Projekta mērķis ir ieinteresēt mazos uzņēmējus vairāk izmantot informācijas tehnoloģijas, lai, liekot lietā e-prasmes, varētu palielināt konkurētspēju un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Latvijā tikai nepilni deviņi procenti mazo un vidējo uzņēmumu izmanto internetu, lai pārdotu savas preces un pakalpojumus tiešsaistē un 13,7% ir tādu uzņēmumu, kas šādi iegādājas preces vai pakalpojumus. Latvijas rādītāji ir zemāki nekā vidējie Eiropā.
Līderis abās pozīcijās ir Norvēģija, kur pirkumi tiešsaistē sasniedz 50%, preču un pakalpojumu pārdošana – vairāk par 30 procentiem. Latvijā tikai 11% uzņēmumu izmanto klientu attiecību pārvaldības sistēmas (Austrijā un Beļģijā – 30%).
Statistika par mazajiem un mikrouzņēmumiem pēdējos gados apkopota netiek.
Pētījumi liecina, ka jau tuvākajā nākotnē - 2015.gadā – 90% darba vietu ikvienā nozarē pieprasīs tehniskās iemaņas. Ir arī konstatēts, ka izaugsme uzņēmumiem, kuri savu pakalpojumu reklamēšanā un pārdošanā izmanto internetu, par desmitiem procentiem pārsniedz to uzņēmumu sasniegto, kas internetu šādam nolūkam neizmanto, uzsver S.Bāliņa, pamatojot šī projekta izvēli.
Trīs apmācību līmeņi
Piedāvātajā apmācību saturā ir trīs līmeņi.
Pirmais līmenis ir vienas dienas semināri par tehnoloģiju izmantošanas priekšrocībām produktivitātes celšanai. Tās ir apmācības ar dažādu sistēmu demonstrējumiem, informāciju par iespējām, kādas uzņēmumiem Latvijā ir, uzņēmuma vajadzību un zināšanu noteikšana.
Otrā līmeņa apmācībām ir atvēlēts lielāks laiks – ar desmit dažādiem kursiem par to, kā mazais uzņēmums var izmantot dažādus IKT rīkus (lai kārtotu lietvedību, grāmatvedību, prezentētu savus produktus, komunicētu ar klientiem, vadītu projektus). Galvenais ir nevis stāstījums, kā izmantot IKT rīkus, bet zināšanu piedāvājums, kā tas var palīdzēt biznesā, norāda LIKTA prezidente. Paralēli paredzētas arī e-apmācības, kurās mēneša laikā uzņēmēji un viņu darbinieki e-apmācības vidē šos jautājumus var apgūt padziļināti un arī pārbaudīt savas zināšanas, kārtojot dažādus testus.
Trešā līmeņa apmācības ir padziļināti kursi, kas saistīti ar konkrētā uzņēmuma biznesu, proti, kādi ir IKT risinājumi, kurus var izmantot uzņēmums biznesa efektivitātes celšanai un eksporta attīstībai. Trešajā līmenī var piedalīties tikai apstrādes rūpniecības uzņēmumi, tātad – ražotāji.
Kritēriji līdzdalībai
Lai piedalītos apmācībās, komersantiem ir noteikti vairāki kvalifikācijas kritēriji:
- jābūt reģistrētam LR Uzņēmumu reģistrā,
- jādarbojas atbalstāmajā nozarē (jo šādos projektos neatbalsta, piemēram, azartspēles),
- uzņēmums nevar būt nonācis grūtībās,
- tam ir jāatbilst mazo un mikrokomersantu definīcijai (viens no kritērijiem – maziem uzņēmumiem strādājošo skaits līdz 50 darbiniekiem, mikrouzņēmumiem – līdz 10 cilvēkiem).
Novērtējumam ir izstrādāts rīks - uzņēmuma IKT līmeņa jeb e-brieduma novērtējums, kas ļauj uzzināt, kāda ir pašreizējā situācija uzņēmumā, vai un kā komersants tehnoloģijas izmanto un kādas ir neizmantotās iespējas. Uzņēmums saņem novērtējumu un arī ieteikumus, ko darīt turpmāk.
"Jau pēc pāris gadiem 90% darba vietu vajadzēs IT iemaņas."
Portālā www.mmu.lv var atrast visu informāciju par projektu un arī novērtējuma anketu. Tajā ir pieci tematiskie bloki ar atbilstošiem ieteikumiem un novērtējumiem: kāda uzņēmumā ir infrastruktūra, kā uzņēmums izmanto internetu, cik ir mobils, kāds ir programmnodrošinājums un kādas ir IKT prasmes uzņēmumā.
Pieteikties apmācībām var, reģistrējoties šajā portālā. Tā kā tas ir ES fondu atbalsts, uzņēmumam jāiesniedz virkne dokumentu, kas apliecina, kā jau teikts, ka tas ir reģistrēts Latvijā, ka nedraud maksātnespēja, norādot arī nozari. LIKTA šos datus pārbauda.
Uz LV portāla jautājumu, kāpēc līdzdalība netiek pieļauta finansiālās grūtībās nonākušiem komersantiem, kam šādas zināšanas varētu būt noderīgas, LIKTA pārstāve Māra Jākobsone skaidro: šāda prasība ir visos ES finansētajos projektos. Vērtējot finansiālos rādītājus, tiks skatīts, vai pagājušajā gadā uzņēmumam bija peļņa vai zaudējumi. Ja bijuši zaudējumi, to apjoms tiek salīdzināts ar pamatkapitālu. Ja arī pamatkapitāls nenodrošina zaudējumus, tad tiek prasīta operatīvā bilance par 12 mēnešiem. Jauniem uzņēmumiem peļņas zaudējumu attiecība netiek pārbaudīta.
Projektā jau ir reģistrējušies ap 100 uzņēmumu. No tiem apmēram viena trešdaļa ir jaunie, kas darbojas mazāk nekā trīs gadus, apmēram viena trešdaļa strādā ar peļņu. Ir arī tādi, kas darbojas ar zaudējumiem, daļai no tiem pamatkapitāls nesedz zaudējumu apjomu. Bet – ja šī gada rezultāti būs labāki, apmācībām varēs kvalificēties nākamgad.
Pasaule ir atvērta. Jāzina, kur durvis
Projekta partnerorganizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, atgādinot par šā brīža aktualitāti valstī - Nacionālās attīstības plānu 2020, kura moto ir ekonomiskais izrāviens, uzsver: ir jāzina arī, kā to panākt. Viņaprāt, ekonomikas izrāviena saturiskais pamats var būt trīs galvenās lietas: stiprināt eksportu, celt produktivitāti, jo šajā ziņā Latvija ir pieticīgā situācijā, un izmantot Latvijas spēcīgās puses.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana ir atbilstošs veids, kā ekonomikas izrāviena mērķi Latvija patiešām arī sasniegtu. IKT liela daļa cilvēku izmanto izklaidei, atpūtai, taču tehnoloģijas ļoti labi var izmantot, lai efektivizētu savu darbu, procesus varētu veikt ātrāk un kvalitatīvāk. Latvijai tam ir priekšnoteikumi – lejuplādes ātrums ir viens no labākajiem pasaulē, turklāt šajā industrijā strādā spēcīgi jau šobrīd eksportējoši uzņēmumi.
Kā personisku piemēru J.Endziņš min elektronisko parakstu – kopš sācis to lietot, ietaupot milzum daudz laika. Starp citu, apmācību programmā varēs apgūt arī e-paraksta lietošanas prasmes.
"Varēs apgūt arī e-paraksta lietošanas prasmes."
Starp projekta atbalstītājiem ir SIA "Microsoft Latvia". Arī tā vadītājs Ēriks Eglītis norāda: tehnoloģiju pieejamībā esam starp līderiem pasaulē, taču to izmantošanā mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ir liela atpalicība. Lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem virzīties uz priekšu, "Microsoft" iesaistījās šajā projektā, atbalstot to ar programmatūras ziedojumu. "Mēs mēģinām palīdzēt mazajiem un mikrouzņēmumiem izmantot infrastruktūru, dodot iespēju lietot arī "Microsoft" programmatūru, kas ir pieejama "mākonī"," teic Ē.Eglītis.
Viņš ir pārliecināts: tā ir milzu iespēja, kas mazajiem uzņēmumiem būtu jāaptver – no jebkuras vietas jebkurā Latvijas novadā komersants var tikt klāt pie pasaules globālā tirgus, ja viņš ir pietiekami aktīvs, ja atrod savu nišu, savu produktu. "Microsoft" ar līdzdalību šajā projektā vēlas, lai uzņēmējam rastos zināšanas, kā to īsti darīt, ar kādiem rīkiem, kā viņš var sasniegt savu potenciālo pircēju jebkur pasaulē. Jo tehniskās iespējas tam ir, jāparāda, kā tās lietot un iegūt labumu. Pasaules pieredze rādot, ka mākoņskaitļošanas tehnoloģiju izmantošana atmaksājas pāris mēnešu laikā un tehnoloģijas nav dārgas. Tas ir sevišķi noderīgi mazajiem uzņēmējiem.
Projekta ietvaros trīs gadu laikā informācijas tehnoloģijās paredzēts apmācīt vairāk nekā 6000 mazo un mikrouzņēmumu darbinieku. Varēs apgūt 16 dažādas programmas. Kopējās projekta izmaksas ir 1,4 miljoni latu, no kuriem Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums ir 1,12 miljoni latu. ESF finansēs 80% šo apmācību izmaksu, pārējais būs jāsedz pašiem uzņēmumiem. Dalības maksa apmācībās ir atkarīga no programmas, piemēram, par otrā līmeņa programmu un viena mēneša e-apmācībām būs jāmaksā nepilni 33 lati.
Informācija par apmācībām pieejama interneta mājaslapā www.mmu.lv
