Iznākumu paredzējām. Kāpēc tomēr nevaram to akceptēt

Mana izvēle 17.septembrī nebija ne Zatlera Reformu partija (ZRP), ne "Saskaņas centrs" (SC). Pirmais spēks – bez pieredzes un pirms vēlēšanām veidota partija, kas Latvijas politisko ainavu kārtējo reizi dara nenopietnu. Savukārt SC politiskā retorika ir brutāla un drīzāk atgādina nesaskaņas apvienību (J.Urbanoviča divkārtēji piesauktā asiņainā Biškeka! Savukārt N.Ušakova dalība 9.maija pasākumā no latviešu vēlētāju puses ir vērtējama kā netaktiska.)

 Taču abiem šiem politiskajiem spēkiem sabiedrība ir iedevusi lielus uzticības kredītus. Par viņiem savas balsis ir nodevuši Latvijas Republikas pilsoņi. Tātad tā sabiedrības daļa vēlas pieredzēt, kā varas grožus izmanto jaunais spēks un ieilgusī opozīcija. Tā ir arī sabiedrības vēlme beidzot iziet no etniskā balsojuma apļa un tuvoties politiskām partijām ar skaidrāk iezīmētu ideoloģisku orientāciju.

Latvijā ir samilzušas sociālās un ekonomiskās problēmas, kuras esošās varas partijas nav mācējušas un nav spējušas risināt. Nav spējušas izmantot šo laiku, lai savās rindās izaudzinātu politiķus, kas patiešām domā par valsti, tās attīstību un mazāk par ieņemamajiem amata krēsliem.

Latvijas politikā jāaicina valstiski domājoši cilvēki, kuri apveltīti ar īpašu talantu – māku saskatīt valsts attīstības perspektīvas, saliedēt komandu darbam un ar savu personisko raksturu – nesavtību – iedvesmot sekotājus partijā. Tad arī pārējā sabiedrība sekos un ieklausīsies vārdos, kuri saskan ar darbiem.

"Vēlētāji sodīja varaskāres un augstprātības nesējus Saeimā."

Situācija pēc vēlēšanām ir definēta - sabiedrība ir izvēlējusies. Tāpēc domāju, ka ir jāļauj politiskajiem spēkiem sevi parādīt. Latvijai šobrīd ir jāapvieno visi spēki, jo māte Latvija gaida saskaņotu rīcību. Varavīksnes valdība šeit būtu vietā un laikā, kas dotu iespēju spert soli politiskās nācijas izveidē.

Sabiedrības izvēle šajās vēlēšanās uzliek tai pienākumu divkārt vērīgi sekot Saeimas un izpildvaras darbam, un Latvijas Valsts prezidentam ir atbildība reaģēt uz sabiedrības vērtējumu.

Vēlētos, lai šo izšķirošo laiku mēs, sabiedrība, paturētu prātā kā laiku, no kura tiek skaitīta mūsu atbildība par procesa norisi. Atbildības uzņemšanās par izvēli mūs tuvina pieaugušai sabiedrībai, kura apzinās savas rīcības sekas.

To saku, kāda vērojuma vadīta. Viendien biju "Swedbank" filiālē un, gaidot savu rindu, ieskatījos bankas reklāmās – liela vāvere tur rokā aktuālo reklāmsaukli, apkārt pie sienas vieni vienīgi meža zvēri: attapīgās vāveres un apdomīgie vilku tēvi...

Kas un kāpēc zviedru bankām liek reklāmās izvēlēties bērnudārza līmeņa reklāmu tēlus? Vai tad zviedru banka mūs uzlūko kā bērnudārza līmeņa sabiedrību? Bet varbūt atbildi meklēt Latvijas naudaszīmēs? Kāpēc uz tām ir meža zvēri un anonīmi tēli (neskaitot Sprīdīti! Vienīgi K.Barons vientuļi noskatās uz 500 latu naudaszīmes), koki, vārpstiņas, lauku mājas...?

Uz Latvijas naudaszīmēm jābūt nācijas virsotnēm – personībām, kuras veidoja un piepildīja Latvijas valsts ideju, valodu un kultūru. Lai katru dienu, uz naudaszīmēm redzot mūsu valsts personības, arī mēs spētu pacelties pakāpienu augstāk savā un valsts attīstībā.

Varbūt ir pienācis laiks pieaugt pilsoniskajā nozīmē un stājā. Ievēlētie deputāti kā mūsu pārstāvji lai spētu paaugties savā politiskajā gribā un morālajā stājā. Skaidrot sabiedrībai, ka piedošana, miers un sadarbība ir auglīgāka par senu vainu un pāri nodarījumu nešanu līdzi nākotnē.

Dzirdu bažas un rūpes. Nedomāju, ka draud atkārtoties 1940.gads, kā daži par to uztraucas. Šobrīd ir pārāk daudz satraukumu un vēstures ainu pieminēšanu. Krievijai mūs nevar tā pievienot. Krievu ekonomika jau sen ar savām kājām ir Latvijā - ražotnes, kuras bija valsts simboli, pārdoti neskaitāmiem Krievijas uzņēmējiem. Un tas noticis mūsu pašu acu priekšā, un mēs zinām, kuras politiskās partijas par to ir atbildīgas un šobrīd ir aizslaucītas no politiskās dzīves.

Vai kāda no atbildīgajām personām apzinās, ka katra slēgta ražotne Latvijā ir valsts vājināšana? Ir tik viegli aizslēpties aiz ES regulu un ieteikumu mugurām. Valsts politiku nosaka ekonomikas attīstība. Ja politiskie spēki nav spējīgi attīstīt valsti ekonomiski, tad arī nav nopietnas politiskas gribas. Katra jauna atvērta ražotne industrijā un kultūrā ir signāls, ka valsts dzīvo un attīstās, ka Latvija ir zeme, kas ieinteresēta savā nākotnē un pati izdara savas izvēles. Latvijai ir jāražo, un ražotnēm jābūt Latvijas valsts pilsoņu pārvaldījumā.

Katrā gadījumā, 17.septembrī vēlētāju kopums ir devis lielākas priekšrocības ZRP un SC. Vēlēšanas rāda, ka, iegūstot iespēju atlaist Saeimu, sabiedrība stingri sodīja varaskāres un augstprātības nesējus Saeimā. Tie ir svītroti saskanīgi, tādējādi iegūstot labu pieredzi, ka varam iespaidot politiku, ka spējam vienoties.

"Sabiedrības daļas reakcija rāda, ka grūti ir pieņemt SC rezultātu."

Vēlēšanu rezultāti bija paredzami, un tomēr rezultāts šodien tiek viļāts kā karsts kartupelis. Tas liecina, ka neviena no politiskajām partijām nebija izspēlējusi visus iespējamos variantus. Latvijā hroniski pietrūkst politiskas domāšanas, kas paredz izkalkulēt trīs četrus soļus uz priekšu.

Sabiedrības daļas reakcija rāda, ka grūti pieņemt SC vēlēšanu rezultātu un arī to, ka par SC nobalsoja neliela, bet tomēr latviešu elektorāta daļa. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka sabiedrība prasa mainīt politisko kultūru Latvijā. Līdz šim balsojumos dominēja etniskais dalījums. Šodien vēlēšanu rezultātu var interpretēt arī kā vēlmi dot iespēju piedalīties koalīcijā SC un sagaidīt no viņiem sociāli atbildīgāku politiku – lielākas rūpes par maznodrošinātiem, pensionāriem un mazāk alkatības un ārēja spožuma demonstrējumus no deputātu puses.

Tieši SC dalība vai nepiedalīšanās koalīcijā liecinās, vai Latvijā saglabāsies divkopienu sabiedrība, vai pakāpeniski sāksies politisko spēku sadarbība Latvijas ekonomikas attīstībai. Saprotams, ka latviešus uztrauc, vai SC iekļaušanai koalīcijā tūlīt pat sekos krievu valodas kā valsts valodas statuss un Latvijas lēna integrācija Krievijas spēcīgās ārpolitikas iespaidā. Taču vēlētāji tik ātri aizmirst, kā Latvijas politika sagriezās Austrumu virzienā TP, ZZS un PLL spiediena iespaidā. Es jautātu: "Cik ilgi latvieši baidīsies no Lielā lāča, esot ES un NATO dalībvalsts?"