbinieki konstatē, ka Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņotie būvdarbi traucē kādu iedzīvotāju mieru vai aizskar personu tiesības, traucēšanas faktu fiksējošie dokumenti tiek pārsūtīti būvatļaujas izsniedzējam izvērtēšanai kompetences ietvaros.

"Ja troksnis ir tikai vienu nakti vai nedēļu, tas sekas nerada, bet, ja situācija atkārtojas pusgada vai gada garumā, var rasties darbaspēju zudums, uzmanības traucējumi."

Tomēr pašvaldības policijas darbiniekam ir tiesības apturēt būvdarbus, pat ja tie ir saskaņoti ar pašvaldības būvvaldi, jo likums "Par policiju" nosaka policijas darbinieka tiesības ierobežot vai aizliegt remonta un celtniecības, kā arī citu darbu (bez atrunām par darbu leģitimitāti) veikšanu ielās un uz ceļiem, ja netiek ievērotas prasības par sabiedrības drošības un transporta kustības drošības garantēšanu, taču tādā gadījumā noteicošais faktors būvdarbu izpildes apturēšanai būs apdraudējums veselībai un dzīvībai, nevis kādas personas tiesību aizskārums.

Vides un saimnieciskais troksnis – pašvaldības un Veselības inspekcijas ziņā

Ja troksni izraisa, piemēram, dažādas saimnieciskas darbības vai iekārtas, vai transportlīdzekļi, iedzīvotājiem ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā un lūgt veikt trokšņa mērījumus.

MK noteikumu Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 12.punkts noteic: saimnieciskas darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radītā trokšņa robežlieluma ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija.

Cīņā pret troksni var iesaistīties arī Valsts vides dienests (VVD), tomēr, kā skaidro dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina, tad mērījumi tiek veikti tiem uzņēmumiem, kuriem VVD izsniedzis darbības atļauju, un tas tāpat norisinās paralēli Veselības inspekcijas mērījumiem.

Ja runa ir par troksni, ko izraisa rūpniecība vai satiksme, tad Valsts vides dienests iesaka vērsties vietējā pašvaldībā, jo tieši pašvaldība regulē normu atbilstību savā teritorijā, izstrādājot teritorijas plānojumu un tajā nosakot dzīvojamās, industriālās, zaļās u.c. veida zonas ar atbilstošu pieļaujamā vides trokšņa robežlielumu.

Iedzīvotājiem ir tiesības rakstīt iesniegumu Veselības inspekcijai, kas veic trokšņa mērījumus. Iesniegumā inspekcijai īsi jāapraksta problēmas būtība, jānorāda vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (tālruņa numurs un/vai e-pasts). Iesniegums jāapliecina ar iesniedzēja parakstu.

Tomēr Veselības inspekcija nespēs palīdzēt gadījumos, ja troksni izraisa, piemēram, skaļa atkritumu mašīna vai piegādes mašīna. Tādos gadījumos vislabāk ir runāt ar mājas apsaimniekotāju vai atbildīgo personu, izmantojot argumentus par nakts stundām un radīto traucējumu.

M.Šnepste gan skaidro: ja nepatīkamo skaņu izdod ventilācijas iekārtas vai saldētājs, kas veido zemes frekvences skaņas, tad gan Veselības inspekcija var palīdzēt panākt, ka šī problēma tiek novērsta. Pagājušogad Veselības inspekcija saņēmusi 95 iesniegumus par troksni dzīvojamās telpās un daudzas ir bijušas tieši saistībā ar šīm zemas frekvences skaņām.

Ja Veselības inspekcija konstatē, ka trokšņa līmenis tiek pārsniegts, tad pārkāpējam troksnis ir jānovērš. Atbilstoši MK noteikumu Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 13.punktam par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Attiecīgā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja pēc trokšņa mērījumiem, kuri norāda uz trokšņa robežlielumu pārsniegšanu, būtiski nav mainījusies trokšņa avota darbība vai nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, atkārtotus trokšņa mērījumus var neveikt.

Labs saturs
26
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU