Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Kā jūs raksturotu līdzšinējo saziņu ar klientiem, kam tiek piedāvātas e-iespējas? Par ko liecina prakse? Vai komersanti izmanto visas iespējas?
Ņemot vērā mūsu funkcijas, saziņa ar klientu notiek tad, ja viņam ir nepieciešams UR pakalpojums. Klients vēršas pie mums ar iesniegumu, lai pieteiktu ziņas vai pieprasītu informāciju. Šo lūgumu var izteikt gan papīra formā, gan elektroniski. Papildus ir iespējams mājaslapā atsūtīt jautājumus uz elektronisko pastu vai mājaslapas sadaļā "Statistika" sekot līdzi UR darbam un pieņemtajiem lēmumiem.
Informācijas pieprasīšanai nav nepieciešams drošs paraksts, drīkst uzrakstīt tikai jautājumu?
Ir dažādi. Ja cilvēks vēlas iesniegt sūdzību, tad iesniegumam jābūt ar parakstu. To nosaka normatīvie akti. E-pastā ir vienkārši jautājumi, e-pasts nav droša vide, un mēs nesūtām informāciju, kurā ir personas dati. Ja nepieciešama tāda atbilde, informējam, ka vēstules rakstītājam sevi jāidentificē. Biežāk uzdotie jautājumi ir skaidroti mājaslapā.
Pirms gada UR piedāvājumā pavēra e-iespējas.
E-iespējas ir viss pakalpojumu spektrs, ko Uzņēmumu reģistrā var saņemt elektroniski. Viena no e-iespējām tika ieviesta pagājušajā gadā – elektronisko dokumentu iesniegšanas tiešsaistes kanāls. Tā ir iespēja UR mājaslapā ievadīt informāciju, pievienot ar drošu elektronisko parakstu parakstītus reģistrācijai nepieciešamos dokumentus – tā ir alternatīva e-pastam un ir drošāka. Klients var orientēties pēc norādēm, kas jāpievieno elektroniskā veidā rakstītam iesniegumam.
Šo mēs gan uzskatām par pilotprojektu, jo tas vēl nav pietiekami ērti klientam – pieteikuma veidlapa jāatver, jāsaglabā uz sava datora, jāaizpilda, jāparaksta ar drošo e-parakstu, jāpievieno citi prasītie dokumenti un tad jāiesniedz. Tuvākajā laikā plānojam šo pakalpojumu uzlabot, lai pieteikuma veidlapa nebūtu jāaizpilda word formā, bet būtu iespējams atbilstīgo veidlapu visus attiecīgos laukus aizpildīt elektroniski.
Katrā auditorijā dzirdu atšķirīgu viedokli, kurš e-paraksts ir derīgs, kurš – ne. Tātad vai pietiek ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC) iegādātu virtuālo e-parakstu, lai UR varētu nokārtot visas formalitātes elektroniski? Jautāju tāpēc, ka šis e-paraksts ir lēts. Vai virtuālais e-paraksts ir drošs UR izpratnē?
Jā, jo mēs neredzam, vai dokumenta iesniedzējs ir izmantojis virtuālo e-parakstu, vai arī viņam ir viedkarte. Galvenais ir sertifikāts, kas ir gan viedkartei, gan virtuālajam e-parakstam. LVRTC ir atzīts uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs. Centram ir speciāla programma, kas atpazīst personas parakstu, tādējādi mēs pieņemam ar to parakstītus dokumentus.
Pērn UR izsūtīto e-dokumentu skaits teju 10 reizes pārsniedza saņemto skaitu. Tas liecina par UR aktivitāti. Kas nepieciešams, lai arī ienākošo e-dokumentu skaits augtu dinamiskāk?
Mēs konsekventi ievērojam to, ka valsts iestādēm var sūtīt dokumentus elektroniski, un pat tad, ja kāda iestāde mums atsūta dokumentus papīra formā, mēs tai atbildam elektroniski. Tas ir ātrāk. Maksātnespējas procesa administratori ar mums sazinās elektroniski, daļa tiesu izpildītāju. Ar sadarbības partneri – "Lursoft", kas ir privāta kompānija,– pārsvarā savstarpēji sūtām ar elektronisko parakstu apstiprinātus dokumentus. Taču, runājot par klientiem, UR nav tā vieta, ar kuru klientam visbiežāk jākomunicē, līdz ar to, iespējams, saziņa ar UR nav galvenais iemesls, kāpēc klients izvēlas iegādāties elektronisko parakstu. Var būt tā, ka uzņēmums vienreiz reģistrējas un viņam vairs nav vajadzības ar UR komunicēt.
Vai komersantiem, kārtojot reģistrāciju elektroniski, rodas kādas problēmas?
Bieži nav izpratnes par to, vai visi elektroniskie dokumenti ir jāparaksta tāpat kā tad, ja tos iesniegtu papīra formā. Nereti ir problēmas, ja ir iesaistītas trešās puses, piemēram, bankas, kur uzņēmējs ir atkarīgs nevis no savām iespējām un prasmēm, bet no tā, vai banka piekrīt šādai e-saziņai.
Mēs esam uzsākuši sarunas gan ar Latvijas Komercbanku asociāciju, gan atsevišķām bankām. Šajās sarunās ejam soli tālāk sadarbības uzlabošanā, lai, piemēram, uzņēmējam nav jāiesniedz bankas izziņa par pamatkapitāla apmaksu, bet UR pats šo informāciju pieprasītu bankai un elektroniski to saņemtu. Tādējādi mēs atbrīvotu klientu no viena dokumenta iesniegšanas.
Īpašais e-iespēju kanāls ir tikai komersantiem, taču ar elektronisko parakstu dokumentus var sniegt visi, bez ierobežojumiem, izņēmums ir komercķīlas reģistrācija.
Vai starp tiem, kas ierodas UR kārtot dokumetus, daudz ir tādu, kuri te varētu nenākt, bet nokārtot formalitātes elektroniski?
Jā, daudziem būtu iespēja neapmeklēt UR. Taču mums jāspēj cilvēks identificēt, tāpēc ir svarīgi, ka ir drošais elektroniskais paraksts. Tas ir plašāks jautājums, kā valstī to attīstīt. Runājot ar igauņu kolēģiem, kuri savā reģistrā elektroniski saņem 92 procentus no kopējo dokumentu skaita, secinu, ka tas ir tāpēc, ka viņi visu sistēmu ir būvējuši pavisam atšķirīgi. Igaunijā identifikācijas kartē (ID) jau iekļaujas elektroniskā paraksta sertifikāts, turklāt ID kartes un paraksta izmantošanā ir ļoti plašas iespējas, un cilvēki ir motivēti to iegādāties. Lai cilvēki būtu motivēti iegādāties elektronisko parakstu, ir jābūt plašām iespējām to pielietot. Ja iespēja izmantot elektronisko parakstu būs tikai pie reģistrācijas, bet pārējā komunikācija ar valsti notiks papīra formā vai caur īpašām sistēmām, kur nav nepieciešams elektroniskais paraksts (piemēram, EDS), tad elektroniski iesniegto dokumentu skaits UR nepārsniegs papīra formā iesniegtos un rindas klientu zālē nesamazināsies.
Šogad UR reģistrējis divas reizes vairāk uzņēmumu nekā pērn. Vai tas ir tikai izdevīgākas uzņēmējdarbības veida izraudzīšanās rezultāts, vai to sekmējušas arī e-iespējas?
Jā, statistika ir diezgan iespaidīga. Kāpums sākās pagājušā gada maijā, taču tas ticamāk saistīts ar mazkapitāla SIA ieviešanu. E-iespēja nav izšķirošais, kāpēc cilvēks pieņem lēmumu nodarboties ar uzņēmējdarbību. E-iespējas mērķis ir no valsts puses radīt iespējami mazāk šķēršļu, lai cilvēks var īstenot savu ideju par uzņēmējdarbību. Viņš atnāk reģistrēt uzņēmumu, piesakās PVN maksātāja statusam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusam, un šo ziņu mēs aizsūtām VID. Līdz ar to uzņēmējs tērē mazāk laika saziņai ar valsti, bet vairāk laika var veltīt savas idejas īstenošanai. Svarīgākais ir: lai katrs sācējs domā par reālo darbību, ko veiks, nevis stāv rindās.
"Augustā mainīsies UR reģistros uzkrātās informācijas pieejamība."
Vairākās ES valstīs arī ir iespēja dibināt uzņēmumu ar samazinātu pamatkapitālu. Esmu runājusi ar citvalstu kolēģiem, arī viņi novērojuši tendenci, ka tāpēc ir palielinājies uzņēmumu skaits. Šādi valsts dod iespēju jebkuram īstenot savu ideju, jo uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas tiek samazinātas līdz minimumam. Un no paša spējām tad atkarīgs, vai bizness izdosies. Protams, pašlaik vēl nevar apgalvot vai secināt, kādu labumu kopējai tautsaimniecībai dos šādi uzņēmumi. Ir jāpaiet laikam un jāpavēro, cik dzīvotspējīgi ir šie uzņēmumi.
Kādi ir Uzņēmumu reģistra galvenie virzieni jauno tehnoloģiju attīstībā un ieviešanā?
Pagājušā gada pavasarī Ministru kabineta pieņemtais lēmums neturpināt līgumu ar mūsu pašreizējo sistēmas uzturētāju un īpašnieku "Lursoft" liek mums ļoti īsos termiņos īstenot lielu projektu – līdz šā gada augustam ir jāievieš valstij piederoša informācijas sistēma, kas pēc būtības nodrošina to pašu, ko sistēma, kuru izmantojam pašlaik. Tas ir īpašumtiesību maiņas jautājums. Tagad to izstrādājam un ieviešam. Tā kā tā ir sistēma UR iekšējai lietošanai, necenšamies tajā pārāk daudz izmainīt, lai lietotājiem, mūsu valsts notāriem, klientu apkalpošanas speciālistiem, pārmaiņas nav pārāk radikālas. Vienlaikus veicam dažādus uzlabojumus, lai darbu ar informācijas sistēmu padarītu ērtāku un līdz ar to uzlabotu arī pakalpojumu sniegšanas ātrumu.
Ko dos īpašumtiesību maiņa, tas, ka sistēma piederēs valstij? Līdz šim problēma ir bijusi tā, ka UR savāktie dati elektroniskā vidē ir pieejami samērā ierobežoti. To elektroniskā izplatīšana mums vispār bija liegta. Protams, mums ir valsts sektora sadarbības partneri, ar kuriem pašlaik notiek informācijas apmaiņa. Taču tās ir dažas valsts iestādes.
Augustā ar minētā līguma beigšanos ierobežojumi tiek noņemti un jebkurai valsts iestādei būtu jābūt iespējai saņemt datus elektroniski. Tā ir jaunā iespēja visai valsts pārvaldei. Tehnoloģiski izmantosim valstī jau radīto infrastruktūru, nebūvēsim to, kas jau ir gatavs, izmantosim Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pārziņā esošo valsts informāciju sistēmu savietotāju. Tātad arī citas valsts iestādes varēs saņemt datus no UR vestajiem reģistriem.
Kādus datus?
Jebkuru informāciju, kas kā ieraksti ir uzkrāti UR vestajos reģistros. Piemēram, tagad, lai cita iestāde izdotu komersantam kādu atļauju vai licenci, tā no personas pieprasa dažādu informāciju – lēmumu par reģistrāciju, informāciju par uzņēmuma pārstāvēttiesīgajām personām. Turpmāk, kad tehniski tiks nodrošināta iespēja datus saņemt elektroniski, valsts iestādēm tos nevajadzētu pieprasīt no privātpersonas.
Kā e-iespējas ietekmēs jaunās informācijas sistēmas ieviešana? Kas mainīsies augustā, kad sāks darboties jaunais projekts? Kā tas ietekmēs elektronisko saziņu ar citām valsts un pašvaldības iestādēm un, protams, arī ar komersantiem, citiem UR klientiem?
Robežšķirtne ir 7. augusts, jo tad beidzas Tieslietu ministrijas un "Lursoft" līgums. Sākas jaunās attiecības starp UR kā sistēmas turētāju un SIA "Lursoft" kā sistēmas izstrādātāju. Par viņu veiktajiem pakalpojumiem tiks maksāts, savukārt, ja "Lursoft" arī turpmāk izmantos saviem pakalpojumiem UR reģistros uzkrāto informāciju, tad tie tiks pirkti no valsts. Pašlaik citas privātkompānijas nevar saņemt datus elektroniski. No augusta arī citiem būs iespēja iesaistīties šādā biznesā.
Pašlaik virzām normatīvo regulējumu, kas noteiks UR reģistros uzkrātās informācijas atkalizmantošanas noteikumus un informācijas maksas. UR mājaslapā publiskai apspriešanai ir ievietoti Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantošanas noteikumu projekti. Bija noteikts, ka līdz 1. jūlijam gaidām viedokļus no nevalstiskajām organizācijām, kā arī no privātā sektora. Tiem, kas interesējās, esam īpaši nosūtījuši šos projektus, kuros definēti informācijas atkalizmantošanas noteikumi, maksa par pakalpojumiem un citi nosacījumi, kādi stāsies spēkā pēc 1. augusta.
"Pakalpojumus attīsta, lai uzņēmējam pēc iespējas mazāk būtu jālauza galva, kas jāiesniedz, kas jāparaksta utt.."
Tātad galvenais, kas mainīsies augustā, ir UR reģistros uzkrātās informācijas pieejamība – turpmāk informācija būs pieejama valsts pārvaldei, kā arī privātajam sektoram būs informācijas atkalizmantošanas iespējas. Savukārt komersantiem sākotnēji iespaids būs netiešs, jo tas būs atkarīgs no tā, cik ātri citas iestādes reaģēs un nepieprasīs no privātpersonām to informāciju, ko pašas varēs iegūt no UR.
Cik ātri tas viss notiks, un vai ir nepieciešami arī grozījumi normatīvajos aktos?
Sistēmas ieviešana notiek divos posmos. Pirmais – līdz augustam ir nepieciešams izdarīt visus darbus, lai mēs spētu veikt savas funkcijas, lai būtu sistēma iekšējai lietošanai, datu nodošanai valsts pārvaldei un atkalizmantotājiem. Otrajā posmā – līdz 2012. gada maijam – strādāsim pie elektroniskajiem pakalpojumiem, tas nozīmē, ka jebkura subjekta reģistrācijai tiks izveidota tiešsaistes ziņu iesniegšana līdzīgi kā pašlaik UR mājaslapā, taču, kā jau teicu, tas tiks pilnveidots, elektroniski ērtāk aizpildāms. Šie pakalpojumi būs izvietoti portālā latvija.lv, jo tur ir visi valsts sniegtie pakalpojumi. Viņiem jau ir iestrādes, piemēram, iespēja elektroniski samaksāt valsts nodevu.
Mēs pašlaik savus resursus veltām sistēmas izstrādei un ieviešanai. Pie e-pakalpojumu sadaļas intensīvāk darbu sāksim pēc augusta. Arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā ir iekļauti daži uzdevumi, kas saistīti ar to, ka UR virzās uz elektronisko pakalpojumu attīstību. Un tad, ievērojot izpētes rezultātus, ja būs nepieciešams, līdz šā gada beigām virzīsim grozījumus likumā. Piemēram, varbūt varam apvienot pašreiz vēl atsevišķi iesniedzamos dokumentus, lai uzņēmējam pēc iespējas mazāk būt jālauza galva, kas jāiesniedz, kas jāparaksta.
Vai UR pakalpojumi kļūs dārgāki?
Protams, sistēmas uzturēšana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Tas atstās iespaidu. Taču uzreiz pēc šā gada 7. augusta nekas nemainīsies, pašlaik netiek virzīti nekādi grozījumi reģistrācijas nodevas, informācijas sniegšanas nodevas izmaiņām. Cenu politikas pārskatīšana perspektīvā varētu būt saistībā ar elektroniskajiem pakalpojumiem. Protams, tagad to nevar noteikti apgalvot, bet jādomā, kā virzīties uz to, ka ir diferencēta cenu politika un ka elektroniskais pakalpojums ir lētāks, lai veicināto to izmantošanu.
Vai ir iezīmēts laika grafiks, kad e-iespējas būs tādas, lai klientiem vispār nevajadzētu apmeklēt UR, pietiks tikai ar elektronisko saziņu?
Jau tagad šāda iespēja ir. Taču, lai to padarītu ērtāku, ir iegūts ERAF finansējums elektronisko pakalpojumu uzlabošanai. Laika grafiks ir stingri noteikts – elektroniskajiem pakalpojumiem ir jābūt ieviestiem līdz 2012. gada maijam.
Paralēli tehnoloģisko risinājumu izstrādei valdībā ir iesniegts Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums. Tajā apkopoti normatīvie akti, kuros ir jāveic grozījumi, lai varētu atteikties no reģistrācijas apliecību izsniegšanas – šā priekšlikuma īstenošana nodrošinās, ka reģistrācija notiek pilnībā elektroniski un uzņēmējiem nebūs nepieciešama papīra formas reģistrācijas apliecība tikai tāpēc, lai to uzrādītu citām iestādēm un organizācijām. Atteikšanās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas notiks, kad būs veikti grozījumi citos normatīvajos aktos, kas paredz reģistrācijas apliecību uzrādīt vai iesniegt.
Kad elektroniski varēs iesniegt komercķīlas pieteikumu?
Tieslietu ministrija strādā pie Komercķīlas likuma. Arī UR iesniedzis priekšlikumus, kādi uzlabojumi nepieciešami, lai varētu nodrošināt elektronisko ķīlas reģistrāciju. Komerclikumā mēs to esam atrisinājuši attiecībā uz situācijām, kad ir nepieciešams apliecināt reģistrācijas pieteikuma parakstus vai valdes locekļa parakstu. Komerclikumā ir mehānisms: ja izmanto drošo e-parakstu, tas nozīmē, ka nevajag ne UR valsts notāra, ne zvērināta notāra apliecinājumu. Jo elektroniskais paraksts aizstāj notariāli apliecinātu parakstu.
UR seminārā komersanti jautāja tieši par notariālo apliecinājumu, jo tas rada papildu problēmas.
Zvērināta notāra iesaiste ir tikai atsevišķos likumā noteiktajos gadījumos. Piemēram, biedrībai nav uz pieteikuma vajadzīgs ne zvērināta notāra, ne UR valsts notāra apliecinājums, tātad nav šķēršļu arī elektroniski iesniegt dokumentus. Savukārt uz atsevišķiem iesniedzamajiem dokumentiem Komercreģistrā ir jāapliecina paraksts, bet šeit esam gājuši soli uz priekšu, un ir attiecīgs normatīvais regulējums: ja indivīds pats darbojas ar drošu elektronisko parakstu, tad nav nepieciešams doties pie zvērināta notāra vai apliecināt parakstu pie UR amatpersonas. Ja cilvēkam ir e-paraksts, pietiek ar to un tiek ietaupīts laiks un samazinātas izmaksas.
1. jūlijā Komerclikumā stājās spēkā vairāki grozījumi. Kā tie attiecas uz Uzņēmumu reģistru?
Komerclikumā viens no būtiskākajiem jaunumiem ir tas, ka ziņas par valdes locekļu dzīvesvietu vairs netiek ierakstītas Komercreģistrā un amatpersonas adresi var vairs nenorādīt pieteikuma veidlapā. Un otra lieta, reģistrējot juridisko adresi, būs nepieciešama tās īpašnieka atļauja. Sanāk jauns iesniedzams dokuments, bet diemžēl prakse liecina, ka citādi nevar.
Kopš šā mēneša Uzņēmumu reģistrs ir atteicies no dokumentu zīmogošanas.
Jau pirms laba laika konstatējām, ka valsts notāru lēmumu apzīmogošana aizņem daudz laika – tajā laikā valsts notārs varbūt vēl var izskatīt vienu reģistrācijas lietu. Dokumentu juridiskā spēka likums nenosaka, ka zīmogs ir obligāta sastāvdaļa. Var bez tā iztikt. UR zīmogs turpmāk tiks lietots tikai uz reģistrācijas apliecībām, komercķīlas aktiem un komercķīlas līgumiem.
Uz statūtiem, lēmumiem, izziņām, dokumentu atvasinājumiem un brīdinājumiem zīmogs būs tikai tad, ja klients to īpaši pieprasīs.
Kā tiek risināts jautājums par komersantu ārvalstu partneru vienkāršāku iespēju kārtot formalitātes? Komersanti saka, ka Vācijā e-parakstu nepazīst. UR konsultīvajā padomē citi kā problēmu nosauca to, ka viņu ārvalstu partnerim jāierodas parakstīt dokumenti, kamēr Zviedrijā pietiekot, ka tos aizsūta pa faksu.
Vācijā ir atšķirīga uzņēmumu reģistrācijas sistēma: reģistrē tiesas, tiesnesis nekad nekontaktējas ar klientu, visi dokumenti tiesās ienāk caur zvērinātu notāru. Esmu runājusi ar Vācijas kolēģiem: visi ir apmierināti, jo pie zvērināta notāra ne tikai paraksts tiek apliecināts, arī konsultāciju var saņemt.
Savukārt, par elektroniskajiem parakstiem runājot, tā ir visas ES problēma, tāpēc ka īsti nezinām, kurā valstī kurus parakstus atzīst. Ja mums būtu tehniska iespēja to pārbaudīt, nebūtu problēmu.
"Vecās ES valstis drošību uzskata par noteicošo."
Kāpēc Latvijā nepietiek ar parakstītu dokumentu, kas atsūtīts pa faksu? Arī tas ir dažādi citās valstīs. Ja runājam par mūsu valsts tiesisko kultūru, ja regulāri parādās raksti par reiderismu, par viltotiem parakstiem, par to, ka cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas tiek izmantoti šajās shēmās, VID regulāri ziņo par PVN atmazgāšanas shēmām... Pie tādas tiesiskās kultūras mēs nevaram domāt tikai par to, lai viss notiktu ātri un lēti, atzmirstot par drošību. Mēs nevaram šajā ziņā būt tik draudzīgi kā Zviedrijā, kur sabiedrībai ir citādāka apziņa, cilvēki vairāk uzticas cits citam. Mēs neesam visi vienādi. Katrs cīnās ar savām problēmām. Mums jādomā arī par komercdarbības vides drošību. Ir svarīgi, ka varam cilvēku identificēt – tāpēc papīra dokumentiem jābūt pašrocīgi parakstītiem, un arī e-vidē mums ir jāspēj identificēt cilvēku, jo mēs nezinām, cik labticīgs vai ļaunprātīgs cilvēks ir otrā pusē.
Visā Eiropā apzinās, ka bizness iet pāri robežām, tāpēc pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas tiek virzīts direktīvas projekts, kurš noteiks visiem ES komercreģistriem, biznesa reģistriem obligātu pienākumu saslēgties un apmainīties savā starpā ar informāciju. Ja ārvalstu juridiska persona vēlas mūsu valstī kaut ko darīt, tad mēs varētu nepieciešamo informāciju saņemt, piemēram, no Vācijas, Igaunijas reģistra. Ja notiek uzņēmumu pārrobežu apvienošanās, arī tad nepieciešams pārbaudīt datus, kā arī reģistriem savstarpēji apmainīties ar informāciju.
Arī vecās ES valstis drošību uzskata par noteicošo. Mēs saprotam uzņēmējus, kas vēlas, lai viss notiktu ērtāk un ātrāk, bet vienlaikus ir arī jāapzinās, ka ir cilvēki, kuri nav ar tik labiem nodomiem. Tāpēc lietas jālīdzsvaro – jābūt gan ātrumam, gan drošībai.
