Izmaiņas maksājumu kārtībā valsts iestādēm: kā izvairīties no neērtībām

Tas daļai iedzīvotāju, iespējams, liek domāt, ka atkal ir jaunumi, kas nevis vairo ērtības valsts iestāžu pakalpojumu saņemšanā, bet rada papildu šķēršļus. Kā tagad viss notiek īstenībā, par to turpmāk. Bet jaunās kārtības pamatā ir 21.augustā pieņemtie MK noteikumi Nr.577 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu"", kas stājās spēkā 1.septembrī.

Kādēļ bija jāmaina noteikumi

Atbildīgā iestāde - Valsts kase – minēto MK grozījumu būtību skaidro šādi. No 1.septembra valsts iestādes pakalpojuma saņēmējam vairs nav pienākuma (izņemot tiesu iestādei un zvērinātam tiesu izpildītājam) kā samaksas apliecinājumu uzrādīt apliecinātu maksājuma dokumentu.

Turpmāk iestādēm, kas izmanto Valsts kases pakalpojumus (valsts budžeta finansētas institūcijas, pašvaldības, budžeta nefinansētas iestādes, kā arī valsts kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, kā arī citas iestādes, organizācijas un uzņēmumi, kuri administrē valsts budžeta ieņēmumus), pašām jāpārbauda, vai maksājums saņemts valsts budžetā.

Lai nodrošinātu valsts budžetā veikto maksājumu pārbaudes, Valsts kase ir pilnveidojusi budžeta elektronisko norēķinu sistēmu "eKase", ar kuras palīdzību iestādes var Kasei pieprasīt maksājumu datus, tostarp meklēt maksājumus un saņemt pieprasītos datus tiešsaistē ar interneta pārlūkprogrammas starpniecību.

Valsts iestādē pakalpojuma saņēmējam ir jāsniedz informācija par maksājumu, un tam var noderēt, piemēram, neapliecināta maksājuma izdruka vai vienkārši ziņas par maksājuma veikšanas datumu, summu un maksātāja datiem.

"No 1.septembra valsts iestādes pakalpojuma saņēmējam vairs nav pienākuma kā samaksas apliecinājumu uzrādīt apliecinātu maksājuma dokumentu."

Valsts kases Klientu apkalpošanas un pakalpojumu attīstības departamenta direktors Mārtiņš Prikulis LV portālam vēlreiz skaidro: šie MK noteikumi attiecas uz visām valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām, kuras iedzīvotājiem sniedz valsts pakalpojumus, izņēmums ir tiesu iestādes un zvērināti tiesu izpildītāji.

Protams, rodas jautājums – kāpēc šādi MK noteikumi vispār tika radīti? "Ja palūkojamies nesenā pagātnē, tad katra iestāde šo samaksas faktu traktēja citādāk. Viena prasīja maksājuma uzdevumu ar bankas zīmogu un bankas parakstu, citai pietika ar lapiņu bez zīmoga, bet vēl cita gaidīja reālu naudas ieskaitījumu valsts budžeta kontā. Maksātājs nekad īsti nevarēja zināt, ko no viņa prasīs un kurā brīdī viņš pakalpojumu varēs saņemt.

Otrkārt, ne visos normatīvajos aktos ir ietverta informācija, kādus maksājuma veidus iedzīvotājs var izmantot, veicot maksājumus valsts budžetā. Tādēļ radās nepieciešamība pēc vienotiem noteikumiem gan maksātājam, gan valsts iestādēm - lai vienotā terminoloģijā izprastu to, kādus maksājuma pakalpojumu veidus iedzīvotāji var izmantot norēķiniem ar valsti un kurā brīdī, atkarībā no pielietotā maksājumu pakalpojuma veida, tiek uzskatīts, ka valsts ir saņēmusi tai piekritīgo maksājumu un ir tiesīga sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Tālāk jau, balstoties uz šiem noteikumiem, katra iestāde savā mājaslapā vai speciālā normatīvajā aktā var norādīt, kādi maksājuma pakalpojumu veidi konkrētā pakalpojuma apmaksai ir izmantojami," skaidro M.Prikulis.

Cik ilgi "ceļo" starpbanku maksājumi

Iepriekš valsts iestādēm tehniski nebija iespējams no Valsts kases saņemt operatīvas ziņas par maksājumiem valsts budžetā, un tādēļ bija noteikts pārejas posms (līdz šā gada 1.septembrim), kad privātpersonas drīkstēja maksājuma uzdevumus, kas veikti ar bankas starpniecību, valsts iestādē iesniegt ar pašrocīgu parakstu vai ar bankas zīmogu. Pēc 1.septembra šāda kārtība patiešām vairs nedarbojas – iestādēm pašām ir jāpārliecinās, vai attiecīgais maksājums ir saņemts.

Tātad  - vairs nav iespējams iegriezties bankā samaksāt iekavēto nodokli vai citu maksājumu un tālāk doties uz valsts iestādi, lai, uzrādot dokumentu par naudas pārskaitījumu, saņemtu pakalpojumu.

To apstiprina arī M.Prikulis: "Ja cilvēks visu grib ātri darīt "pa ceļam", tad viņam jāņem vērā, ka visticamāk valsts budžetā nauda vēl nebūs ieskaitīta. Tas nozīmē, ka valsts iestādes rīcībā nebūs informācijas par veikto maksājumu un līdz ar to pakalpojumu nebūs iespējams saņemt.

Tas nav saistīts ar Valsts kases procesiem un darbības specifiku, bet ar starpbanku norēķinu praksi, tas ir, starpbanku latu neto norēķini notiek divreiz dienā, un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums nosaka, ka maksājuma pakalpojuma sniedzējam (bankai) ir pienākums naudu saņēmēja kontā ieskaitīt līdz nākamās darba dienas beigām.

No likuma viedokļa katram maksājumu pakalpojuma sniedzējam ir tiesības noteikt savas darba dienas beigas, un problēmas parasti patiešām rodas ar vakarpusē veiktiem maksājumiem. Pēdējais norēķinu cikls bankām ir līdz trijiem pēcpusdienā, un maksājumi, kas veikti pēc tam, sasniegs savu adresātu tikai nākamās darba dienas rītā - ar 99 procentu varbūtību šāds maksājums Valsts kasē nonāks nākamajā darba dienā ap pulksten 11, kad notiek nākamais starpbanku norēķina cikls.

Tas attiecas arī uz interneta banku; naudu pārskaitīt cilvēks var kaut vai vienos naktī, izdrukāt apliecinājumu, ka maksājums ir veikts, taču fiziski starpbanku norēķini nenotiek, jo bankas naktī un arī brīvdienās nestrādā.

Tieši šādu piemēru savā informācijā minējusi arī CSDD – ja piektdienas pēcpusdienā samaksājat, bet sestdien vēlēsities saņemt pakalpojumu, tad tas visticamāk nebūs iespējams.

Vēl jāņem vērā iepriekš minētais likuma regulējums, ka maksājuma pakalpojuma sniedzējam nauda saņēmēja kontā ir jāieskaita līdz nākamās darba dienas beigām. Ja cilvēks bankā maksājumu veiks piecos pēcpusdienā, no pakalpojuma sniedzēja viedokļa tiks uzskatīts, ka tas ir saņemts nākamajā dienā, un tādējādi maksimālais izpildes laiks ir aiznākamās darba dienas beigas."

Lai novērstu negodīgu rīcību

Skaidri redzams: tagad uzsvars likts uz to, ka maksājumam ir jānonāk pakalpojuma sniedzēja kontā, pirms tiek sniegts pakalpojums. Taču – kas gan varētu notikt pēc tam, kad banka apliecinājusi, ka pārskaitījums ir veikts? Kāpēc vairs netiek ļauts, ka cilvēks saņem pakalpojumu, kaut arī nauda ienāks kontā pēc dažām stundām?

"Sāksim ar to, ka komersants savam klientam nepiegādās preci un nesniegs pakalpojumu, iekams par to nebūs samaksāts. Kādēļ tas būtu jādara valsts iestādēm? Atsevišķi normatīvie akti, piemēram, likums "Par nodokļiem un nodevām", arī līdz šim jau noteica, ka valsts iestāžu pakalpojums vai nodrošinājums sniedzams tikai tad, kad valsts budžets ir saņēmis tam piekritīgo maksājumu.

"Pēc 1.septembra iestādēm pašām ir jāpārliecinās, vai attiecīgais maksājums ir saņemts."

Līdz šim iestādēm nebija iespēju operatīvi iegūt informāciju par valsts budžetā veiktiem maksājumiem, tāpēc īstenojām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēto projektu, tika pilnveidota valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēma "eKase". Tagad "eKase" visām valsts iestādēm ļauj operatīvi saņemt ziņas par pārskaitītās naudas nonākšanu valsts budžetā. Lielās iestādes, piemēram, Uzņēmumu reģistrs, CSDD un citas, saņem informāciju tiešsaistes režīmā bez cilvēka starpniecības. Mazākām iestādēm, kurām nav tik lielas maksājumu plūsmas, ir iespēja pieslēgties "eKasei" un pārbaudīt, vai konkrētais maksājums ir ienācis kontā," stāsta M.Prikulis.

 "Vēl viens būtisks iemesls šādas kārtības ieviešanai bija nepieciešamība izslēgt krāpniecisko risku, ka maksātājs var saņemt pakalpojumu un, izmantojot starpposmu starp banku savstarpējo norēķinu cikliem, maksājumu atcelt. Tādējādi varēja gadīties, ka pakalpojumu sniedzējs ir sniedzis ļoti dārgu pakalpojumu, bet naudu nesaņem, jo maksājums ir atsaukts. Atklājot, ka nauda nav saņemta, būtu jāierosina izmeklēšana un, iespējams, arī krimināllieta par krāpšanos un dokumentu viltošanu, jātērē daudz laika un naudas. Ar MK noteikumu grozījumiem šie iespējamie riski ir novērsti."

Ātri un ērti bez starpbanku norēķiniem

Lai izvairītos no situācijām, ka persona pēc pieprasītā pakalpojuma apmaksas ir ieradusies pakalpojuma saņemšanas vietā, bet iestāde atsaka pakalpojuma saņemšanu, jo personas veiktais maksājums vēl nav saņemts valsts budžetā, Valsts kases tīmekļa vietnē www.kase.gov.lv sadaļā "Budžetā veiktā maksājuma pārbaude"  ir izveidota maksājumu pārbaudes forma, kurā maksātājs pēc maksājuma veikšanas un pirms došanās uz pakalpojuma saņemšanas vietu, ievadot unikālo maksājuma rīkojuma reģistrācijas numuru (tiek apzīmēts arī kā maksājuma references numurs, darījuma reģistrācijas numurs, arhivārais numurs vai cits maksājumu pakalpojuma sniedzēja norādīts apzīmējums), ērti var pārliecināties, vai maksājums ir vai nav saņemts valsts budžetā. Maksājumu datu pārbaudi var veikt maksājumiem, kas veikti latos Latvijā reģistrētā maksājumu iestādē (kredītiestādē), izmantojot maksātāja maksājumu kontu.

Tā kā iestādēm tagad iespējams pārbaudīt maksājuma ceļu, valsts iestāžu klientiem, ja iepriekš veikts maksājums bankā, vairs nav vajadzīgs bankas apstiprināts maksājuma uzdevums, pietiek ar mutisku informāciju par maksājuma laiku vai ar izdruku par maksājumu interneta bankā.

Skaidrības labad vēlreiz jāuzsver, ka MK noteikumu Nr.577 ieviestās izmaiņas attiecas tikai uz starpbanku norēķiniem, kas ir tikai viena no iespējām, kā norēķināties par valsts pakalpojumiem.

"Datu pārbaude iespējama maksājumiem, kas veikti latos Latvijā reģistrētā maksājumu iestādē (kredītiestādē), izmantojot maksātāja maksājumu kontu."

Jebkurā valsts iestādē, kura sniedz maksas pakalpojumus iedzīvotājiem (fiziskām personām), ir iespēja norēķināties ar maksājumu kartēm. Izvēloties šo maksājumu pakalpojumu, samaksu ir iespējams veikt uz vietas iestādē, turklāt šis maksājums tiek atzīts par saņemtu uzreiz pēc maksājuma veikšanas, izpaliek arī maksa par starpbanku operāciju izmantošanu. Informāciju par šādu iespēju savās mājaslapās ir ievietojusi ne tikai CSDD, bet arī, piemēram, Uzņēmumu reģistrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kur arī ir steidzami maksājumi, ja ātri jāiegūst pase vai jākārto citas lietas.

Norēķinu kartes kā norēķinu veids pamatā ir orientēts uz fiziskām personām, bet arī juridiskas personas to var izmantot, ja to rīcībā ir maksājumu kartes. Taču ir arī pakalpojumi, ko izmanto juridiskās personas, kam lielākoties šādu karšu nav. Tāpēc juridiskām personām ir radīti speciāli risinājumi, piemēram, muitas vajadzībām ir izveidota specifiska norēķinu sistēma. Uzņēmumiem ir iespēja muitai nodokļu summas ieskaitīt Valsts kases depozīta kontā kā priekšapmaksu, un atmuitošanas brīdī no šīs naudas muita atskaita valstij pienākošos summu, neizmantojot banku pakalpojumus. Tādējādi ir radīta gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem draudzīga sistēma, un tas nav ne drauds, ne apgrūtinājums.

Kā informē CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Korbe, piemēram, šīs iestādes kasē klienti sev vēlamā laikā var nomaksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, dabas resursu nodokli, vieglo automobiļu un motociklu nodokli, reģistra valsts nodevu, naudas sodus par administratīvajiem pakalpojumiem ceļu satiksmē, kā arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (tikai komersantiem). Taču CSDD jau vairākus gadus fiziskām un juridiskām personām nodrošina e-pakalpojumus (https://e.csdd.lv), kur var veikt arī iepriekš minētos maksājumus, kas uzreiz nonāk CSDD.

Bez jau minētajiem maksājumiem, e-pakalpojumi tiešsaistes režīmā 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā piedāvā bezmaksas informāciju, atgādinājumus un citas autovadītājam noderīgas ziņas. Šobrīd CSDD e-pakalpojumu lietotāju skaits tuvojas ceturtdaļmiljonam, un tos izmanto katrs trešais aktīvais autovadītājs.