Mums, EDSO novērotājiem, pirms vēlēšanām no 1. līdz 3.decembrim tika organizētas tikšanās ar visām septiņām politiskajām partijām. Sākotnēji tikšanās bija paredzēta Krievijas Valsts domē, kur sāka šķirot, kuras partijas drīkst un kuras nedrīkst šajās telpās ierasties, tāpēc tikšanās tika pārcelta uz citām telpām. Pirmā tikšanās bija ar politisko partiju pārstāvjiem, un bija paredzēts, ka ieradīsies arī Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Vladimirs Čurovs. Taču viņš neieradās, jo bija uzaicināti reālās opozīcijas pārstāvji, kuri "Vienotajai Krievijai" nebija labvēlīgi.
"Vērojiet, bet tam nav nozīmes..."
Trīs dienu laikā labi izpratām situāciju. Notika tikšanās ar Krievijas Maskavas "Helsinku grupu", Maskavas cilvēktiesību biroju, Nacionālās stratēģijas institūta direktoru un citiem neoliberāliem un liberāliem spēkiem, kuri vēlēšanās interesējās par cilvēktiesību nodrošināšanu. Izskanēja vairāki izmisuma saucieni. Lielas cerības uz EDSO novērotāju misiju šie cilvēki nelika. Vieni teica: "Novērojiet un tad jūs visu redzēsiet savām acīm!" Šie un atsevišķi opozīcijas pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības grupas, kurām neļāva reģistrēties kā politiskajām partijām, piemēram, "PARNAS" (līderi - Mihails Kasjanovs, Boriss Ņemcovs), visvairāk vēlējās mums atklāt patiesību.
Otra daļa gan mediju, gan politisko partiju pārstāvji laikus brīdināja: "Braukt jūs varat un novērot, bet tāpat neko neizmainīsiet! Krievija ir milzis uz māla kājām, un tas patiesības stariņš, kas nāks no mūsu ziņojumiem, viņuprāt, neko nemainīs, jo viss tāpat notiks tā, kā to vēlēsies "Vienotā Krievija"."
Vēlēšanu pārkāpumi
Vēlēšanās ir divu līmeņu pārkāpumi. Pirmais līmenis, kas liecina, ka vēlēšanas nav notikušas godīgi un demokrātiski, ir tas, ka Krievijā tikai īsi pirms vēlēšanām mainīti likumi - grozīts Federālais likums par vienlīdzību visām parlamentārajām partijām attiecībā uz televīzijas un radio kanāliem, kā arī uz vizuālo vides reklāmu – afišām un citiem vizuālajiem medijiem. Krievijas Federācijā tika pieņemti tik ērti interpretējami likumu grozījumi, ka tos varēja traktēt gan šā, gan tā, taču priekšvēlēšanu laikā tie tika traktēti par labu "Vienotajai Krievijai". Atsevišķas partijas daudz ko nevarēja darīt tā, kā varēja atļauties šī partija.
Pie šī līmeņa pārkāpumiem pieder tas, ka par labu "Vienotajai Krievijai" neierobežotā daudzumā tika izmantoti administratīvie resursi. Cilvēkiem darbā tika solīts, ka paaugstinās algas, piemēram, policistam 1000 eiro no nākamā gada janvāra, vai algas vispār tiks saglabātas, ja tiks nobalsots par konkrēto partiju. Darbavietās priekšniekiem bija jāatrāda jau aizpildīta anketa – vēlēšanu biļetens, kur ievilkts ķeksītis pretī "Vienotajai Krievijai". Politisko partiju pārstāvji stāstīja, ka citu sarakstu atbalstītāji izmantojuši dažādus paņēmienus, arī fotografējuši "viltus ķeksīti", ko atrādīt priekšniekam.
"Gan mediju, gan politisko partiju pārstāvji EDSO misijai teica: „Braukt jūs varat un novērot, bet tāpat neko neizmainīsiet!”"
Uz afišu stabiem pārsvarā bija redzami "Vienotās Krievijas" pārstāvji, citas partijas tur netika reklamētas. Mums pienāca ziņojumi, ka tām šādas iespējas netika dotas. Tikšanās laikā ar Krievijas Nacionālā Radio un TV kompānijas vadītāju viņš minēja kliedzošu pārkāpumu, ko pats gan pavēstīja kā pilnīgi normālu parādību, proti, raidlaiks pašā skatāmākajā laikā esot sadalīts vienlīdzīgi: "Vienotajai Krievijai" ap 50 procenti un opozīcijai – arī 50 procenti. Bet opozīcija faktiski ir sešas citas partijas, nevis vienota opozīcija. Tātad savai reklāmai, diskusijām, viedokļu paušanai "Vienotajai Krievijai" pienācās 50 procenti, bet pārējām partijām – vien katrai pa 10 procentiem raidlaika.
Priekšvēlēšanu laikā bija vērojama nevienlīdzīga konkurence starp partijām, un visi lēmumi CVK tika pieņemti vienbalsīgi, bez debatēm. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka CVK iejaukusies partiju iekšējās lietās, bet tas neguva atsaucību Krievijā un uz šo situāciju neviens nereaģēja.
Ārpus Maskavas
Mēs bijām novērotāji 100 km tālajā Kolomnas pilsētā, kas ir viena no trīs lielākajām pilsētām Maskavas tuvumā. Vienā iecirknī mūs ļoti uzmanīja policists, kurš ar apmēram 4 m distanci sekoja mums līdzi uz abiem vēlēšanu iecirkņiem. Kad gājām prom, milicis kopā ar mums atstāja ēku, un es dzirdēju, kā viņš ziņo: "Viss ir mierīgi, EDSO novērotāji – trīs cilvēki un vēl tulks – ir aizgājuši. Neko nekonstatēja. Tak točno! (Tieši tā. – Krievu val.)"
Kādā iecirknī ieradāmies tieši balsu skaitīšanas laikā. Protokolam, kurā tiek uzskaitīts, cik cilvēku nobalsojuši, jābūt sastādītam, pirms tiek atvērta urna. Bet tur šo protokolu rakstīja un kaut ko skaitīja uz kalkulatora – jau nāca pāri desmitiem vakarā, taču protokola vēl nebija. Iecirkņa vadītājs sazinājās ar reģionālo vēlēšanu komisiju, it kā uzzināja, ka varot vērt urnu vaļā, pirms protokols ir sastādīts. Mēs atstājām iecirkni Kolomnā pulksten 1.00 naktī, taču protokols joprojām vēl nebija uzrakstīts, bet balsis jau bija skaitītas. Konkrētajā iecirknī bija pārkāpti visi noteikumi.
Trijos naktī Maskavas viesnīcā ieradās mūsu kolēģe – EDSO Parlamentu asamblejas ģenerālsekretāra vietniece. Viņa bija ļoti satriekta par stāvokli Maskavas iecirknī, kur pēc balsu skaitīšanas tika atnesta mobilā urna ar 400 biļeteniem, kur visi bija balsojuši par "Vienoto Krieviju". Novērotāji uzstāja, ka protokolā jāieraksta arī tie balsotāji, kas izmantoja mobilo urnu, taču tas netika izdarīts.
EDSO kolēģi uzsvēra: vēlēšanu biļetenu ir mazāk nekā pašu balsotāju, tātad – bija plānots izsniegt vēl kādus papildu biļetenus. Protokols daudzos iecirkņos tika uzrakstīts labākajā gadījumā tad, kad urna jau bija atvērta un pārskatāmība telpā ārkārtīgi slikta. Vēlēšanu laikā kaste tika ienesta citā telpā un pēc tam tika atnesta atpakaļ.
Kopumā var teikt, ka Krievijā bija izstrādāts sistemātisks plāns, lai vēlēšanās uzvarētu "Vienotā Krievija".
Krievu valodas prasme – vērtīga
Krievu valodu saprata ļoti maz EDSO delegācijas pārstāvju. No Latvijas grupas es biju vienīgā. Taču krievu valodas prasme bija ārkārtīgi noderīga, jo varēju dzirdēt daudz vairāk, nekā tulks spēja iztulkot. Turklāt dzirdēju, ko konkrētajā vēlēšanu iecirknī runā cilvēki, bieži vien neapzinoties, ka kāds no novērotājiem viņus saprot. Kad ieradāmies vēlēšanu iecirkņos, darbinieki viens otram teica: "Ārprāts, ir atnākusi starptautiskā misija, ko mēs tagad darīsim? Mums var būt lielas problēmas! Ko viņi grib?" Viņi pret mūsu ierašanos izturējās neviesmīlīgi. Iecirkņos mūs pat negribēja ielaist, teica – neesot brīdinājuši, ka būsim. Uz šādu rīcību viņiem nav tiesību.
Krievu valodu no novērotājiem prata arī Lietuvas neatkarīgais, kreisi centriskais deputāts, Baltkrievijas delegācija un Kazahstānas delegācija. Taču, kad nākamajā dienā pēc vēlēšanām Rietumeiropas valstu novērotāji atzīmēja daudzos pārkāpumus vēlēšanu laikā, Baltkrievijas un Kazahstānas pārstāvji, kā arī lietuvietis visi kā viens apgalvoja: viņi pratuši krievu valodu, bet nekādus pārkāpumus nav saskatījuši. Varēju celties un teikt, ka arī es protu vietējo valodu, bet man atklājās pavisam cita aina. Krievu valodas pratējiem tātad bijusi dažāda pieredze.
"Darbavietās priekšniekiem bija jāatrāda jau aizpildīta anketa – vēlēšanu biļetens, kur pretī „Vienotajai Krievijai” ievilkts ķeksītis."
Prognozētie vēlēšanu rezultāti, par kuriem mēs tikām informēti, bija šādi: "Vienotajai Krievijai" - līdz 25-30% balsu, "Taisnīgajai Krievijai" – ap 20%, "komunistiem" – tāpat, "Jabloko" - 12%. Rezultāti, kurus redzēju dienu pēc vēlēšanām – kad izrādījās, ka par "Vienoto Krieviju" balsojis katrs otrais Krievijas balsotājs - , bija absolūti neticami, un tiem neticēja arī Krievijas iedzīvotāji.
Nemieri situācijā, kad cilvēkiem ir ļauts demokrātiski izteikt savu viedokli vēlēšanās, bet pēc tam rezultāti pielaboti par labu vienai partijai, ir tikai pašsaprotami. Piemēram, "Jabloko", lai gan bija prognozēts, ka tā saņems 12% balsu, beigās saņēma 3 procentus. Rezultāti ir pilnīgi neticami salīdzinājumā ar to, ko mēs redzējām, kad iecirkņos balsis tika skaitītas.
Kremlis tika "aizbarikadēts" pirms nemieru sākšanās
Maskavā biju arī dienu pēc vēlēšanām. Jau dienas pirmajā pusē Kremļa rajonu aplenca policija, tika uzstādīti metāla detektori, metro patrulēja ļoti liels skaits policistu. Kremlī, kur parasti pirmdienās nav brīvdienas, todien iekšpagalms tika slēgts. Es devos uz kādu izstādi Kremļa ēkā un arī tur bija pastiprināta milicijas klātbūtne, tika pārbaudītas somas. Bija tāda sajūta, it kā notiktu gatavošanās nemieriem.
Pēcpusdienā pie Kremļa sienas notika koncerts, veltīts valdošās partijas uzvarai. Vienā pusē Putina, otrā –Medvedeva attēls. Skolēni uz pasākumu tika vesti centralizēti, dažām skolēnu grupām rokās mazi Krievijas karodziņi. Ap koncerta laukumu stāvēja policisti, nepārspīlēšu – viņu skaits bija trīsreiz lielāks par klausītāju skaitu. Tā bija ārkārtīgi policejiska attieksme pret Maskavas iedzīvotājiem.
Par Krievijas pašreizējās varas kursu. Domāju, ka Latvijai tas ir neizdevīgs. Pievienošos tiem, kuri apgalvo, ka referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā lielā mērā notiek Krievijas interesēs – Latviju atstāt kā pierobežas valsti Krievijas varas izplatībai Eiropas Savienībā un t.s. tuvējās ārzemēs.
