Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē, mūs apsteidz tikai Dienvidkoreja un Honkonga, bet ar Japānu Latvija dala trešo vietu. 65-74 gadu vecumā aktīvo interneta lietotāju skaits pēdējos trijos gados palielinājies par 5 procentiem. Interneta piekļuve ir publiskajās bibliotēkās visā Latvijā. Internets vairs nav tikai, lai komunicētu sociālajos tīklos, izlasītu jaunākās ziņas, bet varētu izmantot arī e-pakalpojumus, ko piedāvā valsts un pašvaldību institūcijas.
Pakalpojumi elektroniskajā vidē
E-iespēja ir veids, kā tehnoloģijas mums var palīdzēt dzīvot ērtāk. Arī iestādes sapratušas, ka to mājaslapas, pakalpojumi ir veids, kā komunicēt ar galveno klientu – iedzīvotāju, uzsvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) E-pārvaldes departamenta speciāliste Evita Truhanova.
Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem, ir strauja izaugsme valsts pakalpojumu elektronizācijā, iedzīvotājiem pēdējos divos gados izveidotais piedāvājums ierindo Latviju augstāk par ES vidējo līmeni.
Taču pagaidām Latvija nav tik progresīva e-pakalpojumu izmantošanā. Tātad - iespējas ir radītas, bet bieži vien iedzīvotāji ne tik ļoti uzticas elektroniskajai videi. E.Truhanova spriež, ka tam ir dažādi šķēršļi - prasmju trūkums, bailes internetu lietot šādiem nolūkiem, biedē arī drošības aspekti, un, iespējams, iedzīvotājiem varbūt cilvēcīgi gribas aiziet uz iestādi, nevis sazināties ar to mājās pie datora.
Tiesa, kopš valstī iedzīvināts e-paraksts, iedzīvotāji arvien vairāk izmanto veidlapu nosūtīšanas iespējas iestādēm: 2011.gada statistika rāda 200% pieaugumu, salīdzinot ar 2009.gadu.
"VRAA pārstāve aicina visiem atcerēties gan e-iespēju noderīgumu, slēdzot darījumus, gan pieejamību informācijai par sevi."
Starp visbiežāk uzdotajiem jautājumiem elektroniskajai saziņai ar valsts pārvaldi ir – ar ko īsti sākt? E.Truhanova rosina sākt ar dažādas informācijas apskatīšanu. Cilvēku noteikti interesē informācija par sevi. Tāda iespēja ir - dažādos reģistros apskatīties datus gan par savu transportlīdzekli, savu īpašumu, gan par savu veselību un samaksātajiem nodokļiem. Šī informācija elektroniskajā vidē ir pieejama bez maksas, tikai sevi identificējot attiecīgo datu portālā, tāpēc vispirms iedzīvotājiem e-pieredzes gūšanai vajadzētu to izmantot, proti, pārliecināties par visiem saviem datiem.
Kad esat iepazinušies ar informāciju, tad elektroniski var sākt kārtot dažādas formalitātes - ar uzņēmumiem, valsts pašvaldību iestādēm, mudina E.Truhanova.
Nodokļu deklarāciju iesniegšana, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, darbības saistībā ar transportlīdzekli un vēl daudz citu ikdienā vajadzīgu lietu ir nokārtojamas internetā.
Kur atrast?
Ministrijām, valsts iestādēm, pašvaldībām ir savas mājaslapas, kur ir aprakstītas visas iespējas, ko sniedz attiecīgā iestāde.
Savukārt vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" ir visa informācija par pakalpojumiem, ko iedzīvotājiem sniedz valsts un pašvaldību iestādes. Portālā ir sadaļa e-pakalpojumi, un daudzus e-pakalpojumus ir iespējams pieprasīt tiešsaistē.
Arī valsts iestāžu mājaslapās ir attiecīgās sadaļas - gan pakalpojumi, gan e-pakalpojumi, ja iestāde piedāvā kādu pakalpojumu tiešsaistē. Piemēram, VARAM mājaslapā ir sadaļa e-pārvalde (http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/), tajā ir norādes gan uz resursiem, ar ko sākt iepazīt e-vidi, gan cita noderīga informācija.
Valsts piedāvājums ir
Portāla "Latvija.lv" primārais mērķis ir sniegt ieskatu par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī nodrošināt iespēju šos pakalpojumus pieteikt un saņemt.
Pašreiz portālā "Latvija.lv" ir ievietoti gandrīz 2000 pakalpojumu apraksti. Tādus ir iesniegušas visas valsts iestādes un arī virkne pašvaldību. Portālā informāciju par saviem sniegtajiem pakalpojumiem uztur 138 iestādes. Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora vietniece e-pārvaldes jautājumos Vita Narnicka vērtē, ka valsts grib sazināties ar iedzīvotājiem elektroniski. Bet vai iedzīvotāji to atbalsta?
Portālā "Latvija.lv" ir vairākas pārbaudītas vērtības, tā 2011.gadā populārākos e-pakalpojumus (pavisam tādi ir 42) raksturo VRAA speciāliste.
Pērn visbiežāk atvērtais un izmantotais bijis pakalpojums par uzņemšanu augstskolās.
Pakalpojums "Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās" atvērts 182 665 reizes. Pakalpojums "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana" skatīts 94 157 reizes. Un, kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati, pērn gandrīz 40 000 dzīvesvietas deklarācijas ir iesniegtas elektroniski, kas ir apmēram 40% no visām dzīvesvietu deklarācijām.
"Bibliotēkas ir vislielākais informācijas bezmaksas tīkls."
Starp visbiežāk skatītajiem (74 937 reizes) ir arī e-pakalpojums "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā". Piemēram, to var izmantot pat tad, ja kādreiz tiek prasīts ierakstīt pases numuru, ja pase tobrīd nav līdzi, tad, ieejot portāla "Latvija.lv" sadaļā, ir redzams, kad pase ir izsniegta un uz kādu termiņu.
Pēdējā laikā e-piedāvājumā ir virkne pakalpojumu, kas ir noderīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, arī fiziskām personām, piemēram, slēdzot līgumus. Tādos gadījumos vajag pārliecināties, vai iespējamā darījuma partnera uzrādītais personu apliecinošais dokuments ir derīgs, vai nav nozagts vai pazaudēts. To var pārbaudīt Nederīgu dokumentu reģistrā - pērn to darījuši 56 000 cilvēki.
Vēl ir nozīmīga un tāpēc populāra informācija ir par to, vai persona ir deklarēta norādītajā adresē. Arī tas ir svarīgi, sastādot līgumus. Šos datus pērn skatījušies 49 650 cilvēki. Samērā bieži (15 521 reizi) ir pārbaudīts, vai persona ir iekļauta Iedzīvotāju reģistrā, vai cilvēks nav miris. Arī to portālā var pārbaudīt var bez maksas.
Sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru pagājušajā gadā portālā "Latvija.lv" izveidoti 12 e-pakalpojumi sociālajā jomā. Vispopulārākie no VSAA pakalpojumiem bijuši par savas pensijas prognozēto apmēru, valsts fondēto pensiju shēmu un informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Sadarbībā ar Notāru padomi e-pakalpojumu piedāvājums papildināts ar uzņēmējus, darījuma cilvēkus interesējošu iespēju pārbaudīt, vai cilvēka rīcībā esošā pilnvara nav atsaukta. Par to var pārliecināties elektroniski tiešsaistē.
Uzzini par sevi!
Lai iegūtu informāciju, nepieciešams dators, internets, jāzina, kur kas atrodams. Portālā "Latvija.lv" ir arī informācija, ko var uzzināt, sevi neidentificējot, piemēram, apskatīt valsts un pašvaldību pakalpojumu aprakstus pakalpojumu katalogā.
Ja ir nepieciešamība deklarēt dzīvesvietu vai apskatīt savus datus dažādos reģistros, tad jāizmanto kāda no portālā "Latvija.lv" piedāvātajām autentifikācijas jeb pieteikšanās iespējām, internetbankas (nesen iekļauta arī Norvik banka), mobilais ID un kopš šā mēneša arī elektroniskā identifikācijas karte. Ja personai ir elektroniskais paraksts, tad ir pieejamība visiem pakalpojumiem.
Šogad jaunas iespējas
2012.gadu V.Narnicka dēvē par jaunu iespēju gadu, jo paplašināsies piekļuve e-pakalpojumiem. Vienu no tām paver jaunais personas dokuments - elektroniskās identifikācijas kartes (eID).
Tuvākajā laikā tiks piedāvāts e-pakalpojums - informācija par administratīvo sodu nomaksu. Jebkurš cilvēks varēs apskatīties, vai viņam ir administratīvie sodi un kādi, vai tie ir apmaksāti; ja ne, tad ar portāla starpniecību varēs veikt maksājumu.
Ar 1.septembri portālā tiks piedāvāta iespēja iesniegt valsts iestādēm iesniegumu ar internetbankas autentifikācijas palīdzību. Tas nozīmē, ka elektroniski iesniegumu valsts iestādei būs jāpieņem arī tad, ja jums nav e-paraksta, bet jūs vienkārši autentificēsities portālā "Latvija.lv", paskaidro V.Narnicka.
Šogad iedzīvotājiem plānots piedāvāt vairāk nekā 20 jaunus pakalpojumus, informēja VRAA speciāliste.
Iespējas publiskajās bibliotēkās
Visās Latvijas publiskajās bibliotēkās ir ātrgaitas internets un brīvpieejas datori.Un tajās var izmantot ne tikai bibliotēkas datoru. Ja ir savs portatīvais dators, var doties uz bibliotēku un izmantot bezvadu internetu, tas pieejams pat, ja bibliotēka ir slēgta, -par visā Latvijā radīto iespēju konferencē stāstīja valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" direktora vietniece Sandra Ozoliņa. Bibliotēkās tiek piedāvāti dažādi kursi un semināri – datorprasmēs, e-pakalpojumu izmantošanā, informācijas meklēšanas prasmēs.
Pētījums par Latvijas publiskajām bibliotēkām un internetu atklāj, kādam nolūkam iedzīvotāji bibliotēkās lieto internetu: visvairāk izmanto e-pastu - 85%, sociālos portālus – 82%, lasa dienas ziņas - 82%, informāciju par vietējiem notikumiem – 79%, valsts un pašvaldību informāciju – 78%, informāciju par kultūras norisēm – 78%, informāciju par precēm - 75%, lieto internetbanku – 74%, skatās informāciju ceļošanai – 69% un video – 67 procenti.
Ja kāds vēl nezina ceļu uz sev tuvāko, ērtāk sasniedzamo bibliotēku, to darba laiki un kontaktinformācija atrodama portālā www.bibliotēka.lv.
Sandra Ozoliņa aicina taupīt laiku un naudu un doties uz vienu no 825 publiskajām bibliotēkām, jo bibliotēkas ir vislielākais informācijas bezmaksas tīkls visā Latvijā.
