Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Elektroniskās pārvaldes attīstības plānā paredzēts desmitiem jaunu e-iespēju sadarbībā ar valsti, lai lietas varētu kārtot elektroniski, nevis stāvot neskaitāmās rindās ar izziņām un pēc tām.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Elektroniskās pārvaldes attīstības plāns izstrādāts Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2006.-2013. gadam īstenošanai, arī lai nodrošinātu Elektroniskās pārvaldes attīstības programmas 2005.-2009. gadam pēctecību. Kā norādīts aktuālajā dokumentā, līdz šim ir īstenoti dažādi pasākumi: sakārtota normatīvo aktu bāze e-pārvaldes un informācijas sabiedrības jomā, ieviestas e-paraksta viedkartes, uzsākta e-dokumentu aprite valsts pārvaldē. Attīstītas arī valsts informācijas sistēmas, tajā skaitā izveidota e-iepirkumu sistēma, izveidots Latvijas valsts portāls www.latvija.lv ar Publisko pakalpojumu elektronisko katalogu.
Latvijas iedzīvotāji kūtrāki?
Kopš 2005. gada par 18% ir palielinājies iedzīvotāju skaits, kas izmanto internetu, lai iegūtu informāciju no sabiedrisko iestāžu mājaslapām; par 17,8% – lai sadarbotos ar valsts un sabiedriskajām iestādēm; par 3,1% – lai nosūtītu aizpildītas veidlapas iestādēm.
Salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, Latvijā internetu sadarbībai ar valsts iestādēm izmanto mazāk iedzīvotāju (ES vidēji 27,5%, Latvijā – 22%; 2009. gada dati). E-pārvaldes apjomīgā plāna rezultatīvajos rādītājos šajā ziņā apņemšanās ir pieticīga, jo 2013. gadā tiek sagaidīts, ka Latvijā 26% iedzīvotāju izmantos internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām. Savukārt no visām komercsabiedrībām ar darbinieku skaitu 10 un vairāk internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību iestādēm izmantos 66 procenti.
Plānā izklāstīts, ka Latvija atpaliek arī ES ieteikto 20 e-pamatpakalpojumu pieejamībā tiešsaistē. 2004. gadā no 20 pakalpojumiem tiešsaistē bija pieejami 5%, 2009. gadā – 65 procenti. Lai arī sasniegts ievērojams progress, Latvijas rādītāji 2009. gadā joprojām atpaliek no vidējā ES rādītāja – 74 procentiem.
"Latvija atpaliek arī ES ieteikto 20 e-pamatpakalpojumu pieejamībā tiešsaistē."
Kā norādīts e-pārvaldes trīs gadu plānā, populārākie no e-pakalpojumiem, kuri ir pieejami Latvijas valsts portālā www.latvija.lv, ir "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana", "Dokumenta pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā" un "Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi".
(Starp citu, kā ironiski stāsta elektroniskās saziņas speciālisti, kolīdz ieviests e-veselības pakalpojums, atklājušies ārstniecisko iestāžu pierakstījumi, piemēram, tas konstatēts pēc tā, ka tikai sievietēm veicamās ārstnieciskās manipulācijas ir pierakstītas vīriešiem.)
Rīcības plānā lēsts, kā līdz 2013. gadam būs palielinājusies valsts un pašvaldības institūciju elektronisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, tostarp elektroniskajā vienas pieturas aģentūrā portālā www.latvija.lv pieejamo interaktīvo elektronisko pakalpojumu skaits sasniegs 262 pakalpojumus. 2011. gadā norādīti 32 e-pakalpojumi, 2012. gadā – paredzēti 117 pakalpojumi.
Jāpiebilst, ka jau tagad portālā www.latvija.lv ir iespējama pieteikšanās 95 atļaujām dažādās pakalpojumu jomās, par to Uzņēmumu reģistra seminārā maijā par e-iespējām komersantiem informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Gatis Ozols.
Attīstības virzienos arī mākoņdatošana
E-pārvaldes plānā izvirzīti četri rīcības virzieni.
Administratīvā sloga samazināšanai un valsts pārvaldes organizatoriskā procesa efektivitātes palielināšanai valsts pārvaldes uzdevums, izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas, ir nodrošināt iespēju sabiedrībai ērti saņemt pakalpojumus. Tāpēc ir būtiski, lai informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes vai pašvaldību reģistros, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes iegūtu pašas, nepieprasot to no privātpersonām. Portāls www.latvija.lv nākotnē būtu jāattīsta kā elektroniskās vienas pieturas aģentūras punkts, savukārt portāls www.eparaksts.lv tiks izmantots kā papildus piekļuves mehānisms valsts un pašvaldību pakalpojumiem portālā www.latvija.lv.
Lai saņemtu publiskos pakalpojumus internetā, tai skatā e-iepirkumu pakalpojumus, ir nepieciešamas drošas elektroniskās identifikācijas tehnoloģijas un autentifikācijas risinājumi. Lai arī paroles ir svarīgs autentifikācijas mehānisms, tomēr ne vienmēr tās ir pietiekami drošas (piemēram, personas datu reģistrācijai, personalizēto pakalpojumu saņemšanai, maksājumu veikšanai, kā arī e-veselības un e-komercdarbības veikšanai). Tāpēc nepieciešams veicināt elektroniskā paraksta plašāku lietojamību un ieviest elektroniskās identifikācijas kartes, kas nodrošinās gan datu aizsardzību, gan autentificētu identitāti un būs atzītas arī citās ES dalībvalstīs.
"Jāveicina elektroniskā paraksta plašāka lietošana."
Iedzīvotāju un komersantu vajadzībām atbilstošu elektronisko pakalpojumu attīstības virziens pamatots ar to, ka valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumiem jābūt vienkāršiem, ātriem, kvalitatīviem, viegli sasniedzamiem, lai iedzīvotājs varētu saņemt pakalpojumus sev izdevīgā laikā un vietā, samazinot laika patēriņu un veicinot reģionālo vienlīdzību pakalpojumu saņemšanā. Visu publisko e-pakalpojumu pieejamība jānodrošina Latvijas valsts portālā www.latvija.lv.
Valsts informācijas sistēmu (VIS) un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstība, interneta pieejamības veicināšana ir uzsvērta kā priekšnoteikums piekļuvei datiem dažādās valsts informācijas sistēmās. Svarīgi risināt arī datu kvalitāti, veicot datu ievadi no pirmavota un regulāri aktualizējot esošos, nodrošinot, ka dati netiks dublēti vai ievadīti no jauna.
Inovāciju veicināšanas virzienā ir iekļauta mākoņdatošana un semantisko tīklu attīstības izpēte.
Pēc Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta lūguma – sniegt skaidrojumu šiem terminiem, norādot to saturu un atbilstību elektroniskās pārvaldes būtībai, plāna projekta iesniedzējs VARAM terminu "semantiskais tīkls" aizstājis ar plašāku – "semantiskā sadarbspēja" un sniegts skaidrojums: mākoņdatošana – datu apstrādes tehnoloģija, kurā programmatūrai piekļūst internetā. Lietotājam ir piekļuve saviem datiem, bet viņam nav jārūpējas par infrastruktūru, operētājsistēmu un personisko programmatūru. Semantiskā sadarbspēja – informācijas apmaiņa starp sistēmām, nodrošinot, ka informācija ir saprotama visām iesaistītajām aplikācijām, kas sākotnēji netika radītas šim mērķim. Semantiskā sadarbspēja ļauj sistēmām apvienot saņemto informāciju ar citiem informācijas resursiem un saglabāt to, nezaudējot tās nozīmi.
Plāns ir saspringts un ambiciozs
Plānā ir gandrīz 200 terminētu pasākumu, kas jāievieš līdz 2013. gadam. Daļai no tiem jābūt īstenotiem gada laikā. Piemēram, 2012. gada pirmajā ceturksnī paredzēts ieviest e-dokumentu iesniegšanu tiesās. Personai nebūs nepieciešams personīgi ierasties tiesā, lai iesniegtu dokumentus, nebūs jāizmanto pasta vai kurjerdienestu pakalpojumi.
Kā šogad trešajā ceturksnī īstenojams pasākums plānā ierakstītas valsts iestāžu elektroniskās konsultācijas. Šim nolūkam tiks izveidota centralizēta vietne valsts portālā www.latvija.lv, kurā iedzīvotājs varēs nosūtīt iesniegumu (jautājumu) valsts pārvaldes iestādei vai pašvaldībai un saņemt atbildi. Vienotajā vietnē vienlaikus tiks nodrošināta publiski pieejama biežāk sniegto atbilžu uzkrāšana un to sasaiste ar normatīvajiem aktiem, veidojot zināšanu bāzi un pieredzes krātuvi valsts iestāžu un pašvaldību darbiniekiem, tādējādi ilgtermiņā būtiski samazinot administratīvo slogu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) jau no šā gada 4. ceturkšņa jānodrošina e-pakalpojums: pieteikums vēstules nosūtīšanai fiziskajai personai, proti, PMLP nodrošina vēstuļu pārsūtīšanu (nosūtīšanu) personas izvēlētam adresātam, kuram nav zināma dzīvesvieta vai informē adresātu par to, ka persona vēlas saņemt adresāta kontaktinformāciju.
"Nodrošinās vēstuļu nosūtīšanu adresātam, kuram nav zināma dzīvesvieta."
Virkne ieceru ir izglītības e-modernizēšanai. Piemēram, paredzētas elektronisko mācību materiālu pieejamības, apmaiņas un meklēšanas iespējas. Tālab tiks izveidots e-pakalpojums ar mērķi nodrošināt iespēju portālā www.skolas.lv klasificēt pedagogu izstrādātos mācību materiālus vispārizglītojošām un profesionālajām izglītības iestādēm, nodrošināt to pieejamību, meklēšanu un apmaiņu gan skolēniem, gan pedagogiem, kas ļaus būtiski uzlabot esošo digitālo mācību vidi. Šī pasākuma termiņš ir 2012. gada 2. ceturksnis.
Taps arī vairāki reģistri, tostarp Diplomu reģistrs, kurā dokumenta izdevējiestāde reģistrēs izglītību apliecinošus dokumentus, lai nodrošinātu iespēju jebkuram interesentam pārliecināties, vai konkrētā persona ir ieguvusi attiecīgu izglītību apliecinošu dokumentu. Šis reģistrs plānots jau šogad – pēdējā ceturksnī.
Plāns un nauda
Plāna īstenošana notiks atbildīgajām institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Īstenojot plānu, ilgtermiņā prognozējams būtisks valsts budžeta izdevumu samazinājums. Nepieciešamos līdzekļus plānots piesaistīt arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas un Šveices sadarbības programmas pieejamiem līdzekļiem. Finansējums visiem pasākumiem vēl nav zināms.
Plāna saskaņošanas procesā ir bijusi virkne jautājumu par finansēm. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prognozēt, kā plāna izpilde ietekmēs nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, jo, pieaugot e-pakalpojumu popularitātei un automatizējot procesus, varētu samazināties ne tikai apmeklētāju skaits klientu apkalpošanas centros, bet arī nepieciešamība pēc dažādu pieprasījumu manuālas apstrādes. No atbildīgās ministrijas - VARAM – skaidrotā secināms, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, valsts pārvaldes darbinieki, kuri veikuši manuālu datu apstrādi, pēc darba procesu elektronizēšanas tiek novirzīti citu funkciju veikšanai darba ražīguma paaugstināšanai. Pieprasījums pēc manuālās datu apstrādes samazināsies proporcionāli ieviesto e-pakalpojumu skaitam.
E-pārvaldes plāns valsts attīstības dokumentu paketē
E-pārvaldes plāns nākamajiem trim gadiem sasaistīts ar 12 citiem attīstības plānošanas dokumentiem, tie ir: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013. gadam; Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013. gadam; Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.-2013. gadam; Korupcijas novēršanas un apkarošanas programma 2009.-2013. gadam un citiem.
Par plāna īstenošanu atbildīgā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Piedāvās apgūt arī e-prasmes
Valdība 17. maijā apstiprināja vēl vienu plānošanas dokumentu - Elektronisko prasmju attīstības plānu 2011.–2013. gadam. Plānā noteiktie rīcības virzieni ir: vispārējās izpratnes un motivācijas veicināšana par elektronisko prasmju nepieciešamību; apmācības pieejamības veicināšana un plānā ietverto mērķgrupu apmācība elektroniskajās prasmēs.
Šī plāna īstenošanas pasākumos ir raksturīgas konsultācijas, dažādu mērķgrupu (bezdarbnieki, pirmspensijas vecuma cilvēki, pensionāri, ieslodzītie) apmācības. E-prasmju plāns ir ne tikai īsāks, bet arī nekonkrētāks, nekā e-pārvaldes attīstības dokuments.
